Ķīniešiem neizdodas ieņemt „balto kuģi”
Autore: Elvira Laizane
Pie mums tik plaši zināms ir stereotips par igauņu lēnumu un, iespējams, arī neattapību. Bet ko teikt par mums pašiem, ja pieļautās kļūdas sākam labot tikai pēc 15 gadiem?
1999.gadā Ķemeru sanatoriju jeb tautā saukto „balto kuģi” pārdeva arābu bagātniekam par spīti tam, ka sabiedrībā nebija vienprātības šī lēmuma pieņemšanā. Akadēmiķis J.Stradiņš vēstulē aicinājis nepārdod, uzsverot Jūrmalas domes iniciatīvu. Toreiz Latvijas valdība nenoticēja pašvaldības spējām un varēšanai, pārdodot Ķemeru sanatoriju ārzemju investoram par 180 000.00 LVL un 80 % privatizācijas sertifikātu.
Tā SIA „Ominasis Latvia” savā īpašumā ieguva 1936.gadā Eižena Laubes projektēto celtni. Arābu šeihs tiešām ieguldīja pāris miljonus ēkas restaurācijā, tajā pašā laikā paliekot parādā restaurācijas darbu izpildītājam SIA „Arhiidea”, kas iesniedza tiesā prasību par SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tiesa atzina, ka uzņēmums tomēr ir maksātspējīgs, taču lēmums tika mainīts šī gada marta sākumā, kad Jūrmalas pilsētas tiesa tomēr pasludināja uzņēmuma bankrotu.
Lielākā interese par šī nekustamā īpašuma iegādāšanos nāca no potenciālajiem ķīniešu investoriem, taču tie, protams, nebija vienīgie. Ieinteresēta bija arī Jūrmalas dome, kuras mērs Gatis Truksnis uzsvēris, ka Ķemeru sanatorija varētu kļūt par „veiksmes stāstu”.
Šķiet, par Ķemeru sanatoriju varētu rakstīt sāgu, kas vēsta par celtni, kas gandrīz 80 pastāvēšanas gados piedzīvojusi kā slavas mirkļus, vācu avīzēs tiekot saukta „par skaistāko starp Berlīni un Tokiju”, tā arī pagrimumu, tiekot izlaupīta un izdemolēta, saglabājot tikai savu fasādi, kas atgādina par kādreizējo „balto pili”, ko prezidents K.Ulmanis ierindoja līdzās Rundāles un Turaidas pilīm.
Tātad tagad ir tas brīdis, kad jālabo kļūdas, jo atbalstīta ir Jūrmalas pašvaldības iniciatīva, ļaujot iegādāties īpašumu par 4,6 miljoniem latu. Salīdzināt pirkšanas un pārdošanas cenas laikam jau nav vērts, jo vai tad mēs paši sevi nezinām, proti, cik naivi un devīgi Ansīši mēs esam pret pircēju un cik „bagāti”, kad jāatpērk sava manta.
Iespējams, Jūrmalas pašvaldības tēls Saeimā kļuvis atbildīgāks un daudz spējīgāks, radot iespaidu, ka dome spēs atgriezt īpašuma slavu un vadīt to ar tikpat stingru roku, cik stingra tā bija sanatorijas kādreizējam direktoram Jānim Lībietim. Šai versijai gribētos ticēt vairāk nekā tai, kas apgalvo, ka no ķīniešiem baidāmies vairāk nekā no arābiem, tāpēc pērkam paši, nemaz nedomājot, kur ņemsim naudu, lai glābtu savu „balto kuģi” no bojāejas, un cik dārgi tas maksās kā Jūrmalas viesiem, tā arī iedzīvotājiem.
