Komisija 16.februārī sniedza informāciju par enerģētiskās drošības pasākumu kopumu un nepieciešamajiem priekšlikumiem, kas sagatavo ES globālajai pārejai enerģētikas jomā, kā arī iespējamiem energoapgādes pārtraukumiem. Enerģētiskās drošības dimensija ir viens no Enerģētikas savienības stratēģijas stūrakmeņiem un viena no Junkera vadītās Komisijas politiskajām prioritātēm.
Februārī, dabasgāzes tirdzniecības cenai samazinoties līdz 192,09 EUR/ tūkst.nm3, komersantu siltumenerģijas tarifi, kas noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, būs līdz pat 19% zemāki, salīdzinot ar aizvadītā gada februāri.
Pieaugošs apdraudējums veicina ieguldījumus uzņēmumu datu analītikā - epastu, maksājumu, serveru, sociālo mediju un citu datu izpētē.
Banku sektors, arī Swedbank, mērķtiecīgi turpina īstenot aktivitātes, lai sekmētu aktīvāku uzņēmumu kreditēšanas procesu Latvijā. Tā rezultātā 2015.gadā Swedbank jaunā finansējuma apjoms uzņēmumiem sasniedza 526 miljonus eiro, kas ir par 22% jeb 94 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt pieaugums ir vērojams visos segmentos - gan lielo, gan vidējo, gan mazo uzņēmumu vidū. Tomēr ir virkne citu izaicinājumu - piemēram, kredītiem kvalificējamo kompāniju skaits joprojām ir ierobežots dažādu iemeslu dēļ (ēnu ekonomika, uzņēmumu finanšu dati u.c.).
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis 2016. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 0,6%, kas ir netipiski augsts kritums gada pirmajam mēnesim. Patēriņa cenu dinamiku gada sākumā parasti ietekmē sezonālie faktori, un arī šajā reizē tas nebija izņēmums. Pēc jaunā gada parasti būtisks sezonāls kritums novērojams apģērbu un apavu cenām (-6,4%), kas ir saistīts ar ziemas preču izpārdošanu. Tieši apģērbu un apavu cenu kritumam bija lielākā negatīvā ietekme uz patēriņa cenu izmainām mēneša griezumā.
2016. gada janvāra mēnesī Rīgas brīvostā pārkrauts 3,27 milj. tonnu dažādu kravu, kas salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīga pārskata periodu ir par 6,8 % jeb 238 tūkst. t. mazāk. Lai arī janvārī pārkrautais apjoms ir samazinājies, tas atbilst pēdējo piecu gadu vidējam šī perioda rādītājam brīvostā (3,25 milj.t.).
2015. gadā dominēja apstākļi, kas bija labvēlīgi tirdzniecības bilances uzlabošanai. Tā 2015. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22.9 miljardi eiro, kas ir par 42.9 miljoniem eiro jeb 0.2% mazāk nekā 2014. gadā. Kritumu lielā mērā noteica izejvielu cenu sarukums.
2015. gads Latvijas eksportētājiem bijis izaicinājumu pilns, ņemot vērā straujo NVS valstu nacionālās valūtas vērtību kritumus, sankciju pagarinājumu līdz 2016. gada augustam atsevišķām pārtikas precēm, kas tiek eksportētas uz Krieviju, kā arī jaunu sankciju vilni, aizliedzot zivju produkcijas importu uz Krieviju, un piena kvotu sistēmas atcelšanu Eiropas Savienībā (ES).