Mājokļu cenas kopš 2015. gada teju divkāršojušās

 

Gada laikā, salīdzinot pagājušā un šā gada otrā ceturkšņa datus, mājokļu cenas palielinājušās par 1,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Taču kopš 2015. gada cenas kāpušas teju dubultā.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,4%, bet lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 2%.

2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 2,3%. Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 8,6%, un lietoti mājokļi bija par 0,6% dārgāki.

Salīdzinot ar 2015. gadu, mājokļu cenas šā gada 2. ceturksnī bija par 97,6% augstākas.

Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 114,6% jeb 2,1 reizi, bet lietotiem mājokļiem – par 92,4 %.

 

Add a comment

Rīgas Eļļas spiestuves teritorijas pārveidē investēs 45 miljonus eiro

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Torņakalnā attīstīs kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves teritoriju Līdz ar deviņu daudzdzīvokļu ēku būvniecību starp Jelgavas ielu un Vienības gatvi Rīgā, jauno projektu attīstītājs “Bonava Latvija” iecerējis sakopt kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves un tai pieguļošo teritoriju 3,3 hektāru platībā.

Degradētās teritorijas attīstībā un projekta, kas ieguvis nosaukumu “Hartmaņa kvartāls”, būvniecībā kopumā iecerēts ieguldīt 45 miljonus eiro.

Topošais “Hartmaņa kvartāls”, ko veidos deviņas dzīvojamās mājas ar vairāk nekā 400 moderniem un energoefektīviem dzīvokļiem un labiekārtotas piemājas teritorijas, būs pirmais attīstītāja projekts Torņakalnā.

Pirmo ēku Jelgavas ielā 55b, kurā plānots izbūvēt 72 divu līdz četru istabu dzīvokļus, iecerēts sākt būvēt 2025. gada sākumā, savukārt nodot ekspluatācijā – 2026. gada vasarā.

“Lai gan Torņakalns atrodas nieka 10 minūšu brauciena attālumā no dinamiskā, mainīgā un aktīvā pilsētas centra, tas joprojām sevī glabā pašpietiekamas mazpilsētas vēsturisko šarmu – šauras, bruģētas ieliņas ar koka mājām un ziedošiem mazdārziņiem, amizantas, pilsētvidē paslēpušās senatnīgas muižas, kā arī industriālos vaibstus – rūpnīcas un darbnīcas, gar kurām līkumo gadu gaitā attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra. Torņakalns ir viena no zaļākajām un vēsturiskām vērtībām bagātākajām Rīgas apkaimēm, ko cienām arī mēs. Esam iecerējuši saglabāt un integrēt plānotajā apbūvē senās eļļas spiestuves 45 metrus augsto sarkano ķieģeļu dūmeni, kas ar laiku kļūs par kvartāla simbolu un vietzīmi. Godājot apkaimes vēsturi un kādreizējās rūpnīcas dibinātāju, māju ciemats guvis nosaukumu “Hartmaņa kvartāls”,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

"Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

"Bonava ir nekustamo īpašumu attīstītājs Eiropā. Pašlaik uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieku, attīstot dzīvojamo māju projektus Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Līdz šim uzņēmums radījis vismaz 40 000 mājokļu, 2023. gadā sasniedzot pārdošanas ieņēmumus 1,2 miljardu EUR apmērā. Bonava akcijas un zaļās obligācijas tiek kotētas Nasdaq biržā Stokholmā."

 

Avots: db.lv

 

Add a comment

Jaunpils pils atjaunošanā ieguldīti 1,2 miljoni eiro

Jaunpils pils, viens no ievērojamākajiem Tukuma novada un Latvijas kultūras pieminekļiem, gada laikā piedzīvoja būtiskus atjaunošanas darbus, kas bija nepieciešami un nekavējoties uzsākti pēc postošās 2023.gada 7.augusta vētras radītajiem bojājumiem.

Darbi ir veiksmīgi pabeigti šī gada septembrī. Pils ir pilnībā sagatavota, droša un pieejama apmeklētājiem.

Vētra, kas skāra Jaunpili un tuvējās teritorijas, izraisīja nopietnus bojājumus vēsturiskajam Jaunpils pils kompleksam. Spēcīgais vējš un lielgraudu krusa kopā ar lietusgāzēm smagi sabojāja jumtu, fasādes elementus un pils tornīša senlaicīgās konstrukcijas, kā arī pils dienvidu spārnā izsita lielāko daļu logu un sabojāja to rāmjus. Savlaicīga pašvaldības rīcība un sadarbība ar profesionāļiem ļāva ātri novērtēt situāciju un sākt nepieciešamu atjaunošanu. Darbu apjoms bija ievērojams un izrādījās krietni lielāks nekā sākotnēji plānots, taču, pateicoties profesionālai komandai un sadarbībai, būvniekiem izdevās saglabāt pils vēsturisko autentiskumu, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspējību nākotnē.

Atjaunošanas darbu ietvaros tika veikti nozīmīgi pils infrastruktūras uzlabojumi:

• Jumta seguma atjaunošana - bojāto jumta nesošo konstrukciju protezēšana (demontējot bojāto detaļu un montējot jaunu), esošo jumta nesošo konstrukciju antiseptēšana, nodrošinot augstvērtīgu aizsardzību pret laikapstākļiem un saglabājot pils vēsturisko izskatu. Tika nomainīti dakstiņi visā jumta plaknē un atjaunota vējmala, karnīze un putnu barjera, tai skaitā veikta skursteņu galu erodējušo mūra daļu pārmūrēšana un skursteņu apmetuma remonts, lai novērstu turpmākus bojājumus mitruma ietekmē.

• Pils tornīša atjaunošana - torņa kolonnu koka protezēšana, torņa ārsienas kapara skārda apdares remonts, torņa kolonnu kapara pieslēguma montāža un jaunas jumta torņa pamatnes konstrukcijas izbūve.

• Logu nomaiņa - esošie logi, kas bija cietuši vētrā, tika restaurēti, logu vērtnes demontētas, protezētas un krāsotas, un logi iestikloti ar jauniem stikliem, izmantojot kvalitatīvus materiālus, lai nodrošinātu estētisko saskaņu ar pils arhitektūru.

• Fasādes remonts - vētras laikā bojātās fasādes daļas tika rūpīgi atjaunotas, izmantojot materiālus un tehnikas saskaņā ar diplomēta speciālista rekomendācijām vēsturiskā mūra un apmetuma konservācijas darbiem, lai maksimāli saglabātu pils vēsturisko izskatu, vienlaikus nodrošinot mūru aizsardzību.

• Iekšējo telpu remonts - vētras izraisīto bojājumu dēļ atsevišķas telpas tika atjaunotas un pielāgotas mūsdienu prasībām, saglabājot to autentiskās iezīmes.

Būvdarbus veica būvniecības uzņēmums SIA "Pretpils", kopējās būvniecības izmaksas sasniedza 1 248 848,79 EUR. No šīs summas 450 421,20 EUR tika segti kā apdrošināšanas atlīdzība, kas saņemta par vētras nodarītajiem bojājumiem. 310 161 EUR no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šā gada 20.februārī Ministru kabinets ar rīkojumu piešķīra Tukuma novada pašvaldībai 2023.gada 7.augusta dabas stihijas laikā Jaunpils pilij radīto postījumu novēršanai. Savukārt pils rīkotajā labdarības koncertā "Ar mūziku pret vētru" un ziedojumu kontā tika saziedoti 26 483,38 EUR, kurus izmatoja vētras radīto seku novēršanas darbiem. Pārējo nepieciešamo finansējumu 461 783,21 EUR apmērā nodrošināja Tukuma novada pašvaldība no budžeta līdzekļiem.

Papildus būvniecības līgumam pašvaldība noslēdza arī līgumu ar SIA "CPB" par būvuzraudzību 10 648 EUR apmērā, kas nodrošināja darbu izpildes kvalitāti un atbilstību būvniecības standartiem. Autoruzraudzību veica SIA "Jaunpils projekti", līguma summa 7027,68 EUR.

 

Avots: db.lv

 

Add a comment

Biznesa centrs Novira Plaza saņem starptautiski atzīto ilgtspējas sertifikātu

Biroju ēkai “Novira Plaza” piešķirts starptautiskais LEED Gold sertifikāts, kas apliecina apņemšanos ievērot ilgtspēju, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Šis sasniegums ir nozīmīgs pagrieziena punkts “Novira Plaza” ceļā uz jaunu zaļo ēku standartu noteikšanu reģionā.

“Jau no paša “Novira Plaza” attīstības sākuma mēs esam tiekušies sasniegt visaugstākos ilgtspējas standartus un esam ļoti lepni ar iegūto LEED Gold sertifikātu. Tas atspoguļo arī būtisku priekšrocību mūsu nomniekiem, kas gūst labumu no zemākām enerģijas izmaksām, veselībai draudzīgām darba telpām un apziņas, ka arī viņi veicina ilgtspējīgāku nākotni,” komentē Lietuvas privātā kapitāla fonda “Evernord Asset Management”, kam pieder “Novira Plaza”, dibinātāja un valdes locekle Jolanta Jurga.

“Novira Plaza” LEED Gold sertifikāts apliecina visaptverošu pieeju ilgtspējai. LEED nav vērsts tikai uz atsevišķiem ēkas elementiem, piemēram, enerģijas vai ūdens patēriņu, bet gan ņem vērā visus būtiskos faktorus, kas kopā veido labāko iespējamo ēku. Mērķis ir veicināt tādu būvju attīstību, kas pozitīvi ietekmē vidi, veicina veselību un uzlabo sabiedrības dzīves kvalitāti.

“Novira Plaza” ceļš uz ilgtspēju sākās jau ēkas attīstības posmā. Sākotnēji, piesakoties LEED Gold sertifikāta saņemšanai, komanda iekļāva plašu energoefektīvu un videi draudzīgu elementu klāstu. Ēkas alumīnija fasāde, kas piedāvā viegli atveramus logus katrā birojā, tika veidota no ilgtspējīgiem materiāliem, lai nodrošinātu labu ventilāciju un dabisko apgaismojumu. Šie elementi palīdz uzlabot iekštelpu gaisa kvalitāti un darbinieku labsajūtu, vienlaikus samazinot ēkas kopējo ietekmi uz vidi.

Citas inovatīvas tehnoloģijas ietver ēku vadības sistēmu (BMS), kas kontrolē un pārvalda apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (HVAC) sistēmas, ugunsdrošību un iekštelpu drošību. Šī sistēma nepārtraukti uzrauga datus, identificē novirzes un nosūta brīdinājumus, lai savlaicīgi atrisinātu problēmas. Turklāt ēkas gaisa kondicionēšanas sistēma ar dzesēšanas plūsmām nodrošina optimālu klimatu, kas uzlabo komfortu un produktivitāti ēkas nomniekiem.

“Novira Plaza” nomniekiem LEED Gold sertifikācija sniedz taustāmus ieguvumus, piemēram, enerģijas patēriņa uzraudzību reāllaikā. Nomnieki var izsekot savam enerģijas patēriņam un noteikt iespējas to samazināt, kas attiecīgi samazina komunālo pakalpojumu izmaksas un atstāj mazāku oglekļa pēdu. Turklāt ēkas uzlabotās klimata kontroles sistēmas nodrošina komfortablu un veselīgu iekštelpu vidi, veicinot darbinieku labklājību un produktivitāti.

 

Avots: db.lv

 

Add a comment

"Re:Baltica" Rīgā atrod Somijas lielākā korupcijas skandāla figuranta īpašumus

Pērnā gada pēdējā dienā Re:Baltica e-pastā pienāca vēstule. “Sūtīju Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) informāciju par Interpola meklētu noziedznieku, kas Latvijā slēpj īpašumus. Šī informācija pie manis nonāca, kad klients vēlējās īrēt telpas, un mēs veicām izpēti,” rakstīja jurists Riks Jākobuss (Rick Jacobus). “Kā redzat, FID neinteresē pienākumu pildīšana pret Latvijas sabiedrību. Varbūt Re:Baltica interesē?”

Eiropas meklētāko noziedznieku sarakstā valstis prasa iekļaut sev svarīgas personas, kas bēguļo no atbildības. Tobrīd no Somijas sarakstā bija Arto Autio, kurš Igaunijā notiesāts par nodokļu krāpšanu.

Igaunijā uzmanību piesaistīja viņa nekustamo īpašumu darījumi ar Centra partiju. Taču Somijā Autio ir viens no galvenajiem apsūdzētajiem lietā par Jaunatnes foruma (JF) (Nuorisosäätiö) apkrāpšanu. Šī organizācija 60.gados Somijā izveidojusi nekustamo īpašumu tīklu. Tos lēti izīrē jauniem cilvēkiem un ģimenēm vecumā līdz 30 gadiem, kuri nesen sākuši strādāt un nevar atļauties tos nopirkt. Autio apsūdzēts gan par kukuļu organizēšanu un došanu, gan grāmatvedības noziegumiem, gan piesavināšanos. Šo darbību rezultātā JF nodarīti vairāku desmitu miljonu zaudējumi, bet ar Autio saistīti uzņēmumi nopelnījuši miljonus.

Iespējams, daļa no šīs naudas ir nonākusi Latvijā. Pēc Re:Baltica iesnieguma Tiesu administrācija zemesgrāmatā Rīgā atrada 14 Autio ģimenes īpašumus. To kopējā vērtība sasniedz 12 miljonus eiro. Īpašumi pirkti caur uzņēmumiem, kas tolaik piederēja Autio, bet tagad pārrakstīti 20 gadus vecai tuvai radiniecei.

Pa pēdām

Autio īpašumus Rīgā Re:Baltica izpētīja kopā ar Somijas sabiedrisko mediju YLE, kuras izmeklējošās žurnālistikas raidījuma MOT komanda viņa darbībai seko jau desmit gadu.

“Autio bija somu uzņēmējs, kas divus gadu desmitus dzīvoja Tallinā. Mani viņš interesē kā viens no galvenajiem aizdomās turētājiem lielā korupcijas skandālā Somijā,” Re:Baltica teica YLE žurnālists Jiri Haninens (Jyri Hanninen). “Sāku JF pētīt 2015.gadā, jo uzpeldēja dīvaini darījumi. Viņi sāka pirkt nekustamo īpašumu Igaunijā, lai gan uzdevums bija izīrēt lētus mājokļus somu jaunajai paaudzei. Atklāju, ka menedžments bija nosūtījis Igaunijas kompānijām gandrīz 20 miljonus eiro, pirka īpašumus no Autio un viņa investīciju kompānijas, deva kukuļus, maksāja par konsultācijām un aizdeva naudu čaulas uzņēmumiem no Igaunijas, kas to sūtīja uz Maltu un Maršala salām un atpakaļ uz Somiju. Pēc diviem gadiem un padsmit rakstiem somi un igauņi sāka izmeklēt. Tagad lielākā daļa menedžeru ir notiesāti un cietumā, bet vienīgais palikušais ir Autio, jo viņš slēpjas Baltkrievijā.”

Baltkrievija Somijai noziedzniekus neizdod, un juridiskā sadarbība kopš tās atbalstītā Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā ir faktiski apstājusies. Sazināties ar Autio žurnālistiem neizdevās.

Vai kāds meklēs?

Par Autio ģimenes īpašumiem Latvijā līdz šim nekas nebija zināms.

Dienā, kad Re:Baltica un YLE tos apmeklēja, vienā bija atsākusies rosība. Ēkā pilsētas centrā, Lāčplēša ielā 123B, pirms pieciem gadiem iebruka griesti, tāpēc 60 īrniekiem nācās meklēt patvērumu citur (ēku Autio bija iegādājies pusgadu iepriekš). Šovasar izdota būvatļauja nesošo konstrukciju nomaiņai, informēja Rīgas domē.

Vienā īpašumā Duntes ielā pavisam negaidīti sastapām vienu no Autio biznesa rīkotājiem Sergeju Vortu, kas nozīmē, ka īpašumus ģimene aktīvi apsaimnieko. “Biju totāli pārsteigts, kad nāca gaismā apsūdzības, jo uzskatu viņu par cienījamu uzņēmēju. Es neko par to nezināju,” teica Vorts. “Es esmu kā mēbele, kurš nodarbojas ar praktisko pusi – izīrēju īpašumus, slēdzu līgumus, ne man ir pieejas banku kontiem, ne es esmu kādā īpašuma daļā.” Viņš apliecināja, ka darījumus veicot tagadējās īpašnieces – Autio radinieces – uzdevumā (žurnālisti nenosauc viņas vārdu, jo viņa nevienā noziegumā nav apsūdzēta).

Somijas tiesu iestādes ir iesaldējušas tikai Autio īpašumus Somijā. Prokurore Elīna Karvo (Elina Karvo) teica, ka prokuratūra pagaidām neprasa iesaldēt Rīgā atrastos. Tikmēr JF, kas vēlas no Autio piedzīt ievērojamus zaudējumus, solās rīkoties. Organizācijas vadītājs Jāri Laine (Jari Laine) norādīja, ka apsver vēršanos ar prasību Somijas tiesā un pēta iespēju pieslēgt starptautiskos aizsardzības mehānismus “zaudēto līdzekļu atgūšanai”.

Tādā gadījumā tiesa droši vien vērtētu, vai īpašumi pilnībā vai daļēji pirkti par Jaunatnes foruma naudu. Tā var arī lemt, kurš uzskatāms par patieso īpašnieku – Autio vai radiniece.

Un ko FID?

Uz savu e-pastu Latvijas Finanšu izlūkošanas dienestam trauksmes cēlājs Jākobuss toreiz saņēma lappusi garu atbildi (teksts – šeit). Tajā 12 reizes pieminēts vārds “likums”, piecas – dažādi šī likuma panti, kuri viņam jāizlasa, lai zinātu, kurās iestādēs būtu jāvēršas. Bet, ja viņa rīcībā ir ziņas par naudas atmazgāšanu, terorismu vai masu iznīcināšanas ieročiem, vai ar to saistītiem noziegumiem, viņš ir aicināts rakstīt vēl vienu ziņojumu par aizdomīgām darbībām (tādus parasti FID sniedz bankas un citas finanšu iestādes). “Ko tas vispār nozīmē cilvēku valodā?” FID vaicāja Jākobuss. “Es vienkārši cenšos jums nodot informāciju, ko esmu atklājis!”

Pirms šī raksta publicēšanas Re:Baltica jautāja FID, ko tas ir izdarījis ar Jākobusa sniegto informāciju. Dienesta preses pārstāve atbildēja, ka pēc likuma nedrīkstot to atklāt. Šādu pašu jautājumu FID uzdeva arī trauksmes cēlājs Jākobuss. Atbilde – pagaidām klusums.

 

Avots: tvnet.lv

Add a comment

Kā rīkoties plaša un neplānota elektrības atslēguma gadījumā

Neplānoti, ilgi un plaši elektrības atslēgumi Latvijā lielākoties rodas nelabvēlīgu laikapstākļu, piemēram, vētru vai pērkona negaisu, plūdu, apledojuma, ietekmē. Ja iespējams, elektroapgāde klientiem tiek atjaunota nekavējoties. Taču ir situācijas, kad veikt remontdarbus uzreiz nav iespējams, tostarp nav iespējams piekļūt bojājuma vietai dabas stihijas dēļ.

Iestājoties masveida bojājumu apstākļiem, sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" mobilizē savus un sadarbības partneru resursus – līdz pat vairākiem simtiem elektromontieru, kuri, tiklīdz laikapstākļi to atļauj, strādā pie bojājumu novēršanas pat diennakts režīmā, līdz elektrības piegāde klientiem atjaunota. Ja iespējams, elektroapgāde klientiem tiek atjaunota nekavējoties – veicot pārslēgumus elektrotīklā un izolējot bojājumu vietas, vēl pirms paša bojājuma novēršanas uzsākšanas.

Novēršot bojājumus, "Sadales tīkls" prioritāri izvērtē to bīstamību un sākotnēji atjauno elektroapgādi vidējā sprieguma līnijās, jo bez tām nebūs elektrības arī saistītajās zemsprieguma līnijās.

Lai gan lielākajai daļai klientu elektroapgāde arī masveida bojājumu situācijās parasti tiek atjaunota dažu stundu laikā, var būt situācijas, kad elektrība netiek atjaunota pat vienu vai vairākas diennaktis. Iemesli tam var būt dažādi:

  • laikapstākļu dēļ darbs elektrotīklā var apdraudēt uzņēmuma darbinieku drošību;

  • kavēta piekļuve bojājuma vietai;

  • bojājumu skaits un sarežģītība kopumā vai atsevišķos elektrotīkla posmos ir ļoti liela;

  • elektroapgādi atjaunot nav iespējams drošības apsvērumu dēļ (piemēram, applūdusi infrastruktūra).

Ilgāku laiku bieži vien prasa bojājumu novēršana nelielos, parasti mežainos elektrolīniju atzaros. Tā kā tās nav maģistrālās elektrolīnijas, bojājumi parasti rada elektroapgādes traucējumus mazākam klientu skaitam, vienlaikus bojājumu apjoma un sarežģītības dēļ to novēršana ir ievērojami ilgāka.

Pieaugot bojājumu apmēram un stihijas ilgumam, prognozēt elektroapgādes atjaunošanas laiku kļūst arvien sarežģītāk. Darbi ir jāpārplāno, vērtējot iespējamos riskus darbinieku drošībai, bojājumu bīstamību un ietekmi uz kopējo elektrotīklu. Tāpēc var gadīties situācijas, kad prognozes pasliktinās vai kļūst ļoti aptuvenas.

Klientiem, kuriem "Sadales tīkla" tehnisko darbu dēļ ir nācies vairāk nekā 24 stundas pavadīt bez elektrības, sagādātās neērtības tiek kompensētas, rēķinā par atbilstošo mēnesi neiekļaujot fiksēto ikmēneša maksu par elektrības pieslēgumu.

Tomēr kompensāciju nepiemēro šādos gadījumos:

  • elektrības pārtraukums ir reģistrēts laikā, kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs attiecīgajā valsts reģionā izsludinājis dzelteno, oranžo vai sarkano brīdinājumu;

  • elektrības pārtraukumu nevar novērst ātrāk sistēmas lietotāja vai trešo personu apzinātas vai neapzinātas darbības dēļ;

  • pārtraukums ir radies nepārvaramas varas dēļ (apvērsums, sociālie nemieri, laupīšana, kiberuzbrukums, terora akts, ugunsgrēks, negadījums u.c.);

  • piegāde ir pārtraukta izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā vai elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšanai;

  • elektrības piegāde nav notikusi, pamatojoties uz valsts civilās aizsardzības vai drošības dienestu un iestāžu pieprasījumu.

Ja pazudusi elektrība, aktuālā informācija par reģistrētajiem elektrotīkla bojājumiem un elektrības atslēgumiem pieejama www.sadalestikls.lv digitālajā atslēgumu kartē. Informācija automātiski atjaunojas ik pa 15 minūtēm.

Iedzīvotāji, kas portālā e-st.lv ir norādījuši kontaktinformāciju saziņai ar "Sadales tīklu", informāciju par atslēgumu un pēc tam arī par elektrības atjaunošanu saņems arī uz norādīto tālruni vai e-pastu.

Masveida bojājumu situācijās "Sadales tīkls" informāciju par stāvokli elektrotīklā regulāri sniedz arī medijiem, kā arī publicē savā Twitter (X), Facebook kontā un mājaslapā.

Kā pieteikt elektrības pārtraukumu?

Ja informācija par elektrības atslēgumu 15-20 minūšu laikā neparādās AS “Sadales tīkls” atslēgumu kartē un netiek saņemta arī īsziņa vai e-pasts, bojājumu jāpiesaka atslēgumu kartes sadaļā "Pieteikt bojājumu". Jāņem vērā, ka elektrotīkla dispečeriem vētru laikā darba apjoms ir milzīgs, tādēļ var paiet ilgāks laiks, līdz katra individuālā pieteikuma dati tiek ievadīti kartē. Pirms elektrības pārtraukuma pieteikšanas noteikti jāpārliecinās, vai bojājums nav radies mājokļa iekštīklā.

Plašu elektrotīkla bojājumu apstākļos "Sadales tīkls" aicina tālruņa numuru 8404 bojājuma pieteikšanai izmantot tikai ārkārtas situācijās (kad ir bažas par bojājuma bīstamību, piemēram, sarauti vadi, dūmi, degšana), vai arī nav iespējas pieteikt bojājumu elektroniski. Tas sniegs iespēju cilvēkiem šo numuru sazvanīt patiešām bīstamās situācijās.

Dzīvībai un veselībai bīstamās situācijās bojājumu pieteikt var arī, zvanot uz 112.

Mājaslapas sadaļā "Pieteikt bojājumu" var pieteikt arī tādus elektrotīkla bojājumus kā krituši koki un zari, bojāti vadi, kabeļi, balsti un citi defekti. Tas palīdzēs "Sadales tīkla" speciālistiem ātrāk novērst visus defektus.

Kā sagatavoties gaidāmai dabas stihijai

Ja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti vēsta par stipru vēju vai citas dabas stihijas tuvošanos, AS “Sadales tīkls” rekomendē veikt dažus vienkāršus sagatavošanās darbus.

  • Uzlādējiet mobilo tālruni! Tas ļaus būt sasniedzamam un noderēs, lai bīstamās situācijās sazinātos ar operatīvajiem dienestiem.

  • Pārvietojiet automašīnu tālāk no elektropārvades līnijām!

  • Negaisa laikā savlaicīgi atvienojiet elektroiekārtas no rozetes, jo zibens spēriens var tās sabojāt!

  • Telpām, kuras varētu applūst, atslēdziet elektrību, izslēdzot elektrības automātslēdžus ("korķus")!

  • Bez īpašas vajadzības nedodieties laukā, īpaši uzmanieties elektrolīniju un citu elektroietaišu tuvumā! Netuvojieties elektrolīnijām, ja tajās iekārušies koki, redzami pārrauti vadi vai applūduši sadales skapji!

  • Turiet ieslēgtus apgaismojuma slēdžus – tas ļaus uzreiz pamanīt, ka elektrības piegāde ir atjaunota!

  • Pārrunājiet ar ģimenes locekļiem, kā rīkosieties elektrības atslēguma gadījumā. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad elektrība mājoklī ir primārais enerģijas avots.

Vēl pirms stihija tuvojas:

  • Iegādājieties lukturīti un novietojiet tā, lai arī tumsā spētu to ātri atrast!

  • Pārliecinieties, ka īpaši jutīgas iekārtas aprīkotas ar nepārtrauktās barošanas papildiekārtām jeb UPS! Šādas iekārtas iespējams iegādāties elektronikas vai saimniecības preču veikalos.

  • Apsveriet ģeneratora uzstādīšanu! Ja īpašumā ir elektroiekārtas, kuru darbībai elektroapgādes pārtraukumi nav pieļaujami, iegādājieties vai iznomājiet ģeneratoru.

Lai mazinātu laikapstākļu ietekmi, AS "Sadales tīkls" pakāpeniski pārbūvē elektrolīnijas no gaisa kailvadu līnijām uz gaisa (t.s., piekarkabeļiem) vai pazemes kabeļiem. Pašlaik izolēta sadales elektrotīkla (pazemes vai gaisa kabeļlīnijas) īpatsvars sasniedz jau vairāk nekā 65 %. Tāpat AS “Sadales tīkls” ik gadu veic elektrolīniju trašu tīrīšanu aptuveni 4000-5000 km garumā.

Tomēr trašu tīrīšana nepasargā no apledojuma, stipra vēja nestiem zariem vai ārpus elektrotīkla aizsargjoslas augošu garu koku lūšanas, tāpēc "Sadales tīkla" spēkos ir tikai bojājumu iespējamību samazināt, pilnībā laikapstākļu neietekmējams elektrotīkls nav iespējams nekur pasaulē. Jāņem vērā, ka elektroapgādes pārtraukumi var notikt gan nelabvēlīgu laikapstākļu, gan citu iemeslu dēļ.

Kopš 2010. gada t.s. SAIDI rādītājs jeb neplānoto atslēgumu ilgums vidēji vienam klientam gada laikā samazinājies aptuveni piecas reizes.

 

Avots: sprk.gov.lv

 

Add a comment

Siguldas novadā līdz 2030.gadam varētu izbūvēt 110 īres dzīvokļus

 

Siguldas novadā līdz 2030.gadam varētu tikt izbūvēti 110 īres dzīvokļi, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Jaunie mājokļi, kas atbilst šā brīža kvalitātes un komforta standartiem, ne tikai veicinās jaunu ģimeņu, speciālistu un talantu piesaisti, bet arī nostiprinās novada izaugsmi un attīstību ilgtermiņā, uzskata Siguldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis (LZP).

Pašvaldībā esot aprēķināts, ka Siguldas novadā, īstenojot publiskās un privātās partnerības (PPP) programmu, līdz 2030.gadam varētu tikt izbūvēti 110 dzīvokļi. Potenciālajiem investoriem tiek piedāvātas vietas Siguldas pilsētā, Mālpils, Inčukalna un Krimuldas pagastā.

Kā vēstīts, šonedēļ Siguldas novada pašvaldība un 12 citas Latvijas pašvaldības parakstīja nodomu protokolu par līdzdalību Finanšu ministrijas virzītajā pieejamu cenu īres dzīvokļu programmā "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", apņemoties nodrošināt mājokļu izbūvei piemērotu zemesgabalu. Pirmajā projekta posmā līdz 2030.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt līdz 2266 pieejamas cenas īres dzīvokļus.

 

Add a comment

Rīgas iedzīvotāji sūdzās par Rīgas Ūdens darbu

Esam savākuši dažas sūdzības par Rīgas udens kompānijas darbu un ūdens kvalitāti. Lasiet un komentējiej par savu pieredzi!

Portālā https://www.sudzibas.lv/ var sastapt rakstus, gan par ūdens kvalitāti, gan par uzņēmuma darbu. 

"Jau kārtējo reizi vēļost uzsvērt Rīgas Ūdens (turpmāk RU) uzmanību uz eksistējošo problēmu saistībā ar ūdens kvalitāti Rīgā, Dārzciems.
Vairākas reizes rakstījām sūdzības par esošo situāciju, kā arī telefoniski tika informēti RU darbinieki par problēmu, bet risinājuma nav. .... Pēc bildes un video nosūtīšanas RU valdei, RU veica Dārzciema rajonā ūdens cauruļu skalošanu, kā arī veica ūdens hlorēšanu. Jā, tas palīdzēja, bet pēc 3 mēnešiem situācija atkārtojās."

 

Rīgas klusā centra rajona dzīvojošs cilvēks apgalvo, ka "Visvairāk piesārņotais dzeramais ūdens ir Rīgā, Latvijā. Uzņēmums, kas nodrošina ūdens piegādi ēkām, saucas "Rīgas Ūdens". Viņi nav mainījuši caurules kopš Pirmā pasaules kara. Caurules ir pilnībā sarūsējušas, radot dažādas slimības, tostarp legionelozi, salmonelozi un dažādas baktēriju sugas, kas attīstās šāda veida rūsētās caurulēs. Dažkārt "Rīgas Ūdens" nomaina krānus uz ielām. Tikai krānus. To viņi dara, lai ietaupītu naudu, izvairoties no noplūdēm, jo krāni ir tikpat veci kā pašas caurules. Taču acīmredzot nepietiek līdzekļu, lai nomainītu caurules. Tādējādi caurules piegādā patērētājiem indīgu ūdens kokteili, par kuru tiek iekasēta pilna maksa. Turklāt "Rīgas Ūdens" publiski paziņo, ka viņu ūdens ir drošs dzeršanai. Spriediet paši."

 

Cilvēki sūdzās ne tikai par ūens kvalitāti, gan arī par apkalpošanas kvalitāti un krāpšānu.

"Katru mēnesi vairākkārt mums tiek atslēgts ūdens, bez nekādiem paziņojumiem. Jā, dažkārt tiešām viņi paziņo, ka tad un tad nebūs ūdens, vismaz var sagatavoties. Bet es atvainojos, jau kuro reizi ūdens tiek atslēgts bez brīdinājuma (uz veselām dienām). Tagad ārā pandēmija, ārā kovids, tāpēc jāstrādā no mājām, tāpēc ūens uz doto brīdi ir vitāli svarīgs. Ļoti nepatīkami.
Žēl ka Rīgas Ūdenim un Rīgas namsainiekam ir monopols, bez konkurences, viņiem nav nekādas vēlmes uzlabot pakalpojumu kvalitāti un vēljovairāk viņi zog mūsu ūdeni. Katru mēnesi atnāk rēķins par savu ūdeni + ūdens patēriņa starpība, kura nav saprotami kā tiek rēķināta, jo mēs visi saprotam pēc parastas aritmētikas, ka, ja cilvēkiem ir iespēja nodot 3-4 dienas savu skaitītāju rādītājus, bet uzņēmums nolasīs no kopējā visdrīzāk pēdējā dienā, tas nozīmē,ka vienmēr radīsies starpība, kura tiks apmaksāta divreiz."

 

"Rīgas Ūdens maksā darbiniekiem ar melnu naudu, tik pat melnu, ka viņu ūdens"

"Nekad nevienam neiesaku šeit stradat.
Darba līgums tiek noslēgts, bet bez Jūsu ziņas tiekas noņemts no nodokļu grāmatiņas, un beigas izradās ka gadiem strāda, bet patiesība esi bezdarbnieks.
Nav sociālo garantiju, ja slimo nekas netiek atmaksāts. Nav atvaļinājumu, nav ari maksājumu par neizmantoto atvaļinājumu. Alga tiek maksāta aploksnes."

 

 

 

Add a comment