Samazinājies apkures parādu apmērs

Apkopojot no pašvaldībām saņemtos datus par situāciju siltumapgādē, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka, pieaugot cilvēku ienākumiem, veicot centrālo siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un palielinoties apsaimniekotāju savlaicīgai komunikācijai ar parādniekiem, iepriekšējās apkures sezonas laikā būtiski pieaugusi maksātāju disciplīna un samazinājies parādu apmērs.

Neskatoties uz siltumenerģijas tarifu pieaugumu 2012./2013.gada apkures sezonā un attiecīgi arī maksājumu pieaugumu pret 2011./2012.gada apkures sezonu, ir vērojami uzlabojumi izsniegto rēķinu apmaksas disciplīnā. Republikas nozīmes pilsētās kopumā apmaksāti 94,5 procenti, bet novadu pašvaldībās 92,5 procenti no iepriekšējā apkures sezonā izsniegtajiem rēķiniem par siltumenerģiju. Attiecīgi 2011./2012.gada apkures sezonā republikas nozīmes pilsētās tika apmaksāti 93,7 procenti, bet novadu pašvaldībās 88,9 procenti no izsniegtajiem rēķiniem par siltumenerģiju.

Tāpat vērojams, ka gandrīz visās lielajās pilsētās 2012./2013.gada apkures sezonā bija vērojams siltumenerģijas tarifu pieaugums, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija jaunajai - 2013./2014.gada - apkures sezonai ir apstiprinājusi samazinātus siltumenerģijas tarifus, kā arī vairāki projekti par siltumenerģijas tarifu samazināšanu vēl atrodas vērtēšanā.

Siltumenerģijas tarifu samazinājums ir tieši saistīts ar uzņēmumu un pašvaldību veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, kas tiek veikti ar ES fondu atbalstu (EM pārziņā esošajās aktivitātēs pieejamais Kohēzijas fondu finansējums ir nepilni 80 miljoni latu), un ir vērsti uz siltumenerģijas zudumu tīklos samazināšanu un efektīvu energoresursu izmantošanu. Siltumenerģijas zudumi tīklos Latvijā pēdējā desmitgadē ir ievērojami samazinājušies - no 18,7 % 2000.gadā līdz 14,1 % 2012.gadā, kā rezultātā ir ierobežots siltumenerģijas tarifu pieaugums iedzīvotājiem.

Tāpat jāuzsver, ka ievērojami vairāk parāda atgūšanai tiek izmantota ārpustiesas parādu piedziņa un parāda apmaksas grafiku sastādīšana nekā prasību celšana tiesā. Kā atzinušas pašvaldības, tas ir efektīvāk un lētāk, kā arī parāda atgūšanai tiek patērēts mazāk laika. Pašvaldību, kurās tiek veikts aktīvs darbs ar parādniekiem, ir vērojams parāda apmēra samazinājums.

Lai nodrošinātu monitoringu par situāciju siltumapgādē, sākoties jaunajai apkures sezonai, uz Ekonomikas ministrijas aicinājumu iesniegt datus ir atsaukušās 94 no 119 pašvaldībām. Pašvaldību iesniegtā informācija tiks apkopota Informatīvajā ziņojumā, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts Ministru kabinetā.

 

Detalizētāka informācija par situāciju siltumapgādē Latvijā

Parādu apmērs par piegādāto siltumenerģiju

Atsevišķās pilsētās 2012./2013.gada apkures sezonā parādu apmērs par piegādāto siltumenerģiju, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pakāpeniski samazinās, savukārt citās nedaudz pieaug. Parādu apmēru par siltumenerģiju būtiski ietekmē izsniegto rēķinu par siltumenerģiju summas palielinājums vai samazinājums, ko attiecīgi galvenokārt ietekmē siltumenerģijas tarifu izmaiņas.

Šobrīd kopējais parādu apmērs par visām apkures sezonām uz 01.09.2013. republikas nozīmes pilsētās kopā sastāda 18,7 miljonus latu, savukārt pašvaldībās tas sastāda 11,2 miljonus latu.

Parādu apmērs ir samazinājies vairākās pilsētās, piemēram, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā un Jelgavā. Ievērojams samazinājums vērojams Jēkabpilī ( 59,99%). Savukārt Valmierā, Rēzeknē, Rīgā, Daugavpilī un Ventspilī parādu apmērs par piegādāto siltumenerģiju, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir pieaudzis.

Kopumā 57% pašvaldībās vai novadu teritoriālajās vienībās ir vērojams parāda apmēra pret izsniegto rēķinu summu samazinājums, savukārt, 43% pašvaldībās vai novadu teritoriālās vienībās ir vērojams parāda apmēra pret izsniegto rēķinu summu palielinājums, tomēr jāuzsver, ka lielākajā daļā pašvaldību palielinājums ir nebūtisks un vērojama tendence pašvaldību skaitam, kurās ir parāda apmēra pret rēķinos izrakstīto summu palielinājums, pakāpeniski samazināties.

Parādu atgūšanas darbības

Situācija saistībā ar parādu atgūšanu ir būtiski uzlabojusies, salīdzinot ar 2010., 2011. un 2012.gadu. Vairumā pašvaldību, kurās tiek veikts aktīvs darbs ar parādniekiem, ir vērojams parāda apmēra samazinājums.

Attiecībā uz tiesā celto prasību skaitu par parāda piedziņu secināms, ka 2012./2013.gada apkures sezonā lielākajā daļā republikas nozīmes pilsētu tiesā celto prasību skaits par parāda piedziņu ir pieaudzis, tikai trīs pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī - nedaudz samazinājies, savukārt Jūrmalā pēdējo četru gadu laikā tiesā nav celta neviena prasība par parādu piedziņu, taču ir pielietoti citi parādu atgūšanas instrumenti. Visvairāk ārpustiesas parādu piedziņa tiek pielietota Jūrmalā un Ventspilī, savukārt parādu apmaksas grafiku sastādīšana - Rīgā un Jelgavā.

Situācija novadu pašvaldībās ar parādnieku skaitu un parādu atgūšanu nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar 2010., 2011. un 2012.gadu.Visās pašvaldību grupās parādu atgūšanai vairāk tiek izmantota parādu apmaksas grafiku sastādīšana, jo, kā norādīja pašvaldības, apmaksas grafiku sastādīšana palīdz parādniekiem organizēt un plānot parāda apmaksu.

Siltumenerģijas tarifi un to izmaiņas

Vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir palielinājies lielākajā daļā republikas nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidro ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Siltumenerģijas tarifu pieaugums iepriekšējā apkures sezonā bija skaidrojams ar to, ka 2012.gada 1.jūlijā ievērojami (vidēji par 8%) pieauga dabasgāzes cena, kas samazinājās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, tikai 2013.gada februārī, līdz ar to arī vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir pieaudzis vairumā republikas nozīmes pilsētu (vidēji no 3 līdz 5%), piemēram, Ventspilī, Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā.

Tomēr pozitīva tendence attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir vērojama 2013./2014.gada apkures sezonā, jo jau 2013.gada septembrī dabasgāzes cenas ir bijušas par 8-9 % mazākas, salīdzinot ar 2012.gada septembri, kas savukārt nodrošinās ievērojamu siltumenerģijas tarifu samazinājumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sniegtie dati liecina, ka gandrīz visās republikas nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, lielākais samazinājums ir vērojams Rēzeknē un Liepājā. Siltumenerģijas tarifa palielinājums Ventspilī saistīts ar kurināmā izmaksu pieaugumu. Svarīgi norādīt, ka šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā vērtēšanai ir iesniegti Liepājas un Daugavpils siltumenerģijas tarifu projekti (plānots apstiprināt mēneša laikā), kuros paredzēts siltumenerģijas tarifu samazinājums.

Novadu pašvaldībās iepriekšējā apkures sezonā tarifi par siltumenerģiju palielinājās visās pašvaldību grupās, kas bija skaidrojams ar augstām dabasgāzes cenām 2012./2013.gada apkures sezonas sākumā, kas ir galvenais siltumenerģijas tarifu palielināšanās iemesls. Savukārt jaunajā apkures sezonā situācija ir stabilizējusies un tarifu pieaugums no 30 pašvaldībām bija vērojams tikai atsevišķos gadījumos, bet pārējās pilsētās tarifi saglabājušies iepriekšējā līmenī vai samazinājušies.

Centrālo siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi

Arvien vairāk pašvaldības regulāri veic centrālo siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kuru īstenošanai bijuši pieejami arī ES fondu līdzekļi gandrīz 80 miljonu latu apmērā (3.5.2.1.1.apakšaktivitātē "Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai" pieejamais Kohēzijas fonda finansējums - 59 miljoni latu, 3.5.2.2.aktivitātē "Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība" finansējums 20,8 miljoni latu apmērā).

Visās republikas nozīmes pilsētās kopš 2010.gada katru gadu tiek veikti centrālo siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, tostarp gan ražošanas ciklā, gan trasēs, kuru rezultātā palielinājusies siltumenerģijas avotu un pārvades sistēmas efektivitāte, kas savukārt ļauj samazināt siltumenerģijas izmaksu tempa pieaugumu.

Salīdzinoši mazāk centrālo siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ir veikts pašvaldību grupā ar lietotāju skaitu līdz 50, tas izskaidrojams ar to, ka šie siltumapgādes uzņēmumi ir nelieli, līdz ar to arī resursi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai ir ierobežoti.

 

Autors: Evita Urpena

Foto: SXC