'Foodart' mēģina cilvēkus pieradināt ēst vietējo preci
Ēšana jau sen vairs nav tikai fizioloģiska vajadzība, lai izdzīvotu un funkcionētu, cilvēki daudz uzmanības sāk veltīt ēdienam, tā pagatavošanai un izejvielām, bieži vien priekšroku dodot vietējiem produktiem. Lai uz vietas izaudzēto popularizētu, ir tapis projekts "Foodart", kurā iesaistījušies ražotāji un pavāri no Latvijas un Igaunijas.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Valmieras filiāles vadītāja Daiga Siliņa saka, ka ir jāatceras – visveselīgākais un gardākais produkts ir tieši mūsu pašu ābols, nevis tas, kuru ieved no kaimiņvalstīm. "Foodart" uzvedums ir šo ideju nest pie cilvēkiem, pieradinot viņus ēst vietējo, izvēloties nevis masu produkciju, bet mazo ražotāju produktus.
Cilvēki arvien biežāk domā par to, ko viņi ēd. Zivju restorāna "Le Dome" šefpavārs Māris Astičs, kura galvenie klienti ir ārvalstu tūristi, atzīst, ka iebraucēji labprātāk izvēlas nobaudīt mūsu, Latvijas unikālos produktus. "Tūristi atbrauc un grib mūsu unikālos produktus. Viņi uzreiz pasaka, kam man ēst Austrālijas liellopu, to es paēdīšu Austrālijā," stāsta šefpavārs. Cilvēkiem ir nauda, lai ceļotu pa pasauli, un viņi katrā vietā vēlas ēst tās vietas unikālos produktus.
Viņi vēlas vietējo zivi, vietējos dārzeņus un sierus, savukārt tas paver durvis mājražotājiem, kuri var piedāvāt kvalitatīvu un gardu produktu.
Visi restorāni meklē vietējo, unikālo produktu, un labākais, ar ko mēs varam pārsteigt, ir tas, kas izaudzis pie mums pašiem, uzskata Astičs.
Tās ir vietējās zivis, mūsu meža ogas, sēnes, tie produkti, kas pie mums aug savvaļā, nevis kurus ieved un "mēģina te mocīt".
Vietējo izaudzēto pārtiku saviem klientiem piedāvā atpūtas parka "Rāmkalni" restorānā. Projektu vadītājs Kaspars Timermanis stāsta, ka Latvijas vietējie produkti ir ļoti pieprasīti un garšīgi. Viņš iesaka mājražotājiem meklēt veidu, kā savu produkciju pasniegtu interesanti, ar stāstu.
Piemēram, "Rāmkalnu" klienti ir iecienījuši viņu kaltētās augļu un dārzeņu sukādes un pastilas, kurās saglabāta ogassula, un tas ir veselīgs našķis, kas garšo gan bērniem, gan viesiem no ārvalstīm.
"Tas ir veids, kā atrast produktam noietu, metodi, ar kuru pārsteigt," uzskata Timermanis.
Pastāstot, ka Latvijas vietējā cidonija satur daudz reizes vairāk C vitamīna nekā citrusaugs, produktā var ieinteresēt pircēju, jo cilvēki ar vien biežāk sāk domāt par to, ko ēd.
Astičs piekrīt, ka mazo ražotāju produktiem ir cita garša un kvalitāte, nereti tiem nāk līdzi arī savs stāsts, kā tas ir tapis. Taču ir arī svarīgi, lai, piemēram, kazas siera ražotājs var piedāvāt savu unikālo produktu tad, kad pēc tā ir vajadzība. Astičs stāsta, ka ir bijis situācijas, kad siers ir vajadzīgs, bet saimniekam ir "ciet" kaziņas un siera nav.
Timermanis ir pārliecināts, ka cilvēks labāk nopirks dārgāku desu, zinot, ka tajā ir gaļa, nav e-viela un sojas. Savukārt viesu nama "Brūtes" saimniece Iveta Boša ir pārliecināta, ka lielāka sabiedrības interese par vietējo ražojumu arī samazinās tā cenas, jo tirgotājs varēs preci tirgot lētāk, zinot, ka to nopirks vairāk cilvēku.
Zemnieku saimniecības "Donas" saimniece Ilze Briede stāsta, ka viņu niša ir maizes un dažādu raušu cepšana. Lai gan arī lielie tirgotāji ir interesējušies par "Donu" produkciju, maizes cepēja strādā tikai uz pasūtījumiem, jo lielveikaliem savu preci nevar saražot. Taču maize, sevišķi rupjmaize ir tas unikālais produkts, ar ko var ieinteresēt cilvēkus, sevišķi ārzemniekus. Ilze stāsta par tūristiem no ārzemēm, kuri brauc skatīties maizes tapšanas procesu un piedalās tajā, lai mājās dotos ar siltas maizes doniņu.
Dalība projektā "Foodart" Briedei ir devusi "lidojumu", saprotot, ka vislabāk "aiziet" tās lietas, kuras cilvēks dara ar sidri un talantu. Projektā iesaistījusies arī zemnieku saimniecības "Lejasvagaļi" saimniece Inta Lielbārde, kura audzē aptuveni 80 dažādas ķirbju šķirnes, šo veselīgo, bet ne visiem garšojošo ogu, piedāvājot interesantos un gardos veidos. Arī viņa ir atradusi inovatīvu veidu šī produkta pasniegšanā un, kā atzīst pati saimniece, tas interesē patērētājus.
Taču nereti mājražotājs nesatiek sava unikālā produkta pircēju, jo ražotāji ir kūtri noieta tirgus meklēšanā vai arī nezina, kas ir nepieciešamas restorāniem, veikaliem un patērētājiem. Tāpēc LLKC, sadarbojoties ar citiem dalībniekiem, radīja projektu mājās ražoto interesanto kulinārijas produktu konkurētspējas un kvalifikācijas uzlabošana pārrobežu sadarbības ietvaros – "Foodart".
Projekta "Foodart" ideja aizgūta no Dānijas, kur savulaik apvienojās skandināvu labākie, inovatīvākie šefpavāri, lai attīstītu "nordik" produktus, lai popularizētu vietējo. Svarīgākās ir mācības piecu pārtikas produktu grupu ražotājiem — mājamatniekiem,stāsta LLKC Limbažu novada vadītāja Kristīne Ragaine. Tie ir gaļas un zivju produktu ražotāji, piena un piena produktu ražotāji, konditorejas izstrādājumu gatavotāji, dārzeņu un ogu audzētāji — pārstrādātāji, kā arī garšvielu un kaltēto ēdiena piedevu gatavotāji.
Profesionāli pavāri mājražotājiem stāstīja, kas interesē viņu restorānu
klientus, kādu produktu piedāvāt, lai tas interesētu pircēju. Projekts pagaidām darbojās testa režīmā sadarbībā ar Igaunijas pierobežu, Pierīgas un Vidzemes, galvenokārt Valmieras puses mājražotājiem. No Latvijas projektā piedalījās 45 mājražotāji, un tāds pats skaits arī no Igaunijas.
"Foodart" finansējumu saņēmis no Igaunijas — Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2007. — 2013. gadam. Projekta mērķis ir stiprināt mazo pārtikas mājamatniecības uzņēmumu pozīcijas un to atpazīstamību Dienvidigaunijas un Ziemeļlatvijas tirgos. Projekta ieviesēji vēlas atrast izdevīgāko un pieprasītāko pārtikas ražotnes nišu un veidu, kā labāk reklamēt un pārdot saimniecībās saražoto.
Vienlaikus tā ir arī vēlme pievērst sabiedrības uzmanību tam, cik būtiski ir izvēlēties pārtiku, kas izaudzēta tur, kur dzīvojam, vai vismaz censties to patērēt vairāk nekā importētos produktus.
"Rāmkalnos" tikās projektā iesaistītie šefpavāri un mājražotāji, apgūstot dažādus trikus, receptes, kurām ir neieciešami Latvijā ražoti produkti. Populārākās receptes irarī apkoptas pavārgrāmatā "Vietējie ēdieni: populārākās receptes kaimiņu virtuvē", kurā apkopots interesantākais no Latvijas un Igaunijas pavāru piedāvātā.
delfi.lv
