Nekustamo īpašumu iegādes aktualitātes
Nomales attīstās
Runājot par atrašanās vietu, kas tomēr ir būtiskākais nosacījums nākamās dzīvesvietas izvēlē, nomaļākie rajoni, par kuriem agrāk bija priekšstats kā par vidi, kur mitinās ne tā labākā sabiedrības daļa, pēdējos gados ir krasi mainījušies. Labs piemērs tam ir Vecmīlgrāvis, kur īstenoti vairāki nozīmīgi infrastruktūras objekti, uzlabota satiksme, veikti ēku siltināšanas darbi u.c. Piemēram, šogad pēc ilgstošas rekonstrukcijas tika atklāta kultūras pils "Ziemeļblāzma", kas ievērojami uzlabojusi kultūras un sabiedriskās dzīves norises šajā rajonā un padarījusi to pievilcīgu ne tikai apkārtnes iedzīvotājiem, bet piesaista arī citus Rīgas iedzīvotājus un pilsētas viesus.
Attīstās arī Bolderāja. Arī šeit top jauni infrastruktūras objekti, pašvaldība parūpējusies par vides labiekārtošanu un satiksmes uzlabojumiem. Turklāt Bolderāja un tās apkārtne ir pievilcīga ar jūras tuvumu un labiekārtotu pludmali, piemēram, Vakarbuļļu pludmalei piešķirts Zilais karogs. Arī sabiedriskās kārtības un drošības ziņā situācija Bolderājā ir uzlabojusies.
Attālumi nebaida, svarīga ir cena
A.Kozels stāsta, ka attālums līdz Rīgas centram vairs nav šķērslis, kāpēc cilvēki negribētu iegādāties īpašumus nomaļākos rajonos. "Ja iespējams dzīvot sakārtotā vidē, turklāt par pieņemamu cenu un maksāt mazāk par komunālajiem pakalpojumiem, tad šāds piedāvājums daudziem šķiet lielisks. Piemēram, 3-istabu dzīvokli ar visām ērtībām Vecmīlgrāvī var iegādāties par aptuveni 20 000 Ls. Tas ir krietni lētāk nekā analogs dzīvoklis kādā no populārajiem pilsētas mikrorajoniem," komentē speciālists. Atšķiras arī maksājamais nodoklis par zemes īpašumu zem mājas, attālākajos rajonos tas ir zemāks. Savukārt, runājot par attālumu līdz centram, satiksme Rīgā arvien uzlabojas un nokļūšana centrā ar sabiedrisko transportu vai personīgo transportlīdzekli nerada sarežģījumus.
Ārzemniekus saista Ozolnieki
No nekustamo īpašumu piedāvājuma, kas ir kompānijas "Realia" rīcībā, ārvalstu pircēji līdzās tradicionālajai izvēlei iegādāties īpašumus Rīgas centrā vai Jūrmalā, priekšroku dod arī tādam rajonam kā Ozolnieki, kas atrodas starp Rīgu un Jelgavu. Pēdējos gados Ozolnieku ciematā īstenoti vairāki nekustamo īpašumu projekti, arīdzan uzlabota infrastruktūra. Ārvalstnieki labprāt iegādājas gan dzīvokļus labos daudzdzīvokļu namos, tostarp jaunos projektos, gan pirkšanas - pārdošanas darījumi tiek slēgti par individuālo dzīvojamo namu iegādi. Arī īpašumu cenu līmenis, ņemot vērā augsto pieprasījumu, Ozolniekos pēdējā laikā ir palielinājies - ja salīdzinoši nesen labiekārtotus dzīvokļus varēja iegādāties cenā ap 73 500 EUR, tad šobrīd piedāvājumā ir īpašumi, sākot no 100 000 EUR.
Ārzemju pircēji, kam būtiska uzturēšanās atļauja, īpašumus vairāk iegādājas Rīgas centrā un Jūrmalā, kur šobrīd cenas sasniedz ap 250 000 Ls. "Daudzi ārvalstu klienti uz Latviju raugās kā uz potenciālo pastāvīgo dzīvesvietu. Nereti uz jauniegādāto īpašumu pilnībā pārceļas sieva ar bērniem, kamēr vīrs paliek strādāt Maskavā vai Sanktpēterburgā, uz Latviju dodoties tikai brīvdienās," piebilst A.Kozels.
No reģioniem lielākā aktivitāte Cēsīs
Lūgts komentēt tirdzniecību ar dzīvojamām platībām reģionos, A. Kozels atzīmē, ka vienīgā Latvijas pilsēta ārpus Rīgas un Jūrmalas, kas interesē ārvalstniekus, ir Cēsis. Lielākoties īpašumi tiek iegādāti skaistās dabas un sakoptās apkārtējās vides dēļ. Savukārt par citām Latvijas pilsētām vismaz ārzemniekiem intereses nav. Piemēram, Liepāja un Ventspils atrodas pārāk tālu no lidostas vai centrālās dzelzceļa līnijas, atsevišķos gadījumos ir interese par komercplatībām. Arī Jelgava, kas atrodas samērā tuvu Rīgai, ārzemniekiem nešķiet interesanta. Viens no iemesliem - šeit nav piedāvājumu, kas būtu adekvāti uzturēšanās atļaujas cenai, otrkārt - Jelgava ir vairāk industriāla pilsēta.
Arī vietējo pircēju aktivitāte citviet Latvijas reģionos ir niecīga. A. Kozels to skaidro arī ar piesardzīgu attieksmi pret banku kredītiem. Lielākoties visi darījumi, kas tiek slēgti arī Rīgā, tiek finansēti par pašu līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā tos papildinot ar nelielu kredītu. "Tie ir ļaudis, kas pirms tam kaut ko pārdevuši, kam ir kādi uzkrājumi vai aizņēmušies naudu no radiem vai draugiem. Banku kredītus izvēlas ļoti reti. Saprotams, tas ietekmē arī nekustamo īpašumu tirgu, jo tirgū samazinās interesantu un klientiem pievilcīgu objektu piedāvājums," spriež A. Kozels.
Autors: portāls building.lv
Foto: Riga.lv
