Iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes šajos reģionos saskaras ar tādiem šķēršļiem kā atšķirīgi tehniskie standarti un valstu administratīvie un juridiskie noteikumi, kuros nav ņemta vērā pārrobežu dimensija. Šie šķēršļi var ietekmēt infrastruktūras attīstību un pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Šāda veida šķēršļi rada traucējumus robežreģionu iedzīvotāju ikdienā, piemēram, ierobežojot piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem (tai skaitā palīdzībai ārkārtas situācijās) un traucējot koordināciju katastrofu gadījumā, kā arī apgrūtinot sadarbību kopīgos infrastruktūras projektos.
Ja šie šķēršļi tiktu novērsti, tas ievērojami uzlabotu ES vienotā tirgus darbību. Komisijas finansētajā pētījumā tiek lēsts, ka, likvidējot 20 % pastāvošo juridisko un administratīvo šķēršļu, pārrobežu reģionu IKP palielinātos par 2 % un tiktu radītas vairāk nekā viens miljons darbvietu.
Ko regula nozīmē praksē
Komisija ierosina dalībvalstīm izveidot pārrobežu koordinācijas punktus — jaunu dienestu, kas izvērtēs robežreģionu ieinteresēto personu iesniegtos pieprasījumus saistībā ar potenciālu šķēršļu novēršanu un darbosies kā saikne starp šīm personām un valstu iestādēm. Regula nodrošina, ka ieinteresētās personas saņem atbildi pēc katra pieprasījuma izvērtēšanas, kurā ir paskaidrota turpmākā rīcība.
Ja šķērslis faktiski pastāv un nav noslēgts divpusējs vai starptautisks sadarbības nolīgums, ko varētu izmantot problēmas risināšanai, dalībvalstis var piemērot pārrobežu šķēršļu novēršanas rīku — brīvprātīgu standarta procedūru, kuras mērķis ir novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus pārrobežu reģionos. Paredzēts, ka par katru pieprasījumu ir jāsniedz atbilde, tomēr lēmums par šķēršļa novēršanu arī turpmāk paliek kompetento valsts iestāžu ziņā.
Lai izveidotu forumu, kurā iespējams apmainīties ar paraugpraksi un zināšanām, regulā arī ierosināts kopā ar Komisiju izveidot pārrobežu koordinācijas punktu tīklu.
Konteksts
Komisija 2018. gada maijā ierosināja regulu par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā (Eiropas pārrobežu mehānisma priekšlikums). Taču Parlaments un Padome nav panākuši vienošanos par šo priekšlikumu. Parlaments 2023. gada septembrī pieņēma pašiniciatīvas normatīvo rezolūciju, kurā ietverti Komisijai adresēti ieteikumi, kā izkļūt no strupceļa, kurā nonācis Eiropas pārrobežu mehānisma priekšlikums. Ar jauno regulu, kuras mērķis ir atvieglot pārrobežu risinājumu izmantošanu, Komisija groza savu 2018. gada priekšlikumu. Tā pienācīgi ņem vērā abu likumdevēju paustās bažas un ieteikumus un vienlaikus saglabā sākotnējo uzsvaru uz to šķēršļu novēršanu, kuri negatīvi ietekmē robežreģionu iedzīvotāju ikdienu. Komisijas priekšlikums tagad tiks apspriests Eiropas Parlamentā un Padomē.
Priekšlikums papildina vairākas Komisijas iniciatīvas robežreģionu atbalstam, piemēram, 2018. gadā sākto iniciatīvu “b-risinājumi”, kas publiskā sektora iestādēm sniedz juridisku atbalstu juridisko un administratīvo šķēršļu pamatcēloņu apzināšanā un iespējamo risinājumu meklēšanā. Zināšanas, kas apkopotas saistībā ar vairāk nekā 150 apzinātajiem gadījumiem, liecina, ka tāds Eiropas juridiskais instruments, kā šodien ierosinātais, palīdzētu atrisināt vairāk nekā trešdaļu problēmgadījumu.
Komisija 2021. gadā arī publicēja ziņojumu “ES pierobežas reģioni — Eiropas integrācijas “dzīvās laboratorijas””, kas parāda, cik pozitīva ietekme gan uz robežreģioniem, gan uz Savienību kopumā ir pārrobežu šķēršļu novēršanai. Tajā paustas arī pārdomas par dažām atziņām saistībā ar Covid-19 pandēmiju un par pārrobežu šķēršļiem, kas radās saistībā ar noteiktajiem ierobežojumiem.
