Arī pašvaldības atbalsta ceļu nozares sakārtošanu

Kritiskā situācija uz Latvijas ceļiem rūp arī Latvijas pašvaldībām - tās paudušas savu atbalstu autoceļu nozarei. Šonedēļ visu piecu Saeimas frakciju vadītājiem nosūtīta biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgi sagatavota vēstule, kurā atkārtoti skaidrota ceļu nozares problemātika un lūgts parlamentāriešu atbalsts valsts un pašvaldību autoceļu ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanā.

"Ceļu būvnieki ļoti pozitīvi vērtē to, ka arī Latvijas Pašvaldību savienība ir izrādījusi atbalstu ceļu nozares sakārtošanai, izprot nozares problemātiku un piekrīt, ka situācija ir steidzami jārisina valstiskā līmenī," komentē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš piebilst: "Mēs jau pavasarī rīkojām četrus dažādus izbraukumus uz visiem Latvijas reģioniem, lai parlamentārieši praksē varētu pārliecināties par nepieciešamību aktīvi rīkoties. Tāpat esam gan vērsušies ministrijās, valdībā un Saeimā, gan kopā ar pasažieru pārvadātājiem īstenojuši informatīvu akciju, par ceļu nozares problemātiku informējot Latvijas iedzīvotājus. 1.oktobrī skaļu akciju pie Finanšu ministrijas rīkoja arī motociklisti. Kā redzams, ceļu problēmu "uz savas ādas" izjūt ikviens Latvijas iedzīvotājs, tāpēc ceram, ka arī Saeimas deputāti būs atsaucīgi un sapratīs, ka problēma ir akūti jārisina."

Ceļu būvnieki ir gandarīti, ka Satiksmes ministrija, izpildot Saeimas apstiprināto Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014. - 2020. gadam un izprotot situāciju, ir izstrādājusi valsts ceļu sakopšanas plānu septiņiem gadiem, bet tas paredz tikai piebremzēt valsts ceļu sabrukumu, ne vairāk. Valdība šo plānu ir pieņēmusi zināšanai, tomēr būtiskas bažas rada fakts, ka pat šis plāns nav radis atspoguļojumu 2014. gada valsts budžetā un tam pielikumā iesniegtajā likumu paketē.

Turklāt valdība budžeta paketē esošajā likumā "Par autoceļiem" 12.panta 4.daļā ir saglabājusi pretrunīgo normu: "Ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi, valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un mazāks par 80% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kā arī mazāks par iepriekšējā budžeta gadā piešķirto."

Kā stāsta A.Bērziņš, diemžēl katru budžeta gadu šis finansējums tiek noteikts citādi, nekā tas formulēts minētajā likumā. Tā pamatā ir piebilde "ja budžeta likumā nav noteikts citādi", kas kvalificējama kā tiesiskais nihilisms un faktiski ir kļuvusi par iemeslu ceļu sabrukumam valstī.

Tāpēc, lai nodrošinātu ilgtspējīgu finansējumu valsts un pašvaldību autoceļiem, LCB kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību aicina grozīt šo pantu un līdzīgi kā Igaunijā tajā noteikt indikatīvu skaitli - minimāli nepieciešamo finansējuma apjomu, kas nodrošina ceļu saglabāšanu. Turklāt šajā pantā jānosaka, ka indikatīvais skaitlis tiek veidots no valsts budžeta (transportlīdzekļu nodokļa un akcīzes nodokļa naftas produktiem) asignējumiem un nozarei pieejamiem līdzekļiem no ES fondu finansējuma. Vēl šajā 12.pantā būtu nosakāms, ka pašvaldībām novirzītais finansējums nav mazāks par 30% no ikgadējā valsts finansējuma ceļiem.

Izprotot valsts budžeta sastādīšanas procesu, abas biedrības ir gatavas diskutēt par pārejas formulu un par ikgadējiem soļiem, ar kuriem nonākt pie normatīvi aprēķinātā, ceļiem nepieciešamā indikatīvā finansējuma skaitļa - 324 miljoniem latu. Abas biedrības lūgušas iespēju tikties ar katru no frakcijām vēl pirms budžeta balsojuma 1. lasījumā, lai izskaidrotu un pamatotu biedrību sagatavotos priekšlikumus ceļu nozares sakārtošanai.

 

Autors: Līna Lisnere

Foto: LETA