Ir sākts mērķtiecīgs process, lai iznīcinātu 60 000 mazās zemnieku saimniecības

Piektdien, 27.septembrī Latvijas Televīzijas ziņu raidījuma "Panorāma" sižetā par to, kā Latvijas lauksaimnieki dalīs Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības budžeta naudu, tika pausti vairāku lauksaimnieku organizāciju viedokļi par ES naudas iespējamo sadalījumu. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedriem neizpratni radīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "LATRAPS" ģenerāldirektora Edgara Ružas paustais viedoklis.

E.Ruža sižetā par to, kā finansējums būtu jādala saka: "Pašlaik izskatās situācija, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome pastāv uz to, ka dalīt visiem, tātad vairāk ir "dīvānzemnieku" interešu aizstāvji, nevis reālo lauksaimnieku aizstāvētāji, tādā gadījumā, ja tas ies tādu ceļu, tad lauksaimniekiem būs mazākas subsīdijas, vēl nekā tās bija iepriekš."

Ar šādiem apgalvojumiem mēs ejam pret valsts un visas tautas izdzīvošanas un pastāvēšanas pamatiem, jo tieši laukos ir mūsu tautas dvēsele. Citās ES dalībvalstīs lieliski spēj līdzāspastāvēt gan lielās, gan vidējās, gan mazās saimniecības, tikai Latvijā atsevišķu organizāciju pārstāvji nespēj sadzīvot ar domu, ka arī kāds cits varētu saņemt atbalstu saimniekojot videi draudzīgi, bet ekstensīvi. Ir jāsaprot, ka saimniecību struktūra, iespējas, apjomi, attīstības tempi ir dažādi, un visi nav mērāmi pēc vienas mērauklas.

Latvijā nav skaidras definīcijas, kas ir "dīvānzemnieks" un pat nav skaidra valsts amatpersonu viedokļa vai pašreiz sabiedrībā plaši lietotais termins neattiecās tik uz visām tām mazajām ģimenes saimniecībām, kuras veido lielāko daļu Latvijas lauku saimniecību.

Arī nemitīgi paustais viedoklis, ka citās ES dalībvalstīs visu lauksaimniecības nozares struktūru un pamatu veido tikai lielās saimniecības un tās ir konkurētspējas un nākotnes pamats ir tukši apgalvojumi, jo regulārās lauksaimnieku, lauksaimnieku organizāciju un valsts institūciju pārstāvju vizītēs un pieredzes apmaiņas braucienos - tiek pierādīts pretējais - lielāko daļu ES dalībvalstu nosedz mazās un ģimenes saimniecības - vienīgā atšķirība - citās valstīs šīs saimniecību formas spēj "sadzīvot", taču Latvijā ir uzsākts mērķtiecīgs process, lai izdzīvotu tikai lielas saimniecības.

Armands Krauze, LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks: “Valsts politikai jābūt vērstai uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, aizstāvot ikvienu no vēl Latvijā palikušajiem nepilnajiem 2 miljoniem. Pilnībā nepieņemami ir dalīt lauku iedzīvotājus "labajos un ļaunajos" - tajos, kas ir pelnījuši atbalstu un tajos, kam tas nepienākas. Ilgtspējīgai lauksaimniecībai ir vajadzīgas gan lielās, gan arī mazās un vidējās ekstensīvi ražojošās saimniecības. Jo īpaši tādēļ, ka mazās un vidējās saimniecības ražo videi draudzīgām metodēm ir nepieņemami tām atņemt atbalstu un paredzēt iznīcināšanai."

Šobrīd Latvijā aptuveni ir 83 000 reģistrētas saimniecības, kas oficiāli saņem dažāda veida atbalstu, no tām aptuveni 60 000 ir mazas ģimeņu saimniecības, kuras kritušas lielsaimniecību "nežēlastība" un mērķtiecīgai "iznīcināšanai".

Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs: "Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka jāveicina lauku apdzīvotība un jāaptur cilvēku aizbraukšana no Latvijas, tādēļ jāsecina, ka šāda varaskāra un neapdomīgu viedokļu paušana ir tieša norāde un apvainojums visām tām mazajām saimniecībām, kuras klusējot pieņem visus valsts lēmumus, nodokļu slogu, pārmetumus par nodokļu nemaksāšanu un zemes neapsaimniekošanu. Beidzot būtu jāskatās plašāk, nebārstot neapdomīgus apgalvojumus, bet aizdomājoties, ka katrs cilvēks Latvijā ir vērtība - arī mazais lauksaimnieks, kurš apdzīvo laukus, uztur ģimeni un nelūdz valsts pabalstus. LOSP aizstāv visus lauksaimniekus neatkarīgi no saimniecības lieluma un ražošanas veida, nevis "dīvāna zemniekus". "LATRAPS" ģenerāldirektora Edgara Ružas izteicienus mūsu dalīborganizāciju pārstāvji uztvēra kā godu un cieņu aizskarošus, tādēļ noteikti pieprasīsim atsaukt nepatieso informāciju vai arī vērsīsimies tiesā."

Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja, LOSP valdes locekle Aija Balode: "Pārstāvot mūsu saimniecības, diskusijās esam uzsvēruši, ka lielāks atbalsts jāsaņem "aktīvajam" ražotājam, savukārt samazināts tām saimniecībām, kuras lauksaimniecisko produkciju neražo, piemēram, tām platībām, kas tiek tikai appļautas. Tomēr, joprojām šajā jautājumā nav rasts kompromiss."

Ikviens Latvijas iedzīvotājs, tajā skaitā gan mazais, gan lielais lauksaimnieks maksā nodokļus - gan ražojot, gan iepērkoties veikalā, gan maksājot par dažādiem pakalpojumiem, gan sūtot bērnus skolā, gan nodrošinot lauku vides un Latvijas apdzīvotību. Ja ir sabiedrības daļa, kas vēlas veidot izdomātus "sietus", atsijājot un diferencējot atbalsta maksātājus, tad, iespējams, jāgatavojas jaunam aizbraucēju vilnim un jābeidz mānīt visas tās vismaz 60 0000 mazās saimniecības un skaidri jāpasaka, ka Latvijā atbalsts pienākas dažiem simtiem lielo saimniecību un pārējās Latvijas lauksaimniecības politikas kontekstā ir nevajadzīgas.

Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 55 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 12 345 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

 

Autors: Krista Garkalne

Foto: Belga/AFP