Vieta, ko spēju par mājām es saukt...
Pateica tauta: “Dzimtene”. Un kļuva tauta mūžīga.
Pateica tauta: “Dzimtene”. Un kļuva tauta mūžīga.
Pateica tauta: “Dzimtene”. Un kļuva tauta mūžīga.
Viena Zeme - viena biedrība.
...Tur zeme un altāri vīraku elpo, ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas...
Tā zeme ir dzimtene mana, te izaugt un dzīvot man ļauts.
...Tur zeme un altāri vīraku elpo, ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas...
Vieta, ko spēju par mājām es saukt...

Īpašuma apdrošināšanā 30% no visām atlīdzībām izmaksā par mājokļu nopludināšanu

Apkopojot statistiku par apdrošinātajos īpašumos notikušajām nelaimēm kopš 2008.gada, Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība BALTA (RSA Grupa) ir secinājusi, ka viens no biežākajiem negadījumu cēloņiem mājokļos ir šķidruma un tvaika noplūde jeb mājokļu nopludināšana, sasniedzot 30% no visiem atlīdzību pieteikumiem privātpersonu īpašuma apdrošināšanā. Tai pat laikā arī zādzības sasniedz gana augstu līmeni: tās bijušas par iemeslu 16% atlīdzību gadījumu no visiem pieteikumiem, savukārt vislielākā vidējā atlīdzība parasti tiek izmaksāta par ugunsgrēkiem, kad zaudējumu apmērs sasniedz vidēji 10 982 latus.

Kopumā no visiem atlīdzību pieteikumiem 30% tiek iesniegti par mājokļu nopludināšanu, 16% - par zādzībām, 10% - par ugunsgrēkiem. Savukārt dabas stihijas kā nelaimes iemesls minētas 10% pieteikumu – vētras 7%, plūdi 2% un sniegs 1% gadījumu. Savukārt lielu daļu jeb 34% gadījumu no visiem pieteikumiem kā iemesls minēta kāda cita situācija, piemēram, krītošs sniegs sabojājis ventilācijas sistēmu, citi iekārtu bojājumi īpašumā, elektroapgādes traucējumi zibens dēļ, arī atlīdzības par mājdzīvnieku slimībām, traumām vai to likvidāciju u.c.

"Tradicionāli cilvēki, domājot par sava privātīpašuma un mājokļa apdrošināšanu, visvairāk uztraucas par zagļiem un ugunsgrēkiem, kas ir racionāli apsvērumi un no kā cilvēki baidās visvairāk. Īpaši postoši ir ugunsgrēki, pēc kuriem vidējās atlīdzības apmērs ir vairāk nekā 10 000 latu, taču BALTA pieredzē ir gadījumi, kur zaudējumi sasniedz vairākus simtus tūkstošus latu. Tāpēc klienti novērtē apdrošināšanu, kura segusi gan mājokļa aizvietošanu, gan bijis iespējams pietiekami īsā laikā atjaunot savu īpašumu. Tāpēc ikvienam arvien varam ieteikt pirms lēmuma apdrošināties pārskatīt savu finansiālo situāciju, vai iespējamās nelaimes gadījumā būs iespējams atgriezties iepriekšējā dzīves kvalitātē pašiem saviem spēkiem," skaidro BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.

BALTA atlīdzību datu no 2008.gada janvāra līdz 2013.gada augustam analīze liecina, ka visbiežāk mājokļi cieš no šķidruma un tvaika noplūdes jeb tā sauktās applūšanas. Tā ir gana zināma nelaime, kas nereti piemeklē daudzstāvu namu dzīvokļu saimniekus, bet tiek piedzīvota arī privātmājās, kad tiek appludināti zemākie stāvi. Vidēji šādos gadījumos tikusi izmaksāta 753 latus liela atlīdzība.

Īpašumu apdrošināšanā ir gana augsts zādzību skaits, sasniedzot 16% no visiem atlīdzību pieteikumiem. Vidēji par vienu negadījumu tiek izmaksāti 873 lati. Tikmēr ugunsgrēku gadījumos, kas sasniedz 10% no visiem atlīdzību pieteikumiem privātpersonu īpašuma apdrošināšanā, tiek atlīdzinātas vidēji lielākās summas 10 982 latu apmērā.

BALTA dati liecina, ka ievērojams skaits mājokļu cieš arī no dabas stihijām. Pēdējo sešu gadu laikā vētra, kas bojājusi īpašumu, bijusi par iemeslu atlīdzības izmaksai 7% gadījumu no visiem atlīdzību pieteikumiem, vidēji atlīdzinot 818 latus. Plūdi minēti kā cēlonis 2% gadījumu no visiem pieteikumiem ar vidējo atlīdzību - 1 993 lati, savukārt sniegs, piemēram, ielūstot jumtam no sniega segas smaguma, minēts kā iemesls atlīdzības izmaksai 1% gadījumu. Par sniega radītiem negadījumiem tiek izmaksāts arī otrs lielākais vidējās atlīdzības apmērs aiz ugunsgrēkiem. Par ugunsgrēkiem vidējā atlīdzība ir 10 982 lati, bet ar sniegu saistītos negadījumos vidējā atlīdzība sasniedz 2 128 latus.

 

Autors: Ilze Rassa

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

Jaunākās ziņas

  • Amatpersonu algu atklāšana – publiskais sektors pretojas caurspīdīgumam

    Publiskajā sektorā Latvijā joprojām vērojama nevēlēšanās atklāt, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda atalgojumam. Lai gan likums paredz pienākumu katru mēnesi publiskot lēmumu pieņēmēju algas, praksē tas bieži tiek darīts formāli, nepilnīgi vai novēloti. Ideju par plašāku algu atklāšanu virzījusi organizācija Sab...
  • Jauna tiesas prāva pret Maiklu Džeksonu

    Publiskotie attēli, kuros redzams puskails zēns Maikla Džeksona klēpī, kļuvuši par pamatu jaunai federālajai tiesas prāvai pret mirušo popmūzikas zvaigzni. Prasībā mūziķis nodēvēts par “sērijveida bērnu izmantotāju”, ziņo izdevums Ladbible. 2026. gada martā Losandželosas tiesā iesniegtajā federālajā prasībā Kašio ģimen...
  • ASV un Irāna vienojas par pagaidu pamieru

    ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas amatpersonu panāktā vienošanās par divu nedēļu pamieru būtiski mazinājusi spriedzi Tuvajos Austrumos, vienlaikus radot cerības uz plašāku konflikta izbeigšanu reģionā. Pamiers tika noslēgts aptuveni stundu pirms Vašingtonas noteiktā ultimāta termiņa beigām, un tas paredz arī Horm...
  • Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots

    Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielā estrāde, informē pasākuma rīkotāji. Lēmums pieņemts pēc dalībnieku un skatītāju aptauju rezultātu izvērtēšanas. Dalībai koncertā jau pieteikušies vairāk nekā 200 kori ar vairāk nekā 6000 dziedātājiem no Latvijas un diasporas, un pieteikš...
  • Latvijas iedzīvotāji dzīvo “no šodienas uz rītdienu”

    Latvijā daudzi iedzīvotāji joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību ilgtermiņa finanšu plānošanai un dzīvo “no šodienas uz rītdienu”, norāda eksperti. Tā vietā būtu svarīgi veidot uzkrājumus un domāt par nākotni, jo regulāra krāšana un ieguldīšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā. Aija Brikše uzs...
  • Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise Ilga Martinsone

    Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise, runas pedagoģe un folkloras kopas “Atštaukas” dalībniece Ilga Martinsone, informēja teātris. Viņa aizgāja mūžībā naktī uz 19. martu 87 gadu vecumā. Aktrise dzimusi Rīgā, bet jau 19 gadu vecumā pēc režisora Nikolaja Mūrnieka uzaicinājuma pievienojās Liepājas teātrim, k...

Nekustamais īpašums un Lauksaimniecība

Ekonomika

  • Amatpersonu algu atklāšana – publiskais sektors pretojas caurspīdīgumam

    Publiskajā sektorā Latvijā joprojām vērojama nevēlēšanās atklāt, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda atalgojumam. Lai gan likums paredz pienākumu katru mēnesi publiskot lēmumu pieņēmēju algas, praksē tas bieži tiek darīts formāli, nepilnīgi vai novēloti. Ideju par plašāku algu atklāšanu virzījusi organizācija Sab...
  • Latvijas iedzīvotāji dzīvo “no šodienas uz rītdienu”

    Latvijā daudzi iedzīvotāji joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību ilgtermiņa finanšu plānošanai un dzīvo “no šodienas uz rītdienu”, norāda eksperti. Tā vietā būtu svarīgi veidot uzkrājumus un domāt par nākotni, jo regulāra krāšana un ieguldīšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā. Aija Brikše uzs...
  • Viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā

    No šā gada 1. janvāra nacionālā minimālā alga ir noteikta 22 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Starp tām ir arī Latvija, taču ar minimālās algas apmēru 780 eiro Latvija ierindojas otrajā vietā no beigām visā ES blokā. Saskaņā ar “Eurostat” datiem minimālā mēneša darba alga vēl septiņās ES valstīs nepārsniedz...

Ekoloģija un ceļi

Kultūras pasākumi

  • Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots

    Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielā estrāde, informē pasākuma rīkotāji. Lēmums pieņemts pēc dalībnieku un skatītāju aptauju rezultātu izvērtēšanas. Dalībai koncertā jau pieteikušies vairāk nekā 200 kori ar vairāk nekā 6000 dziedātājiem no Latvijas un diasporas, un pieteikš...
  • Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise Ilga Martinsone

    Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise, runas pedagoģe un folkloras kopas “Atštaukas” dalībniece Ilga Martinsone, informēja teātris. Viņa aizgāja mūžībā naktī uz 19. martu 87 gadu vecumā. Aktrise dzimusi Rīgā, bet jau 19 gadu vecumā pēc režisora Nikolaja Mūrnieka uzaicinājuma pievienojās Liepājas teātrim, k...
  • “Straume” saņem “Oskaru” un pārraksta Latvijas kino vēsturi

    Naktī uz pirmdienu, 3. martu, pasniegtas ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvas. Vēsturisku panākumu izdevies iegūt arī režisoram Gintam Zilbalodim, kura filma “Straume” saņēmusi prestižo balvu nominācijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”. “Oskara” balvas nominācijas tika izziņotas 23. janvārī, un Zilbaloža “Straume”...

Politika un Likumi

  • ASV un Irāna vienojas par pagaidu pamieru

    ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas amatpersonu panāktā vienošanās par divu nedēļu pamieru būtiski mazinājusi spriedzi Tuvajos Austrumos, vienlaikus radot cerības uz plašāku konflikta izbeigšanu reģionā. Pamiers tika noslēgts aptuveni stundu pirms Vašingtonas noteiktā ultimāta termiņa beigām, un tas paredz arī Horm...
  • Jau sesto reizi prasīta Siliņas demisija, taču balsojums Saeimā nenotiek

    Saeima ceturtdien, 5. februārī, tā arī nenonāca līdz balsojumam par opozīcijas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosināto neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (“Jaunā Vienotība”). Pēc vairākas stundas ilgām debatēm opozīcijas deputāti nolēma balsojumā nepiedalīties, tādējādi nenodrošinot kvo...
  • Saeima lemj par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas

    Pēc teju 14 stundu garām debatēm Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, pieņēma likumu, ar kuru Latvija izstāsies no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu – tā dēvētās Stambulas konvencijas. Lēmumu atbalstīja 56 deputāti no “Latvija pirmajā vietā”, Nacionālās...
  • Saeima debatē par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas

    Ceturtdien, 30. oktobrī, Saeimā notiek sēde, kurā deputāti lemj par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencijas. Sēdē valdīja saspringta atmosfēra un plašas debates. Deputāti vairākkārt tika aicināti runāt tikai par priekšli...
  • Miljons priekšvēlēšanām – demokrātijas cena vai politiskās ilūzijas tirgus?

    Oficiālie pārskati atklāj, ka kāda Latvijas politiskā partija savā priekšvēlēšanu kampaņā iztērējusi vairāk nekā miljonu eiro – precīzāk, 1 007 151,62 eiro. No šīs summas vairāk nekā 363 tūkstoši eiro uzrādīti kā izdevumi, uz kuriem attiecas Politisko organizāciju finansēšanas likuma ierobežojumi. Pārējie līdzekļi aizp...