Vieta, ko spēju par mājām es saukt...
Tā zeme ir dzimtene mana, te izaugt un dzīvot man ļauts.
Pateica tauta: “Dzimtene”. Un kļuva tauta mūžīga.
...Tur zeme un altāri vīraku elpo, ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas...
Pateica tauta: “Dzimtene”. Un kļuva tauta mūžīga.
Vieta, ko spēju par mājām es saukt...
...Tur zeme un altāri vīraku elpo, ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas...
Viena Zeme - viena biedrība.
Pateica tauta: “Dzimtene”. Un kļuva tauta mūžīga.

Baltijas valstīs investoriem pievilcīgākie nekustamā īpašuma segmenti - mājokļi un tirdzniecības platības

Baltijas valstīs ārvalstu investīcijām pievilcīgākie nekustamā īpašuma segmenti ir mājokļu tirgus, īpaši augstākās klases mājokļi, un tirdzniecības platības, - Starptautiskās nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku federācijas (FIABCI) 5.Eiropas kongresa diskusijā prognozēja nekustamā īpašuma eksperti, kuri strādā Baltijas valstīs.
Igaunijā reģistrētās Baltijas nekustamā īpašuma attīstības kompānijas "Pro Kapital Grupp" valdes priekšsēdētājs Paolo Vitorio Mikeloci norādīja, ka īpaši izdevīgi būtu investēt augstākā segmenta mājokļu tirgū, jo kvadrātmetra cena Tallinā, Rīgā un Viļņā vēl ir četras līdz piecas reizes zemāka nekā citās Eiropas galvaspilsētās. "Kāpēc cenas ir zemākas, ja dzīvesveids Baltijas galvaspilsētās neatšķiras no citām Eiropas pilsētām? Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka nekustamā īpašuma tirgus Baltijā ir ļoti jauns - tas ir attīstījies tikai kādus septiņus gadus," skaidroja Mikeloci.
 
Eksperts sacīja, ka nekustamā īpašuma tirgus Baltijā izveidojās tikai aptuveni 2000.gadā, kad bankas sāka izsniegt hipotekāros kredītus, bet jau 2007. un 2008.gadā sākusies krīze tirgus attīstību apturēja. "Tas ir pārāk īss attīstības periods un tas ir nepietiekams, lai tirgus sasniegtu nepieciešamo līmeni. Domāju, ka cenas noteikti augs un pēc desmit līdz 15 gadiem tās sasniegs tādu līmeni kā citās Eiropas pilsētās," uzskata Mikeloci.
 
Savukārt investīcijas tirdzniecības platībās atmaksāsies tāpēc, ka Baltijas galvaspilsētās vēl aizvien ir tirdzniecības platību kvadrātmetru trūkums un ir vieta jaunu veikalu ķēžu un jaunu zīmolu ienākšanai, norādīja Mikeloci. "Veikalu skaits uz ielām Baltijas galvaspilsētās ir ļoti mazs, ja salīdzinām ar citām Eiropas galvaspilsētām, kurās visa pilsēta ir viens liels tirdzniecības centrs. Visi Baltijā esošie tirdzniecības centri tika uzbūvēti aptuveni vienā un tajā pašā laikā un tagad ekonomiskā attīstība nosaka, ka nepieciešami jauni projekti ar jauniem piedāvājumiem," skaidroja Mikeloci.
 
Igaunijas nekustamā īpašuma attīstības uzņēmuma "Uus Maa" vadītājs Ardi Rosimā norādīja, ka Baltijas valstīs vērojama cilvēku skaita samazināšanās, taču vienlaikus arī ļoti strauja urbanizācija, tāpēc jāinvestē nekustamā īpašuma tirgū lielajās pilsētās.
 
Norvēģijas nekustamā īpašuma investīciju kompānijas "Selvaag" vadītājs Lietuvā Egidijs Damulis sacīja, ka Baltijas valstīs ir mazi un ļoti svārstīgi tirgi, kuros investoru aktivitāte pagaidām nav liela, jo recesijas laikā daudzi investori šo tirgu pameta.
 
"Ekonomikas pārkaršanas periodā šajos tirgos galvenokārt strādāja iekšzemes investori, jo viņi ātrāk pieņēma lēmumus un nebija arī lielas vajadzības pēc ārvalstu kapitāla, jo bankas finansēja līdz pat 90% no projektu izmaksām. Tagad šie tirgi ir kļuvuši par iespēju un izdevību tirgiem, kuros iespējas ir gandrīz visos segmentos. Tirgi ir nelieli un viens vai divi lieli projekti var mainīt situāciju tirgū," skaidroja Damulis.
 
Arī "Ober-Haus Real Estate Advisors" vadītājs Lietuvā Vits Zabiļus norādīja, ka patlaban ir labs laiks, lai investori ienāktu Baltijas nekustamā īpašuma tirgū. Visi nekustamā īpašuma segmenti atveseļojas, mājokļu segmentā aug jauno īpašumu cenas, komercīpašumiem cenas ir diezgan zemas, bet arī brīvo platību ir diezgan maz, skaidroja Zabiļus.
 
FOTO: Delfi
Leta.lv

Jaunākās ziņas

  • Amatpersonu algu atklāšana – publiskais sektors pretojas caurspīdīgumam

    Publiskajā sektorā Latvijā joprojām vērojama nevēlēšanās atklāt, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda atalgojumam. Lai gan likums paredz pienākumu katru mēnesi publiskot lēmumu pieņēmēju algas, praksē tas bieži tiek darīts formāli, nepilnīgi vai novēloti. Ideju par plašāku algu atklāšanu virzījusi organizācija Sab...
  • Jauna tiesas prāva pret Maiklu Džeksonu

    Publiskotie attēli, kuros redzams puskails zēns Maikla Džeksona klēpī, kļuvuši par pamatu jaunai federālajai tiesas prāvai pret mirušo popmūzikas zvaigzni. Prasībā mūziķis nodēvēts par “sērijveida bērnu izmantotāju”, ziņo izdevums Ladbible. 2026. gada martā Losandželosas tiesā iesniegtajā federālajā prasībā Kašio ģimen...
  • ASV un Irāna vienojas par pagaidu pamieru

    ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas amatpersonu panāktā vienošanās par divu nedēļu pamieru būtiski mazinājusi spriedzi Tuvajos Austrumos, vienlaikus radot cerības uz plašāku konflikta izbeigšanu reģionā. Pamiers tika noslēgts aptuveni stundu pirms Vašingtonas noteiktā ultimāta termiņa beigām, un tas paredz arī Horm...
  • Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots

    Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielā estrāde, informē pasākuma rīkotāji. Lēmums pieņemts pēc dalībnieku un skatītāju aptauju rezultātu izvērtēšanas. Dalībai koncertā jau pieteikušies vairāk nekā 200 kori ar vairāk nekā 6000 dziedātājiem no Latvijas un diasporas, un pieteikš...
  • Latvijas iedzīvotāji dzīvo “no šodienas uz rītdienu”

    Latvijā daudzi iedzīvotāji joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību ilgtermiņa finanšu plānošanai un dzīvo “no šodienas uz rītdienu”, norāda eksperti. Tā vietā būtu svarīgi veidot uzkrājumus un domāt par nākotni, jo regulāra krāšana un ieguldīšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā. Aija Brikše uzs...
  • Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise Ilga Martinsone

    Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise, runas pedagoģe un folkloras kopas “Atštaukas” dalībniece Ilga Martinsone, informēja teātris. Viņa aizgāja mūžībā naktī uz 19. martu 87 gadu vecumā. Aktrise dzimusi Rīgā, bet jau 19 gadu vecumā pēc režisora Nikolaja Mūrnieka uzaicinājuma pievienojās Liepājas teātrim, k...

Nekustamais īpašums un Lauksaimniecība

Ekonomika

  • Amatpersonu algu atklāšana – publiskais sektors pretojas caurspīdīgumam

    Publiskajā sektorā Latvijā joprojām vērojama nevēlēšanās atklāt, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda atalgojumam. Lai gan likums paredz pienākumu katru mēnesi publiskot lēmumu pieņēmēju algas, praksē tas bieži tiek darīts formāli, nepilnīgi vai novēloti. Ideju par plašāku algu atklāšanu virzījusi organizācija Sab...
  • Latvijas iedzīvotāji dzīvo “no šodienas uz rītdienu”

    Latvijā daudzi iedzīvotāji joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību ilgtermiņa finanšu plānošanai un dzīvo “no šodienas uz rītdienu”, norāda eksperti. Tā vietā būtu svarīgi veidot uzkrājumus un domāt par nākotni, jo regulāra krāšana un ieguldīšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā. Aija Brikše uzs...
  • Viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā

    No šā gada 1. janvāra nacionālā minimālā alga ir noteikta 22 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Starp tām ir arī Latvija, taču ar minimālās algas apmēru 780 eiro Latvija ierindojas otrajā vietā no beigām visā ES blokā. Saskaņā ar “Eurostat” datiem minimālā mēneša darba alga vēl septiņās ES valstīs nepārsniedz...

Ekoloģija un ceļi

Kultūras pasākumi

  • Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots

    Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielā estrāde, informē pasākuma rīkotāji. Lēmums pieņemts pēc dalībnieku un skatītāju aptauju rezultātu izvērtēšanas. Dalībai koncertā jau pieteikušies vairāk nekā 200 kori ar vairāk nekā 6000 dziedātājiem no Latvijas un diasporas, un pieteikš...
  • Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise Ilga Martinsone

    Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise, runas pedagoģe un folkloras kopas “Atštaukas” dalībniece Ilga Martinsone, informēja teātris. Viņa aizgāja mūžībā naktī uz 19. martu 87 gadu vecumā. Aktrise dzimusi Rīgā, bet jau 19 gadu vecumā pēc režisora Nikolaja Mūrnieka uzaicinājuma pievienojās Liepājas teātrim, k...
  • “Straume” saņem “Oskaru” un pārraksta Latvijas kino vēsturi

    Naktī uz pirmdienu, 3. martu, pasniegtas ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvas. Vēsturisku panākumu izdevies iegūt arī režisoram Gintam Zilbalodim, kura filma “Straume” saņēmusi prestižo balvu nominācijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”. “Oskara” balvas nominācijas tika izziņotas 23. janvārī, un Zilbaloža “Straume”...

Politika un Likumi

  • ASV un Irāna vienojas par pagaidu pamieru

    ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas amatpersonu panāktā vienošanās par divu nedēļu pamieru būtiski mazinājusi spriedzi Tuvajos Austrumos, vienlaikus radot cerības uz plašāku konflikta izbeigšanu reģionā. Pamiers tika noslēgts aptuveni stundu pirms Vašingtonas noteiktā ultimāta termiņa beigām, un tas paredz arī Horm...
  • Jau sesto reizi prasīta Siliņas demisija, taču balsojums Saeimā nenotiek

    Saeima ceturtdien, 5. februārī, tā arī nenonāca līdz balsojumam par opozīcijas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosināto neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (“Jaunā Vienotība”). Pēc vairākas stundas ilgām debatēm opozīcijas deputāti nolēma balsojumā nepiedalīties, tādējādi nenodrošinot kvo...
  • Saeima lemj par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas

    Pēc teju 14 stundu garām debatēm Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, pieņēma likumu, ar kuru Latvija izstāsies no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu – tā dēvētās Stambulas konvencijas. Lēmumu atbalstīja 56 deputāti no “Latvija pirmajā vietā”, Nacionālās...
  • Saeima debatē par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas

    Ceturtdien, 30. oktobrī, Saeimā notiek sēde, kurā deputāti lemj par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencijas. Sēdē valdīja saspringta atmosfēra un plašas debates. Deputāti vairākkārt tika aicināti runāt tikai par priekšli...
  • Miljons priekšvēlēšanām – demokrātijas cena vai politiskās ilūzijas tirgus?

    Oficiālie pārskati atklāj, ka kāda Latvijas politiskā partija savā priekšvēlēšanu kampaņā iztērējusi vairāk nekā miljonu eiro – precīzāk, 1 007 151,62 eiro. No šīs summas vairāk nekā 363 tūkstoši eiro uzrādīti kā izdevumi, uz kuriem attiecas Politisko organizāciju finansēšanas likuma ierobežojumi. Pārējie līdzekļi aizp...