Latvijā šā gada septembrī reģistrēts lielākais jauno uzņēmumu skaits 2025. gadā – 990 uzņēmumi ar kopējo pamatkapitālu 3,91 miljonu eiro, liecina “Lursoft IT” dati.

Salīdzinājumā ar augustu, kad dibināti 861 uzņēmums, jauno reģistrāciju skaits pieaudzis par vairāk nekā simtu, bet pret pagājušā gada septembri – par vairāk nekā 200 uzņēmumiem. Kopumā šī gada deviņos mēnešos reģistrēti 7871 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 6296.

Vairums jeb 91% no septembrī dibinātajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, savukārt 7,5% – individuālie komersanti. Reģistrēta arī viena jauna akciju sabiedrība – AS “Agrova International”, kuras pamatkapitāls ir 25 tūkstoši eiro.

Lielākais pamatkapitāls reģistrēts SIA “Flagman Payments” – 700 tūkstoši eiro, kam seko SIA “V puse” (300 tūkst. eiro) un SIA “Opticargo” (254 tūkst. eiro). Kopumā ārvalstu kapitāls septembrī ieguldīts 144 jaunajos uzņēmumos, tostarp 23 ar Lietuvas investoru līdzdalību.

Reģistrāciju skaita ziņā līdere ir Rīga ar 454 jauniem uzņēmumiem, kam seko Mārupes novads (44) un Ogres novads (32). Jauni uzņēmumi dibināti visās Latvijas pašvaldībās.

Avots: “Lursoft IT” dati, balstoties uz LR Uzņēmumu reģistra informāciju (dati uz 01.10.2025.)

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas savlaicīgi iegādājas apdrošināšanas polises, saskaroties ar nelaimes gadījumiem vai īpašuma bojājumiem, nereti nonāk situācijā, kurā solītā kompensācija netiek izmaksāta. Viena no biežāk minētajām problēmām ir apdrošinātāju prakse interpretēt līguma nosacījumus sev par labu, lai samazinātu vai pilnībā atteiktos segt zaudējumus.

Piemēram, starp biežāk pieminētajām kompānijām iedzīvotāju stāstos ir arī ERGO, kas atsevišķos gadījumos kompensācijas neizmaksā, pamatojoties uz strīdīgām atrunām līgumā vai formāliem iemesliem, kurus klients nevarēja paredzēt.

Valsts institūciju loma

Iedzīvotāji, kas cenšas panākt taisnīgu attieksmi, bieži vēršas pie uzraugošajām iestādēm – Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK). Tomēr praksē šīs institūcijas nereti nostājas apdrošinātāju pusē, norādot, ka kompānijas darbojušās atbilstoši noslēgtajam līgumam. Tas rada sabiedrībā jautājumus par interešu līdzsvaru un to, vai klientu tiesības tiek pietiekami aizstāvētas.

Sabiedrības neapmierinātība pieaug

Sociālajos tīklos un patērētāju forumos arvien biežāk parādās sūdzības par apdrošināšanas kompāniju nevēlēšanos izmaksāt kompensācijas. Cilvēki norāda, ka, samaksājot regulārus prēmiju maksājumus, viņi sagaida godīgu un savlaicīgu palīdzību, bet praksē nākas sastapties ar ilgstošu birokrātiju, kavēšanos un atteikumiem.

Ekspertu viedoklis

Nozares eksperti uzsver, ka galvenais iemesls šādai situācijai ir nepietiekama klientu aizsardzība un neskaidri formulēti līguma nosacījumi. Lai gan apdrošināšanas tirgus ir stingri regulēts, klientiem bieži vien nav pietiekamu juridisku zināšanu, lai saprastu visus riskus.

Vai nepieciešamas reformas?

Sabiedrības spiediens un pieaugošais neapmierināto klientu skaits liek domāt par nepieciešamību pēc pārmaiņām. Juristi iesaka ieviest stingrākas prasības līgumu caurspīdīgumam un efektīvākus mehānismus, kas nodrošinātu, lai apdrošināšanas kompānijas nespētu izvairīties no taisnīgas izmaksas.