2025. gada izmaiņas grāmatvedības un revīzijas jomā

Izveidots .

  1. Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, ir izstrādāti vairāki likumi: Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie likumi, ar kuriem veikti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Minētie likumi Saeimā pieņemti 2024. gada 26. septembrī.

    Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums nosaka likuma subjekta (uzņēmuma) pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavojams) kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj šā uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem.

    Likuma prasības tiek ieviestas pakāpeniski un ar 2025. gada 1. janvāri pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz visām lielajām sabiedrībām, uz kurām iepriekš vēl neattiecās prasības par nefinanšu paziņojuma sagatavošanu. Savukārt tām sabiedrībām, kurām jau bija pienākums sagatavot nefinanšu paziņojumu, iesniedzot 2025. gadā gada pārskatu par 2024. gadu, ilgtspējas ziņojumam jābūt iekļautam vadības ziņojumā.
     
  2. Lai mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums) koriģētu, ņemot vērā inflāciju periodā no spēkā esošo robežvērtību noteikšanas, Saeima 2024. gada 26. septembrī pieņēma likumu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", ar kuru minētās robežvērtības ir palielinātas par 25%. Tāpat par 25% ir palielinātas mazo sabiedrību kritēriju robežvērtības, kuras sasniedzot mazo sabiedrību gada pārskati tiek pakļauti obligātai zvērināta revidenta revīzijai vai ierobežotai pārbaudei.

    Koriģētās jaunās sabiedrību lieluma robežvērtības piemērojamas, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā).
     
  3. Ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā  Saeimā 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Grāmatvedības likumā" (izsludināts 2024. gada 12. novembrī), kas nosaka strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) pakāpenisku ieviešanu.

    Uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē ir noteikts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz samaksāšanai citam uzņēmumam – budžeta iestādei (t.i., budžeta iestādei; no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai un budžeta nefinansētai iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē), noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tādējādi ar 2025. gada 1. janvāri starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm tiks uzsākta rēķinu aprite, izmantojot strukturētus e-rēķinus. Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attiecas arī uz fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību.

    Attiecībā uz darījumiem, kuri noslēgti līdz 2024. gada 31. decembrim un kuros uzņēmums izsniedz attaisnojuma dokumentu budžeta iestādei, ir noformējams strukturēts elektroniskais rēķins ne vēlāk kā ar 2026. gada 1. janvāri. Tādējādi, ja darījums ar budžeta iestādi noslēgts līdz 2024. gada 31. decembrim, attiecībā uz šiem darījumiem pāreja uz strukturētu e-rēķinu izmantošanu no 2025. gada 1. janvāra nav obligāta, bet prasība lietot strukturētu rēķinu stājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra.
     
  4. Ar grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā, kas stājās spēkā ar 2024. gada 17. oktobrī, noteikts, ka, sākot ar 2025. gadu, lai sniegtu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus, zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām:
    • jāsaņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas piešķirtās tiesības minēto pakalpojumu sniegšanai, un jābūt reģistrētām Zvērinātu revidentu reģistrā un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.
    • jāievēro Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdotais 3000. Starptautiskais apliecinājuma uzdevumu standarts (SAUS) "Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude". Šā standarta ievērošana minētā apliecinājuma pakalpojuma  uzdevuma veikšanai ir līdz dienai, kad stāsies spēkā Eiropas Komisijas pieņemtie ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standarti, tātad līdz 2026.gada 1.decembrim. Ilgtspējas ziņojuma vienotā elektroniskā formāta un ilgtspējas ziņojumā satura atbilstības iXBRL iezīmētajai informācijai ar ESRS XBRL Taksonomijas Regulu pārbaudi varēs veikt, kad būs stājušās spēkā Eiropas Savienības vienotās ilgtspējas ziņojuma iezīmēšanas (marķēšanas) tehniskās prasības, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Komisijas deleģēto tiesību aktu, ar kuru groza regulu (ES) Nr. 2019/815.
    • Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniedzēji tiek uzraudzīti (regulēti) (Revīzijas pakalpojumu likums nosaka izglītības prasības, kvalifikācijas eksāmenu noteikumi un kārtība, regulāras kvalifikācijas un profesionālās tālākizglītības prasību pārbaudes, iekšējās un ārējās kvalitātes kontroles pārbaudes).
    • Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā  noteic, ka uz visiem pretendentiem, kuri kārtos zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, sākot eksāmenu sesiju 2025. gadā, ir piemērojama Revīzijas pakalpojuma likuma prasības attiecībā uz obligātajām apmācībām kvalifikācijas eksāmenu priekšmetos.

 

Avots: fm.gov.lv

Add a comment

Drukāt

Netiešo nodokļu izmaiņas 2025. gadā - PVN

Izveidots .

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri PVN samazinātā likme 12% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem ir noteikta kā pastāvīga norma.

Atvieglojumi maziem un vidējiem uzņēmumiem:

  • Ir paredzēts atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Direktīvas prasībām. Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek noteiktas tiesības MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts. Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai ir MVU gada apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES,  kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība ir attiecināma arī uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē.
  • Slieksnis reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, sākot ar 2025.gadu , tiks aprēķināts nevis par iepriekšējiem 12 mēnešiem kā līdz šim, bet gan par kalendāra gadu. Tiek precizēti arī darījumu veidi, kas veido PVN reģistrācijas slieksni. Papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi.  Pie tam, ja vienā kalendāra gadā ir sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tad nākamajā gadā MVU ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju un jāmaksā PVN. Tas ir attiecināms arī uz tiem MVU, kuriem atbilstoši likuma grozījumiem aprēķinātais PVN reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts 2024. gadā.
  • Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek ieviests, tā saucamais, pārejas periods tiem PVN  maksātājiem, kam apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, no kura jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un jāsāk maksāt PVN. MVU varēs turpināt nemaksāt PVN līdz kalendārā gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro par vairāk nekā 10%, tas ir, 5 000 eiro. Tomēr, ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 55 000 eiro tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN no minētās vērtības pārsniegšanas brīža.

Citi grozījumi pievienotās vērtības nodokļa normatīvajos aktos:

  • Atbilstoši ES Direktīvas regulējumam Pievienotās vērtības nodokļa likumā virtuālajiem kultūras, sporta un līdzīga veida pasākumiem ir precizēta pakalpojumu sniegšanas vieta, kas ir noteikta kā pakalpojuma  saņēmēja saimnieciskās darbības vai mītnes vieta, nevis pasākuma norises vieta.
  • Pievienotās vērtības nodokļa likumā atbilstoši ES direktīvai ir precizēts regulējums attiecībā uz īpašā PVN piemērošanas režīma darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām piemērošanu.

 Ir noteikti jauni ar PVN neapliekamie medicīnas pakalpojumi:

  • ārstniecības procesā nozīmēta uztura rekomendācija;
  • personai aptiekās sniegtā farmaceitiskā aprūpe;
  • paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums.
  • Sākot ar 2025.gadu Latvijā reģistrētās citu dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kā arī Latvijā reģistrētās trešo valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības oficiālo vajadzību nodrošināšanai varēs iegādāties preces un saņemt pakalpojumus Latvijas teritorijā vienkāršotā procedūrā. Turpmāk, lai darījumiem ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām piemērotu PVN 0% likmi, būs nepieciešams Ārlietu ministrijas apstiprināts PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikāts vai diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības izsniegtais atbrīvojuma sertifikāts, kas izdots uz Ārlietu ministrijas lēmuma pamata.

Grozījumi, kas stāsies spēkā ar 1.jūliju:

2025.gada 1.jūlijā stājas spēkā regulējums, kas nosaka īpašo reģistrācijas kārtību PVN maksātājiem, kas nav sasnieguši PVN reģistrācijas slieksni 50 000 apmērā, bet saņem pakalpojumus no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu PVN maksātājiem vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā. Šiem maziem uzņēmumiem PVN maksājams tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu PVN maksātājiem vai veikto preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, bet nebūs pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz tie reģistrēsies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā atbilstoši vispārīgai kārtībai. 

 

Avots: fm.gov.lv

Add a comment

Drukāt

Solidaritātes iemaksas likums, kas piemērojams, sākot ar 2025. gada 1. janvāri

Izveidots .

Solidaritātes iemaksas likums, kas piemērojams, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, paredz:

  • Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā veikt solidaritātes iemaksas;
  • Solidaritātes iemaksas bāze tiek noteikta kā solidaritātes iemaksas maksātāja kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, kas aprēķināti par pieciem finanšu gadiem (2018.-2022. gads);
  • Solidaritātes iemaksu maksā, piemērojot 60% likmi solidaritātes iemaksas bāzei;
  • Maksāšanas periods ir kalendārais gads, paredzot, ka ir veicami solidaritātes iemaksas avansa ceturkšņa maksājumi;
  • Solidaritātes iemaksa ir jāveic par trijiem maksāšanas periodiem – par 2025., 2026. un 2027. gadu;
  • Likumā ir paredzēta iespēja piemērot solidaritātes iemaksas atlaidi (25%, 50%, 75% un 100% apmērā), ja solidaritātes iemaksas maksāšanas periodā kredītiestādes kreditēšanas apmērs tiek būtiski palielināts. Atlaides apmērs atkarīgs no kreditēšanas apmēra pieauguma pārskata gadā pret iepriekšējā gada apmēru.

 

Avots: fm.gov.lv

Add a comment

Drukāt

Izmaiņas mikrouzņēmumu nodoklī 2025. gadā

Izveidots .

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, samazināt administratīvo slogu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri.

No 2025. gada 1. janvāra:

  • personai būs tiesības atkārtoti reģistrēties par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju arī taksācijas periodā (kurā tā pārtraukusi saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu) un pēctaksācijas periodā, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā;
  • par vienu taksācijas gadu tiek pagarināts laika periods, pēc kura mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs zaudē savu statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma. Turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs savu statusu zaudēs ar nākamo taksācijas periodu šādos gadījumos:
    • vispārējā gadījumā – ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav apgrozījuma 2 taksācijas periodus pēc kārtas;
    • ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar taksācijas perioda II ceturksni, un tam nav apgrozījuma 3 taksācijas periodus pēc kārtas (ieskaitot reģistrācijas gadu);
  • ja mikrouzņēmums – fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, – zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, jo tam nav bijis apgrozījuma, Valsts ieņēmumu dienests to izslēgs arī no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra.

No 2026. gada 1. janvāra:

  • Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra pieņems automātiski piecu darba dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda ceturtā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņa;
  • ja fiziskā persona prognozē, ka tā saimniecisko darbību veiks neregulāri, tai būs tiesības izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laikposmu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas perioda ietvaros.

 

Avots: fm.gov.lv

Add a comment

Drukāt

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Izveidots .

 

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ar 2025. gada 1. janvāri:

  • diferencētais neapliekamais minimums tiek aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra (neapliekamais minimums 2025. gadā - 510 eiro mēnesī, 2026. gadā - 550 eiro mēnesī, no 2027. gada - 570 eiro mēnesī);
  • palielināts neapliekamais minimums visa veida pensiju saņēmējiem līdz 12 000 eiro gadā (1 000 eiro mēnesī) un, lai nodrošinātu efektīvu tā piemērošanu, paredzēta iespēja strādājošiem visa veidu pensiju saņēmējiem pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemērot līdzīgās daļās pie pensiju izmaksātāja un citā ienākumu gūšanas vietā (algota darba vietā);
  • ieviestas divu pakāpju nodokļa progresīvās likmes – 25,5% apmērā ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā (saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru), un 33% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz šo slieksni;
  • palielināta piemērojamā nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma un ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, no 20% uz 25,5%;
  • ieviesta nodokļa papildu likme 3% apmērā, kas tiks piemērota ienākumiem virs 200 000 eiro gadā. Ar papildu likmi apliekamajā bāzē paredzēts ietvert ar nodokli apliekamos ienākumus, kā arī atsevišķus ienākumus no kapitāla, kas ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli (dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu, nosacītās dividendes, likvidācijas kvotu);
  • paplašināti nodokļa atvieglojumi maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem. Atvieglojums turpmāk tiks attiecināts arī uz darba devēja segtajiem darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem. Atvieglojuma  apmērs tiks noteikts kopējā limita veidā uz visiem darbiniekiem (reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro);
  • līdz 2027. gada 31. decembrim pagarināts laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokli  ietur ienākuma gūšanas vietā;
  • palielināts ar nodokli neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam līdz 500 eiro, bet darba devēja dāvanām - līdz 100 eiro taksācijas gadā;
  • no 2025. gada vienādots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām) un noteikt tām vienotu atbrīvojuma apmēra limitu 1 500 eiro gadā.
  • līdz 2029. gadam pagarināts termiņš, kurā ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī noteikts atbrīvojums šajā termiņā arī citiem pēc būtības un mērķa līdzvērtīgiem valsts institūciju veiktajiem atbalsta maksājumiem.

 

Avots: fm.gov.lv

Add a comment

Drukāt

Nodokļu izmaiņas Latvijā 2025. gadā: Darbaspēka nodokļi un citi būtiski atvieglojumi

Izveidots .

Latvijā no 2025. gada tiek paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas ietekmēs gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Šīs izmaiņas, kas ietver gan sociālās apdrošināšanas, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) jomas, ir paredzētas, lai palielinātu nodokļu pārskatāmību un atbalstītu sabiedrības labklājību.

1. Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)
No 2025. gada paliks nemainīga vispārējā likme – 34,09%, tomēr tiks paaugstināts VSAOI maksimālais apmērs līdz 105 300 eiro gadā. Tāpat darba devējam un darba ņēmējam būs jāmaksā nemainīga likme – attiecīgi 23,59% un 10,5%.

2. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas tiek piemērots atkarībā no ienākumiem, piedzīvos ievērojamas izmaiņas:

  • Ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tiks piemērota 25,5% likme (pašlaik 20%).
  • Ienākumiem no 20 004 līdz 78 100 eiro gadā (vai līdz 105 300 eiro gadā no 2025. gada) saglabāsies 23% likme.
  • Ienākumiem virs 78 100 eiro gadā (virs 105 300 eiro gadā no 2025. gada) tiek piemērota 33% likme, kas ir paaugstināta no pašreizējās 31%.

3. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi
Arī neapliekamais minimums (NM) tiks mainīts:

  • 2025. gadā tiek atcelts maksimālais neapliekamais minimums (500 eiro mēnesī), un tas tiek aizstāts ar fiksētu neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī, ko piemēros visiem.
  • Pensionāriem palielināsies neapliekamais minimums līdz 1000 eiro mēnesī (šobrīd 500 eiro).

4. Minimālā alga
2025. gadā tiek plānots minimālās algas pieaugums līdz 740 eiro mēnesī, kas ir par 40 eiro vairāk nekā pašreizējais minimums 700 eiro mēnesī.

Šīs izmaiņas norāda uz valdības centieniem nodrošināt taisnīgāku nodokļu slogu un palielināt ienākumu sadali sabiedrībā. Ar šīm izmaiņām tiek cerēts veicināt darba tirgus izaugsmi un labklājības pieaugumu, saglabājot atbilstošu fiskālo politiku.

 

Materiāls balstīts uz fm.gov.lv portāla informācijas, ko apstrādāja chatgpt.

Add a comment

Drukāt

Valdībā atbalstīts pirmais likumprojekts, kas ir daļa no Ekonomikas ministrijas sagatavotā pārtikas cenu samazināšanas plāna

Izveidots .

Ministru kabineta š.g. 14. janvāra sēdē apstiprināts pirmais Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais likumprojekts - grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas ietver vairākus no ekonomikas ministra V.Valaiņa priekšlikumiem pārtikas preču cenu samazināšanai. Likumprojekta mērķis ir novērst pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi, tai skaitā, cenu veidošanā, starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī veicināt godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.

“Latvijas ražotāji un lauksaimnieki ir mūsu ekonomikas mugurkauls, un mums ir pienākums nodrošināt viņiem godīgus spēles noteikumus mazumtirdzniecībā. Šodien Latvijā vietējie ražotāji nereti saskaras ar netaisnīgu attieksmi – veikali piemēro atšķirīgus uzcenojumus un liek maksāt par pakalpojumiem, ko ārvalstu piegādātājiem neprasa. Šāda prakse ir nepieņemama, un mēs to mainīsim,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš uzsver, ka vienlīdzīga attieksme pret vietējiem un ārvalstu ražotājiem nav tikai ekonomikas jautājums – tas ir arī Latvijas pašcieņas jautājums. “Mēs esam pelnījuši, lai Latvijas preces tiek vērtētas tikpat augstu kā importa produkti, un lai mūsu lauksaimnieki un ražotāji ir ne tikai gandarīti, bet arī novērtēti par savu ieguldīto darbu,” atzīst V. Valainis.

Grozījumi likumā paredz noteikt mazumtirgotājam pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, tostarp uzcenojumus, lauksaimniecības un pārtikas preču viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Tāpat šīs normas attieksies arī uz nediskriminējošu attieksmi loģistikas maksas piemērošanā dažādiem piegādātājiem, apjoma atlaižu piemērošanu un piemēroto sankciju piemērošanu.  Plānots, ka Konkurences padome sagatavos vadlīnijas, lai visām pusēm būtu vienota izpratne par šīs normas piemērošanu. Vienlaikus šīs normas piemērošanai paredzēts pārejas periods līdz 2026. gada 1. jūlijam.

Likumprojektā precizētas normas par negodīgas tirdzniecības praksi attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem jeb preču sortimenta vienpusēju grozīšanu, nosakot, ka tirgotājam ir aizliegts mainīt preču sortimentu, ja par to nav rakstveidā paziņots piegādātājam termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām vai par 10 dienām, ja preču sortimenta izmaiņas ir pamatotas ar preču neatbilstību līguma noteikumiem.

Līdz ar grozījumiem likumā nodefinēta lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze un aizliegta vienpusēja sankciju piemērošana par līguma noteikumu pārkāpumiem. Norma nodrošinās precīzāku negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma ievērošanu un piegādātājam nebūs pienākums uzturēt preču krājumus, lai nodrošinātu preču piegādes, par kura apjomu lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs vismaz 30 dienu periodā pirms šo preču piegādes dienas nav informējis piegādātāju  un kurš nav savstarpēji saskaņots. Savukārt ilgtermiņa pasūtījuma prognozes termiņam ir jābūt vismaz 30 dienām, lai to varētu uzskatīt par ilgtermiņa vienošanos par pasūtamo preču apjomiem.

Tāpat likumprojektā iekļauta norma, kas aizliedz piemērot vienpusējas sankcijas par līguma nosacījumu pārkāpumiem vai saistību neizpildi - sankcijas būs piemērojamas gan piegādātājiem, gan mazumtirgotājiem, ja tie neizpildīs savas līgumiskās vai normatīvajos aktos noteiktās saistības. Abām pusēm noteikts pienākums, slēdzot sadarbības līgumu, nodrošināt, ka sankcijas abām pusēm ir līdzsvarotas un tiek piemērotas atbilstoši katras puses atbildības jomām. Tāpat noteikts, ka sankcijas mazumtirgotājs nevar piemērot, ja lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nepiegādāto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības. Savukārt piegādātājs nevar piemērot sankcijas, ja mazumtirgotāja nepasūtīto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības.

Likumprojektā arī noteikts, ka mazumtirgotājam ir jānorēķinās par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, ne ilgāk kā 20 dienās pēc to piegādes. Pašreizējā prakse liecina, ka atruna, kas ļauj pusēm vienoties par citu norēķinu termiņu, tiek izmantota ļaunprātīgi, piespiežot piegādātājus slēgt vienošanos par garākiem norēķinu termiņiem.

Likumprojektā arī pārskatīta atbildība par likuma pārkāpumiem, palielinot naudas soda apmēru līdz četriem procentiem no tirgus dalībnieka neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 euro. Arī šīs normas piemērošanai plānots pārejas periods līdz 2026. gada 1. jūlijam.  Šobrīd likumā noteiktais naudas sods par negodīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem ir viens no zemākajiem starp pārējām ES dalībvalstīm – līdz 0,2 procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 euro.

Vienlaikus EM strādā arī pie citiem iepriekš izziņotajiem priekšlikumiem pārtikas preču cenu samazināšanai. Uzsākts darbs pie likumprojekta, kurā plānots iekļaut regulējumu uzcenojuma griestu noteikšanai ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, zemākās cenas noteikšanai katrā ikdienas patēriņa preču groza kategorijā, kā arī preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanai.

Kopā ar Zemkopības ministriju tiek strādāts pie regulējuma, lai nodrošinātu iespēju tirdzniecības vietās turpināt pārdot pārtikas preces, kam beidzies termiņš "ieteicams līdz...". Savukārt kopā ar Konkurences padomi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) tiek izvērtētas iespējas uzraudzības stiprināšanai, lai nepieļautu pārmērīgu un ilgstošu atlaižu praksi mazumtirdzniecībā. Vienlaikus paredzēts, ka PTAC 2025. gada darba plānā kā viena no prioritātēm tiks noteikta pastiprināta tirgus uzraudzība attiecībā uz esošā akciju cenu norādīšanas regulējuma korektu ievērošanu.

 

Ekonomikas ministrijas 
Sabiedrisko attiecību  nodaļa 
prese@em.gov.lv  

Add a comment

Drukāt

Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2024. gada decembrī

Izveidots .

 

Normatīvā akta nosaukums

Komentārs/skaidrojums

Pieņemšanas datums

Spēkā stāšanās datums

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Būtiskākās izmaiņas likumā:

  • noteiktas divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes – 25,5 % (gada ienākumiem līdz 105 300 eiro) un 33 % (gada ienākumiem virs 105 300 eiro);
  • ieviesta papildu likme (3 %) ienākumiem virs 200 000 eiro gadā, ko piemēro, ja fiziskās personas kopējais gada ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 eiro. Papildu likmi 3 % aprēķina un maksā pats cilvēks – ienākuma saņēmējs – gada ienākumu deklarācijā no gada ienākumu daļas, kas pārsniedz 200 000 eiro;
  • ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma piemēro 25,5 % likmi;
  • noteikts fiksēts neapliekamais minimums un atcelts diferencētais (prognozētais) neapliekamais minimums. 2025. gadā neapliekamais minimums neatkarīgi no ienākumu apmēra ir 510 eiro mēnesī; 550 eiro mēnesī – 2026. gadā; 570 eiro mēnesī – 2027. gadā;
  • palielināts pensionāra neapliekamais minimums no 500 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī (12 000 eiro gadā). Strādājošs pensionārs pensionāra neapliekamo minimumu gada laikā var piemērot dalīti – 500 eiro pie pensiju izmaksātāja un 500 eiro citā ienākumu gūšanas vietā (algota darba vietā);
  • līdz 2027. gada 31. decembrim pagarināts laika periods, kurā autoratlīdzības saņēmēji var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji;
  • palielināts ar nodokli neapliekamais apmērs līdz 500 eiro darba devēja izmaksātajam bēru pabalstam un bērna piedzimšanas pabalstam par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu, savukārt darba devēja dāvanām – no 15 eiro līdz 100 eiro gadā;
  • noteikts vienots atbrīvojuma apmēra limits – 1500 eiro gadā – visām konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām neatkarīgi no tā, vai balva ir saņemta par dalību starptautiskos konkurss/sacensības vai nē. Atbrīvojums saglabāts Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksātai naudas prēmijai, Ministru kabineta balvai un Ministru kabineta naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā;
  • likumā veikti arī citi grozījumi, ar detalizētu informāciju  var iepazīties VID tīmekļvietnē
    Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī no 2025. gada

04.12.2024.

11.12.2024.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Grozījumi likumā veikti, lai  nodrošinātu turpmāku  pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12 procentu apmērā piemērošanu konkrētām pārtikas produktu piegādēm. Tādejādi, ir izslēgts likuma pārejas noteikumu 30. punkts. Minētais punkts paredzēja, ka tikai līdz 2024. gada 31. decembrim PVN samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti).

04.12.2024.

01.01.2025.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Sākot ar 2025. gadu, palielināts valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs un līdz 2027. gadam tas ir noteikts 105 300 eiro apmērā. Līdz 2027. gada 31. decembrim pagarināts pārejas periods, kad autoratlīdzības saņēmējam ir iespēja nereģistrēties kā pašnodarbinātajam un nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no autora atlīdzības maksāt ar ienākuma izmaksātāja starpniecību, piemērojot 25 % likmi.

04.12.2024.

01.01.2025.

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

2025. gada 1. janvārī stājas spēkā šādas izmaiņas: noteikta azartspēļu nodeva par azartspēļu — spēļu automātu spēles, bingo, ruletes (cilindriskās spēles), kāršu spēles, kauliņu spēles, totalizatora, derību un veiksmes spēles pa tālruni — organizēšanas licences pārreģistrācija 45 000 eiro apmērā;

  • noteikta izložu nodokļa likme – 15 procenti.

Ar 2027. gada 1. janvārī stājas spēkā šādas izmaiņas: noteiktas azartspēļu nodokļa likmes — 40 440 eiro ruletei un kāršu un kauliņu spēlēm, 7440 eiro azartspēļu automātiem, 18 procenti no veiksmes spēles pa tālruni un no totalizatora un derību organizēšanas ieņēmumiem, 12 procenti no bingo organizēšanas ieņēmumiem un 15 procenti no to azartspēļu organizēšanas ieņēmumiem, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas.

04.12.2024.

01.01.2025.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums

No 2025. gada 1. janvāra,  fiziskai personai ir tiesības atkārtoti reģistrēties par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju arī tajā pašā gadā (kurā tā pārtraukusi saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu) un nākamajā gadā, ja starplaikā tā nav veikusi saimniecisko darbību citā nodokļu maksāšanas režīmā. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs automātiski zaudēs tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli ar nākamo gadu šādos gadījumos:

  • nav apgrozījuma divus gadus pēc kārtas;
  • nav apgrozījuma trīs gadus pēc kārtas (ieskaitot reģistrācijas gadu), ja reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar gada II ceturksni.

No 2026. gada 1. janvāra, ja mikrouzņēmums – fiziskā persona – zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu tādēļ, ka tam divus gadus nav bijis apgrozījuma, tad Valsts ieņēmumu dienests (VID) automātiski pieņems lēmumu to izslēgt arī no Nodokļu maksātāju reģistra kā saimnieciskās darbības veicēju. VID automātiski pieņems lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no Nodokļu maksātāju reģistra piecu darbdienu laikā pēc mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas par IV ceturksni iesniegšanas termiņa un vienlaikus informāciju publicēs VID tīmekļvietnē. Ja fiziskā persona prognozēs, ka saimniecisko darbību veiks neregulāri, tai ir tiesības izvēlēties reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laikposmu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem gada ietvaros.

04.12.2024.

01.01.2025.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Grozījumi likumā veikti ēnu ekonomikas mazināšanai darījumos būvniecības jomā, taksometru nozarē un naudas apritē. Lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu mazumtirdzniecībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā, noteikts, ka gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā (t. i., tajā vietā, attiecībā uz kuru izpildās šis apgrozījuma kritērijs) nodokļu maksātājs nodrošina iespēju saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Tātad nodokļu maksātājam jāvērtē apgrozījumu atsevišķi: tā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā. Lai mazinātu skaidras naudas apriti, kredītiestādēm noteikts pienākums reizi gadā informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par klientiem, kuri gada laikā bankomātos savos kontos iemaksājuši 7000 un vairāk eiro skaidras naudas. Turpmāk elektronisko darba laika uzskaites sistēma būs jāievieš arī mazākos būvlaukumos - tādos, kur kopējā iepirkuma summa ir no 170 tūkstošiem eiro. Likumā veikti arī grozījumi.

04.12.2024

01.01.2025.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Saistībā ar to, ka 2023. gadā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija, kura, daļēji pārņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcijas, likumā veikti redakcionāli labojumi, aizstājot vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” ar vārdiem “Klimata un enerģētikas ministrija”. Paaugstināta dabas resursu nodokļa likme akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm). Papildināts likuma 9. pielikums, nosakot, ka laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim ir piemērojama šāda nodokļa likme:

  •  akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm) ar pavaddokumentos norādītu siltumspēju (GJ/t) – 0,90 eiro par GJ/t;
  • akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), ja pavaddokumentos nav norādīta siltumspēja, – 25,20 eiro par tonnu. No 2027. gada 1. janvāra ir piemērojama šāda nodokļa likme:
  • akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm) ar pavaddokumentos norādītu siltumspēju (GJ/t) – 1 eiro par GJ/t; • akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), ja pavaddokumentos nav norādīta siltumspēja, – 28 eiro par tonnu

04.12.2024.

01.01.2025.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Ar grozījumiem pakāpeniski tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem, naftas produktiem, kā arī dabasgāzei.

04.12.2024.

01.01.2025.

Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā

Ar grozījumiem likumā noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (turpmāk – TEN) samaksas termiņš, t. i, kalendāra gadam sekojošā gada 31. janvāris.

Kalendāra gadam sekojošā gada 31. janvāris būs gala termiņš, kad par taksācijas periodu būtu jābūt samaksātam TEN. Tādā veidā TEN būs jāmaksā valsts budžetā par kārtējo kalendāra gadu likuma visos 5. panta pantā noteiktajos gadījumos, bet, ja transportlīdzekļa reģistrācijas darbības vai valsts tehniskā apskate nav veiktas, tad ne vēlāk kā līdz kalendāra gadam sekojošā kalendārā gada 31. janvārim un par iepriekšējiem kalendāra gadiem, par kuriem TEN nav maksāts. Grozījumi paredz VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijā” (Ceļu satiksmes drošības direkcija) pienākumu nosūtīt informatīvo paziņojumu, ar kuru preventīvi informēs TEN maksātājus par TEN samaksas pienākumu. Ceļu satiksmes drošības direkcija informatīvo paziņojumu par TEN samaksas termiņu nosūtīs, sākot ar 2026. gadu par 2025. gadu. ikumā indeksētas TEN un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) likmes, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu kopš 2021. gada un kas ir kompensējošais mehānisms darbaspēka nodokļu izmaiņu radītajam samazinājumam valsts budžeta ieņēmumos. Ņemot vērā to, ka pie noteiktām darbībām ar transportlīdzekli, piemēram, reģistrējot, noņemot no uzskaites transportlīdzekli vai nododot numura zīmes utt., TEN maksā par konkrētu mēnešu skaitu, tad TEN likmes ir apaļotas tā, lai, TEN gada likmi dalot ar 12, veidotos skaitlis ar ne vairāk par diviem cipariem aiz komata. Šīs izmaiņas stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Indeksētas UVTN likmes stājas spēkā 2027. gada 1. janvāri.

04.12.2024.

01.01.2025.

Solidaritātes iemaksas likums

Likumu piemēro attiecībā uz solidaritātes iemaksas (turpmāk – iemaksa) aprēķināšanu, deklarēšanu un nomaksu par maksāšanas periodiem, kas sākas 2025., 2026. un 2027. gadā.  Iemaksu maksā Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citu dalībvalstu vai ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā. Likums nosaka solidaritātes iemaksu un tās aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtību, kā arī ar solidaritātes iemaksas administrēšanu saistītos jautājumus.

04.12.2024.

01.01.2025.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likuma 59. pants izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, ja tā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN nav pārsniegusi 50 000 eiro slieksni. PVN reģistrācijas slieksni veido iekšzemē veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība un atsevišķu ar PVN neapliekamu preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība (darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi). Likuma 20. pants papildināts ar trešo un ceturto daļu, nosakot pakalpojuma sniegšanas vietu:

• ja kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai cits līdzīga rakstura pasākuma apmeklējums ir virtuāls, tad pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma saņēmēja atrašanās vieta;

• ja pakalpojums, kurš saistīts ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem, ir sniegts personai, kas nav PVN maksātājs un ir saistīts ar darbībām, kas tiek straumētas vai citādi darītas virtuāli pieejamas, tad pakalpojuma sniegšanas vieta ir šīs personas mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – pastāvīgās uzturēšanas vieta. Likuma 30. panta otrajā daļā izslēgti vārdi “elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma”, nosakot elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vietu pēc vispārīgiem PVN noteikumiem. Likuma 34. pantā desmitā daļa izteikta jaunā redakcijā un pants papildināts ar 10.1 un 10.2 daļu, nosakot, kā aprēķināma nereģistrēta PVN maksātāja vai citas dalībvalsts PVN maksātāja ar PVN apliekamā darījuma vērtība līdz reģistrācijas brīdim, norādot, ka aprēķinātā PVN summa ir iekļaujama darījuma vērtībā. Likumā veikti arī citi grozījumi, ar kuriem var iepazīties VID tīmekļvietnē

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

12.12.2024.

01.01.2025.

Par Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu

Likums apstiprina Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu.

28.11.2024.

26.12.2024.

Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumi Nr. 779 “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumos Nr. 487 “Atbalsta noteikumi Covid-19 krīzes skartajiem sabiedriskās ēdināšanas nozares komersantiem zaudējumu kompensēšanai””

Grozījumi veikti noteikumu 4.3. punktā, precizējot kritēriju atbalsta saņemšanai - komersants, bija tiesīgs pretendēt un saņēmis atbalstu, kas nepārsniedz 2 300 000 eiro, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojuma “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” C(2020)1863 3.1. iedaļu), bet tā zaudējumi, kas radušies saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ, pārsniedz saņemto atbalsta summu. Lai pieteiktos atbalstam, komersants četru mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas elektroniski iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) attiecīgu iesniegumu, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

03.12.2024.

11.12.2024.

Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 849 Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”

Ar grozījumiem precizēts noteikumu 3.1.1.2.punkts, nosakot, ka  budžetu ieņēmumu klasifikāciju veido arī ieņēmumi no juridisko personu ienākuma nodokļa un solidaritātes iemaksām - 1.2.apakšgrupa. Jaunā redakcijā izteikts noteikumu pielikums.

17.12.2024.

01.01.2025.

Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 850 Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai””

Grozījumi veikti lai salāgotu termiņa pagarināšanu muitas maksājumu ieskaitīšanai vienotajā nodokļu kontā. Noteikumi  prioritāšu saraksts papildināts ar jauniem dabas resursu nodokli apliekamiem objektiem - tekstilizstrādājumi, vienreiz lietojami plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, nepārstrādāts un nepārstrādājams plastmasas iepakojums. Noteikumu pielikums izteikts jaunā redakcijā.

17.12.2024.

01.01.2025.

Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 851 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 15. maija noteikumos Nr. 276 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu””

Ar grozījumiem kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir noteikts pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.

 

 

 

17.12.2024.

01.01.2025.

Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr.857 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2025. gadā”

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – nodeva) apmērs pārskata mēnesī ir 0,36 euro. Nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam.

17.12.2024.

01.01.2025.

Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 878 Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”

Grozījumi veikti, lai nodrošinātu atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, noteiktu jaunus ar PVN neapliekamus medicīnas pakalpojumus, aktualizētu iesnieguma formu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 11. punktā noteikts, ka ar PVN neapliek pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtos bērnu uzturēšanās un pirmsskolas izglītības pakalpojumus. Noteikumi papildināti ar jaunu 22.2 punktu, kurā noteikts, ka, piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 11. punktu, ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar nodokli, ja tos sniedz pati pirmsskolas izglītības iestāde saviem darbiniekiem. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (grozījumi, kas Saeimā pieņemti 2023. gada 7. decembrī un stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī) ir noteikts regulējums, kurš neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas nodarbojas ar sportu (sporta nodarbībām), un bērnu nometnēm, par kurām maksa netiek aplikta ar PVN. Nodrošinot atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumam, no noteikumiem ir svītrots 29.2. apakšpunkts un 33. punkts, savukārt 29.3. apakšpunkts precizēts, svītrojot tajā minēto ierobežojumu attiecībā uz personas vecumu. Precizēta noteikumu 122. punkta redakcija, nodrošinot precīzu regulējumu par reģistrācijas sliekšņa aprēķināšanu PVN maksātājiem, kas piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu tūrisma operatora sniegtajiem pakalpojumiem, reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā. Noteikumi papildināti ar jaunu 159.1 punktu, nosakot reģistrēta PVN maksātāja tiesības īstenot priekšnodokļa atskaitīšanu par darbinieku transporta pakalpojumiem, ja darba specifikas dēļ darbiniekiem nav iespējams nokļūt darbā vai atgriezties mājās. jaunā redakcijā izteikts noteikumu 1., 2. un 3. pielikums.

17.12.2024.

01.01.2025.

Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra noteikumi Nr. 900 Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 760 “Kārtība, kādā kredītinformācijas birojs vai fiziskā persona pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju par fiziskās personas ienākumiem””

Grozījumi  veikti,  lai nodrošinātu kredītinformācijas birojiem sniegtās informācijas apjoma paplašināšanu par fiziskās personas ienākumiem tajā skaitā apgādībā esošām personām, novērstu tehniskas kļūdas informācijas sistēmu tehniskajā risinājumā un pārskatītu kredītinformācijas birojiem noteikto licences maksu.

18.12.2024.

01.01.2025.
Add a comment

Drukāt

Vairāk rakstu...