Kompensācijas arī komerciālajiem pārvadātājiem

Liepājas autobusu parks no 2. maija uzsāks komercreisus maršrutā Rīga- Liepāja – Articles – LAPLINE Saeima 16. oktobrī pieņēmusi grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas komerciālo autobusu un dzelzceļa pārvadājumu regulējumā. Likumu parakstījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Galvenās izmaiņas paredz, ka turpmāk arī komerciālo maršrutu pārvadātāji — gan autobusu, gan dzelzceļa — varēs saņemt valsts kompensācijas par pasažieriem, kuri izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, piemēram, pensionāriem, studentiem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Kompensācijas par pasažieriem ar atlaidēm

Līdz šim valsts kompensācijas tika piešķirtas tikai dotētajiem sabiedriskā transporta maršrutiem, taču jaunais regulējums paredz līdzvērtīgas tiesības arī pārvadātājiem komerciālajos maršrutos.
Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. decembrim izdos noteikumus, kas precīzi regulēs kompensāciju piešķiršanas kārtību un apmēru. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim pārvadātājiem paredzēta pārejas kompensācija, nepārsniedzot dotēto tarifu līmeni.

Jauns skaidrojums “komerciālajam maršrutam”

Likuma grozījumi arī precizē terminoloģiju. Turpmāk tiks nošķirti komerciālie autobusu maršruti un komerciālie dzelzceļa maršruti, lai nodrošinātu skaidrāku regulējumu abās nozarēs.
Autobusu maršrutos pakalpojuma intensitāti un cenu noteiks pārvadātājs, pamatojoties uz maršruta atļauju, savukārt dzelzceļa maršrutos pārvadājumi varēs notikt bez maršruta atļaujas, ja tie tiks veikti uz komerciāliem pamatiem.

Vienotā biļešu sistēma arī komerciālajiem pārvadātājiem

Autotransporta direkcija turpmāk varēs piešķirt piekļuvi vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai ne tikai dotēto, bet arī komerciālo maršrutu pārvadātājiem.
Tas nozīmē, ka pasažieri varēs iegādāties biļetes vienotā sistēmā arī uz komerciāliem autobusu un vilcienu reisiem, kas veicinās ērtāku pārsēšanos un biļešu apvienošanu.

Nozīmīgs solis reģionālo pārvadājumu attīstībā

Satiksmes nozares pārstāvji uzsver, ka šie grozījumi palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus gan dotētajiem, gan komerciālajiem pārvadātājiem, vienlaikus uzlabojot pieejamību pasažieriem, īpaši reģionos.
Tiek sagaidīts, ka jaunā kārtība veicinās arī konkurenci un pakalpojumu kvalitāti sabiedriskajā transportā.

Avots: Latvijas Vēstnesis

Juridiskais birojs atbalsta Rail Baltica krāpnieciskās darbības

Latvijā turpinās strīdi ap dzelzceļa projekta Rail Baltica zemju atsavināšanu. Kā norāda avots, Saeimas virzītais likumprojekts “Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecībai” (Nr. 657/14. lpp.) tiek izmantots koruptīvu shēmu īstenošanai, apejot gan Latvijas likumus, gan Eiropas Savienības prasības.

Piedāvājums – 20 reizes zemāks par tirgus cenu

Zemes īpašnieks 2023. gada aprīlī saņēmis piedāvājumu par 0,31 eiro kvadrātmetrā – gandrīz 20 reižu zemāk par tirgus vērtību. Tieši pretī esošās zemes tiek pārdotas par 6,57 eiro kvadrātmetrā. Kā pamatojums tik zemai cenai ticis norādīts, ka īpašumā nav nopļauta zāle.

Avots uzsver, ka tas ir mēģinājums mākslīgi pazemināt vērtību un vēlāk atsavināto zemi iznomāt vai pārdot jau par reālo tirgus cenu – vismaz sešus eiro kvadrātmetrā vai pat vairāk.

Interešu konflikts vērtētājos

Īpašuma vērtējumu sagatavojusi SIA “Eiroeksperts”, kuru kontrolē Valdis Žuromskis – viņš vienlaikus ieņem arī amatu Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdē. Tas nozīmē, ka vērtējumu process faktiski atrodas to pašu personu rokās, kuras gūst labumu no šiem darījumiem.

Neatkarīgi vērtētāji netikuši pieaicināti, bet citi sertificētie uzņēmumi atteikušies iesaistīties – kas liecinot par sistēmisku korupciju.

Likumu un ES principu pārkāpums

Zemes īpašnieks vairākkārt pieprasījis taisnīgu kompensāciju, taču atbildes nav saņēmis. Tas esot pretrunā ar Latvijas Satversmi, Atsavināšanas likumu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 204 par taisnīgu kompensāciju, kā arī ar Investoru aizsardzības likumu.

Turklāt šāda rīcība neatbilst arī ES fondus reglamentējošajiem principiem – caurskatāmībai, tiesiskumam un proporcionalitātei.

“Aprēķināta shēma, nevis birokrātiska kļūda”

Avots uzsver, ka notiekošais nav vien birokrātiska nolaidība, bet gan “apzināti veidota shēma, lai piesavinātos valsts un ES naudu, bagātinātu ar projektu saistītās privātpersonas un apkrāptu Latvijas iedzīvotājus”.

Saskaņā ar Krimināllikumu šādas darbības varētu būt sodāmas ar brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem. Taču Saeima virza likumprojektu tālāk, nepievēršot uzmanību iespējamiem pārkāpumiem.

“Šie amatpersonu loki paļaujas uz maigiem sodiem, ja viņus vispār kādreiz pieķer un sauc pie atbildības. Šī nesodāmības kultūra ir jāizbeidz,” norādījis avots.

Bosch apkures katli ar defektiem

Bosch Condens 2300i W 15/25c apkures katlu īpašnieki sūdzas par ražošanas defektu: garantija beigusies, problēmas paliek.

Pircēji apgalvo, ka “filling loop” detaļa ir brāķis, bet piegādātājs remontu pēc garantijas neuzņemas.
Latvijas uzņēmums SIA “Saggio” 2021. gadā saviem klientiem piegādāja vairākus Bosch Condens 2300i W 15/25c apkures katlus. Kā stāsta viens no pircējiem, tika iegādāti astoņi katli, taču jau pēc gada tie sākuši tecēt.
“Visiem katliem radās identiska problēma. 2022. gadā detaļas tika nomainītas, bet tas atrisināja situāciju tikai uz īsu brīdi. Tagad katli tek atkal,” stāsta klients.

Garantija beigusies, remonts uz klientu pleciem.
Problēmas atkārtojušās jau pēc garantijas termiņa beigām, un uzņēmums, kas katlus piegādāja, atsakās veikt remontu bez maksas. “Divu gadu garantija ir beigusies, tādēļ mēs neko nevaram darīt,” šādu atbildi saņēmuši klienti.
Šī situācija atklāj sarežģīto patērētāju ikdienu, kad ilgtermiņa prece – apkures sistēma – var izrādīties ar defektu, bet garantijas laiks nav pietiekams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lietošanu.

Interneta lietotāji ziņo par to pašu problēmu
Interneta forumos un specializētās apspriedēs vairāki lietotāji norāda uz identisku defektu – “filling loop” jeb uzpildes cilpu, kas tiek uzskatīta par ražošanas brāķi. Tas raisa jautājumus, vai problēma nav plašāka un skar vairākus patērētājus.

Ekspertu viedoklis
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka šādos gadījumos patērētājam ir tiesības vērsties ar iesniegumu, īpaši, ja ir pamats uzskatīt, ka iekārtai ir sistemātisks defekts, kas bijis jau iegādes brīdī.

Kas tālāk?
Patērētāju gadījums liek aizdomāties par plašāku problēmu Latvijas tirgū – vai garantijas noteikumi ir pietiekami, lai aizsargātu pircējus, kas iegādājas dārgas un ilgtermiņam paredzētas iekārtas.
Lai gan apkures sistēma teorētiski kalpotu daudz ilgāk par diviem gadiem, praksē izrādās, ka pēc garantijas beigām klienti paliek vieni ar dārgu un bojātu tehniku.