Biedrība "Latvijas attīstībai": Ēku siltināšanā nepieciešama aktīvāka rīcība
Biedrības "Latvijas attīstībai" rīkotā diskusijā par tēmu - "Ko māju siltināšana dod ģimenēm, uzņēmējiem un valsts tautsaimniecībai kopumā?" - eksperti bija vienisprātis, ka ēku siltināšanas ieguvums ir ne tikai iedzīvotāju veselības uzlabošanās un komunālo maksājumu samazināšanās. Ēku siltināšana rada pasūtījumu uzņēmējiem, kā arī pazemina enerģijas importu, padarot efektīvāku valsts tautsaimniecības bilanci kopumā.
Lai konstatētu iemeslus, kāpēc Latvijā šis process pagaidām ir tik pasīvs, kādas ir nopietnākās problēmas un iespējamie to risinājumi, biedrība "Latvijas attīstībai" organizēja energoekonomijai veltītu diskusiju, kā ziņotājus aicinot Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju docentu Visvaldi Vrubļevski un namu apsaimniekotāju uzņēmuma SIA Dzīvoklis S īpašnieku Jevgēņiju Šeļeņinu.
Galvenie secinājumi:
• Individuālais ieguvums ir gan cilvēka veselība, gan komunālo izdevumu samazināšanās
• Palielinās pasūtījumi uzņēmējiem un samazinās valsts enerģijas imports
• Nepieciešamība pēc universāliem būvniecības projektiem
• Jāizveido valsts atestēta un pārvaldīta "vienas pieturas" aģentūra
• Jānodrošina stingra kvalitātes kontrole
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka kvalitatīvas ēku siltināšanas lielākie ieguvumi ir cilvēka veselības uzlabošanās un zemāki komunālie maksājumi, cenām par siltuma patēriņu samazinoties līdz pat 60%. Finansiālais ieguldījums atmaksājas vidēji 8,5 (tiešās izmaksas) vai 12 gados (ņemot kredītu).
Valstiskā līmenī ēku siltināšana nozīmē ieguvumus arī uzņēmējiem. Latvijas valsts, nodefinējot savu politiku un ilgtermiņa stratēģiju, un pie tās pieturoties, varētu veicināt ne tikai būvnieku interesi piedalīties šādos liela apjoma darbos, bet arī veicinātu uzņēmēju interesi lielāku siltummateriālu ražošanai tepat, uz vietas. Mazāks enerģijas imports, protams, būtu ieguvums arī valstij kopumā, radot veselīgāku tautsaimniecības bilanci (iespējams panākt 25% gāzes iepirkuma samazināšanos), kā arī uzlabotu situāciju pašvaldībās, kur šobrīd ir lieli iedzīvotāju parādi par siltumu. Nākamajā ES plānošanas periodā (2014. – 2020.) māju siltināšanai pieejamie līdzekļi būs 250 milj. latu, kas ir aptuveni 10% no visa nepieciešamā finansējuma (kopumā siltināt nepieciešams 60-70% Latvijas daudzdzīvokļu ēku). Turklāt samazināt energopatēriņu ir arī Latvijas valsts pienākums pret Eiropas Komisiju, pretējā gadījumā radot draudus dažādām nepatīkamām sankcijām.
Klātesošie bija vienisprātis, ka būtisks šķērslis, kas kavē ēku siltināšanu darbu uzsākšanu, ir iedzīvotāju grūtības vienoties, kā arī nedrošība par kredīta atmaksu. Tika izteikts priekšlikums, ka šī procesa administrāciju vajadzētu uzņemties labai, profesionālai, valsts atestētai organizācijai un tāpat arī projektētājam.
Diskusijā secināja, ka primārs ir arī projekta izpildes kvalitātes jautājums, kurā Latvijā vienkāršotais iepirkuma konkursa reglaments - ņemt lētāko - ne vienmēr dod nepieciešamo rezultātu. Arī kvalitātes kontroli, iespējams, būtu jāveic valsts veidotai inspekcijai, jo būvvalžu kontrole pagaidām nesniedz nepieciešamo rezultātu. Tāpat izskanēja ierosinājumi prioritizēt, kuras mājas ir nepieciešams siltināt visvairāk, un sākt ar tām. Bija ieteikumi samazināt elektroenerģijas PVN likmi no 12% uz 5% un citi.
Ar pilnu diskusijas aprakstu iespējams iepazīties biedrības "Latvijas attīstībai" mājas lapā: http://www.latvijasattistibai.lv/visi-raksti/attistibas-politika/item/165-diskusija-ko-maju-siltinasana-dod-gimenem-uznemejiem-un-valstij-kopuma
Autors: Dagnija Lejiņa
Foto: VARAM
