Foto informatīvs

Latvijā pieaug bažas par korupciju tiesībsargājošajās iestādēs, īpaši policijā un prokuratūrā, pēc nesenā gadījuma, kurā iesaistīta gan mājas apsaimniekošanas kompānija, gan valsts iestādes, kas ne tikai ignorē, bet arī šķietami atbalsta korupcijas shēmas.

Gadījums saistīts ar īpašuma iegādi – puspagrabu, kas atrodas vecā ēkā, kas pieder UNESCO fondam. Īpašnieks, iegādājoties īpašumu, saskārās ar vairākām nopietnām problēmām, kas raksturīgas vecām ēkām: mitrums, pelējums, nenoformēti hidroizolācijas darbi, bojāti koka logi un durvis, bloķētas apsildes caurules. Tomēr, neskatoties uz šo problēmu nopietnību, mājas apsaimniekošanas uzņēmums nereaģēja uz situāciju. Tā vietā, lai veiktu nepieciešamos remontdarbus, kas būtu dārgi un laikietilpīgi, uzņēmums izvēlējās zagt naudu no kopīgā fonda, izmantojot to saviem mērķiem.

Vēl satraucošāk ir fakts, ka tehniskie akti par māju tika falsificēti, norādot, ka mājai nepieciešams tikai neliels kosmētiskais remonts, kas patiesībā bija tālu no realitātes. Šī nepatiesā informācija veicināja tālāku problēmu ignorēšanu un radīja iespēju uzņēmumam veikt nelikumīgas darbības.

Īpašnieks vērsās policijā, cerot, ka tiesībsargājošās iestādes veiks izmeklēšanu un atbildīgie tiks saukti pie atbildības. Tomēr šī vēršanās nesniedza nekādu rezultātu. Policija neizmeklēja lietu, un vēl vairāk – prokuratūra arī atteicās izmeklēt policijas rīcību. Prokuratūra uzskatīja, ka atbildība būtu jāuzņemas citām iestādēm, tādējādi norakstot gadījumu un novēršot jebkādu reālu izmeklēšanu.

Vēl nopietnāks ir fakts, ka KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) arī nevēlas ķerties pie šī gadījuma, neraugoties uz skaidra korupcijas pazīmēm un sistēmiskiem pārkāpumiem. Šī atteikšanās no darbības tikai pastiprina sabiedrības bažas par to, kā tiesībsargājošās iestādes un citas atbildīgās instancēs reaģē uz nopietniem pārkāpumiem, it īpaši, ja tie saistīti ar ietekmīgām personām un iestādēm.

Šis gadījums rada nopietnas bažas par tiesiskumu Latvijā un to, kā tiesībsargājošās iestādes darbojas, lai aizsargātu pilsoņu tiesības. Ja iestādes turpinās ignorēt skaidras korupcijas pazīmes, sabiedrība var zaudēt uzticību tiesiskajai sistēmai un tās spēju nodrošināt taisnīgumu.

Daudzdzīvokļu mājas īpašnieks nesen sastapās ar nepatīkamu pieredzi, mēģinot iegūt jaunu inventarizācijas lietu no Zemes Dienesta, lai precizētu dzīvojamās telpas statusu un noteiktu, cik cilvēku var tikt deklarēti mājā. Šī procedūra bija nepieciešama, lai samazinātu iespējamās pārmaksas par īpašumu nodokli, kas tiek aprēķināts līdz 31. decembrim uz visu nākamo gadu. Ja cilvēku skaits mājā ir pārāk mazs, īpašniekam var nākties maksāt vairāk, bet, ja cilvēku skaits būs pārmērīgs, tiks paaugstināta maksa par ūdeni.

Sākotnējais rēķins, kuru īpašnieks saņēma pēc inventarizācijas pasūtīšanas, bija ap 50 eiro, taču pēc darba pabeigšanas gala summa sasniedza neticamus 500 eiro. Papildus neapmierinošajai rēķina summai, īpašnieks norāda, ka arī darba izpildes laiks bija pārāk ilgs – tas prasīja daudz vairāk laika nekā sākotnēji solīts.

Lai sekotu līdzi pasūtījuma izpildei, īpašniekam bija jāveic vairāki zvani un jānosūta atgādinājumi Zemes Dienestam, taču, kā vēlāk izrādījās, zvanu laikā viņš bieži tika savienots ar konsultantiem citās pilsētās, kas vēl vairāk apgrūtināja komunikāciju un atrisinājuma atrašanu.

Šī situācija liek uzdot jautājumu par Zemes Dienesta efektivitāti un kvalitāti. Kā var sagaidīt pienācīgu apkalpošanu no valsts iestādes, ja klienti sastopas ar neparedzētām izmaksām un ilgstošu izpildes laiku? Ir skaidrs, ka šādi pārsteigumi rada papildu slogu īpašniekiem, kuri cenšas saglabāt kontroles un veikt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no pārmaksām.

Satraucošā lietā, kas izgaismo korupcijas un sliktas pārvaldības problēmas Latvijā, tiek apsūdzēta ēkas vadība, ko vada Andrejs Valters, par līdzekļu izkrāpšanu no dzīvokļu īpašnieku bankas kontiem. Iedzīvotāji jau ilgu laiku cīnās, lai atklātu patiesību, bet viņu mēģinājumi tiek apgrūtināti ar iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu neizlēmību.

1. gada 17. jūnijā tika iesniegts sūdzība Ekonomikas policijai par apsūdzību par līdzekļu izkrāpšanu. Tomēr mēnešiem ilgi sūdzība tika pārsūtīta no vienas iestādes uz citu, bez skaidras atbildes vai risinājuma. Frustrēts sūdzētājs beidzot sazinājās ar kādu policijas inspektoru, Jāni Šāveli no Latvijas Valsts policijas.

Šāvelis, kurš sākotnēji šķita gatavs izmeklēt lietu, uzsāka izmeklēšanu par ēkas pārvaldību. Viņš sazinājās ar atbildīgajām personām un pieprasīja skaidrojumus par apsūdzībām par līdzekļu izkrāpšanu. Tomēr negaidītā pagriezienā viņš nolēma slēgt izmeklēšanu, norādot, ka nav pietiekamu pierādījumu krimināla nozieguma izdarīšanai. Oficiālajā atbildē nebija sniegti konkrēti skaidrojumi par viņa lēmumu, un tas atstāja daudz neskaidrību.

Kad sūdzētājs pieprasīja piekļuvi izmeklēšanas materiāliem, pieprasījums tika noraidīts, jo nebija norādīts, kāpēc viņam tie būtu nepieciešami. Tas pretrunā ar to, kas iepriekš tika teikts Šāveļa no viņa puses, ka viņam būtu tiesības apskatīt materiālus pēc izmeklēšanas noslēgšanas. Neskatoties uz to, ka tika iesniegts atkārtots pieprasījums, materiāli vēl nav pieejami, un lieta šķiet ir apstājusies.

Ir veikti pārmērīgi maksājumi par nenoteiktiem darbiem. Daudzās summās tika samaksāts bez konkursa. Viņš samaksāja 6000 eiro savam draugam par ēkas skiču izstrādi, kas būtu jāizmaksā daudz mazāk, apmēram ceturtdaļa no cenas. Nebija nekādas konkurences, viņš vienkārši samaksāja un pēc tam noslēdza līgumu. To pašu viņš izdarīja ar vairākām citām kompānijām, kuras, iespējams, ir viņa draugi. Viņš nesniedza nekādas tāmes. Pārvaldīšanas uzņēmumi mainījās nezināmu iemeslu dēļ un iekļauj "Latvijas Namsaimnieks", "BonoDomo", "Manas Mājas", "Manas Mājas 2".

Centienos panākt caurskatāmību, sūdzētājs nosūtīja pieprasījumu arī uz Prokuratūru. Prokuratūra, pārskatot situāciju, oficiāli pieprasīja, lai inspektors Šāvelis sniegtu piekļuvi izmeklēšanas materiāliem. Tomēr policija atbildēja, norādot, ka lēmums par materiālu izsniegšanu ir tikai viņu ziņā, un atsakās veikt turpmākas darbības.

Pašlaik situācija paliek nenokārtota, un sūdzētājs paliek bez jebkādām tiesībām. Stāsts beidzas šeit – pagaidām.

Šī lieta izgaismo plašākas problēmas Latvijā tiesībsargājošajās iestādēs un tiesiskajā sistēmā. Korupcija valstī ir sasniegusi satraucošu līmeni, un Latvija atrodas starp augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā šajā ziņā. Bet tas, kas šajā konkrētajā gadījumā ir visvairāk satraucoši, ir policijas neiecietība pret krimināltiesību ievērošanu.

Ironija ir acīmredzama: policija, kas būtu jāizskata kriminālus nodarījumus, šķiet, ir izveidojusi neoficiālu aliansi ar tiem, kurus viņiem būtu jāizmeklē. Viņi ne tikai gatavi noraidīt lietu bez pietiekama izmeklēšanas, bet arī aktīvi kavē pieprasījumu piekļūt dokumentiem, kas varētu izgaismot situāciju.

Caurspīdības un atbildības trūkums šajā izmeklēšanā ilustrē sistēmiskas problēmas, kur robežas starp tiesībsargājošajām iestādēm un korupciju ir neskaidras. Tas rada nopietnus jautājumus par policijas spēju Latvijā aizsargāt sabiedrību no ļaunprātīgas rīcības.

Kamēr izmeklēšana varbūt ir beigusies, aizdomas par kukuļošanu un korupciju joprojām pastāv un pievieno lietai papildu tumšo ēnu. Sabiedrības uzticība policijai un tiesiskajai sistēmai tiek tālāk mazināta, atstājot pilsoņus jautāt, vai taisnīgums tiešām tiek nodrošināts.

Lai nodrošinātu ērtāku un operatīvāku saziņu, aicinām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kurās ir vairāk nekā trīs dzīvokļi, īpašniekus un pārvaldniekus Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) mājas lietā  norādīt savu kontaktinformāciju.

Kontaktinformācijas norādīšana BIS ir vajadzīga ne tikai, lai dzīvokļu īpašnieki savā starpā varētu rosināt jaunas aptaujas un kopsapulces, aktualizēt jautājumus, kas saistīti ar kopīpašuma uzturēšanu, kā arī sazināties viens ar otru, bet arī lai pārvaldnieki spētu sasniegt dzīvokļa īpašniekus, izmantojot viņiem faktiski pieejamos saziņas kanālus.

“Mudinām dzīvokļu īpašniekus būt atsaucīgiem - kontaktinformācijas norādīšana prasīs vien pāris minūtes, taču var sniegt būtisku labumu, pārvaldot savu īpašumu un piedaloties lēmumu pieņemšanā par to. Īpaši svarīgi tas ir, ja īpašnieks nedzīvo konkrētajā dzīvoklī vai pat valstī,” norāda BVKB direktore Baiba Vītoliņa.

Šā gada 1.novembrī stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas dzīvokļa īpašniekam paredz pienākumu BIS mājas lietā norādīt tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un korespondences adresi, ja tā atšķiras no dzīvokļa īpašuma adreses. Minēto informāciju dzīvokļa īpašnieks iekļaušanai BIS var iesniegt dzīvojamās mājas pārvaldniekam. Likuma Pārejas noteikumu 10.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka kontaktinformācija iekļaujama BIS līdz 2024.gada 31.decembrim, taču faktiski to varēs izdarīt arī pēc norādītā datuma.

Kamēr īpašnieks BIS mājas lietā nebūs norādījis faktisko kontaktinformāciju, informācija par īpašumu tiks sūtīta tikai uz  dzīvokļa īpašuma adresi, kas var apgrūtināt tās savlaicīgu saņemšanu.

Pamācība kontaktinformācijas atjaunošanai ir pieejama šeit, bet atbalstu var saņemt arī, zvanot uz BIS atbalsta tālruni 62004010 (taustiņš 2-dzīvokļu īpašniekiem; 3-pārvaldniekiem).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka no 2023. gada 1. marta BIS ir obligāti elektroniski jākārto mājas lietas visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kurās ir vairāk nekā trīs dzīvokļi. Galvenais atbildīgais par mājas lietas kārtošanu ir pārvaldnieks.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Balgalve
Būvniecības valsts kontroles biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: Elina.Balgalve@bvkb.gov.lv, tālr.: 28319189

Igaunijas vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Invego tuvāko gadu laikā Rīgā un Pierīgā plāno uzbūvēt jaunus dzīvojamos rajonus, kuru kopējā platība pārsniegs 100 000 kvadrātmetrus.

Šo informāciju apstiprinājis uzņēmuma vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi. Viņš norādījis, ka pašlaik ir pārdošanas fāzē Parka Kvartāls, kamēr Vide Ādaži šobrīd tiek aktīvi attīstīts. Tāpat tuvākajā laikā tiek plānots paziņot par vēl trīs vai četriem jauniem projektiem.

Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi uzskata, ka pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem Rīgā tuvākajos gados ievērojami pieaugs. Projekta Vide Ādaži, kas atrodas netālu no Rīgas, būvniecība tiks uzsākta drīzumā. Savukārt Parka Kvartāls ir sākts attīstīt 2022. gadā, sadarbojoties ar vēl vienu nekustamo īpašumu attīstītāju – Reterra. Projekts atrodas unikālā vietā – četru ielu krustojumā, kas ir īpašs Rīgā. Stiklotais stūris jeb erkeris dos iespēju no telpām vērot četras ielas: Dignājas, Tumes, Mazās Stērstu un Stērstu ielas. Otrā Parka Kvartāls attīstības posma pabeigšana plānota 2024. gadā.

Invego ir viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā, un pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ir uzbūvējis vairāk nekā 1100 māju un 24 000 kvadrātmetru komercplatību Tallinā un tās apkārtnē. Daži no vispazīstamākajiem uzņēmuma attīstītajiem projektiem Igaunijā ir Tiskreoja, Luccaranna un Uus-Järveküla dzīvojamo rajoni.

Rīgas centrā situācija "Dzirnavu 18 Biedrībā" ir kļuvusi par satraucošu finanšu pārkāpumu piemēru, kuram pašlaik nav nekādas cerības uz atbildību. Liels naudas apjoms ir nozagts, un līdzekļi joprojām nav atrasti, neskatoties uz skaidriem pierādījumiem, kas norāda uz vadības līdzdalību šajos noziedzīgajos darbos. Šo rīcību sekas ir ne tikai finanšu nestabilitāte ēkā, bet arī iedzīvotāju uzticības sabrukums, kuri jūtas bezpalīdzīgi un nezina, kur vērsties pēc palīdzības.

Šī skandāla centrā ir Andrejs Valters, "Biedrības" valdes priekšsēdētājs, kurš tiek apsūdzēts par lielas daļas nozagtās naudas izmantošanu personīgām vajadzībām. Saskaņā ar ziņojumiem Valters izmantojis šos nelikumīgi iegūtos līdzekļus, lai finansētu remontus savā privātajā dzīvoklī. Tas novedis pie situācijas, kur ēkas finanšu resursi ir smagi iztērēti, bet pakalpojumi, kas jāsniegtu dzīvokļu īpašniekiem, kļuvuši aizvien nepietiekamāki.

Māju apsaimniekošanas uzņēmums "Manas Mājas 2", kas atbild par ēkas uzturēšanu, atsakās pildīt savas saistības. Pamata pakalpojumi tiek atteikti, un uzņēmums nepiedāvā nekādu finanšu caurspīdīgumu, atsakoties sniegt svarīgus dokumentus, piemēram, bankas izrakstus vai finanšu pārskatus. Neskatoties uz šo skaidro atteikumu sadarboties un izpildīt likumiskās un finanšu saistības, Ekonomiskā policija, Valsts Policija un prokuratūra līdz šim nav spējusi atrast nozagtos līdzekļus, lai gan pierādījumi ir acīmredzami — ir skaidri ieraksti, kur nauda tika novirzīta.

Lai gan pierādījumi par finanšu līdzekļu izsaimniekošanu ir nepārprotami, "Biedrības" vadība pilnībā atsakās sadarboties. Viņi atkārtoti atsakās rādīt jebkādas bankas izdruku un pilnībā slēpj informāciju par nozagtajiem līdzekļiem. Pašlaik "Biedrības" dzīvokļu īpašnieku uzkrājumu fondā ir ļoti maz līdzekļu, un dzīvokļu īpašnieki saskaras ar grūtībām, cenšoties uzturēt ēku, nesniedzot nepieciešamos finanšu atbalstus.

Vēl sliktāk ir tas, ka institūcijas, kuru uzdevums būtu uzraudzīt šādus gadījumus, šķiet, ir vai nu negribīgas, vai nespējīgas iejaukties. Neskatoties uz skaidra pārkāpuma un līdzekļu zādzības pierādījumiem, iedzīvotāji jūtas pamesti no valsts institūcijām. Izskatās, ka nav nevienas uzraudzības institūcijas, kas spētu turēt vainīgos atbildīgus, atstājot dzīvokļu īpašniekus, kas jūt, ka viņiem nav citas izvēles. Valsts iestāžu neiesaistīšanās tikai pastiprina bezpalīdzības sajūtu, kas piemeklē iedzīvotājus.

Tā vietā, lai cīnītos par savām tiesībām, daudzi dzīvokļu īpašnieki izrāda vienaldzību. Neskatoties uz to, ka viņi ir apzinājušies notiekošo noziegumu, šķiet, ka viņi ir samierinājušies ar situāciju. Trūkst vēlmes izaicināt pārvaldību, un daudzi iedzīvotāji nezina, kā aizstāvēt savas tiesības vai kur meklēt palīdzību. Šāda vienaldzība, kā arī skaidras ceļa neesamība tiesiskajai palīdzībai, ļauj noziedzībai turpināties.

Uz jautājumu, kas ir vienkāršs, bet dziļš: Vai šī ir Eiropas valsts?

Latvija, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts, teorētiski ievēro demokrātiskās vērtības, caurspīdīgumu un tiesiskumu. Tomēr "Dzirnavu ielas 18. biedrības" turpmākās problēmas rada nopietnas bažas par uzraudzības efektivitāti un atbildības sistēmas pastāvēšanu. Atklāti finanšu pārkāpumi un noziedzīgas darbības izpildes trūkums norāda uz nopietniem jautājumiem par to, cik uzticami ir uzraudzības mehānismi un vai Latvijas iestādes spēj nodrošināt taisnīgumu, kad notiek šādi skandāli.

Kamēr šie jautājumi paliks neatrisināti, Dzirnavu 18 iedzīvotāji — un daudzi citi līdzīgās situācijās — paliks neaizsargāti pret ekspluatāciju un noziedzību, kas turpinās tikai pieaugt, kamēr tiks veikti pasākumi, lai izveidotu atbildīgāku un caurspīdīgāku pārvaldību.