Viena Zeme - viena biedrība.
Vieta, ko spēju par mājām es saukt...
...Tur zeme un altāri vīraku elpo, ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas...
Pateica tauta: “Dzimtene”. Un kļuva tauta mūžīga.
...Tur zeme un altāri vīraku elpo, ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas...
Tā zeme ir dzimtene mana, te izaugt un dzīvot man ļauts.
Pateica tauta: “Dzimtene”. Un kļuva tauta mūžīga.
Vieta, ko spēju par mājām es saukt...
Pateica tauta: “Dzimtene”. Un kļuva tauta mūžīga.

VZD: Ārvalstnieki ietekmē nekustamā īpašuma tirgu lauksaimniecības un meža zemes segmentā

Ārvalstnieku interese par nekustamiem īpašumiem Latvijā uztur jauno mājokļu projektu attīstību, tajā pašā laikā – būtiski neietekmē nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā, kur aplūkota tēma «Ārvalstnieku ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu Latvijā», portālu «Apollo» informēja Valsts zemes dienesta Komunikācijas projektu vadītāja Arta Platace.

Ārvalstnieku ietekme Latvijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir aktuāla lauksaimniecības un meža zemes segmentā, un VZD tā analizēta jau iepriekš. Jaunākajā pārskatā uzmanība pievērsta pircēju un objektu analīzei – ko iegādājas trešo valstu pilsoņi ar vai bez saistības ar termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) un ko iegādājas Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības ar ārvalstu kapitālu.

Pārskatā secināts, ka lielākais ārvalstu naudas apjoms ieplūst nekustamā īpašuma darījumos pilsētās, bet interese par nekustamiem īpašumiem Latvijā  nav vienāda visās pilsētās. Lielākā daļa ārvalstnieku naudas ieplūst Rīgā (45%) un Jūrmalā (40%).

Visvairāk naudas ārvalstnieki tērē darījumos ar dzīvokļiem (aptuveni 55%), it sevišķi jauno projektu segmentā. Recesijas laikā daļa jauno mājokļu projektu attīstība tika apturēta. Tāpēc var apgalvot, ka ārvalstnieki, jauno projektu pircēji izglāba projektu attīstītājus, nodrošinot stabilu pieprasījumu. Ārvalstnieku interese par jaunajiem projektiem Rīgā un Jūrmalā šobrīd ir tik liela, ka daudzi projektu īstenotāji attīsta jaunos mājokļu projektus, orientējoties tikai uz ārvalstniekiem.

Saskaņā ar VZD datiem laika posmā no 2010. līdz 2012.gadam Latvijas teritorijā  ir veikti darījumi ar nekustamo īpašumu 2,2 miljardu latu apmērā. No tiem aptuveni 240 miljonu vērtībā, jeb 11%  no kopējā darījumu apjoma ir bijusi saistībā ar TUA.

Pārskatā aplūkotajā laika posmā ārvalstu fiziskās personas iegādājušās nekustamo īpašumu 440 miljonu latu vērtībā, tajā skaitā  - 200 miljonu latu vērtībā bez TUA pieprasījuma. Saistībā  ar TUA visvairāk tiek pirkti mājokļi – dzīvokļi un privātmājas.

Gan Rīgā, gan Jūrmalā  jauno mājokļu projektu segmentā ārvalstnieku nauda būtiski konkurē ar Latvijas pilsoņu ieguldījumiem. Lielākā daļa pircēju skaita un ieguldītās naudas ziņā ir no Krievijas (vairāk nekā 3 ceturtdaļas), tālāk seko Ukraina, Kazahstāna. Saskaņā ar nekustamā īpašuma starpniecības kompāniju un attīstītāju atzinumiem aptuveni 10% līdz 20% Krievijas pilsoņi pēc TUA saņemšanas pārceļas uz dzīvi Latvijā. 

Pārskatā aplūkota arī TUA ietekme uz kadastrālajām vērtībām. Saskaņā ar tirgus vērtības definīciju VZD, nosakot bāzes vērtības, nav pamata izslēgt darījumus, kur pircēji ir ārvalstnieki, tajā skaitā, kuri iegādājas nekustamo īpašumu saistībā ar TUA.

Tomēr pašlaik spēkā  esošā datu uzskaite un esošais masveida vērtēšanas modelis nenodrošina iespēju atbilstoši novērtēt jaunās, kvalitatīvi rekonstruētās un ekskluzīvās ēkas. Līdz ar to ārvalstnieku veiktie darījumi ekskluzīvo un jauno īpašumu segmentā, kadastrālo vērtību neietekmē un minētie darījumi netiek izmantoti sērijveida dzīvokļu un neekskluzīvo mājokļu kadastrālo vērtību bāzes izstrādē.

Ar pārskata pilnu tirgus pārskata tekstu iespējams iepazīties VZD specializētajā nekustamā  īpašuma vērtēšanas mājas lapā: http://kadastralavertiba.lv/tirgus-dati/parskati/.

(c) appolo.lv/latio

Jaunākās ziņas

  • Amatpersonu algu atklāšana – publiskais sektors pretojas caurspīdīgumam

    Publiskajā sektorā Latvijā joprojām vērojama nevēlēšanās atklāt, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda atalgojumam. Lai gan likums paredz pienākumu katru mēnesi publiskot lēmumu pieņēmēju algas, praksē tas bieži tiek darīts formāli, nepilnīgi vai novēloti. Ideju par plašāku algu atklāšanu virzījusi organizācija Sab...
  • Jauna tiesas prāva pret Maiklu Džeksonu

    Publiskotie attēli, kuros redzams puskails zēns Maikla Džeksona klēpī, kļuvuši par pamatu jaunai federālajai tiesas prāvai pret mirušo popmūzikas zvaigzni. Prasībā mūziķis nodēvēts par “sērijveida bērnu izmantotāju”, ziņo izdevums Ladbible. 2026. gada martā Losandželosas tiesā iesniegtajā federālajā prasībā Kašio ģimen...
  • ASV un Irāna vienojas par pagaidu pamieru

    ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas amatpersonu panāktā vienošanās par divu nedēļu pamieru būtiski mazinājusi spriedzi Tuvajos Austrumos, vienlaikus radot cerības uz plašāku konflikta izbeigšanu reģionā. Pamiers tika noslēgts aptuveni stundu pirms Vašingtonas noteiktā ultimāta termiņa beigām, un tas paredz arī Horm...
  • Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots

    Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielā estrāde, informē pasākuma rīkotāji. Lēmums pieņemts pēc dalībnieku un skatītāju aptauju rezultātu izvērtēšanas. Dalībai koncertā jau pieteikušies vairāk nekā 200 kori ar vairāk nekā 6000 dziedātājiem no Latvijas un diasporas, un pieteikš...
  • Latvijas iedzīvotāji dzīvo “no šodienas uz rītdienu”

    Latvijā daudzi iedzīvotāji joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību ilgtermiņa finanšu plānošanai un dzīvo “no šodienas uz rītdienu”, norāda eksperti. Tā vietā būtu svarīgi veidot uzkrājumus un domāt par nākotni, jo regulāra krāšana un ieguldīšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā. Aija Brikše uzs...
  • Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise Ilga Martinsone

    Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise, runas pedagoģe un folkloras kopas “Atštaukas” dalībniece Ilga Martinsone, informēja teātris. Viņa aizgāja mūžībā naktī uz 19. martu 87 gadu vecumā. Aktrise dzimusi Rīgā, bet jau 19 gadu vecumā pēc režisora Nikolaja Mūrnieka uzaicinājuma pievienojās Liepājas teātrim, k...

Nekustamais īpašums un Lauksaimniecība

Ekonomika

  • Amatpersonu algu atklāšana – publiskais sektors pretojas caurspīdīgumam

    Publiskajā sektorā Latvijā joprojām vērojama nevēlēšanās atklāt, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda atalgojumam. Lai gan likums paredz pienākumu katru mēnesi publiskot lēmumu pieņēmēju algas, praksē tas bieži tiek darīts formāli, nepilnīgi vai novēloti. Ideju par plašāku algu atklāšanu virzījusi organizācija Sab...
  • Latvijas iedzīvotāji dzīvo “no šodienas uz rītdienu”

    Latvijā daudzi iedzīvotāji joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību ilgtermiņa finanšu plānošanai un dzīvo “no šodienas uz rītdienu”, norāda eksperti. Tā vietā būtu svarīgi veidot uzkrājumus un domāt par nākotni, jo regulāra krāšana un ieguldīšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā. Aija Brikše uzs...
  • Viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā

    No šā gada 1. janvāra nacionālā minimālā alga ir noteikta 22 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Starp tām ir arī Latvija, taču ar minimālās algas apmēru 780 eiro Latvija ierindojas otrajā vietā no beigām visā ES blokā. Saskaņā ar “Eurostat” datiem minimālā mēneša darba alga vēl septiņās ES valstīs nepārsniedz...

Ekoloģija un ceļi

Kultūras pasākumi

  • Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots

    Koncerts “Manai dzimtenei” notiks kā plānots 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielā estrāde, informē pasākuma rīkotāji. Lēmums pieņemts pēc dalībnieku un skatītāju aptauju rezultātu izvērtēšanas. Dalībai koncertā jau pieteikušies vairāk nekā 200 kori ar vairāk nekā 6000 dziedātājiem no Latvijas un diasporas, un pieteikš...
  • Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise Ilga Martinsone

    Mūžībā devusies ilggadējā Liepājas teātris aktrise, runas pedagoģe un folkloras kopas “Atštaukas” dalībniece Ilga Martinsone, informēja teātris. Viņa aizgāja mūžībā naktī uz 19. martu 87 gadu vecumā. Aktrise dzimusi Rīgā, bet jau 19 gadu vecumā pēc režisora Nikolaja Mūrnieka uzaicinājuma pievienojās Liepājas teātrim, k...
  • “Straume” saņem “Oskaru” un pārraksta Latvijas kino vēsturi

    Naktī uz pirmdienu, 3. martu, pasniegtas ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvas. Vēsturisku panākumu izdevies iegūt arī režisoram Gintam Zilbalodim, kura filma “Straume” saņēmusi prestižo balvu nominācijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”. “Oskara” balvas nominācijas tika izziņotas 23. janvārī, un Zilbaloža “Straume”...

Politika un Likumi

  • ASV un Irāna vienojas par pagaidu pamieru

    ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas amatpersonu panāktā vienošanās par divu nedēļu pamieru būtiski mazinājusi spriedzi Tuvajos Austrumos, vienlaikus radot cerības uz plašāku konflikta izbeigšanu reģionā. Pamiers tika noslēgts aptuveni stundu pirms Vašingtonas noteiktā ultimāta termiņa beigām, un tas paredz arī Horm...
  • Jau sesto reizi prasīta Siliņas demisija, taču balsojums Saeimā nenotiek

    Saeima ceturtdien, 5. februārī, tā arī nenonāca līdz balsojumam par opozīcijas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosināto neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (“Jaunā Vienotība”). Pēc vairākas stundas ilgām debatēm opozīcijas deputāti nolēma balsojumā nepiedalīties, tādējādi nenodrošinot kvo...
  • Saeima lemj par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas

    Pēc teju 14 stundu garām debatēm Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, pieņēma likumu, ar kuru Latvija izstāsies no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu – tā dēvētās Stambulas konvencijas. Lēmumu atbalstīja 56 deputāti no “Latvija pirmajā vietā”, Nacionālās...
  • Saeima debatē par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas

    Ceturtdien, 30. oktobrī, Saeimā notiek sēde, kurā deputāti lemj par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencijas. Sēdē valdīja saspringta atmosfēra un plašas debates. Deputāti vairākkārt tika aicināti runāt tikai par priekšli...
  • Miljons priekšvēlēšanām – demokrātijas cena vai politiskās ilūzijas tirgus?

    Oficiālie pārskati atklāj, ka kāda Latvijas politiskā partija savā priekšvēlēšanu kampaņā iztērējusi vairāk nekā miljonu eiro – precīzāk, 1 007 151,62 eiro. No šīs summas vairāk nekā 363 tūkstoši eiro uzrādīti kā izdevumi, uz kuriem attiecas Politisko organizāciju finansēšanas likuma ierobežojumi. Pārējie līdzekļi aizp...