Patēriņa cenu līmeni 2015.gadā ietekmēja zemās pasaules cenas naftai un pārtikai
2015.gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,3%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (par 3,1%) un pārtikai (par 0,8%), kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem (par 1,5%).
2015.gada decembrī, salīdzinot ar 2014.gada decembri, kopumā cenas palielinājās par 0,3%.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa līmeni gada laikā bija elektroenerģijas cenu kāpumam saistībā ar tirgus atvēršanu. Elektroenerģijai cenas pieauga vidēji par 27,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,9 procentpunktiem. Mājokļu grupā cenas pieauga arī ūdens piegādei un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem par 1,7%. To daļēji kompensēja cenu kritums siltumenerģijai un gāzei, attiecīgi par 12,7% un 9,5%. Kopumā mājokļa uzturēšanas grupā cenas ir pieaugušas par 1,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem.
Cenu kāpumu ietekmēja arī akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, kam cenas gada laikā pieauga par 4,3% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.
Lielākā pazeminošā ietekme gada laikā bija degvielas cenu kritumam. Neskatoties uz pasaules naftas cenu kāpumu februārī-maijā, kopš jūnija naftas cenām bija vērojams straujāks kritums, kopumā cenām gada laikā samazinoties gandrīz par 40%. Saistībā ar ziņām par naftas krājumu apjoma ievērojamu pieaugumu ASV, kā arī OPEC lēmumu nesamazināt naftas ieguves kvotas, decembrī jēlnaftas cena bija nokritusi līdz zemākajam līmenim kopš 2008.gada decembra - 35 USD par barelu. Latvijā degvielas cenām kritums nebija tik straujš kā pasaules naftas cenām. Straujāku cenu kritumu degvielai kavē augstā ASV dolāra vērtība. Gada laikā degvielas cenas Latvijā samazinājās par 11% un par 0,65 procentpunktiem samazināja kopējo cenu līmeni. To daļēji kompensēja tarifu kāpums sauszemes un sliežu transporta pakalpojumiem, kuriem cenas pieauga par 9,1%. Kopumā transporta grupā cenas samazinājās par 2,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem.
Pārtikai cenas gada laikā samazinājās par 0,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Būtiskākā ietekme bija cenu kritumam pienam un piena produktiem. Pasaules pārtikas cenas 2015.gadā turpināja samazināties ceturto gadu pēc kārtas. Gada laikā tās samazinājās par 17%, ko ietekmēja cenu kritums visās galvenajās pārtikas produktu grupās. Lielais piedāvājums kopā ar vājo pieprasījumu un augstā ASV dolāra vērtība bija galvenie iemesli pasaules pārtikas cenu kritumam.
2016.gadā sagaidāma mērena inflācija, bet tā būs augstāka nekā 2015.gadā (2015.gada vidējā inflācija bija 0,2%). To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma kāpums, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu un atalgojuma pieaugums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā gada vidējā inflācija var būt ap 1,2% pie nosacījuma, ja pasaules naftas un pārtikas produktu cenas saglabās mērenu dinamiku un nav sagaidāmas to straujas izmaiņas.
Autors: Ieva Šnīdere
Foto: prbox.lv