Ceturtdien, 30. oktobrī, Saeimā notiek sēde, kurā deputāti lemj par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencijas.

Sēdē valdīja saspringta atmosfēra un plašas debates. Deputāti vairākkārt tika aicināti runāt tikai par priekšlikumiem, tomēr vairums izmantoja tribīni, lai paustu viedokli par konvenciju kopumā. Diskusiju laikā izskanēja gan aplausi, gan replikas un savstarpēji pārmetumi.

Konvencijas atbalstītāji uzsvēra tās nozīmi sieviešu aizsardzībā un brīdināja par ekonomiskajiem un reputācijas riskiem, ja Latvija izstāsies no līguma. Deputāts Kaspars Briškens (“Progresīvie”) norādīja, ka šāds solis kaitētu investoru uzticībai. Savukārt denonsēšanas piekritēji, tostarp Edmunds Zivtiņš (“Latvija pirmajā vietā”), uzsvēra ideoloģiskos aspektus, apgalvojot, ka konvencija esot “svešas ideoloģijas” instruments.

Emocionālu brīdi radīja deputātes Agitas Zariņas-Stūres (JV) uzstāšanās, kurā viņa dalījās personīgā pieredzē ar ģimenes vardarbību. Kolēģi viņas runu sveica ar aplausiem.

Debašu laikā tika norādīts, ka aptuveni 5000 cilvēku trešdien protestēja pret Latvijas izstāšanos no konvencijas, kamēr ceturtdien pretējā pusē rīkotajā piketā pulcējās aptuveni 20 cilvēki.

Vairāki deputāti, tostarp Leila Rasima (“Progresīvie”) un Skaidrīte Ābrama, uzsvēra, ka konvencija palīdz uzlabot prevenciju un starpinstitūciju sadarbību, lai novērstu vardarbību pirms tā notiek.

Iniciatīva par izstāšanos nāca no opozīcijas, taču to atbalsta arī Zaļo un Zemnieku savienība, kas pieder koalīcijai, tāpēc likuma pieņemšana ir ļoti iespējama. Līdz ar to sabiedrībā pieaug spriedze, un konvencijas jautājums ir izraisījis plašu rezonansi un protestus.

Latvija Stambulas konvenciju ratificēja 2023. gadā, pēc septiņarpus gadu ilgas vilcināšanās. Toreiz tika pievienota deklarācija, kurā uzsvērts, ka termins “sociālais dzimums” neparedz izmaiņas Latvijas tiesību vai izglītības sistēmā.

Konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes no jebkāda veida vardarbības, sekmēt dzimumu līdztiesību un stiprināt preventīvos mehānismus, lai novērstu vardarbību ģimenē.

Kas notiks, ja likumu pieņems?

Ja Saeima pieņems likumu par izstāšanos, Valsts prezidents varēs uz diviem mēnešiem apturēt tā publicēšanu, un šajā laikā jautājumu varēs nodot tautas nobalsošanai, ja to pieprasīs vismaz desmitā daļa vēlētāju. Tāpat Satversmes tiesā varētu tikt iesniegts pieteikums, lai pārbaudītu likuma atbilstību Satversmei un starptautiskajām saistībām.

Avots: lsm.lv

Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu.

Šis likums nosaka īpašu regulējumu apbūves tiesībām, kas ļauj būvēt daudzdzīvokļu īres mājas valsts vai pašvaldības zemē, tostarp sociālās palīdzības ietvaros. Iepriekš apbūves tiesības varēja piemērot tikai nedzīvojamām ēkām vai inženierbūvēm, lai novērstu jaunu dalīto īpašumu rašanos.

Apbūves tiesību termiņš nedrīkstēs pārsniegt 70 gadus. Šādas mājas nedrīkstēs sadalīt dzīvokļu īpašumos vai pārdot daļās, kamēr apbūves tiesības ir spēkā.

Jaunais regulējums mērķis ir attīstīt īres dzīvokļu fondu, piesaistīt privātos attīstītājus māju būvniecībā un nodrošināt efektīvāku valsts un pašvaldību zemes izmantošanu.

Pašvaldībām arī tiks dota iespēja īrēt šos dzīvokļus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, tādējādi palīdzot mazināt mājokļu trūkumu reģionos un veicinot tautsaimniecības izaugsmi, norādīja likumprojekta autori – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Avots:lsm.lv