Pērnais gads nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju vidū aizvadīts ar piesardzīgu optimismu. Ja vēl gada sākumā mājokļu tirgus neizrādīja manāmas atveseļošanās pazīmes, tad otrais pusgads iezīmēja krietni augstāku aktivitāti un virzīja pircējus lēmumu pieņemšanas virzienā. Kādu 2025. gadu nekustamo īpašumu jomā prognozē “Latio” eksperti?

Pirmais Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums jūnijā samazināt EURIBOR tirgus dalībnieku vidū bija sen gaidīts notikums. Lai gan samazinājums bija vien 0,25 procentpunkti (ar identiskiem lēmumiem septembrī un decembrī), simboliski tas signalizēja inflācijas augstākā punkta pārvarēšanu un mājokļu tirgus atlabšanas procesu. Gada beigās novērojām darījumu skaita pieaugumu, tomēr pircēji joprojām ietur apdomīgas pauzes. Darījumu vadītāji ir pārliecināti: pircēju pusē zudušas iepriekš valdošās bažas par mainīgo ikmēneša kredītmaksājumu apmēru, tādējādi mudinot spert drošāku soli nekustamā īpašuma iegādē. Pēc ECB paziņojumiem, procentpunkti mazināsies arī 2025. gadā.

 “Kredītu likmēm vienmēr būs ietekme uz tirgu, tomēr ieteiktu abstrahēties no konkrētā rādītāja un pavērot tirgu kopumā, meklējot faktorus, kas bremzē gan visu ekonomiku kopumā, gan mājokļu tirgu atsevišķi – vai tie būtu nepārdomāti valdības lēmumi saistībā ar nodokļiem, korupcija, demogrāfijas un darba spēka problēmas. Nereti uz starpbanku procentu likmēm tiek liktas pārāk lielas cerības, ignorējot visu pārējo,“ Euribor nozīmī kopējā nekustamo īpašumu ekosistēmā skaidro “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Runājot par šā gada tendencēm, pašlaik nav indikāciju par būtiskām izmaiņām, kas varētu satricināt nekustamo īpašumu nozari – tostarp netiek prognozēts arī cenu kritums. Darba tirgus saglabājas stabils, tāpat atsevišķās nozarēs varam vērot arī atalgojuma pieaugumu. Pozitīvas pārmaiņas skars esošos kredītņēmējus, kuriem tiks atviegloti pārkreditēšanās nosacījumi. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka vairs nebūs nepieciešama esošā kredītdevēja piekrišana pārkreditācijai, kā arī par to netiks piemērota maksa jeb kompensācija kreditoram. Savukārt maksa par jauna kreditēšanas līguma noformēšanu nedrīkstēs būt lielāka par 1% no jaunās kredīta summas. Lai gan jaunais regulējums tika ieviests jau pērn, paredzams, ka aktīvāka rotācija sāksies 2025. gadā pēc tam, kad esošie kredītņēmēji saņems pēdējo valsts atbalsta maksājumu. Turpmāk “migrācijai” starp bankām esot vienkāršākai un lētākai, īpašnieki aktīvāk meklēs izdevīgākos nosacījumus. Pieļaujams, ka varētu atgriezties interese par lielākām platībām; augstā EURIBOR apstākļos daudzi potenciālie pircēji bija spiesti pieņemt kompromisu un, nekvalificējoties sākotnējam hipotēkas apmēram, izvēlēties mazākas platības mājokli (piemēram, divu istabu dzīvokli trīs istabu mājokļa vietā) vai īpašumu īrēt, gaidot iegādei piemērotāku brīdi. Tādējādi šogad varētu notikt atgriešanās pie pircēju sākotnējās vīzijas par sapņu mitekli.

Pēdējo gadu laikā transformējies arī īres mājokļu tirgus, kļūstot vēl aktīvāks. Ja agrāk mājokļa īres opcija bija kā pagaidu variants jeb starpsolis pirms īpašuma iegādes, šobrīd īre daudziem ir apzināta, proti, cilvēki īrē priekšrocību, nevis finansiālo iespēju dēļ, izceļot mobilitāti, plašākas lokācijas un iespēju dzīvot sapņu īpašumā, neesot ilgtermiņa hipotēkas saistībās. Prognozējams, ka īres tirgus saglabāsies aktīvs ne tikai vasaras beigās, kad sāk rosīties studenti, bet visu gadu. “Latio” novērojumi liecina, ka īres tirgus “uzrāvienu” fiksējuši īpašnieki un mazie investori, kas interesējas par nelieliem investīciju dzīvokļiem pilsētu centros, kurus pēcāk izmantot īstermiņa īrei. Galvenokārt šādi darījumi notiek par saviem līdzekļiem, norādot uz iedzīvotāju uzkrājumu esamību un meklējot veidu, kā pasargāt naudu no vērtības zuduma, vienlaikus paaugstinot personīgo finansiālo labklājību. Līdzīgi kā potenciālie pircēji, arī īrnieki meklē modernus, komfortablus, mūsdienu prasībām atbilstošus mājokļus, par kuriem gatavi atbilstoši maksāt.

Tāpat turpināsies stabila iedzīvotāju interese meklēt īpašumus ārzemēs, sevišķi Eiropas dienvidos, ko novērojam jau vairākus pēdējos gadus. Meklēt mītni ārvalstīs mudina gan ģeopolitiskā situācija, gan vēlme pēc finansiālās izaugsmes, investējot īpašumā, kuru izīrēt periodā, kamēr pats īpašnieks uzturas Latvijā. Reaģējot uz augošo interesi, atsevišķas valstis, piemēram, Portugāle, jau ieviesušas jaunus regulējumus, ierobežojot ārvalstnieku iespējas iegādāto īpašumu izīrēt pašiem un pārņemot īstermiņa īres funkciju valsts paspārnē.

Reģionos šobrīd aktivizējusies īres namu būvniecība vairākās lielajās pilsētas, kas savukārt ir vēl viens labs signāls – cilvēki grib dzīvot ārpus Rīgas un pašvaldībās tiek atrastas dzirdīgas ausis, kas spēj reaģēt uz pieprasījumu. Ar ALTUM atbalstu īres namu būvniecība uzsākta Bauskā, Jelgavā, Valmierā, Tukumā un Ventspilī, bet  Cēsis ir līguma slēgšanas procesā. Cilvēki migrē tur, kur saredz potenciālas darba vietas un kur iespējams atrast mitekli. “Latio” darījumu vadītāji novērojuši, ka ekonomiski attīstītos reģionos ir grūtības ar mājokļa atrašanu (piemēram, Valmierā, Cēsīs, arī Ogrē, Jelgavā) un pieprasītākajās vietās to cenas jau pietuvojas Rīgas cenām. Jo tālāk no novada administratīvā centra, jo zemākas būs mājokļu cenas – bet arī mazāk īpašumu, kuru tehniskais stāvoklis un kvalitāte atbildīs mūsdienu pircēja pamatprasībām. Tāpat ierobežojošs faktors ir mazāka iespēja saņemt bankas hipotekāro kredītu mājokļa iegādei. Tā gan ir viena no problēmām, kuru nevar atrisināt, uzbūvējot vienu daudzdzīvokļu namu pilsētā – šeit nepieciešams stratēģisks, starpdisciplinārs risinājums valsts mērogā.

Avots: latio.lv

2024. gada laikā Rīgas dzīvokļa īpašnieks vērsās pie policijas, lai iegūtu taisnīgumu un atklātu nopietnus pārkāpumus savā dzīvesvietā. Situācija, kas sākotnēji šķita vienkārša, atklājusi dziļas problēmas ne tikai konkrētajā Biedrībā, bet arī visā Latvijas tiesiskajā sistēmā.

Problēma sākās ar Biedrības "Rīga-Dzirnavu 18" valdes locekļa Andreja Valtera regulāru naudas zādzību no uzkrājumu fonda. Viņš slēdzot kontraktus ar kompānijām, kas veica dažādus remontdarbus par nesamērīgi augstām cenām. Pārmaksātā nauda tika sadalīta starp Biedrības valdes locekli un attiecīgajām kompānijām. Tā nebija pirmā reize, kad tika veikti šādi ļaunprātīgi darījumi. Gadiem ilgi dzīvokļu īpašnieki maksāja par darbiem, kas faktiski izmaksāja tikai daļu no rēķinātajām summām.

Pēdējos gados ir vairāki piemēri, kad Biedrība ir rīkojusies šādi, piemēram, nesen veiktie fasādes atjaunošanas darbi, kuri tika uzrādīti par tūkstošiem eiro, bet faktiski izmaksāja tikai simtus eiro. Taču, kad dzīvokļa īpašnieks mēģināja izdarīt izmeklēšanu, lai iegūtu pierādījumus par šo korupciju, viņš saskārās ar lielām grūtībām.

Policija Jāņa Šaveļa personā sākotnēji izskatījusi lietu un solījusi sadarboties, tomēr krimināllieta netika uzsākta, jo, kā tika norādīts, trūka pietiekami daudz pierādījumu. Saskaņā ar Latvijas likumiem, lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, taču dzīvokļa īpašniekam tas netika ļauts. Oficiala pieprasījuma nosūtīšana uz policiju tika ignorēta ar absurdām atbildēm, ka nav minēts pamats, kādēļ informācija ir nepieciešama, lai gan likums skaidri nosaka šādu tiesību esamību.

Lai gan pieprasījums tika atkārtoti nosūtīts, atbilde bija tikai formāla – iesniegums ir reģistrēts, un turpinājums nesekoja. Piekļuve lietas materiāliem, kas ietver grāmatvedības dokumentus, čeku un bankas izrakstus, joprojām netika sniegta, lai gan tie būtu skaidri parādījuši zagšanu. Dzīvokļa īpašnieks ir aizdomās, ka policija, iespējams, ir saņēmusi kukuli no Biedrības valdes locekļa, lai izmeklēšanu neturpinātu.

Pēc tam dzīvokļa īpašnieks vērsās pie prokuratūras, cerot ietekmēt policijas rīcību. No prokurora A. Litenboka saņemta atbilde, ka pieprasījums tiek izskatīts, taču pagājuši mēneši, un atbildes vēl joprojām nav saņemtas. Šis ilgs klusums raisa jautājumu: vai tā ir korupcija Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs? Vai Latvijas likumi patiešām neļauj dzīvokļa īpašniekiem redzēt, kur tiek izlietota viņu nauda? Vai tas nav absurds?

Konsultējoties ar juristu un saņemot informāciju no Administratīvās komisijas, cietušais uzzināja, ka šādā situācijā dzīvokļu īpašnieki var sanākt kopā un kolektīvi pieprasīt auditu. Taču arī šeit saskārās ar vilšanos – viņi nevēlas rīkot sapulci, lai risinātu šo jautājumu. Latvijas iedzīvotāju pasivitāte šajās lietās ir satraucoša. Daudzi cilvēki ir viegli apmānāmi, jo viņi mierīgi pieņem esošo stāvokli.

Latvieši, cik ilgi mēs turpināsim šo ciest? Vai mēs nevaram vismaz sanākt kopā un saskaņā ar likumu pieprasīt pārskatu par to, kur tiek izlietota mūsu nauda? Ja mēs neapvienosimies un neizturēsimies aktīvi, šāda situācija turpināsies.

Kāpēc Latvijas sabiedrība nevar būt proaktīva, pieprasot no valsts un pašvaldībām skaidrību un atbildību par mūsu līdzekļu izlietojumu? Mēs visi esam tiesīgi zināt, kas notiek ar mūsu naudu. Ja likumdošana un tiesībsargājošās iestādes nesniedz atbildes, vai tas nav laiks rīkoties un pieprasīt taisnīgumu?

Foto: E. Krumiņš

Mēs turpinam publicēt industrijas ekspertu vērtīgus padomus mūsu lasītājiem. Šodienas raksts ir no Ingas Jefrēmovas, SIA “Latsketch”, SIA “Mergera” Valdes locekles.

Šķiet, ka ik katru gadu tiek izstrādāti jauni materiāli, kurus var izmantot būvniecībā un mēbeļu ražošanā. Dažādo materiālu pieejamība var radīt apjukumu, kad nepieciešami materiāli savas sapņu mājas būvniecībā vai mēbeles tās iekārtošanā. Veicot pat nelielus ieguldījumus, svarīgi atrast materiālus ar labāko cenas un kvalitātes attiecību. Tieši tāpēc šajā rakstā padalīsimies ar, mūsuprāt, svarīgākajiem iemesliem kāpēc būvniecības un mājokļa iekārtošanas procesā ir vērts apsvērt domu izmantot tradicionālus masīvkoka materiālus.

Cilvēki, kuriem svarīgi, lai ēka un interjers ir ar “odziņu” un nav vienveidīga, novērtēs masīvkoka rakstus un toņus. Katrs masīvkoka dēlis ir ar unikālu rakstu un toņu variācijām, kas ļauj pat pēc daudziem gadiem atrast ko līdz šim neredzētu, piemēram, kādu zaru vietu, koksnes toņu maiņu utt. Masīvkoku var izmantot, kā galveno apdares materiālu, būvējot tradicionālas ēkas, kurās būtiski ir ietvert vēsturisko šarmu. Taču to var izmantoto arī modernu ēku būvniecībā. Masīvkoka materiāli iederas, kā dizaina elementi jeb papildinājumi citiem apdares materiāliem. Masīvkoku var labi apvienot interjerā vai eksterjerā ar dažādiem materiāliem, piemēram, metālu, stiklu vai akmeni, ļaujot radīt dažādas stila kombinācijas.

Pēdējā laikā ikvienā dzīves situācijā ir populāri izvēlēties dabīgus materiālus. Lai gan masīvkoks ir izmantots būvniecībā jau sen, pēdējā laikā tas atkal kļuvis populārs - izceļot, ka tas ir ne vien draudzīgāk dabai, bet arī cilvēka organismam. Masīvkoks ir bioloģiski noārdāms un pilnībā atjaunojams resurss, kas, salīdzinot ar daudziem mākslīgiem materiāliem, nerada kaitīgu ietekmi uz veselību un vidi. Būtiski arī, ka masīvkoks ir daudz patīkamāks taustei – “siltāks” un tas spēj parādīt kāds mikroklimats ir telpā, piemēram, skatoties uz grīdas dēļiem, var novērot, ka sākoties apkures sezonai tie nedaudz sašaurinās un parāda, ka telpās gaiss kļuvis sausāks, bet beidzoties tai – atgriežas sākotnējā stāvoklī.

Savukārt būvniecības procesā radušos atgriezumus var izmantot saimniecībā noderīgu priekšmetu izgatavošanā, piemēram, puķu kastēs vai nelielās mēbelēs. Būtiski, ka šādus nelielus projektus ir iespējams paveikt ar visiem pieejamiem, salīdzinoši lētiem darba rīkiem, bet atgriezumus, kurus nav iespējams tālāk izmantot, var lietot kā kurināmo, tādējādi samazinot atkritumus.

Cilvēkiem, kuriem svarīga ir ilgmūžība un iespēja nodot nākamajām paaudzēm vērtības, novērtēs masīvkoka mēbeles. Izgatavojot masīvkoka mēbeles, tās var tikt pielāgotas atbilstoši individuālām vajadzībām un vēlmēm, kuras iespējams laika gaitā nedaudz pamainīt, piemēram, mainot krāsas. Pareizi un regulāri kopjot masīvkoka mēbeles, tās spēj izturēt laika pārbaudījumus un tās būs iespējams nodot nākamajām paaudzēm, saglabājot to sākotnējo funkcionalitāti. Turklāt kvalitatīvi izgatavota un rūpīgi uzturēta masīvkoka mēbele ar laiku kļūst vērtīgāka, gluži kā mākslas darbs.

Izvēloties masīvkoka materiālus, ir iespējams iegūt ne tikai skaistu ēku vai telpu, bet arī kvalitatīvus un videi draudzīgus materiālus, kas kalpos daudzus gadus - pat gadu desmitus un simtus. Masīvkoks ir ilgtspējīgs materiāls un labs ieguldījums, jo atmaksājas gan ar savu izskatu, kvalitāti, gan pielietojuma iespējām.

Jau divus gadus pastāv iespēja izbeigt piespiedu dalīto īpašumu, dzīvokļu īpašniekiem vienpusēji izpērkot zemi zem savas daudzdzīvokļu mājas. Lai gan interese par šo iespēju ir un šo procesu sākuši vairāki simti māju, līdz galam tas pabeigts vien 25 ēkām. Kādi tam iemesli, un ko nozīmē piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana?  

Rietumu Banka nodrošināja finansējumu nozīmīgas daudzfunkcionālās ēkas Rīgas centrā, 13.janvāra ielā, modernizēšanai un tālākai attīstībai.

Ilgtermiņa kredīts 32,5 miljonu eiro apmērā piešķirts uzņēmumam JP HoldCo SIA, kam pieder šī ēka, kuras galvenie nomnieki ir Stockmann lielveikals un Forum Cinemas daudzzāļu kinoteātris.

Ēkas atrašanās vieta ir labi piemērota daudzfunkcionālam tirdzniecības centram, pateicoties tā centrālai lokācijai un Vecpilsētas tuvumam, intensīvai gājēju plūsmai un tam, ka tuvākajā apkārtnē atrodas svarīgi transporta mezgli. Tajā ir izvietoti gan premiālās klases veikali, gan vairāki restorāni un augstas kvalitātes pārtikas veikali, kā arī izklaižu nozares un biroju telpas un pazemes stāvvieta.

Rietumu Bankas piešķirtais finansējums tiks izmantots JP HoldCo saistību refinansēšanai, nodrošinot līdzekļus īpašuma modernizācijai un turpmākai attīstībai.

Ir plānots, ka ēkas nomājamās telpas tiks palielinātas par 5 600 m2, sagaidot ievērojamu apmeklētāju palielinājumu līdz ar pilsētas dzelzceļa infrastruktūras attīstību.

“Esam gandarīti, ka Latvijas uzņēmumi turpina ieguldīt nekustamo īpašumu attīstībā, līdz ar to piedāvājot Rīgā augstākās klases nomas telpas. Ieguvēji esam mēs visi, Latvijas iedzīvotāji, kuriem līdz ar to paplašinās iespējas izmantot kvalitatīvus pakalpojumus, tajā skaitā iepirkšanās un izklaides jomā. Būtiski ir arī tas, ka šis ir viens no lielākajiem finansēšanas darījumiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgū – tas veicina ne tikai nozares attīstību, bet arī ekonomisko aktivitāti kopumā. Esam arī turpmāk gatavi atbalstīt uzņēmumus, kuriem ir ambīcijas, prasmes un gatavība paplašināt darbību un realizēt savu potenciālu," uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

“Viens no būtiskākajiem attīstības faktoriem nekustamā īpašuma nozarē ir finansējuma pieejamība ar elastīgiem nosacījumiem. Mums ir prieks par sadarbību ar Rietumu Banku, kas ir vietēja, Latvijas, banka. Tā izprata mūsu īpašuma attīstības ieceres un izstrādāja individuālus nosacījumus šī projekta finansēšanai, kas ir ārkārtīgi svarīgi izaugsmes nodrošināšanai. Mums ir izveidojusies lieliska sadarbība, ko mēs ceram turpināt arī citu ieguldījumu projektu ietvaros nākotnē,” norāda JP HoldCo SIA pārstāvis Sten Pisang.

Ēkai ir piešķirts BREEAM sertifikāts ar “Very good” ilgtspējas vērtējumu. Lai pilnveidotu iepirkšanās pieredzi, pagājušajā gadā tika veikta Stockmann lielveikala modes aksesuāru nodaļas modernizācija. Iepriekš, 2021.gadā, notika Stockmann Delikatess nodaļas renovācija, pilnībā pārveidojot tās vizuālo tēlu, uzstādot jaunas, energoefektīvas iekārtas un atverot kafejnīcu Stockmann Cafe.

Avots: db.lv

Eiropas Savienības fondu un citu finanšu devēju projektu konkursi ir lielisks veids, kā
realizēt savas idejas. Lai piesaistītu ES fondu vai citu finanšu devēju finansējumu, ir jāsagatavo
projekta pieteikums. Savukārt, lai sagatavotu labu projekta pieteikumu un veiksmīgi to ieviestu,
ir vairāki priekšnoteikumi, kas jāievēro. Vairāk par priekšnoteikumiem projekta pieteikuma
sagatavošanā aprakstīts šajā rakstā. Autore padomus balstīs uz personīgo pieredzi un kā piemērus
minēs projektus, kuru tapšanā autore ir darbojusies.

Pirmkārt, vispirms ļoti rūpīgi jāiepazīstas ar projekta konkursa nolikumu, pieteikuma
formu, iesniegšanas vietu, veidu un termiņu, normatīvajiem aktiem un vērtēšanas kritērijiem.
Projektu konkursa nolikumā vienmēr ir izklāstīta galvenā informācija, kas attiecas uz konkrēto
projektu, un tajā visbiežāk ir arī atsauces uz normatīvajiem aktiem – Eiropas Savienības regulām,
Latvijas Republikas likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Lai labāk izprastu, kādu
informāciju rakstīt projekta pieteikumā, ir jāpēta vērtēšanas kritēriji, jo tajā ir iekļauta
informācija par to, ko tieši projektu vērtētāji vērtēs. Bieži vien pēc vērtēšanas kritērijiem var
noteikt, kuri jautājumi projektā ir būtiskākie un kuru sagatavošanai ir jāpievērš īpaša vērība. Tie
ir jautājumi, piemēram, ar lielāko iegūstamo punktu skaitu. Piemēram, ja ir norādīts, ka projekts,
kura plānoto darbību rezultāts līdz šim nav bijis pieejams konkrētā teritorijā, tiek novērtēts ar 2
punktiem, savukārt tāds projekts, kura plānoto darbību rezultāts jau ir pieejams – 0 punktiem. No
tā var secināt, ka atbalsta tādus projektus, kas ir inovatīvi, līdz šim konkrētā teritorijā nebijuši
projekti. Tas gan nenozīmē, ka šajā projektu pieteikumu kārtā nevar iesniegt projektu, kurš
konkrētajā kritērijā iegūst 0 punktus. Taču projekta iesniedzējam jārēķinās, ka lielas konkurences
gadījumā pat labi sagatavots projekta pieteikums var netikt apstiprināts tāpēc, ka nepietiek
līdzekļu, jo priekšroka tiks dota projektam, kura darbību rezultāts līdz šim nav bijis pieejams
attiecīgajā reģionā.

Ļoti svarīgi ir ievērot projekta iesniegšanas vietu, veidu un termiņu, jo projekti, kas nav
iesniegti atbilstoši nolikumam, netiek vērtēti. Projekta nolikumā būs norāde uz to, kādā veidā
(formā) jāiesniedz projekts, piemēram, vai projekts ir jāiesniedz kādā speciālā platformā,
formātā, klātienē vai e-pastā. Būs norāde arī uz iesniegšanas termiņu, kas var būt ne tikai
konkrēts datums, bet arī pulksteņa laiks. Piemēram, projekti, kurus vērtē Lauku atbalsta dienests
(LAD), jāiesniedz Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Lai kļūtu par EPS lietotāju,
vispirms jākļūst par LAD klientu, ko var izdarīt gan tiešsaistē, gan klātienē. Elektroniskajā
pieteikšanās sistēmā projektus var iesniegt tikai projekta uzsaukumā norādītajā pieņemšanas
termiņā, jo projekta pieteikuma veidlapas tiek atvērtas un slēgtas atbilstoši konkrētā projekta
pieteikuma pieņemšanas laikam. Pieteikumu iesniegšana kādā sistēmā, kā tas ir, piemēram, ar
EPS ir ērta, jo vienkopus ir redzams kādi dokumenti jāiesniedz, un tiek norādīts uz kļūdām, kuras
neizlabojot, projekta pieteikumu nemaz nevar iesniegt.

Kad visa informācija, kas saistīta ar projekta pieteikumu ir izpētīta, var rasties neskaidri
jautājumi – gan vispārīgi, gan tādi, kas saistīti ar konkrēto projekta ideju. Neskaidrie jautājumi ir
jānoskaidro pie projekta organizētāja nolikumā norādītajā veidā, piemēram, piezvanot pa tālruni
vai sūtot e-pastu. Skaidrojot neskaidros jautājumus, ne vien tiek uzzinātas atbildes uz tiem, bet

arī notiek iepazīšanās ar projekta organizētāju un organizētājam – ar projekta ideju. Šāda

iepazīšanās nedod “plus punktus”, taču komunikācijā ar projekta organizētāju tiek apspriesta
konkrētā ideja, un to vērtējot, tā vairs nav sveša un vērtēšanas procesā ir vieglāk izprotama. Ļoti
bieži projekta pieteikumu pieņemšanas pašā sākumposmā tiek rīkoti semināri par projekta
pieteikuma sagatavošanu, arī šajos semināros var uzzināt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem
un būtiskām niansēm, sagatavojot projekta pieteikumu. Papildus ieguvums, apmeklējot
seminārus, ir iespēja nojaust par konkursa konkurenci, piemēram, spriežot pēc apmeklētāju
skaita un paustajām idejām.

Kad par projekta konkursa noteikumiem ir iegūta visa nepieciešamā informācija, var sākt
sagatavot projekta pieteikumu. Projekta pieteikums jāraksta “labā rakstu valodā” – bez kļūdām,
rupjībām un bez pārlieku lielas liekvārdības. Projekta pieteikuma vērtētājam ir jālasa un jāvērtē
vairāki projekti, tādēļ pieteikums, kas ir grūti lasāms vai ir ļoti apjomīgs (teksta jomā), var netikt
pienācīgi izlasīts un novērtēts. Piemēram, LAD administrēto projektu veidlapās ir atļautas
aptuveni 2500 rakstzīmes vienai veidlapas ailei. Taču nevajag censties tās visas izmantot ar
mākslīgi radītu tekstu. Galvenais ir sniegt atbildi uz jautājumu.

Sagatavojot projekta pieteikumu, īpaša uzmanība jāpievērš finanšu daļai - gan sastādot
finanšu plānu, gan aprakstot finanšu plānu un ar to saistītos riskus. Jāņem vērā, ka, realizējot
projektu un atklājot neprecizitātes finanšu plānā, starpība būs jāsedz no saviem līdzekļiem vai
projekts jāatsauc. Ja projektā ir paredzēts līdzfinansējums, tad noteikti ir jāplāno arī
līdzfinansējuma iegūšanas veids, piemēram, savs finansējums, aizņēmums bankā vai ziedojumi.
Līdzfinansējuma nepieejamība ir viens no lielākajiem riskiem jebkurā projektā, jo tā dēļ var
nākties atsaukt projektu. Tādēļ, plānojot līdzfinansējumu, noteikti ir jāparedz vairāki veidi, kā to
piesaistīt.

Visbeidzot, kad projekts ir sagatavots, tas ir jāiesniedz nolikumā norādītajā veidā.
Projekta iesniegšanu nevajag atlikt uz pēdējo brīdi, jo, piemēram, ja projekts tiek iesniegts e-
vidē, var gadīties problēmas ar interneta savienojumu, un projekta iesniegšanas termiņš var tikt
nokavēts.

Veiksmīga projekta pieteikuma sagatavošanas un vēlāk arī ieviešanas procesa
pamatā ir komunikācija ar projektā iesaistītajām personām un darījuma attiecību
veidošana ar tām!

Autore: Inga Jefrēmova, Mg. proj. mgmt., SIA “Latsketch”, SIA “Mergera” Valdes locekle