Latvijā izkrāpti 4 miljoni latu no ES fondu naudas
Aizvadītajos septiņos gados Latvijā izkrāpti 4 miljoni latu no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, raksta laikraksts «Neatkarīgā».
EK cīnīsies pret krāpšanu
Eiropas Komisija (EK) ir paziņojusi, ka veidos īpašu prokuratūru, lai cīnītos pret krāpšanu, kas saistīta ar ES fondiem. Šobrīd ES budžets ir aptuveni 130 miljardi eiro, un tiek lēsts, ka ik gadu tiek izkrāpti 500 miljoni eiro.
Tikmēr Latvija septiņu gadu laikā lielākajās fondu programmās ir saņēmusi 4,53 miljardus eiro, no kuriem neatbilstīgi iztērēti tikai 2% jeb 47,8 miljoni latu.
Savukārt klaja krāpšana varētu būt notikusi par aptuveni 4 miljoniem latu.
Viena no vadošajām institūcijām, kas Latvijā uzrauga lielāko naudas plūsmu no nozīmīgākajiem Eiropas fondiem, ir Finanšu ministrija (FM). Tā vada Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) administrēšanu Latvijā. No minētajiem fondiem Latvijai 2007.- 2013. gada plānošanas periodā bija pieejami 4,53 miljardi eiro. 93,1% no šīs naudas jau piesaistīta projektiem, taču ministrija ir pārliecināta, ka līdz 2015.gada beigām, kad neizmantotie līdzekļi būtu jāatdod atpakaļ ES budžetā, Latvija apgūs visus pieejamos līdzekļus.
Paralēli FM Zemkopības ministrija vada Eiropas Lauku fondu lauku atbalstam un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda administrēšanu. Tāpat Latvijai ir pieejami līdzekļi no citām ES programmām.
2007.- 2013. gada plānošanas periodā pārkāpumu ES naudas izlietojumā nav bijis daudz. Līdz šā gada jūnija beigām ES fondu (ESF, ERAF, KF) apguvē neatbilstība tika konstatēta tikai 2,1% no kopējā finansējuma. Septiņu gadu laikā Latvijā nemākulīgi, negodīgi vai nepārdomāti tikuši iztērēti 47,8 miljoni latu no ES fondu naudas. FM norāda, ka bažas par apzinātu krāpšanu ir izraisījuši tikai 8% no visiem neatbilstības gadījumiem jeb projekti par kopējo summu 4 miljoni latu.
Uz citu valstu fona Latvija izskatās labi
FM Komunikācijas nodaļas vecākais eksperts Kaspars Valtmanis uzsvēris:
uz citu valstu fona Latvija izskatās labi jo, piemēram, Eiropas dienvidu valstīs ES fondu līdzekļu piesavināšanās ir daudz izplatītāka.
Pēc Valtmaņa stāstītā, ja projektā tiek konstatēti procedūras pārkāpumi, tad finansējuma saņēmējam tiek piemērota finansējuma korekcija, proti, daļa līdzekļu netiek izmaksāti vai tiek pieprasīta šo līdzekļu atdošana. «Piemēram, kaut kas tiek remontēts vai būvēts, bet ir konstatēti pārkāpumi iepirkuma procedūrā vai cita neatbilstība. Reāli projekts ir īstenots, tiek izmantots un sniedz labumu, taču procedūras pārkāpumu dēļ tam samazina ES līdzfinansējumu,» teica ierēdnis. Savukārt, ja ES fondu līdzekļi tiek izkrāpti, piemēram, uzņēmums iesniedz projektu par ražošanas iekārtu pirkšanu, bet reāli neplāno neko ražot un šīs iekārtas pārdod, un izbeidz savu darbību, tad seko vēršanās tiesībsargājošās iestādēs un krimināllieta par izkrāpto līdzekļu piedzīšanu.
Analizējot Finanšu ministrijas datus par aktivitātēm, kurās konstatēto neatbilstību apjoms pret pieprasīto finansējumu pārsniedz 2% līmeni, laikraksts secinājis, ka daudzas caurkritējas ir bijušas ar izglītošanu un apmācību saistītas aktivitātes, piemēram, Izglītības ministrijas (IZM) programmas profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšanai kā arī atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai, Ekonomikas ministrijas programma atbalstam nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai u.tml.
Kopumā no 34 programmām, kurās katrā neatbilstīgi tikuši iztērēti 10%, 20% un pat 40% no kopējā piešķirtā finansējuma, ir atrodama gan dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošana, gan velotūrisma produktu attīstība, tāpat arī ģimenes ārstu tīkla attīstība, ārējo tirgu apgūšana, darba drošības normatīvo aktu uzraudzība, atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās u.c.
Foto: AFP/LETA
(c) tvnet.lv
