Valsts kontrole aicinājusi Saeimu pārskatīt 2026. gada valsts budžeta plānu, kas paredz atteikties no prēmijām par darba sniegumu publiskajā pārvaldē. Šāds lēmums, pēc Valsts kontroles domām, nevis veicina taisnīgumu, bet tieši otrādi – vājinās motivāciju un padziļinās nevienlīdzību starp valsts institūcijām.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norāda: prēmija ir vienīgais atlīdzības elements, kas tieši sasaista darbinieka ieguldījumu ar darba rezultātiem. Atšķirībā no piemaksām un naudas balvām, kuru piešķiršana bieži vien ir mazāk caurspīdīga, prēmijas tiek piešķirtas saskaņā ar skaidru un ikgadēju darba novērtējumu. Tādēļ to atcelšana, viņaprāt, ierobežotu tieši to daļu, kas motivē darbiniekus sasniegt augstākus rezultātus.
Valsts kontroles analīze parāda, ka 2024. gadā naudas balvām un piemaksām kopumā izlietoti 38,3 miljoni eiro, savukārt prēmijām par darba sniegumu – 28 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka prēmiju izdevumi ir mazāki, taču tie rada lielāku motivācijas efektu. Turklāt šie maksājumi ir caurspīdīgāki un vienotāk reglamentēti.
Tajā pašā laikā tieši piemaksas un naudas balvas, kuru piešķiršanas kritēriji bieži atšķiras starp iestādēm, rada vislielāko nevienlīdzību. Vienās iestādēs tās tiek izmaksātas plašam darbinieku lokam, bet citās – vispār netiek piešķirtas. Līdz ar to lēmums samazināt tikai prēmijas nevis izlīdzina sistēmu, bet padara to vēl netaisnīgāku.
Valsts kontrole brīdina arī par nevienlīdzīgu ietekmi uz dažādām institūcijām – plānotais samazinājums būtu no 0% līdz pat 105% no 2024. gadā izlietotā prēmiju finansējuma. Piemēram, pašai Valsts kontrolei līdzekļu samazinājums pārsniegtu 100%, lai gan tās prēmijas līdz šim piešķirtas tikai no ietaupītajiem resursiem, nevis plānotām summām budžetā.
Tādēļ VK aicina saglabāt vismaz daļēju iespēju izmaksāt prēmijas – īpaši iestādēs, kur tās ir vienīgais finansiālais motivācijas instruments. Vienlaikus nepieciešams pārskatīt visus atlīdzības elementus, ieviešot vienotus, skaidrus un taisnīgus principus visos resoros.
Korčagins uzsver, ka valsts pārvaldē joprojām nepastāv vienota un caurspīdīga atlīdzības sistēma, un bez tās nav iespējams nodrošināt uzticēšanos sabiedrības acīs. “Prēmiju atcelšana neatrisina problēmu – tā to tikai padziļina,” viņš secina.
Latvijā šā gada septembrī reģistrēts lielākais jauno uzņēmumu skaits 2025. gadā – 990 uzņēmumi ar kopējo pamatkapitālu 3,91 miljonu eiro, liecina “Lursoft IT” dati.
Salīdzinājumā ar augustu, kad dibināti 861 uzņēmums, jauno reģistrāciju skaits pieaudzis par vairāk nekā simtu, bet pret pagājušā gada septembri – par vairāk nekā 200 uzņēmumiem. Kopumā šī gada deviņos mēnešos reģistrēti 7871 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 6296.
Vairums jeb 91% no septembrī dibinātajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, savukārt 7,5% – individuālie komersanti. Reģistrēta arī viena jauna akciju sabiedrība – AS “Agrova International”, kuras pamatkapitāls ir 25 tūkstoši eiro.
Lielākais pamatkapitāls reģistrēts SIA “Flagman Payments” – 700 tūkstoši eiro, kam seko SIA “V puse” (300 tūkst. eiro) un SIA “Opticargo” (254 tūkst. eiro). Kopumā ārvalstu kapitāls septembrī ieguldīts 144 jaunajos uzņēmumos, tostarp 23 ar Lietuvas investoru līdzdalību.
Reģistrāciju skaita ziņā līdere ir Rīga ar 454 jauniem uzņēmumiem, kam seko Mārupes novads (44) un Ogres novads (32). Jauni uzņēmumi dibināti visās Latvijas pašvaldībās.
Avots: “Lursoft IT” dati, balstoties uz LR Uzņēmumu reģistra informāciju (dati uz 01.10.2025.)
Latvijas mazumtirdzniecības tirgū 2024. gadā vadošās pozīcijas saglabāja “Rimi Latvia” un “MAXIMA Latvija”, liecina “Lursoft IT” dati. “Rimi” apgrozījums pieauga par 4,64%, “Maxima” – par 2,63%, savukārt “Lidl Latvija” apgrozījums samazinājās par 9,74 miljoniem eiro, nokrītot līdz 460,87 miljoniem eiro.
Neraugoties uz zaudējumiem 18,47 miljonu eiro apmērā, “Lidl” turpināja attīstību, ieguldot 49 miljonus eiro un atverot sešus jaunus veikalus.
Kopējais nozares apgrozījums pērn sasniedza 12,2 miljardus eiro, bet nespecializētās tirdzniecības segmentā trīs lielākie spēlētāji – “Rimi”, “Maxima” un “Lidl” – veidoja vairāk nekā 50% tirgus.
Degvielas tirdzniecībā līderis bija “Circle K Latvia” ar 561,24 miljonu eiro apgrozījumu un 12,69 miljonu eiro peļņu.
Pelnošākais uzņēmums pērn bija “MAXIMA Latvija” ar 50,77 miljoniem eiro, kam seko “Rimi Latvia” (38,12 miljoni) un “DEPO DIY” (18,35 miljoni).
Nozarē kopumā nodarbināti 82,5 tūkstoši cilvēku, un lielākais darba devējs joprojām ir “MAXIMA Latvija” ar gandrīz 6000 darbinieku.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas savlaicīgi iegādājas apdrošināšanas polises, saskaroties ar nelaimes gadījumiem vai īpašuma bojājumiem, nereti nonāk situācijā, kurā solītā kompensācija netiek izmaksāta. Viena no biežāk minētajām problēmām ir apdrošinātāju prakse interpretēt līguma nosacījumus sev par labu, lai samazinātu vai pilnībā atteiktos segt zaudējumus.
Piemēram, starp biežāk pieminētajām kompānijām iedzīvotāju stāstos ir arī ERGO, kas atsevišķos gadījumos kompensācijas neizmaksā, pamatojoties uz strīdīgām atrunām līgumā vai formāliem iemesliem, kurus klients nevarēja paredzēt.
Valsts institūciju loma
Iedzīvotāji, kas cenšas panākt taisnīgu attieksmi, bieži vēršas pie uzraugošajām iestādēm – Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK). Tomēr praksē šīs institūcijas nereti nostājas apdrošinātāju pusē, norādot, ka kompānijas darbojušās atbilstoši noslēgtajam līgumam. Tas rada sabiedrībā jautājumus par interešu līdzsvaru un to, vai klientu tiesības tiek pietiekami aizstāvētas.
Sabiedrības neapmierinātība pieaug
Sociālajos tīklos un patērētāju forumos arvien biežāk parādās sūdzības par apdrošināšanas kompāniju nevēlēšanos izmaksāt kompensācijas. Cilvēki norāda, ka, samaksājot regulārus prēmiju maksājumus, viņi sagaida godīgu un savlaicīgu palīdzību, bet praksē nākas sastapties ar ilgstošu birokrātiju, kavēšanos un atteikumiem.
Ekspertu viedoklis
Nozares eksperti uzsver, ka galvenais iemesls šādai situācijai ir nepietiekama klientu aizsardzība un neskaidri formulēti līguma nosacījumi. Lai gan apdrošināšanas tirgus ir stingri regulēts, klientiem bieži vien nav pietiekamu juridisku zināšanu, lai saprastu visus riskus.
Vai nepieciešamas reformas?
Sabiedrības spiediens un pieaugošais neapmierināto klientu skaits liek domāt par nepieciešamību pēc pārmaiņām. Juristi iesaka ieviest stingrākas prasības līgumu caurspīdīgumam un efektīvākus mehānismus, kas nodrošinātu, lai apdrošināšanas kompānijas nespētu izvairīties no taisnīgas izmaksas.
Valdībā otrdien apstiprināja jaunu 2. pensiju līmeņa pārvaldītāju komisijas maksu sistēmu. To mainīt piedāvāja Latvijas Banka ar mērķi ierobežot pārvaldītāju peļņu, ko ļauj esošā sistēma. Bankas aplēses liecina, ka jaunā kārtība ļaus nākotnes pensionāriem ietaupīt vairāk nekā 100 miljonus nākamo 10 gadu laikā un kopumā veicinās fonda ienesīgumu.
Pašlaik pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju komisijas maksu veido divas daļas – pastāvīgā un mainīgā. Noteikti arī pastāvīgās komisijas maksas "griesti" – 0,6% gadā no pārvaldītajiem aktīviem, ja tie nav lielāki par 300 miljoniem eiro. Par katru nākamo eiro pārvaldīšanā komisijas maksa sasniedz 0,4%.
Šos komisijas maksas "griestus" izmanto lielākā daļa pārvaldītāju. Sistēma paredzēja, ka pārvaldītāju peļņa būtiski augtu neatkarīgi no ieguldījumu plānu atdeves. Jaunā sistēma paredz komisijas maksu sabalansēt un veicināt 2. pensiju līmeņa fondu ienesīgumu.
Latvijas Banka piedāvāja sistēmu mainīt, nosakot maksimālo pastāvīgo komisijas maksu 0,6% apmērā par pirmajiem pārvaldītajiem 100 miljoniem eiro, un samazinot šo summu par 7,5% par katriem nākamajiem pārvaldīšanā esošajiem 100 miljoniem eiro, līdz tiek sasniegti 0,2% no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem.
Līdz ar zemāku pastāvīgās komisijas daļas griestu noteikšanu lielāka nozīme būs tās mainīgajai daļai. Lai pārvaldnieki gūtu papildu ienākumus, viņiem būs konsekventi jāvairo pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrājumi.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka pensiju 2. līmeņa ienesīgums Latvijā ir zems un ar to kaut kas būtu jādara.
Ministra ieskatā pensiju politiku Latvijā būtu vērts izvērtēt, īpašu vērību pievēršot papildu stimuliem pensiju 3. līmeņa uzkrājumu audzēšanai, kā arī ieguldījumu atdevei pensiju 2. un 3. līmenī.
Martā sāksies gada ienākumu deklarāciju par 2024.gadu iesniegšanas periods, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji. Iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam. VID informē, ka šogad ievesta arī EDS lietotāju rindošana – jauna kārtība, lai izvairītos no sistēmu pārslodzes.
Savukārt brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu deklarēšanai un nodokļa atgūšanai, deklarāciju var iesniegt trīs gadu garumā.
Tādēļ VID aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.
Jauna kārtība, lai izvairītos no sistēmu pārslodzes
Lai nodrošinātu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un tajā izvietoto pakalpojumu darbības nepārtrauktību un izvairītos no sistēmu pārslodzes, šogad ir ieviesta EDS lietotāju rindošana. Tā nodrošinās secīgu lietotāju pieprasījumu apstrādi un informēs lietotājus par sagaidāmo pakalpojuma pieejamību jeb rindas kārtību.
Proti, gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi būs pieslēdzies pārmēru liels lietotāju skaits, cilvēki tiks automātiski novirzīti uz virtuālu “uzgaidāmo telpu”. Tajā ikviens redzēs aktuālo pieslēgumu skaitu, proti, cik cilvēki vēl vienlaikus ir pieslēgušies sistēmai, un tiks informēts par iespējamo pieslēgšanās laiku.
VID skaidro, ka obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, no kuru ienākumiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav samaksāts pilnā apmērā, piemēram, tiem iedzīvotājiem, kuri veica saimniecisko darbību vai kuri ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemts mazākiem ienākumiem atbilstošs neapliekamais minimums, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc pēc deklarācijas aizpildīšanas varētu būt jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa.
Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Tāpat attaisnotie izdevumi ir arī ziedojumi un dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iesniedzot deklarāciju, iespējams saņemt arī gada laikā nesaņemtos nodokļa atvieglojumus.
Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus. Šogad deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2024.gadu, bet arī par 2023. un 2022.gadu, bet līdz 2025.gada 23.jūnijam – vēl arī par 2021.gadu.
Nodokļa pārmaksu VID atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas.
Iedzīvotāji, kuri pērn pieteicās pārmaksas automātiskai saņemšanai bez deklarācijas aizpildīšanas, šo pārmaksu saņems no 1.oktobra līdz 31.decembrim. Tomēr arī tad, ja cilvēks ir pieteicies automātiskajai atmaksai, viņš drīkst iesniegt deklarāciju – lai iesniegtu attaisnoto izdevumu čekus vai lai pārmaksu saņemtu ātrāk nekā no 1.oktobra.
Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, VID EDS, deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot internetbankas vai VID piešķirto lietotājvārdu un paroli, kā arī “SmartID”, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”.
Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi, skaidro VID. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var pievienot savai deklarācijai. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.
Palīdzību deklarācijas aizpildīšanā var saņemt arī klātienē
Iedzīvotāji, kuriem nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā un iesniegšanā EDS, tiek arī aicināti doties uz jebkuru no vairāk nekā 200 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem (VPVKAC) visā Latvijā kur darbinieki sniegs pilnvērtīgu palīdzību. VPVKAC ir pieejams arī e-pakalpojums “Gada ienākumu deklarācijas pieņemšana”.
Pēc iepriekšēja pieraksta atbalstu klātienē var saņemt arī astoņos VID klientu apkalpošanas centros. Ierodoties klātienē, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam – paseivai ID kartei – un, ja cilvēks izmanto internetbanku, tās lietotājvārdam un parolei, lai varētu pieslēgties VID EDS.
Tikai gadījumā, ja cilvēkam nav nevienas no minētajām iespējām, gada ienākumu deklarācijas veidlapas joprojām var izdrukāt VID tīmekļvietnē, aizpildīt un nosūtīt VID pa pastu (Talejas iela 1, Rīga, LV-1978), tomēr papīra veidlapā pastāv ļoti augsts risks norādīt nekorektus datus, jo tādā gadījumā cilvēkam pašam deklarācijā jāieraksta visa informācija, kas citādi elektroniski tiktu ielasīta no dažādām valsts informācijas sistēmām, skaidro VID.
Tāpat VID vērš uzmanību, ka deklarāciju iesniegšanas laikā īpaši jāuzmanās no krāpniekiem, kas uzdodas par VID.
Lai atgūtu pārmaksāto nodokli, iedzīvotājiem ir tikai jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, nekādas citas darbības nav jāveic. Deklarāciju jāaizpilda tikai EDS. VID iedzīvotājiem nesūta īsziņas un e-pastus, neaicina ievadīt savus datus, sekot nepazīstamām saitēm, instalēt jebkādas programmas. Īsziņas, e-pasti un arī zvani, kas aicina veikt šādas darbības nodokļu pārmaksas atgūšanai, ir krāpnieciski, uzsver VID.
Autore: Inga Jefrēmova, Mg. proj. mgmt., SIA “Mergera”, SIA “Latsketch” Valdes locekle, Latvijas Republikas ārpakalpojuma, grāmatvežu asociācijas biedre
Nu jau vairākus gadus 1.marts ir kļuvis par Gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas dienu un arī šis, 2025.gads, visdrīzāk nav izņēmums. Taču ļoti iespējams, ka šis gads ir pēdējais gads, kad iedzīvotāji tieši 1.martā vēlēsies redzēt un iesniegt savu gada ienākumu deklarāciju, jo 2024.gadā ir veikta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma (IIN) reforma, kas lielākajai daļai iedzīvotāju neveidos “nodokļa parādu” un palielinās ikmēneša ienākums.
Ņemot vērā, ka 2025.gadā iesniedzam gada ienākumu deklarāciju par 2024.gadu, tad šis ir pēdējais gads, kad darba ņēmējam var būt izveidojies “nodokļa parāds” jeb nepieciešamība veikt nodokļa piemaksu. Ar IIN reformu ir atcelts diferencētais neapliekamais minimums, kas bija biežākais “vaininieks” pie “nodokļu parāda”. Kopš 2025.gada 1.janvāra visiem darba ņēmējiem (ar nelieliem izņēmumiem, ļoti retās situācijās), kuri ir iesnieguši nodokļu grāmatiņu, darba algai pienākas neapliekamais minimums 510 eiro vai 500 eiro (pensiju saņēmējiem) apmērā.
Algas nodokļu grāmatiņas iesniegšana darba vietā nav obligāta, taču piemērojot algai 510 eiro neapliekamo minimumu, alga “uz rokas” paliek par 130,05 eiro lielāka, bet piemērojot 500 eiro – 127,50 eiro lielāka. Pensiju saņēmējiem (vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijām) lēmumu par algas nodokļu grāmatiņas iesniegšanu darba vietā, vajadzētu balstīt aprēķinos, jo pensijām neapliekamais minimums ir 1000 eiro, ko iespējams dalīt, pusi piemērojot darba algai, bet otru – pensijai. Ja aprēķinus neveic, tad lēmuma pieņemšanai var izmantot algoritmu:
pensija liela, alga maza, tad algas nodokļu grāmatiņu darba vietā neiesniedz;
pensija maza, alga liela, tad algas nodokļu grāmatiņu iesniedz darba vietā;
pensija un alga ir līdzīgas, tad algas nodokļu grāmatiņu iesniedz darba vietā.
Ja gada laikā neapliekamais minimums vai citi atvieglojumi nav piemēroti vispār vai tas netika piemērots pilnā apmērā, nākamajā gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto IIN.
Otrs iemesls, kurš bija nedaudz retāks iemesls, kādēļ varēja veidoties nepieciešamība piemaksāt IIN, ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Lai gan IIN reforma skāra arī progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī turpmāk tāds pastāvēs, tikai nedaudz atšķirīgi kā tas bija iepriekš.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumiem līdz 105 300 eiro/gadā ir 25,5 %, bet ienākumiem virs 105 300 eiro/gadā – 33 %. Kā arī ienākumiem virs 200 000 ir noteikta papildu 3% IIN likme. Varam secināt, ka progresīvā IIN likme skars tikai tos iedzīvotājus, kuriem ir ļoti lieli ienākumu un vidusmēra iedzīvotājus tā var skart tikai gūstot kādus neplānotus, lielus ienākumus, piemēram, pārdodot īpašumu vai laimējot loterijā. Progresīvā IIN likme netiks piemērota darba vietā, tādēļ par “nodokļa parāda” veidošanos nevarēs vainot algu grāmatvedi, kā tas dažkārt bija līdz šim. Līdz ar šīm izmaiņām algas nodokļu grāmatiņā vairs nav nepieciešams atzīmēt “nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu” vai “piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23 % apmērā” un šāda iespēja vairs nemaz nav pieejama.
Progresīvā IIN likme un papildu likme iedzīvotājiem tiks piemērota iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana iedzīvotājiem dod iespēju deklarācijai pievienot attaisnoto izdevumu dokumentus par:
saņemtajiem medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem;
par izdevumiem augstākai izglītībai, kvalifikācijas celšanai un bērnu interešu izglītībai;
par veiktajiem ziedojumiem un dāvinājumiem sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām;
iemaksām privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā.
Ņemot vērā, ka progresīvā IIN likme netiek piemērota darba vietā, tad 2025.gads ir pēdējais gads, kad iedzīvotājiem, kuri 2024.gadā strādāja vairākās darba vietās, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespēja saņemt otrajā (pārējās) darba vietā pārmaksāto nodokli, ja gada kopējie ienākumi bija līdz 20 004 eiro/gadā.
Vēl autore vēlas uzsvērt, ka iedzīvotāju lielā interese par iespēju atgūt pārmaksātos nodokļus, veicina arī dažādu krāpnieku aktivitātes. Krāpnieki sūta e-pastus vai zvana un liek steidzami rīkoties. Saņemot šādu e-pastu vai zvanu, nekādā gadījumā nevajag rīkoties kā norādīts, bet pašiem sazināties ar VID, izmantojot EDS vai zvanot.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmumus un institūcijas pieteikties dalībai Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa plānotajā darba vizītē Tokijā un Osakā, kuras laikā tiks apmeklēta Latvijas Nacionālā diena starptautiskajā izstādē “Expo 2025 Osaka”. Vizīte notiks no š.g. 18. - 23. maijam.
Latvijas eksporta apjoms uz Japānu 2024. gadā ir pieaudzis par 15%, apliecinot šī tirgus potenciālu, īpaši tādās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas, kokapstrāde un pārtikas rūpniecība. Šī tirdzniecības misija, ar valsts augstāko amatpersonu dalību, ir lieliska iespēja mūsu uzņēmumiem paplašināt savu klātbūtni Japānā,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.
Vizītes mērķis ir ekonomiskās sadarbības veidošana ar Japānas IKT, viedās pilsētas un mobilitātes uzņēmumiem, viedās enerģētikas, viedo materiālu un tehnoloģiju uzņēmumiem, tūrisma nozares uzņēmumiem, dzīvības zinātņu, farmācijas un biotehnoloģijas nozares uzņēmumiem.
Vizītes programma sāksies Japānas galvaspilsētā Tokijā, kur tiks aizvadīts investīciju forums un individuālās tikšanās ar Japānas uzņēmumiem. Turpinājumā paredzēta dalība Latvijas Nacionālās dienas pasākumos izstādē “Expo 2025 Osaka”, kur viens no centrālajiem notikumiem būs Latvijas - Japānas biznesa forums. Turpmākajās dienās būs iespēja apmeklēt dažādus Japānas uzņēmumus un dibināt biznesa kontaktus Kansai reģionā, kura galvaspilsēta ir Osaka. Šis reģions veido aptuveni 16% no Japānas kopējā IKP. Reģiona ekonomikas apjoms ir līdzvērtīgs tādām valstīm kā Dienvidkoreja, ierindojot to 15. vietā pasaulē pēc ekonomikas lieluma.
Japāna ir 4. lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP apjoma un 3. lielākā preču importētāja pasaulē. Tirgus attīstību nosaka augstās tehnoloģijas, robotizācija, mašīnbūve un zvejniecība. 99 % no visiem uzņēmējiem Japānā ir maza un vidēja biznesa pārstāvji. Tirgū tiek importēti 55 % no visas patērētās pārtikas.
2024. gadā Latvijas preču eksports uz Japānu bija 65,2 milj. EUR, kas ir par 8,5 milj. EUR jeb 15% vairāk nekā 2023. gadā, bet preču imports no Japānas – 27,2 milj. EUR, kas palielinājās par 3,4 milj. EUR jeb 14% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2024. gadā Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance ar Japānu bija pozitīva (38,1 milj. EUR). Svarīgākās Latvijas eksporta preces uz Japānu ir koksne un tās izstrādājumi (42% no kopējā eksporta 2024. gadā) un minerālie produkti (kūdra). Visvairāk no Japānas ieved plastmasas un gumijas izstrādājumus, mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas.
Dalību augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs LIAA rīko Eiropas Savienības līdzfinansētās Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros ar Eiropas Reģionāla attīstības fonda un valsts finansējuma atbalstu. Uzņēmumiem, kuri kvalificējas programmas atbalsta kritērijiem tiek sniegta iespēja atgūt līdz pat 60% no aviobiļetēm un vietējā transporta izmaksām. Iegūt plašāku informāciju un pieteikties vizītei var šeit: Vizīte uz Japānu.
Pieteikšanās dalībai valsts amatpersonas vizītē atvērta līdz 2025. gada 9. martam.
“Expo 2025 Osaka” ir pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kas risina ne tikai ekonomiskus, bet arī pasaulei nozīmīgus sociālos jautājumus. Izstādē piedalīsies 160 valstis, 9 starptautiskas organizācijas un plānots, ka izstādes norises laikā no š.g. 13 aprīļa līdz 13. oktobrim to apmeklēs vairāk nekā 28 milj. apmeklētāju no visas pasaules. Latvija šajā izstādē tiks pārstāvēta vienotajā Baltijas paviljonā, kas tiek veidots kopā ar Lietuva un kura devīze ir “We Are One”.
Avots: em.gov.lv
Informāciju sagatavoja
LIAA Starptautiskā mārketinga un komunikācijas nodaļa
Latvijā šā gada septembrī reģistrēts lielākais jauno uzņēmumu skaits 2025. gadā – 990 uzņēmumi ar kopējo pamatkapitālu 3,91 miljonu eiro, liecina “Lursoft IT” dati.
Latvijas mazumtirdzniecības tirgū 2024. gadā vadošās pozīcijas saglabāja “Rimi Latvia” un “MAXIMA Latvija”, liecina “Lursoft IT” dati. “Rimi” apgrozījums pieauga par 4,64%, “Maxima” – par 2,63%, savukārt “Lidl Latvija” apgrozījums samazinājās par 9,74 miljoniem eiro, nokrītot līdz 460,87 miljoniem eiro.
