Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no saimniecības Tabores pagastā, Augšdaugavas novadā, izņēmis 95 liellopus pēc tam, kad konstatēti nopietni dzīvnieku labturības pārkāpumi. Daudzi lopi bija novārguši, jo tiem nebija pastāvīgas pieejas barībai un ūdenim, kā arī nebija iespējams patverties no sala. PVD uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu un dzīvniekus pārvietoja uz piemērotām turēšanas vietām.

PVD pārstāve Rudīte Bērziņa norādīja, ka saimniecība jau vairāk nekā gadu bija dienesta redzeslokā un lauksaimnieks iepriekš sodīts par labturības pārkāpumiem. Vetārstu pārbaudes notiek pēc saimniecības lieluma, nozares un iepriekšējo problēmu esamības, taču likumdošana neparedz obligātu līgumu ar veterinārārstu.

Gaļas liellopu audzētāju asociācijas vadītājs Raimonds Jakovickis uzsvēra, ka gadījums atspoguļo ilgstošu saimnieka nolaidību un ir izņēmums no nozares normas. Viņš piebilda, ka dzīvnieki nedrīkst ciest un šādi incidenti Latvijā nedrīkst atkārtoties, vienlaikus norādot uz nepieciešamību apsvērt regulārāku kontroli un saimniecību klasifikāciju riska grupās.

Savukārt dzīvnieku aizstāvju organizācijas “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere kritizēja pašreizējos sodus kā nepietiekamus, jo divu gadu aizliegums turēt dzīvniekus neesot pietiekama motivācija saimniekiem. Viņa arī norādīja, ka PVD inspektori dažkārt vilcinās izmantot visus rīkus, lai novērstu ilgstošas labturības problēmas.

Abas puses atzina, ka sabiedrības iesaiste ir būtiska – kaimiņiem un garāmgājējiem jāziņo par pārkāpumiem, lai palīdzētu novērst dzīvnieku ciešanas. PVD norādīja, ka šis ir salīdzinoši liels gadījums, jo parasti šādi pārkāpumi notiek mazākās saimniecībās ar pāris desmitiem dzīvnieku.

Avots: Lsm.lv

Saeima 16. oktobrī pieņēmusi grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas komerciālo autobusu un dzelzceļa pārvadājumu regulējumā. Likumu parakstījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Galvenās izmaiņas paredz, ka turpmāk arī komerciālo maršrutu pārvadātāji — gan autobusu, gan dzelzceļa — varēs saņemt valsts kompensācijas par pasažieriem, kuri izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, piemēram, pensionāriem, studentiem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Kompensācijas par pasažieriem ar atlaidēm

Līdz šim valsts kompensācijas tika piešķirtas tikai dotētajiem sabiedriskā transporta maršrutiem, taču jaunais regulējums paredz līdzvērtīgas tiesības arī pārvadātājiem komerciālajos maršrutos.
Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. decembrim izdos noteikumus, kas precīzi regulēs kompensāciju piešķiršanas kārtību un apmēru. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim pārvadātājiem paredzēta pārejas kompensācija, nepārsniedzot dotēto tarifu līmeni.

Jauns skaidrojums “komerciālajam maršrutam”

Likuma grozījumi arī precizē terminoloģiju. Turpmāk tiks nošķirti komerciālie autobusu maršruti un komerciālie dzelzceļa maršruti, lai nodrošinātu skaidrāku regulējumu abās nozarēs.
Autobusu maršrutos pakalpojuma intensitāti un cenu noteiks pārvadātājs, pamatojoties uz maršruta atļauju, savukārt dzelzceļa maršrutos pārvadājumi varēs notikt bez maršruta atļaujas, ja tie tiks veikti uz komerciāliem pamatiem.

Vienotā biļešu sistēma arī komerciālajiem pārvadātājiem

Autotransporta direkcija turpmāk varēs piešķirt piekļuvi vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai ne tikai dotēto, bet arī komerciālo maršrutu pārvadātājiem.
Tas nozīmē, ka pasažieri varēs iegādāties biļetes vienotā sistēmā arī uz komerciāliem autobusu un vilcienu reisiem, kas veicinās ērtāku pārsēšanos un biļešu apvienošanu.

Nozīmīgs solis reģionālo pārvadājumu attīstībā

Satiksmes nozares pārstāvji uzsver, ka šie grozījumi palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus gan dotētajiem, gan komerciālajiem pārvadātājiem, vienlaikus uzlabojot pieejamību pasažieriem, īpaši reģionos.
Tiek sagaidīts, ka jaunā kārtība veicinās arī konkurenci un pakalpojumu kvalitāti sabiedriskajā transportā.

Avots: Latvijas Vēstnesis

Latvijā turpinās strīdi ap dzelzceļa projekta Rail Baltica zemju atsavināšanu. Kā norāda avots, Saeimas virzītais likumprojekts “Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecībai” (Nr. 657/14. lpp.) tiek izmantots koruptīvu shēmu īstenošanai, apejot gan Latvijas likumus, gan Eiropas Savienības prasības.

Piedāvājums – 20 reizes zemāks par tirgus cenu

Zemes īpašnieks 2023. gada aprīlī saņēmis piedāvājumu par 0,31 eiro kvadrātmetrā – gandrīz 20 reižu zemāk par tirgus vērtību. Tieši pretī esošās zemes tiek pārdotas par 6,57 eiro kvadrātmetrā. Kā pamatojums tik zemai cenai ticis norādīts, ka īpašumā nav nopļauta zāle.

Avots uzsver, ka tas ir mēģinājums mākslīgi pazemināt vērtību un vēlāk atsavināto zemi iznomāt vai pārdot jau par reālo tirgus cenu – vismaz sešus eiro kvadrātmetrā vai pat vairāk.

Interešu konflikts vērtētājos

Īpašuma vērtējumu sagatavojusi SIA “Eiroeksperts”, kuru kontrolē Valdis Žuromskis – viņš vienlaikus ieņem arī amatu Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdē. Tas nozīmē, ka vērtējumu process faktiski atrodas to pašu personu rokās, kuras gūst labumu no šiem darījumiem.

Neatkarīgi vērtētāji netikuši pieaicināti, bet citi sertificētie uzņēmumi atteikušies iesaistīties – kas liecinot par sistēmisku korupciju.

Likumu un ES principu pārkāpums

Zemes īpašnieks vairākkārt pieprasījis taisnīgu kompensāciju, taču atbildes nav saņēmis. Tas esot pretrunā ar Latvijas Satversmi, Atsavināšanas likumu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 204 par taisnīgu kompensāciju, kā arī ar Investoru aizsardzības likumu.

Turklāt šāda rīcība neatbilst arī ES fondus reglamentējošajiem principiem – caurskatāmībai, tiesiskumam un proporcionalitātei.

“Aprēķināta shēma, nevis birokrātiska kļūda”

Avots uzsver, ka notiekošais nav vien birokrātiska nolaidība, bet gan “apzināti veidota shēma, lai piesavinātos valsts un ES naudu, bagātinātu ar projektu saistītās privātpersonas un apkrāptu Latvijas iedzīvotājus”.

Saskaņā ar Krimināllikumu šādas darbības varētu būt sodāmas ar brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem. Taču Saeima virza likumprojektu tālāk, nepievēršot uzmanību iespējamiem pārkāpumiem.

“Šie amatpersonu loki paļaujas uz maigiem sodiem, ja viņus vispār kādreiz pieķer un sauc pie atbildības. Šī nesodāmības kultūra ir jāizbeidz,” norādījis avots.