Ja esi domājis par nekustamā īpašuma aģenta karjeru, šī ir Tava iespēja! Līdz 15. novembrim aicinām pieteikties “Latio” Jauno aģentu skolā, kas nedēļas garumā ļaus iepazīties ar darījumu vadītāju darba ikdienu, tīkloties ar nozares profesionāļiem un apgūt pamata zināšanas veiksmīgam karjeras sākumam nekustamo īpašumu sfērā.

Jauno aģentu skola norisināsies no 25.-29. novembrim Rīgas centrā. Lekciju laikā būs iespēja gūt vērtīgas ekspertu zināšanas, kas uzkrātas vairāk nekā 30 gadu garumā un atlasītas ar mērķi koncentrētā veidā pastāstīt par nekustamā īpašuma aģenta darba specifiku - piemēram, kā sagatavot pievilcīgu īpašuma sludinājumu, kā strādāt ar pircējiem, pārdevējiem un attīstītājiem un kāds ir darījuma process no pirmās sarunas ar klientu līdz pat komisijas saņemšanai kontā. Papildus teorētiskajai bāzei dalībniekiem tiks doti arī praktiski uzdevumi kopā ar pieredzējušiem “Latio” aģentiem.

Mācību noslēgumā visi dalībnieki saņems sertifikātu, savukārt tie, kas sevi pierādīs vislabāk, varēs pievienoties jaudīgajam “Latio” aģentu kolektīvam kā jaunākie nekustamo īpašumu darījumu vadītāji.

Dalības maksa: 200 EUR (ar iespēju iegūt budžeta vietu).

Lai pieteiktos, aicinām sūtīt īsu iedvesmas vēstuli rakstiskā vai video formātā un/ vai saiti uz saviem sociālo tīklu profiliem uz personals@latio.lv ar norādi “Pieteikums Jauno aģentu skolai”. Pamato, kāpēc tieši Tu būtu labākais nekustamā īpašuma aģents, kāpēc vēlies pieteikties un veidot karjeru šajā nozarē. Motivētākajiem pretendentiem būs iespēja mācībās piedalīties bez maksas! Vietu skaits ierobežots.

Vairāk informācijas:

Aija Trotīte
Administratīvā vadītāja
aija.trotite@latio.lv

Avots: latio.lv

Apdrošināto mājokļu skaits Latvijā katru gadu pieaug un 2023.gadā jau puse jeb 50,5% no apdzīvotajiem mājokļiem bija apdrošināti, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka skaidro, ka tas sniedz šo mājokļu īpašniekiem finansiālu aizsardzību pret dažādiem riskiem. Lai gan ar atšķirīgiem seguma līmeņiem, tomēr gandrīz visi mājokļu apdrošināšanas līgumi iekļauj arī aizsardzību pret dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem.

Dabas katastrofu radītie zaudējumi pēdējos gados strauji palielinās, norāda Latvijas Bankas pārstāvji. 2023.gadā Latvijā katrs piektais atlīdzības pieteikums privātpersonu mājokļu apdrošināšanā bija saistīts ar dabas katastrofu radītiem zaudējumiem un kopējās izmaksātās atlīdzības sasniedza 7,6 miljonus eiro.

Vēl nopietnāku situāciju statistikas dati izgaismo, ja kopā aplūko visos apdrošināšanas veidos un arī juridiskajām personām izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem - 2023.gadā tie bija 23,8 miljoni eiro. Šā gada jūlija vētras un lietavu radītie zaudējumi vēl nav pilnībā kompensēti, bet līdz oktobra vidum atlīdzībās jau izmaksāti 18,6 miljoni eiro, un rezervēti vēl 5,8 miljoni eiro.

Vienlaikus Latvijas Banka norāda, ka 33% aptaujāto mājokļu īpašnieku norāda, ka viņiem ir grūti pateikt, pret kādiem riskiem ir apdrošināts viņu īpašums. Latvijas Bankas ieskatā apdrošinātājiem aktīvāk jāskaidro apdrošināšanas nosacījumi līgumu slēgšanas procesā un vienlaikus jāpārskata dokumentos lietotā valoda.

Trešdien notika Latvijas Bankas organizētās Ilgtspējas brokastis apdrošināšanas nozares ekspertiem. Tajās Latvijas Banka iepazīstināja ar tās veikto pētījumu par Latvijas mājsaimniecību aizsardzību klimata risku apdrošināšanā, nozares pārstāvji apsprieda šīs vasaras vētras un lietusgāžu izraisīto plūdu laikā gūtās mācības, kā arī pārrunāja iespējamos risinājumus nozares problēmām, piemēram, valodas lietojumu finanšu dokumentos.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile akcentē, ka klimata pārmaiņu rezultātā pieaudzis dabas katastrofu mērogs un biežums visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Latvijas Bankas pētījums apliecina, ka arī Latvijas mājsaimniecības arvien biežāk cieš no dabas katastrofu radītiem zaudējumiem, kuri katru gadu pieaug.

Diskusijas dalībnieki pārrunāja dabas katastrofu radīto risku ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un apzināja apdrošināšanas lomu risku mazināšanā. Tomēr visvairāk uzmanības sarunā tika veltīts jautājumiem, kā veicināt izpratni un uzticību apdrošināšanas produktiem un kā uzlabot komunikāciju starp apdrošinātājiem un klientiem.

Tika analizēts, kādi ir Latvijas iedzīvotāju ieradumi attiecībā uz apdrošināšanu un apdrošināšanas līgumu slēgšanu un kāda ir apdrošināšanas nozares labā prakse un problēmas, cenšoties nodrošināt, lai apdrošinājuma ņēmēji pilnībā izprot savu apdrošināšanas līgumu. Diskusijā gūtie secinājumi būs nozīmīgi apdrošināšanas nozarei kopumā, veicinot labāku sadarbību un uzlabojot apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Avots: nra.lv

Rīgā, Vīlandes ielā 5, apkure nav pieslēgta, ēka ir auksta, un 50 dzīvokļu iedzīvotāji cieš no aukstuma.

Rīgas Namu Pārvaldnieks, kas ir atbildīgs par šo situāciju, neizrāda interesi.

Dažiem īpašniekiem ir parādi, un tādēļ, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, kas, iespējams, ir pārņemta no Krievijas, liek ciest visiem.

50 dzīvokļos, kur dzīvo aptuveni 150 cilvēku vai vairāk, dzīvo pirmatnējos apstākļos, kad dzīvokļa temperatūra noslīd zem 5 grādiem, un drīzumā tā varētu sasalt, kas, iespējams, izraisīs to, ka cilvēki savos dzīvokļos varētu nomirt vai smagi saslimt. Šāda ir situācija Vílandes 5, Rīgā.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Meža īpašumi:

Meža īpašumu segmentā 3. ceturksnī vidējā cena lielāko investoru darījumos sasniedza 3672 EUR/ ha, savukārt lielāko investoru ar ārvalstu kapitālu zemju pirkumos - 4200 EUR/ ha. Šobrīd meža zemju tirgū pieprasījums saglabājas stabils. Prognozes ir piesardzīgas: būtisks cenu kritums nav gaidāms, un šā gada beigās iespējams pat neliels cenu kāpums.

“Latio” mežu vērtēšanas eksperts Antons Seļeznovs paredz, ka tuvākajos gados tirgū varētu palielināties piedāvāto izcirtumu skaits - īpašnieki veic kailcirti saskaņā ar jaunajiem normatīvajiem aktiem, kas paredz šo teritoriju atjaunošanu ar sertificētiem stādījumiem. Apskatot darījumus ar platībām, kuru sastāvā ir vismaz 80% LIZ un kuru kopējā platība vismaz 3 ha, vidējā cena par LIZ hektāru kāpusi par 3%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Šobrīd hektārs LIZ vidēji maksā 5240 EUR**. LIZ nomas maksa pieaugusi par 1,6%, līdz 188 EUR gadā par hektāru. Darījums ar augstāko LIZ cenu 3. ceturksnī reģistrēts Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, 13 000 EUR/ha, zemnieku saimniecībai iegādājoties zemes gabalu 27 ha platībā. Visvairāk darījumi ar LIZ reģistrēti Zemgalē (151) un Pierīgā (149). Kurzemē reģistrēts 121 darījums, Latgalē 116 un Vidzemē 96. Jāpatur prātā, ka reālais darījumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, ņemot vērā 1-3 mēnešu nobīdi datu reģistrācijā Zemesgrāmatā.

Augstākā vidējā cena bijusi Zemgalē, sasniedzot nepilnus 7000 EUR/ ha. Kurzemē hektārs zemes maksā 5600 EUR, Vidzemē 4200 EUR, bet Latgalē 3200 EUR. Savukārt pēc vidējā zemes kvalitātes novērtējuma jeb ballēm, kas raksturo augsnes auglību, mitruma līmeni, erozijas risku, akmeņainību un citus tās kvalitāti ietekmējošus faktorus, 30-39 ballēm atbilst 4327 EUR/ ha, 40-49 ballēm 5100 EUR/ ha, 50-59 ballēm 7200 EUR/ ha, bet 60-69 ballēm - 10 200 EUR/ ha. Kvalitatīvākās lauksaimniecības zemes atrodas Zemgalē, kas atspoguļojas arī augstākā vidējā cenā.

No kopējās LIZ darījumu summas 50,2 milj. EUR lielāko pīrāga daļu šogad iegādājies ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, nopērkot zemes par kopsummā 18,6 miljoniem EUR, Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim ceturkšņiem iegādāto platību skaits pieckāršojies (darījumi ar neapbūvētām platībām ar vismaz 80% LIZ sastāvu un platību vismaz 3 ha).

Otri aktīvākie LIZ pircēji bijuši lauksaimniecības uzņēmumi un citi komersanti, iegādājoties zemes par 14,8 milj. EUR, bet zemnieku saimniecības iegādājušās LIZ 9,4 milj. EUR vērtībā. Mazāk nekā desmito daļu no darījumu kopsummas zemi iegādājušās fiziskas personas. Ņemot vērā, ka ALTUM pārvaldītā Zemes fonda nekustamo īpašumu portfelis pēdējo gadu laikā turpinājis augt, gada sākumā sasniedzot 100 milj. EUR, jūlijā valsts veikusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 748 "Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi", nosakot, ka valsts ALTUM var aizdot līdz 100 miljoniem EUR darījumu ar lauksaimniecības zemi nodrošināšanai. Iespēja saņemt valsts finansējumu kredītlīnijas vai aizdevuma veidā visticamāk veicinās Zemes fonda iesaisti darījumos ar lauksaimniecības zemi arī turpmāk.

Tāpat likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos iekļauta vēl viena būtiska nianse, proti, Zemes fonda pārvaldītājam turpmāk būs pirmpirkuma tiesības uz jebkuru zemi vai zemes vienību, kuras sastāvā ir lauksaimniecības zeme, tostarp arī mežiem ar daļējām LIZ platībām un citiem īpašumiem. Izmaiņas rosinātas, domājot par ģeopolitisko situāciju un paredzot valstij pirmpirkuma tiesības arī uz pierobežas zemēm, ja tas būs vajadzīgs nacionālās drošības nodrošināšanai.

“Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers norāda arī uz potenciāliem riskiem, kas rodas valsts pārvaldībā esošai institūcijai palielinot savu ietekmi LIZ tirgū: “Valstij svarīgi piedalīties tirgus atbalsta funkcijās, lai veicinātu lauksaimnieku darbību un resursu pieejamību, tomēr jāatceras, ka pārlieku liela loma lauksaimniecības zemju iegādē aktīvajā darījumu segmentā var būtiski ietekmēt brīvā tirgus darbību. Tirgus attīstās veselīgāk, ja valsts darbojas kā atbalsta elements, neradot ilgtermiņa pārākumu zemju darījumu struktūrā. Līdzīgi zemes fondi pastāv arī citās OECD valstīs, un tie sekmē zemes pieejamību iegādei vai nomai, taču būtiski, lai valsts ietekme būtu balansā ar privāto sektoru.”

Vienlaikus zemniekus no lēmuma par zemes iegādi attur bažas saistībā ar kredītu saņemšanas iespējām un Eiropas fondu atbalsta maksājumiem, kuru apgūšanu traucē birokrātiski šķēršļi. Pēdējo četru gadu laikā atbalsta instrumentu skaits ir teju dubultojies, daļēji pateicoties zaļajam kursam – šobrīd pieejami vairāk nekā 60 dažādi atbalsta pasākumi. Lai izpildītu Eiropas Savienības noteiktās prasības, lauksaimniekiem nākas pārvarēt ievērojamus administratīvos šķēršļus. Lielākais risks skar lopkopjus: izpildot klimatneitralitātes noteikumus, var nākties samazināt ganāmpulku skaitu, ja līdzīgi kā Dānijā tiks ieviests metāna emisiju nodoklis. Nenoteiktā perspektīva par izaugsmes iespējām zemniekus attur iegādāties papildus platības - pat tās, ko pašlaik nomā.

Arī ALTUM pārvaldītā Zemes fonda pārvaldes daļas vadītāja Ina Alksne akcentē, ka pēdējos gados lauksaimnieki saskārušies ar sarežģījumiem laikapstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē finansiālās iespējas iegādāties jaunus īpašumus, tomēr uzsver – Zemes fonda iesaiste lauksaimniecības zemes tirgus darījumos ir salīdzinoši neliela. Pēc ALTUM aprēķiniem, tikai katrs desmitais LIZ darījums notiek ar Zemes fonda līdzdalību, taču šeit būtiski ņemt vērā atšķirības metodoloģijā. Proti, “Latio” apskata darījumus ar neapbūvētām zemju platībām virs 3 ha un 80% LIZ sastāvu, turpretī ALTUM savā statistikā iekļauj visus notikušos darījumus ar zemēm (arī mazākas platības).

“ALTUM pārvaldītajam Zemes fondam šis gads ir ļoti aktīvs, jo 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos notikuši vairāk nekā 300 darījumi un šis apjoms ievērojami pārsniedz 2023. gada darījumu apjomu. Tas skaidrojams ar pēdējo gadu izaicinājumiem, kad lauksaimniekiem bija dažādi sarežģījumi laikapstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē finansiālās iespējas pašiem lauksaimniekiem jaunu īpašumu iegādē. Šobrīd Zemes fonda portfelī ir zemes īpašumi par kopējo platību ap 28 tūkstoši hektāru. Šā gada sākumā tika realizēts viens no lielākajiem darījumiem Zemes fonda pastāvēšanas vēsturē, kad tas iegādājās vairāk nekā 2000 hektārus zemes, ko veidoja 63 īpašumi, kas savukārt radīja iespēju 27 lauksaimniekiem iegūt nomā sev nepieciešamās platības attīstības nodrošināšanai,” skaidro Zemes fonda pārvaldes daļas vadītāja Ina Alksne.

*Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) un meža īpašumu tirgus dalībnieku informētību, “Latio” apkopo septiņus segmentu visizteiksmīgāk raksturojošos rādītājus “Lauku īpašumu tirgus indeksā”, atspoguļojot aktuālos tirgus situācijas datus.

** LIZ vidējās cenas datu aprēķinā ņemti vērā darījumi, kuros pārdotā platībā ir vismaz 3 ha, LIZ īpatsvars, sākot no 80% un kuri nav apbūvēti.

Elektrības skaitītājs.     dpa/picture-alliance, Sebastian Gollnow

Ekspluatācijā nodots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) plāno uzsākt mācības jaunajās telpās šī gada nogalē, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“”TabFab” kvartāla attīstības projekts ir būtisks solis, lai atdzīvinātu bijušo Rīgas Tabakas fabrikas teritoriju, kas līdz šim tika uzskatīta par degradētu. Projekts ne tikai uzlabo apkārtējo vidi, bet arī veicina apkaimes attīstību, piedāvājot paplašinātas izglītības iespējas un piesaistot jaunas investīcijas,” norāda J. Gavrilova.

Šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem. Tas stiprinās Rīgas kultūras un radošo industriju centra pozīciju.

“VNĪ pārraudzībā un vadībā pārbūvētās ēkas Tabakas fabrikas kvartālā ir fundamentāli svarīgas Latvijas Kultūras akadēmijas straujākai attīstībai. Pāreja uz šīm ēkām nodrošinās augstskolas stratēģisko mērķu - veidot spēcīgu vienotu un mūsdienīgu akadēmisko, jaunrades un pētniecisko telpu, kā arī būt atvērtai plašākai internacionalizācijai – realizāciju,” norāda LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.

“TabFab” projekta realizācija paredzēta divos posmos. Šobrīd noslēdzies pirmais posms, kura ietvaros veikta ēku pārbūve un pielāgošana Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas vajadzībām, kā arī izbūvēts Nacionālās Filmu skolas Filmēšanas paviljons. Papildus modernizēta kvartāla infrastruktūra – demontējot un pārbūvējot darbnīcu ēkas, izbūvējot nepieciešamos inženiertīklus un labiekārtojot teritoriju.

Otrajā posmā plānots attīstīt telpas, kas līdz šim tika izmantotas Jaunā Rīgas teātra vajadzībām. Šajās telpās tiks izvietotas mācību telpas LKA studiju programmām “Laikmetīgā deja” un “Skatuves māksla”, kā arī izveidots Kino/Foto muzejs, kurā apvienos Rīgas Kino muzeju un Latvijas Fotogrāfijas muzeju. LKA jau ir uzsākusi izmantot JRT bijušās pagaidu telpas, kas vēl netiek rekonstruētas.

Būvdarbus par kopējo summu 6,1 miljoni eiro (ar PVN) veic SIA “Marels Būve”, sadarbojoties ar arhitektu biroju NRJA un LKA.

Avots: db.lv