Mazās saimniecības ik gadu varēs saņemt 500 eiro maksājumu
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome aizvadītajā nedēļā vienbalsīgi atbalstīja lēmumu par otras mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas izveidi no 2015. līdz 2020. gadam. Jaunā kārtība paredz 500 eiro lielu maksājumu saimniecībai ik gadu neatkarīgi no zemes platības. Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece Rigonda Lerhe uzsver – jaunās kārtības ieviešanas mērķis ir nodrošināt apdzīvotus laukus.
Atbalsta saņēmējs – ikviens lauksaimnieks – varēs izvēlēties: saņemt atbalstu saskaņā ar standarta tiešo maksājumu shēmām, kas darbosies pēc 2015. gada (vienotais platības maksājums vai pamata maksājuma shēma, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts), vai saņemt atbalstu mazo lauksaimnieku shēmā. Kā izvēlēties visizdevīgāko maksājumu?
ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietnieks Zigmārs Ķikāns teic, ka, piesakoties līdz 2015. gada maijam atbalstam pēc standarta shēmas, Lauku atbalsta dienests (LAD) rēķinās saimniecības atbalsta summu un ziņos par to saņēmējam. Pēc tam lauksaimnieks, redzot to, līdz 2015. gada oktobrim varēs izvēlēties, vai pievienoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, saņemot 500 eiro uz saimniecību.
Ja saimniecība izvēlēsies mazā lauksaimnieka atbalstu, tad saskaņā ar ES regulu, uz to neattieksies savstarpējās atbilstības kontroles un samazinājumi prasību neizpildes gadījumos.
Piemēram, patlaban par krotāliju neizmantošanu saimniekam samazina tiešmaksājumu lielumu un uzliek sodu, bet turpmāk mazā lauksaimnieka atbalsta saņēmējiem sods gan būs jāmaksā, bet tiešmaksājuma summa netiks samazināta.
Protams, viena vai otra atbalsta saņemšanai labā kārtībā būs jāuztur lauksaimniecības zeme. Tās minimālajai platībai, tāpat kā patlaban, būs jābūt vismaz hektāru lielai.
R. Lerhe brīdina: tie saimnieki, kas iecerējuši savu, piemēram, piecus hektārus lielo saimniecību dalīt piecās daļās un saņemt piecus atbalstus, riskē nesaņemt nevienu tiešo maksājumu veidu. Jārēķinās, ka pievienoties un izstāties no mazā lauksaimnieka atbalsta shēmas varēs vien vienu reizi visa plānošanas perioda laikā. Par pievienošanos jālemj līdz 2015. gada oktobrim, bet izstāties varēs jebkurā no turpmākajiem gadiem.
Patlaban tiešmaksājumus saņem aptuveni 64 tūkstoši personu. Tiek lēsts, ka mazo saimniecību īpatsvars no šā daudzuma ir aptuveni viena trešdaļa. Šai saimnieku grupai būs jārēķina, kādā atbalsta shēmā iekļauties būs visizdevīgāk. Lūk, piemērs. Ja, piemēram, 2015. gadā trīs hektāru lielai saimniecībai tiešmaksājumos aprēķinās 300 eiro, tad, protams, 2015. gadā izdevīgāk ir saņemt mazā lauksaimnieka 500 eiro lielo atbalstu. Jāņem vērā, ka nākamajos gados tiešmaksājumi būs lielāki, tāpēc svarīgi būs rēķināt saimniecisko izdevīgumu. Naudas ieguvums 1 – 3 ha lielām saimniecībām no jaunās kārtības ieviešanas varētu būt.
Mazā lauksaimnieka atbalstu maksās vienā maksājumā vienu reizi gadā. Dokumentu iesniegšana un administrēšana jaunajam maksājumam būs daudz vienkāršāka nekā patlaban. ES regula stingri neprasa jaunās atbalsta shēmas izveidi, tomēr Zemkopības ministrija to izvēlējās, ņemot vērā mazo saimniecību lielo daudzumu valstī, kas samazina administrēšanas izmaksas.
Viedokļi
Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja: "Mēs piekritām šīs atbalsta kārtības ieviešanai, zinot, kāds ir ļoti daudzu zemnieku vecums. Šie saimnieki turpinās ražot produktus savām vajadzībām, nevis tirgum. Šīs saimniecības nemodernizēsies, neattīstīsies, jo tās ir vairāk vērstas uz pašapgādi. Nosacījumi atbalsta saņemšanai būs ļoti viegli izpildāmi. Svarīgi, lai arī šī lauksaimnieku grupa neizkrīt no Eiropas Savienības atbalsta "ratiem"."
Ivars Ādamsons, biedrības "Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētājs: "Mūsu biedrība atbalstīja piedāvāto 500 eiro lielo naudas summu, kas uzskatāma par kompromisa variantu. Nebūtu pareizi, ja, piemēram, vienu hektāru liela saimniecība saņemtu lielāku atbalstu. Lauku cilvēkam tāpat ir jākopj sava sēta un apkārtne, jāuztur kārtībā vide, kas prasa naudas līdzekļus. Tas vajadzīgs arī tāpēc, lai lauku cilvēki nedotos darba meklējumos uz citām valstīm, lai māju apkārtne izskatītos tikpat sakopta kā daudzās Eiropas valstīs."
Foto: Uldis Graudiņš
(c) la.lv
