Krāpnieciskas darbības māju apsaimniekošanas uzņēmumos Latvijā: Piemēri no pagātnes un tiesas procesi

Izveidots .

Māju apsaimniekošanas uzņēmumi ir būtiska daudzdzīvokļu ēku uzturēšanas un remontēšanas sastāvdaļa, tomēr ir bijuši vairāki gadījumi, kad šie uzņēmumi ļaunprātīgi izmantojuši iedzīvotāju un valsts līdzekļus, veicot krāpnieciskas darbības. Šādi gadījumi ne tikai mazinājuši iedzīvotāju uzticību, bet arī noveduši pie tiesu procesiem, kas izbeigušies ar nopietnām sekām. Šajā rakstā aplūkosim konkrētus gadījumus no Latvijas, kuros bija iesaistīti māju apsaimniekošanas uzņēmumi, to konkrēti nosaukumi, summas un tiesas procesi.

Gadījums 1: Rīgas dzīvokļu apsaimniekošanas uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" un līdzekļu izsaimniekošana

  1. gadā viens no lielākajiem māju apsaimniekošanas uzņēmumiem Rīgā, "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), nonāca skandālā, kas saistīts ar līdzekļu izsaimniekošanu un remontdarbu uzpūšanu. Šis uzņēmums, kas apsaimnieko vairāk nekā 1000 ēku Rīgā, tika apsūdzēts par vairāk nekā 700 000 eiro izsaimniekošanu, kas bija paredzēti ēku remontiem un kopējo teritoriju uzturēšanai.

Pārbaudes laikā tika atklāts, ka uzņēmums bija rēķinājis iedzīvotājiem darbus, kas netika veikti, un pārspīlējis darbiem nepieciešamās izmaksas. Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas secinājumiem, Rīgas namu pārvaldnieks bija pārmaksājis par vairākiem remonta darbiem, tostarp jumtu atjaunošanu, un izmantojis šīs pārmaksātās summas, lai finansētu uzņēmuma vadības privātās vajadzības.

Tiesa izmeklēja šo lietu, un 2018. gadā uzņēmuma vadītājs tika atzīts par vainīgu krāpšanā, un viņam tika piespriests cietumsods uz 2 gadiem ar nosacītu izpildi, kā arī piedziņā tika pieprasīta kompensācija par zaudētajiem līdzekļiem iedzīvotājiem. Šis gadījums izraisīja plašu sabiedrības sašutumu, jo tas parādīja nopietnu caurspīdīguma trūkumu un iedzīvotāju intereses ignorēšanu.

Gadījums 2: SIA "Jūrmalas dzīvokļu apsaimniekošana" un "fantoma remonti"

  1. gadā tika atklāts krāpšanas gadījums, kurā bija iesaistīts SIA "Jūrmalas dzīvokļu apsaimniekošana", uzņēmums, kas atbild par vairāk nekā 30 daudzdzīvokļu mājām Jūrmalā. Uzņēmums tika apsūdzēts par aptuveni 500 000 eiro apmērā naudas izsaimniekošanu, veicot "fantoma remontus" – darbus, kas netika veikti, bet tika iekļauti rēķinos.

Izmeklēšana parādīja, ka uzņēmums bija iekasējis maksājumus no iedzīvotājiem par māju renovācijām, bet faktiski remonta darbi netika veikti. Tika izsniegti rēķini par jumta remontiem, kāpņu telpu atjaunošanu un elektrības tīkla uzlabošanu, taču, izmeklējot uzņēmuma darbību, tika atklāts, ka šie darbi patiesībā netika uzsākti.

  1. gadā lieta nonāca tiesā, un uzņēmuma vadītāji tika apsūdzēti par krāpšanu un finanšu līdzekļu izsaimniekošanu. Tiesa piesprieda uzņēmuma vadītājiem naudas sodus un kompensācijas, kā arī pieprasīja izmeklēt iespējamo saistību ar citiem uzņēmumiem, kas sniedza fiktīvus pakalpojumus. Šis gadījums izraisīja būtiskas izmaiņas Jūrmalas pašvaldības pārvaldē, uzsākot stingrāku uzraudzību pār māju apsaimniekošanas uzņēmumiem.

Gadījums 3: "Rīgas SIA "Atkritumu apsaimniekošanas grupa" un korupcija ar līgumslēdzējiem

  1. gadā tika atklāta Rīgas SIA "Atkritumu apsaimniekošanas grupa" krāpnieciskā shēma, kas saistīta ar līgumslēdzēju korupciju. Uzņēmums, kas bija atbildīgs par atkritumu apsaimniekošanu Rīgas daudzdzīvokļu mājās, bija noslēdzis fiktīvus līgumus ar uzņēmumiem, kas piegādāja preces un pakalpojumus par pārmaksātām cenām. Kopējā pārmaksātā summa sasniedza apmēram 300 000 eiro.

Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka uzņēmums bija sadarbojies ar vairākām būvniecības un tīrīšanas kompānijām, kurām bija piešķirti līgumi par augstākām cenām, nekā tās faktiski būtu bijušas tirgū. Tāpat tika atklāts, ka daļa no šīm pārmaksātajām summām tika novirzīta uz uzņēmuma darbinieku privātajiem kontiem.

Šis gadījums nonāca tiesā, un 2020. gadā uzņēmuma vadītājs un vairāki tā darbinieki tika apsūdzēti par krāpšanu, korupciju un līdzekļu izsaimniekošanu. Tiesa piesprieda cietumsodus un naudas sodus, kā arī pieprasīja atgūt līdzekļus no tiem uzņēmumiem, kas piedalījās nelikumīgajās darbībās.

Ietekme uz nozares uzticību un nākotnes pasākumi

Šie gadījumi ir tikai daži no piemēriem, kas parāda, cik svarīgi ir veikt uzraudzību un nodrošināt caurspīdīgumu māju apsaimniekošanas uzņēmumos. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir ievērojami pastiprināta uzmanība šai nozarei, un uzraudzības mehānismi ir kļuvuši stingrāki. Tiesa ir parādījusi nopietnu attieksmi pret šādiem noziegumiem, kā arī uzņēmumu vadītājiem tiek piespriesti cietumsodi un naudas sodi, kas kalpo kā brīdinājums citām organizācijām.

Turklāt pašvaldības ir uzsākušas stingrāku kontroles sistēmu ieviešanu, kas ļauj ātrāk atklāt potenciālos pārkāpumus un novērst krāpšanu. Iedzīvotāji arī aktīvāk izmanto tiesības ziņot par nepareiziem vai aizdomīgiem darījumiem, kas ļauj uzlabot situāciju šajā nozarē.

Noslēgumā, šie konkrētie gadījumi apliecina, cik svarīgi ir nodrošināt godīgu un atbildīgu māju apsaimniekošanu. Lietas, kas nonāk tiesā, ir lielisks veids, kā nodrošināt atbildību un izglītot sabiedrību par to, ka nelikumīgas darbības māju apsaimniekošanā ir nepieļaujamas.

Add a comment

Skandalozas krāpnieciskas darbības māju apsaimniekošanas uzņēmumu nozarē: Pārskats par nepareizu publisko līdzekļu izmantošanu

Izveidots .

Pēdējos gados jautājums par krāpnieciskām darbībām un publisko līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu māju apsaimniekošanas uzņēmumu nozarē ir kļuvis par galveno tematu sabiedriskās un tiesiskās diskusijās. Šie uzņēmumi, kas bieži ir atbildīgi par dzīvojamo ēku uzturēšanu, remontu un kopējo apsaimniekošanu, ir uzticējuši ievērojamus publiskos līdzekļus ar mērķi nodrošināt drošu, tīru un labi uzturētu dzīves vidi iedzīvotājiem. Tomēr skandāli, kas saistīti ar līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, ir izraisījuši nopietnas sekas, mazinot uzticību šiem būtiskajiem pakalpojumiem un izraisot plašu sašutumu.

Māju apsaimniekošanas uzņēmumu loma

Māju apsaimniekošanas uzņēmumi (MAU) ir privāti uzņēmumi vai organizācijas, kas ir atbildīgas par dzīvojamo kompleksu darbību un uzturēšanu. Viņu pienākumos parasti ietilpst budžeta plānošana ēku uzturēšanai, pakalpojumu sniedzēju (piemēram, tīrīšanas, drošības, remonta) nodarbināšana un kopējo dzīvojamo ēku teritoriju apsaimniekošana. Daudzos gadījumos šie uzņēmumi saņem līdzekļus no iedzīvotāju mēneša maksājumiem, bet papildus finansējums bieži tiek piešķirts no pašvaldībām lielākiem projektiem, piemēram, renovācijām, sabiedrisko telpu attīstībai vai infrastruktūras remontiem.

Ņemot vērā, ka šiem uzņēmumiem ir tik svarīga loma mājokļu un sabiedrības labklājības nodrošināšanā, tiem jādarbojas caurspīdīgi un atbildīgi. Tomēr ir bijuši vairāki gadījumi, kad šo uzņēmumu uzticības pienākumi tika neievēroti, kas noveda pie nopietniem finanšu pārkāpumiem.

Krāpniecisko darbību veidi

1. Līdzekļu ļaunprātīga izmantošana:
Viens no visbiežāk sastopamajiem krāpnieciskajiem gadījumiem ir līdzekļu izsaimniekošana vai izkrāpšana, kas piešķirti ēku remontam un uzturēšanai. Māju apsaimniekošanas uzņēmumi bieži iekasē mēneša maksājumus no iedzīvotājiem konkrētiem mērķiem, piemēram, remontiem, kopējo teritoriju uzturēšanai un ārkārtas līdzekļu izveidošanai. Krāpnieciskie vadītāji vai amatpersonas var novirzīt daļu no šiem līdzekļiem personīgai labuma guvšanai, atstājot ēkas nenovērtētas un radot finanšu slogu iedzīvotājiem. Šāda veida krāpniecība ne tikai atņem iedzīvotājiem pakalpojumus, par kuriem viņi ir samaksājuši, bet arī var radīt bīstamas dzīves apstākļus.

2. Remonta izmaksu uzpūšana:
Cits izplatīts krāpniecības veids ir remontu vai pakalpojumu izmaksu uzpūšana. Piemēram, māju apsaimniekošanas uzņēmums var vienoties ar remontdarbu vai tīrīšanas pakalpojumu sniedzēju, lai veiktu darbus, taču par izteikti pārmaksātu cenu, bieži vien krietni virs faktiskajām darba izmaksām. Starpība tiek ieturēta uzņēmuma amatpersonu kabatās. Dažos gadījumos pat var nebūt veikts nekādāds remonts, bet maksājums tiek veikts, un līdzekļi tiek novirzīti uz privātiem kontiem.

3. Fantoma remonti un projekti:
Vēl ekstrēmākos gadījumos māju apsaimniekošanas uzņēmumi ir tikuši pieķerti par to, ka rēķinos norādīti neeksistējoši projekti vai remontdarbi. Šie krāpnieciskie rēķini var būt saistīti ar uzturēšanas darbiem vai renovācijām, kas faktiski nekad netika veikti. Nauda tiek ņemta, nesniedzot nekādu taustāmu uzlabojumu ēkā, radot iedzīvotājiem iespaidu, ka viņi piedalās nepieciešamo uzturēšanas darbu finansēšanā, kamēr patiesībā tiek veikta izkrāpšana.

4. Sadarbība ar līgumslēdzējiem:
Dažos gadījumos māju apsaimniekošanas uzņēmumi ir iesaistījušies korumpētā sadarbībā ar līgumslēdzējiem, izveidojot viltotus piedāvājumus vai piešķirot līgumus uzņēmumiem, kas pieder draugiem, ģimenes locekļiem vai biznesa partneriem. Šādas vienošanās var novest pie tā, ka tiek veikti nekvalitatīvi darbi vai tiek samaksātas pārmaksātas cenas par zemas kvalitātes pakalpojumiem. Bieži vien līgumslēdzējs piedāvā kukuli vai komisiju māju apsaimniekošanas uzņēmumam, veidojot abpusēji izdevīgu ciklu iedzīvotāju izmaksu un labklājības rēķina.

Krāpniecisko darbību sekas

Šādas krāpnieciskās darbības var radīt tālejošas sekas, kas ietekmē gan iedzīvotājus, gan plašāku sabiedrību. Pirmkārt, līdzekļu izsaimniekošana radīt lielu finansiālu slogu iedzīvotājiem. Nauda, ko iedzīvotāji maksā par būtiskiem pakalpojumiem, piemēram, remontiem un tīrīšanai, tiek izmantota personiskai labuma guvšanai, radot situāciju, kad cilvēki maksā par pakalpojumiem, ko viņi nesaņem.

Papildus tam ilgstoša nolaidība un līdzekļu nepareiza izmantošana var novest pie dzīves apstākļu pasliktināšanās. Ēkas var ciest no nepieciešamo remontu neizpildīšanas, apkures vai ūdens piegādes trūkuma un sliktiem sanitārajiem apstākļiem, padarot tās neapdzīvojamas vai bīstamas. Gadījumos, kad publiskie līdzekļi bija paredzēti lielākiem sabiedrības projektiem, piemēram, infrastruktūras uzlabošanai, nepareiza līdzekļu novirzīšana var novest pie nepieciešamo projektu sabrukšanas, kavējot pilsētplānošanu un sabiedrības labklājību.

Plašākā mērogā atkārtota krāpniecība šajā nozarē veicina sabiedrības uzticības samazināšanos māju apsaimniekošanas uzņēmumiem un vietējām valdības institūcijām. Iedzīvotāji sāk justies, ka viņi ir atkarīgi no korumpētām struktūrām, radot plašu neapmierinātību, protestus un zaudējot ticību mehānismiem, kas paredzēti viņu interešu aizsardzībai. Tas samazina vispārējo pilsonisko iesaisti un noved pie demokrātisko institūciju sabrukuma, jo cilvēki vairs netic pārvaldības un uzraudzības taisnīguma nodrošināšanai.

Tiesiskais un regulējošais ietvars

Lai risinātu šos jautājumus, daudzās valstīs ir sākta stingrāku noteikumu un uzraudzības sistēmu ieviešana māju apsaimniekošanas uzņēmumiem. Antikorupcijas likumi, stingrākas revīzijas procedūras un lielāka caurspīdīguma prasības iepirkuma procesos ir ieviestas, lai samazinātu krāpnieciskas darbības. Dažās valstīs ir izveidoti īpaši biroji, kas izmeklē finanšu noziegumus mājokļu nozarē, kas noved pie personu tiesāšanas, kas iesaistītas korupcijā. Šie pasākumi ir vērsti uz atbildības atjaunošanu un nodrošināšanu, ka publiskie līdzekļi tiek izmantoti pareizi.

Nākotnes izredzes: uzticības atjaunošana un atbildības nodrošināšana

Cīņa pret krāpnieciskām darbībām mājokļu nozarē prasa daudzpusīgu pieeju. Lai arī stingrāki noteikumi un uzraudzība var atturēt krāpniekus, ir svarīgi veicināt caurspīdīguma un atbildības kultūru māju apsaimniekošanas uzņēmumos. Iedzīvotājiem jābūt pieejamiem skaidriem un caurspīdīgiem finanšu pārskatiem, un tiem jābūt iespējām izteikt bažas vai ziņot par neētisku vai nelikumīgu uzvedību.

Papildus tam pilsoniskās līdzdalības veicināšana, vai nu caur kopienas sapulcēm, vai tiešsaistes platformām, ļaus iedzīvotājiem aktīvi piedalīties savu ēku apsaimniekošanas uzraudzībā. Kad iedzīvotāji un apsaimniekošanas uzņēmumi strādā kopā, atklātā un godīgā veidā, krāpniecības un nepareizas pārvaldības riski tiek ievērojami samazināti.

Noslēgumā jāsaka, ka krāpnieciskā publisko līdzekļu izsaimniekošana māju apsaimniekošanas uzņēmumu nozarē ir nopietns jautājums, kas ietekmē daudzu cilvēku labklājību. Lai to risinātu, nepieciešama sadarbība starp valdību, privātajiem uzņēmumiem un pašu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu, atbildību un uzticību. Tikai šādā veidā mēs varēsim atjaunot uzticību sistēmām, kas paredzētas, lai aizsargātu mūsu kopienas, un nodrošināt, ka publiskie līdzekļi tiek izmantoti to paredzētajiem mērķiem.

Add a comment

Ar ALTUM atbalstu Latvijas reģionos tiek būvētas jau sešas zemas īres maksas dzīvojamās mājas

Izveidots .

Ar Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu dažādās Latvijas pilsētās šobrīd ir uzsākta jau sešu zemas īres māju būvniecība, kurās kopā būs vairāk nekā 420 jauni dzīvokļi. Dažādās projekta gatavības un būvniecības stadijās ir īres namu projekti Valmierā, Bauskā, Jelgavā, Tukumā un Ventspilī, kā arī notiek līguma slēgšana par 54 īres dzīvokļu mājas būvniecību Cēsīs.

Kopumā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem līdzfinansētajā programmā plānots uzbūvēt vismaz 467 īres maksas ziņā pieejamus mājokļus.

Īres namu būvniecība bija mūsu prioritāte visu šo gadu un tā tas paliks arī nākamgad. Mēs redzam, ka izstrādājot pieejamus kritērijus, atsaucība no pašvaldībām aug. Mēs turpināsim meklēt arvien jaunas iespējas finansēt īres namus, jo tā ir kritiski svarīga infrastruktūra ne tikai cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, bet arī jaunajiem speciālistiem, kuriem mājokļa pieejamība ir viens no kritērijiem, izvēloties savu vietu darba tirgū,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “Šobrīd tuvojamies programmas mērķu sasniegšanai gan pieejamā finansējuma, gan izbūvējamo dzīvokļu skaita ziņā un ir acīmredzams, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos. Programmas kopējais finansējums ir 42,9 miljoni eiro un jau šobrīd  tiek realizēti projekti 41 miljona eiro apjomā, no kuriem 37 miljoni eiro ir Atveseļošanas fonda finansējums. Programmas nosacījumus kopā ar Ekonomikas ministriju esam izveidojuši ļoti pievilcīgus ar aizdevuma likmi 0,69%, kā arī nodrošinot iespēju saņemt aizdevumu PVN nomaksai. Turklāt, pēc projekta pabeigšanas īres nama attīstītājam ir iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām.”

Projekti jau tiek realizēti vairākās pilsētās. Jūlijā tika uzsākta pirmā zemas īres mājas būvniecība Valmierā, ko attīsta “Valmieras namsaimnieks” un būvē SIA “Monum”. Projektā par 12,1 miljonu eiro taps 120 dzīvokļi. Vēl viens līgums noslēgts ar SIA “KIK Real Estate Bauska” par 60 dzīvokļu māju būvniecību Bauskā, kuru veic SIA “Monum” un projekta kopējās izmaksas ir 6,73 miljoni eiro. Savukārt SIA “Tukuma īres nami” Tukumā par 2,14 miljoniem eiro būvē zemas īres māju, kurā būs 18 dzīvokļi, bet Jelgavā tiek realizēts projekts par 13,13 miljoniem eiro, izbūvējot ēkas ar 116 dzīvokļiem. Ventspilī “Ventspils nekustamie īpašumi” un “Pillar Contractor” realizē projektu, kurā par 6,23 miljoniem eiro tiks izbūvētas divas ēkas ar 30 dzīvokļiem katrā. Zemas īres mājas būvniecību Cēsīs attīstīs SIA “Lado māja” un projekta kopējās izmaksas ir 6,16 miljoni eiro, no kuriem aizdevuma summa ir 4,81 miljoni eiro.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka uz zemas maksas īres dzīvokļiem varēs pretendēt iedzīvotāji, kuru ienākumi nepārsniedz konkrētu slieksni atkarībā no cilvēku skaita mājsaimniecībā, piemēram, pretendējot uz divu istabu dzīvokli, kopējie mājsaimniecības bruto ienākumi nedrīkst pārsniegt 2 437 eiro. Savukārt īres maksa nedrīkst būt augstāka par 6,39 eiro kvadrātmetrā, ko iespējams indeksēt katru gadu.

Lai programmu varētu veiksmīgi turpināt arī pēc pieejamā finansējuma izlietošanas, līdzīgi kā citās valstīs tiek paredzēts, ka 50% no ienākumiem iemaksājami īres namu fondā, no kura tiks būvēti jauni mājokļi. Šāds apjoms Ministru kabineta noteikumos iestrādāts, pieņemot to, ka pārējie ienākumi tiek novirzīti mājas atjaunošanai un īres nama īpašnieka samērīgai peļņai. Aizdevumi tiek piešķirti uz 30 gadiem ar fiksētu aizdevuma likmi 0,69% apjomā. Pēc projekta īstenošanas aizdevuma, kas finansēts ar Atveseļošanās fonda līdzekļiem, pamatsumma tiek dzēsta līdz 30%.

Par ALTUM:

Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody's ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū – biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. ALTUM saņēma Nasdaq Baltic Awards 2019 balvu nominācijā "Biržas gada notikums Latvijā".

 

Avots: em.gov.lv

Add a comment

Trīsistabu dzīvokļi par zemāku cenu: svētku piedāvājums "Mārpagalmos" Āgenskalnā

Izveidots .

Ziemassvētki bieži vien saistās ar mājīgumu, siltumu un kopā būšanu ar tuviniekiem. Un kur gan citur svinēt šos svētkus, ja ne savās mīļajās mājās? Gaidot svētkus, “YIT LATVIJA” jaunajā projektā “Mārpagalmi” piedāvā īpašu akciju 2. kārtai: “Atver siltāko svētku dāvanu – jauno mājokļa durvis”! Tas nozīmē, ka 22 trīsistabu dzīvokļiem tiek piedāvātas atlaides līdz pat 9 500 EUR*.

“Mārpagalmu” trīsistabu dzīvokļi ir ideāli piemēroti tiem, kuri vēlas plašu virtuvi, kur gatavot maltītes, vienlaikus pavadot laiku ar tuviniekiem, nezaudējot plašuma sajūtu dzīvojamajā zonā. Virtuve ir iebūvēta nišā, tādējādi saglabājot vairāk vietas dzīvojamā telpā. Šie dzīvokļi būs piemēroti arī ģimenēm, jo tie ir aprīkoti ar diviem sanmezgliem, un gaitenī ir vieta lielam skapim. Dzīvokļi ir izvietoti tā, ka logi vērsti uz divām vai pat trim pusēm, nodrošinot vairāk dabīgās gaismas un padarot telpas gaišākas.

“YIT LATVIJA” Āgenskalna dzīvojamais projekts “Mārpagalmi” izceļas ar augstu energoefektivitāti, kas atbilst gandrīz nulles patēriņa ēkām. Katrs projekta “Mārpagalmi” nams ir aprīkots ar saules paneļiem, kā arī katram dzīvoklim ir iebūvēta rekuperācijas sistēma, kas nodrošina augstu ēkas energoefektivitāti un lielisku gaisa apmaiņu telpās, nezaudējot esošo siltumu. Projekts ietver arī citus risinājumus enerģijas ietaupīšanai, piemēram, LED apgaismojumu ar sensoriem koplietošanas telpās, inovatīvus jaucējkrānus ūdens patēriņa samazināšanai, elektroiekārtas ar frekvenču regulēšanu un apkures regulēšanas un individuālās uzskaites risinājumus dzīvokļos.

Atšķirībā no pirmās ēkas, šajā mājā ir izbūvēts vairāk dzīvokļu ar nedaudz atšķirīgiem plānojumiem. Ne mazāk svarīgs ieguvums ir arī neliels dzīvokļu skaits kāpņu telpās, kas nodrošinās lielāku privātumu iedzīvotājiem. Kopumā ēkā ir 123 dzīvokļi ar dažādiem platumiem un plānojumiem, visiem ar pilnu apdari. Kā skaidro projekta pārstāvji, izvēles iespējas strauji samazinās. Projektā “Mārpagalmi” var izvēlēties mājokļus no studio tipa dzīvokļiem (30,2 m²) līdz plašiem un komfortabliem 4-istabu dzīvokļiem (87 m²). Katram dzīvoklim ir balkons, bet pirmā stāva iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties dzīvokli ar terasi. Daļai dzīvokļu pircēju ir iespēja iegādāties noliktavas telpu un autostāvvietu pagalmā vai pazemē. Paredzētas arī autostāvvietas uzlādes staciju uzstādīšanai.

Projekta izveidē liela nozīme piešķirta estētiskam, zaļotam un labiekārtotam pagalmam. Visā teritorijā tiek prioritizēta gājēju un velosipēdu kustība, saglabājot pagalmus kā zaļas, drošas un labiekārtotas zonas bērnu spēlēm, pastaigām un sportiskām aktivitātēm. Lieliska atrašanās vieta nodrošina, ka "Mārpagalmi" iedzīvotājiem būs tuvu svarīgākie lielpilsētas sabiedriskie objekti. Netālu atrodas Āgenskalna tirgus, kas piedāvā svaigi ceptus konditorejas izstrādājumus un vietējos dārzeņus un augļus. Kalnciema tirgus ir arī tuvu, kur varēs apmeklēt koncertus un mājražotāju tirdziņus. Tāpat netālu ir Māras dīķis ar labiekārtotu parku pastaigām un piknikiem, kā arī skolas un bērnudārzi jaunākajiem ģimenes locekļiem. Sabiedriskā transporta tīkls nodrošina ērtu nokļūšanu gan uz pilsētas centru, gan citām Rīgas apkaimēm.

 

Add a comment

Publiskie līdzekļi zaudēti korupcijas dēļ: Padziļināts ieskats Latvijas pieaugošajā rēķinu uzpūšanas skandālā

Izveidots .

Pieaugošs skandāls, kas saistīts ar publiskajiem līgumiem un ēku apsaimniekošanas fondiem, ir atklājis sarežģītu finanšu izšķērdēšanas un korupcijas tīklu. Publiskie līdzekļi, kas paredzēti infrastruktūras uzlabošanai un ēku uzturēšanai, tiek novirzīti negodprātīgu vadītāju un līgumslēdzēju kabatās, ar minimālām bažām par juridiskām sekām.

Shēma

Šīs operācijas centrā ir uzpūsti rēķini — līgumi, kuros izmaksas ir nepamatoti lielas un ievērojami pārsniedz reālās izmaksas. Dažos gadījumos iegādātie materiāli ir zemas kvalitātes, bet tie tiek iekasēti kā augstākās klases produkti, tādējādi vēl vairāk palielinot iesaistīto peļņas maržas. Piemēram, būvlaukumos tiek piegādāti zemas kvalitātes materiāli, kas tiek uzrādīti kā augstākās klases, atstājot negatīvu ietekmi uz kvalitāti un integritāti.

Kāds trauksmes cēlējs, kurš lūdza saglabāt anonimitāti, atklāja:
"Rēķini tiek uzpūsti par 50–70%. Neviens nepārbauda, jo kādā līmenī no tā iegūst visi. Tā nav tikai viena persona – tas ir sistēmiski."

Salūzusi sistēma

Nozares eksperti un uzraudzības organizācijas brīdina par juridiskām nepilnībām, kas veicina šādu nesodāmības kultūru. Pašlaik Latvijas likumos trūkst pietiekamu noteikumu, lai efektīvi sodītu tos, kuri iesaistīti šādās shēmās.

"Konkrētu pret korupciju vērstu izpildes mehānismu trūkums ļauj šādai praksei uzplaukt," saka Anda Kārkliņa, vietējā pretkorupcijas aktīviste. "Rezultātā ik gadu tiek izšķērdēti miljoni eiro."

Šī nesodāmības kultūra vēl vairāk pasliktinās, jo trūkst uzraudzības. Ēku apsaimniekošanas kontus un iepirkumu procesus bieži kontrolē šaurs personu loks ar neierobežotu varu.

Ietekme uz sabiedrību

Šo prakšu sekas ir plaši jūtamas. Kritiski svarīgi sabiedriskās infrastruktūras projekti tiek kavēti vai slikti īstenoti, tieši ietekmējot Latvijas iedzīvotājus. Piemēram, daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Rīgā sūdzas par nedrošām ēkām un slikti uzturētām telpām, neskatoties uz to, ka viņi maksā pārmērīgas maksas apsaimniekošanas uzņēmumiem.

Kāds neapmierināts iedzīvotājs mums teica:
"Mēs maksājam, bet ēkas sabrūk. Kur paliek nauda? Ir skaidrs, ka kāds kļūst bagāts, kamēr mēs ciešam."

Aicinājums uz reformām

Pilsoniskās sabiedrības grupas mudina valdību rīkoties nekavējoties. Ieteiktās reformas ietver:

  • Stingrāku auditu un caurskatāmības nodrošināšanu publisko iepirkumu procesos.
  • Ieviešanu stingriem pretkorupcijas likumiem ar nopietniem sodiem.
  • Neatkarīgu uzraudzības komiteju izveidi publisko līdzekļu pārraudzībai.

Politiskie līderi reaģē lēni. Kritiķi apgalvo, ka šī klusēšana atspoguļo šo prakšu dziļo iesakņošanos gan valsts, gan privātajā sektorā.

Pieaug sabiedrības sašutums

Ar katru jauno ziņojumu par krāpšanu pieaug sabiedrības dusmas. Sociālo mediju kampaņas un protesti aicina uz sistēmas reformu un korumpēto amatpersonu saukšanu pie atbildības.

"Ja valdība drīzumā nerīkosies, pastāv risks zaudēt uzticību mūsu institūcijām," brīdina Kārkliņa.

Latvijai, raugoties uz modernizāciju un ekonomikas stiprināšanu, būs izšķiroši risināt šīs korumpētās prakses. Bez izlēmīgas rīcības publiskie līdzekļi, kas paredzēti labākas Latvijas veidošanai, turpinās nonākt privātās kabatās.

Add a comment

Rīgas līdzfinansējums dzīvojamām mājām

Izveidots .

 

Pamatojoties uz Rīgas domes 28.08.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-294-sn “Par līdzfinansējumu dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai Rīgā”, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments izsludina atklātos konkursus:

  1. „Rīgas līdzfinansējums dzīvojamo māju fasāžu (jumta iesegumu) atjaunošanai 2025. gadā”;
  2. „Rīgas līdzfinansējums mazā labiekārtošanas projekta īstenošanai 2025. gadā”;
  3. „Rīgas līdzfinansējums dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai 2026. gadā”

 

ikona telefons tālrunis: 67037293

ikona e-pasts e-pasts projekta dokumentācijas iesniegšanai un jautājumiem par iesniedzamo projektu: atjauno@riga.lv

ikona e-pasts e-pasts pierakstam uz konsultāciju: konsultacijas_atjauno@riga.lv

ikona mājaslapa mājaslapa: atjauno.riga.lv/dzivojamas-majas

701

Līdzfinansējuma maksimālā intensitāte ir 50% apmērā no attiecināmo izmaksu kopsummas, bet ne vairāk kā

30 000 € - ja mājoklī ir 16 vai vairāk dzīvokļu;
25 000 € - ja mājoklī ir no 6 līdz 15 dzīvokļiem;
21 000 € - ja mājoklī ir no 3 līdz 5 dzīvokļiem;
30 000 € - ja mājoklī ir 16 vai vairāk dzīvokļu

 

Vairāk informācijas : https://atjauno.riga.lv/

Add a comment

Pirkt vai īrēt – tāds ir jautājums!

Izveidots .

Foto: arhitektura2014.lv

Iespējams, tu kaut reizi esi nodomājis, ka ikmēneša īres maksas vietā tu varētu segt arī kārtējo kredītmaksājumu un dzīvot pats savā mājoklī. Raugoties uz šī brīža situāciju nekustamo īpašumu tirgū, šis varētu būt pareizs pieņēmums. Taču atceries – tirgus mainās! Pirms uzņemies kredītsaistības, tev jābūt drošam, ka varēsi tās izpildīt.

Īres maksa vai kredītmaksājums?

Kādā brīdī teju katrs pieņem svarīgu lēmumu: īrēt vai tomēr iegādāties savu mitekli. Sākumā var šķist, ka atbilde meklējama rocībā, taču patiesībā ir daudz citu tikpat svarīgu faktoru.

Pagaidām vai uz palikšanu?

Viens ir skaidrs: ja vēl esi savas perfektās dzīvesvietas meklējumos vai neesi izlēmis, kur patiešām vēlies apmesties, prātīgāk būtu īrēt.
 
Taču arī kredītsaistības bankā nenozīmē, ka nākamos 10, 20 vai 30 gadus tev nāksies dzīvot vienā dzīvesvietā. Ja pēc pāris gadiem mainās dzīves apstākļi vai tu vienkārši gribi dzīvot kur citur, pārdod īpašumu un atbrīvojies no kredītsaistībām. Pircēju vari sameklēt pats vai pēc palīdzības vērsties bankā. Turklāt – ja īpašumu pārdosi par lielāku summu, atlikumu iegūsi tu!

Kāda īrnieks vai pats sev saimnieks?

Īrējot mitekli, tu nekad nevari būt drošs, cik ilgi varēsi tajā dzīvot. Ja īpašnieks nepagarina īres līgumu vai, vēl trakāk, izlemj to lauzt, tev jābūt plānam B.
 
Tāpat, esot īrnieka lomā, tev jāpakļaujas īpašnieka spēles noteikumiem. Piemēram, jāpielāgojas viņa gaumei un dizaina izpratnei. Arī pāris caurumi sienā jauna plauktiņa uzstādīšanai var kļūt par problēmu, ja saimnieks tam nepiekrīt. No otras puses dzīve īres miteklī var būt itin bezrūpīga – nav jāsatraucas par remontdarbiem un interjera risinājumiem.

Kad pirkt ir izdevīgāk nekā īrēt

Arī tad, kad īrē, ir vērts ik pa brīdim paskatīties, cik maksā īpašumi, kas līdzvērtīgi tam, kurā šobrīd dzīvo. Jo var gadīties, ka, īres cenām augot, tavs ikmēneša īres maksājums kļūst lielāks par kredītmaksājumu, ko tu varētu maksāt par līdzīga mājokļa iegādi. Un kredītmaksājums tomēr ir investīcija, jo pēc laika mājoklis būs tavs īpašums. Ja noķer sevi  situācijā, kur pirkt sanāk izdevīgāk nekā īrēt, paskaties, vai rakstā augstāk minētie kritēriji izpildās. Ja jā, iespējams, esi nobriedis pirkumam!

Kas ir svarīgi, iegādājoties mājokli?

Pirmkārt, kārtīgi izpēti vietu, kurā īpašumu vēlies iegādāties. Dodies turp, novērtē, kāda ir infrastruktūra. Laba doma ir paviesoties pašvaldībā un noskaidrot, vai īpašuma tuvumā nav plānoti vērienīgi būvdarbi – piemēram, dzelzceļa vai kādas rūpnīcas celtniecība.
 
Piesakoties hipotekārajam kredītam, paturi prātā, ka laika gaitā procentu likmes var mainīties. Augot ekonomikai, aug arī procentu likmes un līdz ar to aug arī tavs kredītmaksājums. Lai redzētu, cik labi spēj pielāgoties šādām pārmaiņām, izmanto hipotekārā kredīta kalkulatoru. Palielini tajā procentu likmi un sapratīsi, vai nepieciešamības gadījumā vari atļauties arī lielāku ikmēneša maksājumu.

Pirmā iemaksa

Ja esi nobriedis sava īpašuma iegādei, tev būs nepieciešama nauda pirmajai iemaksai. Ja krājkasīte ir tukša, tā var šķist problēma. Taču šādā gadījumā vari vērsties bankā un piedāvāt papildus ķīlu. Piemēram, vecākiem piederošu nekustamo īpašumu.
 
Tomēr nekad nav par vēlu sākt krāt! Un tam ir pozitīvā puse  – ik mēnesi atliekot naudas summu kredītmaksājuma apjomā, gada vai divu laikā sapratīsi, vai vispār vari atļauties šādas kredītsaistības.
 
Atceries arī par to, ka jaunajiem speciālistiem un ģimenēm ar bērniem valsts sniedz atbalstu pirmās iemaksas segšanai!

 

Avots: luminor.lv

Add a comment

Puse mājokļu Latvijā tiek pārdoti par summu zem 35 000 EUR

Izveidots .

Puse mājokļu Latvijā tiek pārdoti par summu zem 35 000 EUR

Noskaņojums mājokļu tirgū lēnām sāk uzlaboties, novērojuši “Latio” darījumu vadītāji. Pircēju uzmanības starmešos nonāk jaunie projekti otrreizējā tirgū. Sevišķi augsta interese manāma privātmāju segmentā, kur interese sastopas ar zemu piedāvājumu – trūkstot labas kvalitātes savrupmājām, sākas pircēju cīņa par izdevīgāko piedāvājumu. Analizējot nekustamā īpašumu tirgus rādītājus, atklājas vēl viena nianse – būtiska plaisa starp mājokļu patieso vērtību un cenām, kas norādītas oficiālajos darījumos. Proti, 50% mājokļu tiek pārdoti par mazāk nekā 35 000 tūkstošiem EUR, turklāt daļā darījumu pirkuma maksa ir vien 1 EUR. Lai gan zem eiro vērtā darījuma visticamāk slēpjas dāvinājuma līgumi, aktuāls kļūst jautājums, kā šādi tirgus dati pēcāk ietekmē nekustamā īpašuma vērtēšanu un kreditēšanu un cik lielā daļā gadījumu pircējs īpašniekam daļu darījuma summas maksā neoficiāli. Darījumu zemūdens akmeņi pētīti jaunākajā “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indeksā.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

  • 63 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (65 – septembrī; 65 – augustā; 70 – jūlijā; 70 – jūnijā; 75 – maijā; 75 – aprīlī);
  • 10% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (11% – septembrī; 12% – augustā, 8% – jūlijā; 9% – jūnijā; 9% – maijā; 9% – aprīlī);
  • 17% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (18% – septembrī; 17% – augustā; 15%  – jūlijā; 17% – jūnijā; 18% – maijā; 19% – aprīlī);
  • 66% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (64% – septembrī; 61% – augustā; jūlijā – 59%; jūnijā – 52%; maijā – 55%; aprīlī - 53%);
  • 19% darījumu*** Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs (16% – augustā; 16% – jūlijā; 22% – jūnijā; 21% – maijā; 21%  – aprīlī).

Salīdzinot ar rudens pirmo mēnesi, oktobrī kopējais Rīgas mājokļu piedāvājums par dažiem procentiem samazinājies gan pārdošanas, gan īres segmentos. Iegādei bija pieejami 4780, savukārt īrei - 2750 mājokļi. “Latio” darījumu vadītāji fiksējuši jaunu tendenci īrnieku vidū, proti, arvien biežāk vietējās ģimenes izīrē savus dzīvokļus, pašiem pārvācoties uz lielākas platības īres mitekļiem. Mērķis šādai rotācijai – vēlme paturēt sev piederošo īpašumu kā aktīvu līdz brīdim, kad bērni būs sasnieguši pastāvīgu vecumu un mainīs dzīvesvietu, vecākiem atgriežoties iepriekšējā mājoklī.  

Tāpat 44% pārdošanas piedāvājuma sastādīja dzīvokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs, savukārt, īrei pieejamo mājokļu skaits sērijveida ēkās oktobrī bija 1080. Mājokļu cena apkaimēs ir aptuveni 1030 EUR/ m², bet centrā sasniedz 1480 EUR/m².

4% pieaugums pārdošanas sludinājumos novērots jauno projektu pirmreizējā tirgū – oktobrī Rīgas apkaimēs iegādei bija pieejami 1435 dzīvokļi. Mājokļu cenas sludinājumos saglabājās stabilas. Iekštelpu platības kvadrātmetrs jaunajā projektā maksā vidēji 2810 EUR, bet darījumos 2870 EUR. Jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgas apkaimēs dzīvokļi pārdoti vidēji par 2000 EUR/ m², savukārt centrā cenas sasniedza 2745 EUR/ m². Interese par jaunajiem projektiem nav noplakusi -  drīzāk pircēji kļuvuši atvērtāki otrreizējā tirgus piedāvājumam.

Salīdzinot oktobrī notikušos darījumus ar mājokļiem, summas mediānas rādītājs nepārsniedz 34 000 EUR**, liecinot – puse mājokļu tiek pārdoti par summu, kas zemāka par šo slieksni. Turklāt jāņem vērā, ka oktobra rādītājs ir augstākais šogad – septembrī summas mediāna bija 33 400 EUR, bet augustā un jūlijā turējās virs 30 000 EUR atzīmes.

Zemās darījumu summas jāvērtē piesardzīgi, jo patieso tirgus situāciju atspoguļo vien daļēji. Viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ darījumi tiek reģistrēti par tik zemām summām, ir neoficiālie maksājumi. Nereti pircēji un pārdevēji vienojas līgumā norādīt zemāku pārdošanas summu, lai izvairītos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas vai vēloties samazināt valsts nodevas apmēru. Neskatoties uz to, ka šāda prakse finansiālā ziņā abām pusēm šajā brīdī var būt izdevīga, realitātē tas samazina reģistrēto darījumu vērtību un rada priekšstatu par zemāku, tirgum neatbilstošu īpašuma cenu. Tāpat var būt gadījumi, kad pircējs pārdevējam pārskaita tikai daļu pirkuma summas, bet otru pusi pārdevējam izmaksā, piemēram, kriptovalūtā. Rezultātā darījumā parādās tikai oficiālā summa, kas nonākusi pārdevēja kontā. Savukārt pircējam pazeminātas īpašuma iegādes summa norādīšana dokumentos var atspēlēties pie īpašuma pārdošanas nākotnē.

Vēl viens iemesls ir fiktīvo dāvinājumu summas, piemēram, pārdodot īpašumu ģimenes locekļiem par simbolisku cenu – 1 EUR. Pusēm šādā veidā noformējot darījumu, faktiski tiek veikts slēptais dāvinājums – pirkuma līgums nepieciešams tikai izskata pēc. “Latio” eksperti pieļauj, ka, veicot šādu darījumu, cilvēki paļaujas, ka pārdevēja nāves gadījumā citi mantinieki nevarēs apstrīdēt pircēja īpašumtiesības uz īpašumu, tomēr realitāte ir citādāka un arī pirkuma līgums par 1 EUR var nepasargāt jauno īpašnieku no tiesu darbiem ar citiem potenciālajiem mantiniekiem.

Bieži šādi 1 EUR darījumi ir draudzības pirkuma līgumi starp radiniekiem. Civillikuma 2015. pants nosaka, ka pirkuma maksai nav pilnībā jāatbilst pirkuma priekšmeta vērtībai, un šāds līgums būs spēkā arī tad, ja īpašums tiks pārdots par zemāku vērtību nekā tirgū. Šādu darījumu dēļ mediānas rādītājs tiek būtiski samazināts. Līdzīga prakse vērojama arī situācijās, kad juridiskas personas īpašumu pārraksta uz dalībnieku- fizisku personu par simbolisku cenu.

Tāpat faktors tik zemām darījumu summām ir īpašumu cenas reģionos ar būtiski ierobežotu hipotekāro kreditēšanu. Tā kā komercbankas īpašumus ārpus lielajām pilsētām kreditē atturīgi nereti iedzīvotāji reģionos izvēlas vai nu lētākas iespējas, vai arī maksā daļu summas neoficiāli, tādējādi pazeminot reģistrēto darījumu vidējo vērtību.

 

Cenu atšķirībām ir tālejošas sekas gan uz tirgus caurskatāmību, gan uz godprātīgu tirgus dalībnieku interesēm. Ja gribam redzēt sakārtotu, caurspīdīgu nekustamā īpašuma tirgu un objektīvi noteikt pārdošanas cenas, apzināti zemu cenu norādīšana darījumos kavē objektīvu mājokļu vērtēšanu, kropļojot salīdzināmo objektu datubāzi, kas ir arī būtisks aspekts kredītu izsniegšanā.

“Tik zema darījumu summas mediāna – tikai 34 000 EUR – ir spogulis, kurā ir jāieskatās un jāapdomā mums visiem, meklējot atbildi uz jautājumu – ko mēs visi izdarījām nepareizi? Šāds rādītājs 2024. gada oktobrī atsauc atmiņā laiku pirms divdesmit gadiem, kad mājokļu cenas svārstījās šajā amplitūdā. Vai tie darījumi, kuros oficiāli uzrādās tikai daļa patiesās pirkuma summas, savā ziņā ir sabiedrības nostāja pret nodokļu politiku? Vai arī tas parāda pārdevēju un valsts iestāžu vienaldzīgu attieksmi pret pircēja naudas izcelsmes jautājumiem? Iespējams, arī komercbanku atturīgā kreditēšana reģionos nesekmē tā mājokļu tirgus attīstību,” pauž “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

*Lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par aktuālo situāciju nekustamā īpašuma tirgū, “Latio” ik mēnesi publicē “Mājokļu pircēju pārliecības indeksu”, apkopojot piecus visizteiksmīgāk raksturojošos situācijas rādītājus tirgū aizvadītajā mēnesī.

** Visi darījumi ar dzīvokļiem un privātmājām Latvijā

*** Dati par Zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumiem septembrī

Papildu informācija:

Dr. oec. Ksenija Ijevleva
Latio | Tirgus Analītiķis
E-pasts: ksenija.ijevleva@latio.lv
Mob. +371 26814932

Add a comment

Vairāk rakstu...