Pārkāpumus konstatē katrā trešajā no vasaras sezonā apsekotajiem izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumiem

 

Autori: Sintija Ambote (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)

Valsts darba inspekcijas (VDI) tematiskajās pārbaudēs šovasar apsekoti vairāk nekā 100 izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumi un katrā trešajā konstatēti pārkāpumi. Tie lielākoties saistīti ar nereģistrētiem darbiniekiem. Tikmēr nozare jau ilgstoši pauž, ka uzņēmumi ir grūtībās gan pandēmijas seku, gan tūristu skaita samazinājuma dēļ, kas veicina arī ēnu ekonomiku.

Pārbaudēs atklāj nereģistrētu nodarbinātību

Valsts darba inspekcija pārbaudēs šovasar konstatējusi 126 pārkāpumus viesmīlības un ēdināšanas nozarē, tostarp uzņēmumiem piemēroti arī sodi par nereģistrēti nodarbinātām personām.

Tāpat pārkāpumi konstatēti saistībā ar atvaļinājumu nepiešķiršanu, kā arī atalgojuma un virsstundu apmaksu, stāstīja Darba inspekcijas pārstāve Sandra Zariņa.

"Šajās pārbaudēs mēs konstatējām arī 25 nereģistrēti nodarbinātas personas, arī redzējām to, ka ļoti produktīvi bija mums atrast tieši tad, kad varbūt vismazāk gaidīja darba devējs, tas ir, pēc darba laika vai brīvdienās," stāstīja Sandra Zariņa.

"Vienā uzņēmumā mēs trešo gadu pēc kārtas noķeram nereģistrēti nodarbinātas personas, šoreiz tas bija jaunietis.

Un jāpiezīmē arī šīs nozares varbūt mazkvalificētu darbinieku nezināšanu. Savas tiesības viņi neapzinās, viņi tic darba devēju solījumiem, kad, viņus pieņemot darbā, neslēdz uzreiz darba līgumu, bet piedāvā pamēģināt, paskatīties, kā tev šis darbs patīk trauku mazgātājam vai istabenei, piemēram. Un cilvēki strādā, un pēc kāda laika tomēr viņu atbrīvo, un tad nekādas samaksas nav, un tad viņi vēršas pie mums," norādīja Zariņa.

No nozares darbiniekiem šogad gandrīz 400 iesniegumu

No pašiem nozares darbiniekiem šogad Darba inspekcijā kopumā saņemti teju 400 iesniegumi.

Izmitināšanas un ēdināšanas darbinieku sūdzības veido aptuveni 10% no kopējā iesniegumu skaita.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis vērtēja, ka daļa uzņēmumu pārkāpumus veic neapzināti. Viņš arī norādīja, ka nozare kopš pandēmijas joprojām ir grūtībās un arī tūristu skaits ir būtiski zemāks.

"Tad ir jautājums, vai tas ir tā kā apzināti, piemēram, četri darbinieki strādā, kas nav noformēti, un tad mūk ārā pa visām durvīm, kad nāk Darba inspekcija, vai arī tas ir, ka visi darbinieki ir noformēti un strādā ar līgumiem un nodokļi tiek maksāti, un ir, piemēram, jaunietis, kas pirmo dienu mēģina sevi kādā amatā, un vienkārši nelaimīgi sagadās, ka atnāk Darba inspekcija. Nu, tie gadījumi būtu jānošķir, bet, protams, tā nozares problemātika, par ko mēs runājam, par darbaspēka nodokļu slogu, par PVN, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, un darbaspēka nodokļu slogs ir augstākais Baltijā, kas, protams, arī veicina šo, iespējams, ieslīdēšanu pelēkajā zonā," sprieda Jānis Jenzis.

Darba inspekcijā vēl norādīja, ka pēdējos trīs gados viesmīlības nozarē pieaug pārbaudēs konstatēto nereģistrēti nodarbināto skaits un minētās tematiskās pārbaudes turpināsies līdz gada beigām.

 

Avots: lsm.lv

Drukāt

Par šī gada labākajām sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvām atzīst biedrību «Tavi draugi» un platformu «Bourzma»

Par šī gada labākajām sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvām atzītas biedrība "Tavi draugi" un radošās ilgtspējības platforma "Bourzma", informēja konkursa "Tam labam būs augt" rīkotāju pārstāve Līga Ivanova.

Konkursa žūrijas balvu saņēma biedrība "Tavi draugi" ar ideju nederīgos ziedotos priekšmetus atjaunot un iznomāt kā inventāru.

Savukārt skatītāju balsojumā par labāko tika atzīta radošās ilgtspējības platforma "Bourzma" ar ieceri izveidot tekstila augšupstrādes darbnīcu ilgtspējīga apģērba radīšanai.

Katrs uzvarētājs no konkursa organizatoriem – Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un "Luminor" bankas – saņēma naudas balvu biznesa attīstībai 4000 eiro vērtībā.

Konkursa "Tam labam būs augt" finālā šogad sociālās uzņēmējdarbības idejas prezentēja desmit esošie un topošie sociālie uzņēmēji. Kopumā šogad konkursā tika saņemti 92 pieteikumi.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Regita Zeiļa stāstīja, ka noteikt desmit finālistus bija īpaši grūts uzdevums, taču tas ir labs rādītājs, jo apliecina, ka sociālās uzņēmējdarbības joma kļūst arvien populārāka un spēcīgāka.

Konkursa finālistiem tika piešķirtas arī vairākas simpātiju balvas. Attīstības finanšu institūcija "Altum" savu balvu piešķīra biedrībai "Krapes muiža" no Ogres novada ar ideju par vides labiekārtošanu lauku tūrisma veicināšanai un makšķerēšanas vietas izveidi cilvēkiem ratiņkrēslā.

Tikmēr sociālās uzņēmējdarbības pionieris Latvijā "Otrā Elpa" balvu pasniedza "Mombee.lv" – platformai, kur saņemt informatīvo, emocionālo un praktisko atbalstu topošajiem un jaunajiem vecākiem, īpaši māmiņām ar pēcdzemdību depresiju.

Savukārt "Luminor" banka apbalvoja jūrmalnieces Elīnas Zanderes iniciatīvu "Veselība katrā kumosā", kas piedāvā specializētas pārtikas ražošanu cilvēkiem pēc onkoloģiskām un citām saslimšanām.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija savu simpātiju balvu piešķīra uzņēmumam "IziPizi" no Ogres novada ar ieceri pilnveidot pārtikas pakomātu tīklu Latvijā ražotās un audzētās pārtikas noieta veicināšanai.

Konkursa rīkotāji atgādina, ka pagājušajā gadā konkursa žūrijas balvu saņēma ogrēnietes Zanes Bērziņas iniciatīva "Vai viegli uzvilkt bikses?". Pēc viņu teiktā, šī iniciatīva patlaban stabili darbojas kā sociālais uzņēmums "Vilbers" un ražo specializētu apģērbu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Savukārt skatītāju balsojumā par labāko tika atzīta "BJMK Rokskola" – sociālais uzņēmums no Jelgavas, kas piedāvā alternatīvu mūzikas izglītību atbalstošā vidē.

 

Avots: lsm.lv

 

Drukāt

Plāno ieviest higiēnas kursus ēdiena piegādātājiem

Autori: Zanda Ozola-Balode (Panorāma)

 

Zemkopības ministrija (ZM) sākusi strādāt pie noteikumiem, kas ēdiena kurjeriem liktu apgūt elementāras higiēnas prasības attiecībā uz ēdiena piegādēm. Nozares ministrs norādīja, ka iniciatīva saistīta ar patērētāju sūdzībām, kā arī ar sociālo tīklu vietnēs redzamiem video ar kurjeriem, kuri atver piegādājamā ēdiena iepakojumus. Lai gan piegāžu platformu pārstāvji sola sadarboties, joprojām ir daudz jautājumu, to skaitā, vai prasība apgūt kursus latviešu valodā kurjeriem, kuri valodu neprot, nekļūs par formalitāti bez ieguvuma.

 

Video ar kurjeru, kurš atver ēdinātāja iepakotu ēdiena iesaiņojumu, kā arī blakus esošā kurjera uzvedība, ir plaši apspriests un izplatīts sociālajos medijos. Tas zināmā mērā ietekmējis arī ZM lēmumu noteikt prasības ēdiena piegādātājiem, apmācot viņus higiēnas pamatnoteikumos.

"Cilvēki vēlas, lai tie, kas piegādā, lai viņi ir apguvuši higiēnas prasības un lai viņi apguvuši elementārus, tā teikt, pamatprincipus, kā rīkoties ar pārtiku," skaidroja zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība).

Šo ideju atbalsta arī Latvijas Restorānu biedrība, uzsverot, ka restorāniem prasības ir stingras.

"Tajā brīdī, kad mēs pēc visām šīm prasībām esam brīnišķīgi sagatavojuši ļoti garšīgu ēdienu, pieslēdzas kurjerdienesti, un tālāk mēs pilnīgi  pazaudējam kontroli par gala iznākumu," atzina Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

ZM noteikumi vēl top. Nianses nav zināmas, taču ir skaidrs, ka kursi par higiēnas pamatprincipiem plānoti latviešu valodā. Lai gan kurjeriem kā pašnodarbinātajiem latviešu valoda būtu jāzina, lai sazinātos ar klientiem, realitāte ir pavisam cita.

"Visa apmācība notiek latviešu valodā, un par to vispār nevar būt šaubu, jo man liekas, ka attiecībā uz pārtikas kvalitāti un uz valodu, es domāju, šeit nekādu kompromisi nav pieļaujami," uzskata zemkopības ministrs.

Tikmēr restorānu biedrībā norāda, ka kompromisi, visticamāk, būs jāatrod.

"Mūsu mērķis jau droši vien nav visiem visiem pasaules iedzīvotājiem iemācīt latviešu valodu, bet nodrošināt kvalitatīvu, higiēnisku piegādes pakalpojumu," piebilda Jenzis.

Latvijā populārākās ēdienu piegādes pakalpojumu platformas ir "Wolt" un "Bolt". Gan "Wolt", gan "Bolt" rakstiskā atbildē norādīja, ka ir gatavi sadarboties ar ZM, tāpat strādājot arī proaktīvi, lai veicinātu higiēnas prasību izpratni kurjeru vidū. Vēl "Bolt", piemēram, plāno restorāniem izdalīt uz iepakojuma līmējamas uzlīmes, lai saņēmējs būtu pārliecināts, ka ēdiens pie klienta nonācis neskarts.

 

Avots: lsm.lv

Drukāt

«airBaltic» īsteno papildu obligāciju laidienu 40 miljonu eiro apmērā

Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija

 

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" īstenojusi 2024. gada maijā emitēto nodrošināto obligāciju ar 14,50% procentu likmi papildu laidienu 40 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2029. gadā, tādējādi kopējam emisijas apjomam sasniedzot 380 miljonus eiro.

Kā norādīja aviokompānijā, šī papildu obligāciju emisija atbilst "airBaltic" stratēģiskajam finanšu plānam, ļaujot lidsabiedrībai nostiprināt savu finansiālo stāvokli un nodrošināt finansiālo elastību laikā, kad uzņēmums īsteno savus izaugsmes plānus un virzās uz iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

""airBaltic" regulāri izvērtē stratēģijas, lai mazinātu makroekonomiskās un nozarei raksturīgās problēmas, tāpēc pašreizējā situācijā likviditātes avotu pieejamības uzlabošana ir saprātīga pieeja. No šīs emisijas gūtie ienākumi stiprinās "airBaltic" likviditātes stāvokli, kas ļaus turpināt īstenot stratēģiskās iniciatīvas," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Paredzams, ka norēķini par obligācijām notiks 2024. gada 24. oktobrī un tās tiks kotētas "Euronext Dublin" biržā.

KONTEKSTS:

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" šī gada maijā paziņoja, ka emitējusi 5 gadu un 3 mēnešu nodrošinātās obligācijas 340 miljonu eiro apmērā ar 14,50% procentu likmi.

No kopējās obligāciju summas par 290 miljoniem eiro obligācijas iegādājās privātie investori, bet valsts iegādājās obligācijas par 50 miljoniem eiro.

Savukārt ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā "airBaltic" plāno piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro.

Valdība 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. Vairāki mediji minējuši, ka stratēģiskais investors varētu būt Vācijas aviokompānija "Lufthansa".

 

Avots: lsm.lv

 

Drukāt

Prokurore skaidro, kāpēc lūgusi piespriest Ievai Raubiško cietumsodu

Sociālpolitoloģe, Latvijas Universitātes docente Ieva Raubiško Foto: Ieva Čīka/LETA

 

Prokurores ieskatā pusotrs gads cietumā biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" projektu vadītājai Ievai Raubiško apsūdzībās par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu atturētu citas personas no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Oktobra sākumā Latgales rajona tiesā Rēzeknē prokurore tiesu debatēs ir lūgusi piespriest vienu gadu un sešu mēnešu cietumsodu Raubiško apsūdzībās par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai.

Prokurore Irina Kudrjavceva-Dilba aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam, nosakot soda veidu, tiek ņemts vērā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgās personība, savukārt nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Noziedzīgais nodarījums tika vērsts pret pārvaldes kārtību Latvijas valsts robežas šķērsošanas jomā. Prokurores ieskatā nozīmīgi ir uzsvērt, ka Latvija ir Eiropas Savienības priekšpostenis ne tikai nelegālās migrācijas, bet arī jelkādu citu pārrobežas organizētās noziedzības izpausmju apkarošanā.

Apsūdzētajai inkriminētās darbības raksturojamas kā īpaši bīstamas un kaitīgas, jo veiktas laikā kad, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, četrās pašvaldībās bija izsludināta ārkārtēja situācija saistībā ar Baltkrievijas organizēto hibrīduzbrukumu nelegālās migrācijas jomā, norādīja prokurore.

Šādas darbības faktiski sekmē un atbalsta Baltkrievijas realizētā hibrīdapdraudējuma īstenošanu, destabilizē tiesisko kārtību un rada būtisku sabiedrības un valsts drošības interešu apdraudējumu. Tādējādi sodam par izdarīto ir jābūt tādam, kas attur personas iesaistīties šādās noziedzīgās darbībās un veicina soda prevencijas uzdevuma izpildi, nostiprinot ne tikai vainīgās personas, bet arī citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, uzsvēra prokurore.

Atbildību mīkstinošie apstākļi Raubiško netika konstatēti, savukārt konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis - noziedzīgs nodarījums izdarīts ārkārtējās situācijas laikā.

Turklāt atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta lēmumu citā lietā, prokurore norādīja, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi ar personību pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu, nesasniegs soda mērķi - sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.

Šādas situācijas neveicina arī soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

Jau ziņots, ka nākamā sēde paredzēta 30.oktobrī plkst.14.30, kad apsūdzētā varēs teikt pēdējo vārdu. Spriedums paredzēts 31.oktobrī.

Organizācijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka pērna gada janvārī Raubiško, saņemot atkārtotu lūgumu pēc palīdzības no vairākiem Sīrijas izcelsmes cilvēkiem, kas ilgstoši atradās pie Latvijas-Baltkrievijas robežas, vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Minētie cilvēki bija vairākkārt šķērsojuši Latvijas-Baltkrievijas robežu ar mērķi lūgt patvērumu un tikuši novirzīti atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju.

Pēc tam, kad ECT bija lēmusi par pagaidu pasākumu ieviešanu attiecībā uz minētajiem patvēruma meklētājiem - viņu neizraidīšanu no Latvijas teritorijas un nodrošināšanu ar pārtiku, ūdeni, apģērbu, medicīnisko palīdzību un pagaidu mājokli, Raubiško kopā ar "Gribu palīdzēt bēgļiem" biedru Egilu Grasmani devās uz Latvijas-Baltkrievijas robežu, lai pārliecinātos, ka tiesas lēmums tiks izpildīts un Sīrijas pilsoņi saņems nepieciešamo humāno palīdzību. Par šīm darbībām tika ierosināts kriminālprocess, un Raubiško vēlāk tika apsūdzēta par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai.

 

Avots: apollo.lv

Drukāt

Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs ir brīvas vietas

Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ir pieejamas brīvas vietas, uz kurām var pretendēt bērni, kuri nav saņēmuši uzaicinājumu sakarā ar rindas pienākšanu izvēlētajā bērnudārzā.

Reģistrēties uz brīvajām vietām pirmsskolas izglītības iestādēs var portālā “latvija.gov.lv”.

Neskaidrību vai jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar Pirmsskolu nodaļu pa tālruni +37167026818 vai +37167026841.

Saraksts ar brīvajām vietām, kurā regulāri tiek aktualizēta informācija pēc grupu piepildījuma, pieejams: Brīvās vietas pašvaldības pirmsskolās.

Informāciju sagatavoja: Sindija Grāvere, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore,e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..              

Drukāt

Atklāta informatīvā kampaņu par adoptēto bērnu identitāti “Saknes ir svarīgas!”

Trešdien, 9. oktobrī, Labklājības ministrija sākusi informatīvu kampaņu par adoptēto bērnu identitāti “Saknes ir svarīgas! Izstāsti bērnam viņa adopcijas stāstu!” Tās mērķis ir sekmēt adoptētāju, potenciālo adoptētāju un sabiedrības izpratni par identitātes atklāšanas nozīmīgumu adoptētā bērna labvēlīgai attīstībai. Kampaņā adoptētāji tiek aicināti savlaicīgi atklāt adoptētajiem bērniem viņu adopcijas stāstu, jo tas ir pamats bērna identitātei, pašapziņai un emocionālajai stabilitātei.

Kampaņas ietvaros plānotas dažādas aktivitātes, informējot sabiedrību par adoptētājiem pieejamo atbalstu, kā arī organizējot adoptētāju un speciālistu diskusijas, atspoguļojot adoptēto pieredzes stāstus.

Labklājības ministrs Uldis Augulis, atklājot kampaņu, uzsver: “Ir būtiski laikus atklāt adoptētajiem bērniem viņu adopcijas stāstu, jo tas ir pamats bērnu identitātes, pašapziņas un emocionālās stabilitātes veidošanai. Palīdzēt to apzināties un ieteikt, kā stāstīt bērnam par viņa identitāti – tieši par to arī ir šī kampaņa.”

Latvijā vidēji tiek adoptēti 100 bērni gadā – beidzamajos gados gan vērojams neliels adoptēto bērnu skaita samazinājums: pērn adoptēti 77 bērni, bet 2022. gadā – 86 bērni. Visbiežāk adoptētāji izvēlas adoptēt bērnus jaunākā vecumā – no viena līdz piecus gadus vecus, 2023. gadā šajā vecuma grupā adoptēti 48 bērni. Atsevišķos gadījumos Latvijas adoptētāji apsver iespēju vienlaicīgi adoptēt divus vai trīs bērnus. 2023. gadā vienlaicīgi divus bērnus adoptēja sešas Latvijas adoptētāju ģimenes, 2021. un 2022. gadā - 13 adoptētāju ģimenes, savukārt 2020. gadā vienlaicīgi divus bērnus adoptēja 19 Latvijas adoptētāju ģimenes. 2023. gadā viena ģimene adoptēja vienlaicīgi trīs bērnus.

"Katra cilvēka stāsts ir šī cilvēka īpašums. Arī adoptēto bērnu stāsts pieder tikai un vienīgi viņiem. Adoptētājiem nav tiesības šo stāstu slēpt vai sagrozīt, jo tas nav viņu stāsts. Bet viņi var būt bērnam līdzās, kad viņam nāksies ieiet savas dzīves tumšākajās vietās," tēmas aktualitāti komentē Vēsma Sandberga, "Latvijas kristīgās alianses bāreņiem" valdes priekšsēdētāja.

Lai palīdzētu adoptētājiem atklāt bērna adopcijas stāstu, kampaņas ietvaros radīts informatīvs materiāls, kas sniedz ieskatu, kā runāt ar bērnu par viņa pagātni, izcelsmi un citiem ar viņa identitāti saistītiem jautājumiem. Materiālā pieejama arī informācija, kur meklēt palīdzību un papildu resursus, lai šī saruna notiktu pēc iespējas bērna vecumam atbilstošākā veidā. Tāpat radīti video stāsti, kuros adoptētie un adoptētāja dalās pieredzē, izceļot identitātes stāstu nozīmīgumu. Informatīvo materiālu iespējams skatīt Labklājības ministrijas mājaslapā, savukārt video stāsti pieejami Labklājības ministrijas sociālajos tīklos, tie tiks secīgi izvietoti kampaņas gaitā.

Bērnu aizsardzības centrā notika ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem un citiem interesentiem organizēts informatīvās kampaņas par adoptētā bērna identitāti “Saknes ir svarīgas!” atklāšanas pasākums, kurā tā dalībnieki tika iepazīstināti ar kampaņas mērķiem, norisi un materiāliem, lai sagatavotā informācija sasniegtu pēc iespējas lielāku adoptētāju loku.

Pasākumā ar ieteikumiem, kā stāstīt bērnam par viņa identitāti, dalījās "Latvijas kristīgās alianses bāreņiem" valdes priekšsēdētāja Vēsma Sandberga, pieredzes stāstus atklāja Biedrības "Terēze" valdes priekšsēdētāja Ārija Martukāne, bet par pieejamo atbalstu ģimenēm identitātes saglabāšanai stāstīja SAIF Kurzemes ģimeņu atbalsta centra "Liepāja" vadītāja Guna Krēgere-Medne. Tāpat pasākuma viesus uzrunāja Bērnu aizsardzības centra Metodiskās vadības un analītikas departamenta direktore Inga Eizengrauda, vienlaikus aicinot iepazīties ar jaunajām Bērnu aizsardzības centra telpām Rīgā,  Citadeles ielā 7. Visu oktobri kampaņas ietvaros plānotas dažādas aktivitātes, kā piemēram, jau šī gada 15. oktobrī Labklājības ministrijas Facebook vietnē tiks pārraidīta tiešsaistes diskusija, kurā dalībnieki un jomas eksperti dalīsies ar pieredzi un ieteikumiem, uzsverot emocionālos pārdzīvojumus un nelabvēlīgās sekas identitātes slēpšanai.

Avots: lm.gov.lv

Drukāt

Pirmajā nedēļā par Rīgas apkaimju attīstības iecerēm nobalsots vairāk nekā 8000 reižu

Līdz 31. oktobrim rīdzinieki aicināti balsot par kādu no 22 Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrību līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Pirmajā balsošanas nedēļā par tām nobalsots jau vairāk nekā 8000 reižu.

Pirmās balsošanas nedēļas laikā visbiežāk iedzīvotāji balsojuši par velotrases izveidi blakus Rīgas 45. vidusskolai, starp Teikas un Čiekurkalna apkaimēm, noēnojuma ierīkošanu bērnu rotaļu laukumā Barona ielā, rotaļu un sporta laukuma izveidi Purvciemā, moderna betona skeitparka izbūvi Bolderājā, drošas ietves izbūvi Murjāņu ielā gar Juglas mūzikas skolu, sporta zonas ieviešanu Pļavniekos, atpūtai un sportam paredzēta laukuma labiekārtošanu Vecāķos, vertikālas skeitrampas uzstādīšanu Sarkandaugavā, basketbola laukuma izbūvi Ķengaragā un pastaigu takas ierīkošanu Zunda krastmalā Ķīpsalā.

Balsošana par visām 22 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm notiek vietnē balso.riga.lv un klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu punktos – Brīvības ielā 49/53, Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Ieriķu ielā 43A un Gobas ielā 6A. Katrs iedzīvotājs var nobalsot tikai vienu reizi, tātad atbalstīt tikai vienu projektu. Balsot var ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu. Balsošana noslēgsies 31. oktobrī plkst. 21.00.

Rīgas pašvaldība īstenos visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušos projektus, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 700 000 eiro. Viena projekta  īstenošanai pašvaldība piešķirs līdz 100 000 eiro.

Pērn konkursā kopā tika saņemti 48 projektu pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 33 371 reižu, atbalstot desmit projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni +37167037647.

Informāciju sagatavoja: Sabīne Solovjeva, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore,  e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..

Drukāt