Pasaules ekonomika: vai drebulis nozīmē gripu?
Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli, bet ekonomiku izaugsme nemaz neizskatās tik slikti un, šķiet, par spīti valdošajam negatīvismam tomēr lēnām pieņemas spēkā. Naftas cenas gan strauji noslīdējušas lejup. Kādi un kur ir riski pasaules ekonomikas izaugsmei? Ko tas nozīmē Latvijas eksporta tirgiem? Ģeopolitikai joprojām liela ietekme uz ekonomikas izaugsmi - kā tas var ietekmēt mūs? Latvijas ekonomika pašlaik aug diezgan spēji un darba tirgus uzkarst arvien vairāk - ko tas nozīmē uzņēmumiem un patērētājiem, un kā tas var ietekmēt Latvijas ekonomisko politiku? Kādas atšķirības ekonomikas attīstībā ir Baltijas valstu starpā?


Likvidējamās AS "VEF banka" aktīvu vērtība 2015.gada decembra beigās bija 2,107 miljoni eiro, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais bilances pārskats.
Jaunākajā Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē secināts, ka kopējā nodokļu likme uzņēmumiem Latvijā (35,9%) joprojām ir zemākā Baltijas valstīs (Igaunijā - 49,4% un Lietuvā - 42,6%). Kopumā zemākā likme Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā ir Horvātijā (20%), bet augstākā - Francijā (62,7%). Latvijas kopējo nodokļu likme ir 27. vietā pasaulē un 12. vietā ES/EBTA reģionā.
Meklējot jaunus noieta tirgus savām precēm un pakalpojumiem, Latvija ir ieinteresēta ekonomisko sakaru paplašināšanā un attīstībā ar Āfrikas valstīm. To Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 12.janvārī, uzsvēra, akreditējot Senegālas, Dienvidāfrikas un Kongo vēstniekus.
2015.gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,3%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (par 3,1%) un pārtikai (par 0,8%), kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem (par 1,5%).
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada decembrī, salīdzinot ar 2014.gada decembri, palielinājās par 0,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1%.
Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijas eksports pērnā gada novembrī atkal atgriezies pie pozitīvas gada izaugsmes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šodien publicētie dati. Pērn novembrī eksports pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2014.gada novembri, savukārt imports samazinājies par 2,8%.
Preču eksports novembrī bija par 2,2% lielāks nekā pirms gada. Lielākā ietekme eksporta izaugsmē bija lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta grupai (lielākoties graudaugu produkti). Pieauga arī mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports. Tajā pašā laikā, naftas cenu samazinājuma dēļ, novembrī saruka minerālo produktu eksporta vērtība. Samazinājās arī vieglās rūpniecības preču eksports.