Izmaiņām nodokļu sistēmā ir jābūt pārdomātām un vērstām uz valsts un uzņēmumu konkurētspēju

Ņemot vērā to, ka Pasaules bankas un PwC veiktā pētījuma Paying Taxes 2016 rezultāti ir raisījuši plašu diskusiju par nodokļu sistēmu kopumā, PwC un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) eksperti uzsver, ka jebkādām izmaiņām nodokļu sistēmā Latvijā ir jābūt pārdomātām un vērstām uz valsts un uzņēmumu konkurētspēju.

Add a comment

Drukāt

Šogad Eirozonā tikai Īrija apsteigs Latvijas ekonomikas izaugsmi

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) Eirozonas ekonomikas apskats Eurozone Economic Forecast atklāj, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsmes temps būs 3,3% līmenī, visā Eirozonā atpaliekot tikai no Īrijas, kas uzrādīs 4,3% izaugsmi. Taču jau nākamgad Latvijai vajadzētu atgūt agrāko straujāk augošās Eirozonas ekonomikas statusu, proti, EY eksperti paredz, ka nākamgad Latvijas IKP augs par 4,2%, kam sekos 4,8% un 4,5% pieaugums attiecīgi 2018. un 2019.gados.

Add a comment

Drukāt

Latvijas strādājošajiem lielākais nodokļu slogs Baltijā

2016.gads Latvijas iedzīvotājiem nozīmē salīdzinoši nelielus likumdošanas uzlabojumus atalgojuma jomā - par 10 eiro palielināta minimālā darba alga (no 360 uz 370 eiro) un par tādu pašu summu pieaudzis arī atvieglojuma par apgādājamo apmērs (no 165 uz 175 eiro). Vienlaikus gan jāuzsver, ka par apgādājamo vairs nav iespējams reģistrēt pilngadīgas un darbspējīgas personas, piemēram, sievu, kura ir "pilna laika mamma." Tāpat ienākumu nevienlīdzības mazināšanas vārdā ieviests arī diferencēts neapliekamais minimums, kura mērķa veiksmīgai sasniegšanai ir vairāki priekšnosacījumi - visiem darba ņēmējiem jāapgūst gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas process, kā arī jārēķinās ar nepieciešamību plānot savas finanses ne vien mēneša, bet arī gada perspektīvā. Salīdzinot trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka kopumā joprojām pret strādājošiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kam seko Lietuva. Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl lielāka daļa no ikmēneša ienākumiem.

Add a comment

Drukāt

2015.gadā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā samazinājās par 1,0%

2015.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas samazinājās par 1,4%, eksportētajai produkcijai - par 0,5%, t. sk. eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājās par 0,4%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,5%. Vislielākais cenu samazinājums bija atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē un pārtikas produktu ražošanā. Lielākais cenu kāpums bija notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, kā arī ūdens ieguvē, attīrīšanā un apgādē.

Add a comment

Drukāt