Autore: Inga Jefrēmova, Mg. proj. mgmt., SIA “Mergera”, SIA “Latsketch” Valdes locekle, Latvijas Republikas ārpakalpojuma, grāmatvežu asociācijas biedre

Nu jau vairākus gadus 1.marts ir kļuvis par Gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas dienu un arī šis, 2025.gads, visdrīzāk nav izņēmums. Taču ļoti iespējams, ka šis gads ir pēdējais gads, kad iedzīvotāji tieši 1.martā vēlēsies redzēt un iesniegt savu gada ienākumu deklarāciju, jo 2024.gadā ir veikta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma (IIN) reforma, kas lielākajai daļai iedzīvotāju neveidos “nodokļa parādu” un palielinās ikmēneša ienākums.

Ņemot vērā, ka 2025.gadā iesniedzam gada ienākumu deklarāciju par 2024.gadu, tad šis ir pēdējais gads, kad darba ņēmējam var būt izveidojies “nodokļa parāds” jeb nepieciešamība veikt nodokļa piemaksu. Ar IIN reformu ir atcelts diferencētais neapliekamais minimums, kas bija biežākais “vaininieks” pie “nodokļu parāda”. Kopš 2025.gada 1.janvāra visiem darba ņēmējiem (ar nelieliem izņēmumiem, ļoti retās situācijās), kuri ir iesnieguši nodokļu grāmatiņu, darba algai pienākas neapliekamais minimums 510 eiro vai 500 eiro (pensiju saņēmējiem) apmērā.

Algas nodokļu grāmatiņas iesniegšana darba vietā nav obligāta, taču piemērojot algai 510 eiro neapliekamo minimumu, alga “uz rokas” paliek par 130,05 eiro lielāka, bet piemērojot 500 eiro – 127,50 eiro lielāka. Pensiju saņēmējiem (vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijām) lēmumu par algas nodokļu grāmatiņas iesniegšanu darba vietā, vajadzētu balstīt aprēķinos, jo pensijām neapliekamais minimums ir 1000 eiro, ko iespējams dalīt, pusi piemērojot darba algai, bet otru – pensijai. Ja aprēķinus neveic, tad lēmuma pieņemšanai var izmantot algoritmu:

• pensija liela, alga maza, tad algas nodokļu grāmatiņu darba vietā neiesniedz;

• pensija maza, alga liela, tad algas nodokļu grāmatiņu iesniedz darba vietā;

• pensija un alga ir līdzīgas, tad algas nodokļu grāmatiņu iesniedz darba vietā.

Ja gada laikā neapliekamais minimums vai citi atvieglojumi nav piemēroti vispār vai tas netika piemērots pilnā apmērā, nākamajā gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto IIN.

Otrs iemesls, kurš bija nedaudz retāks iemesls, kādēļ varēja veidoties nepieciešamība piemaksāt IIN, ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Lai gan IIN reforma skāra arī progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī turpmāk tāds pastāvēs, tikai nedaudz atšķirīgi kā tas bija iepriekš.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumiem līdz 105 300 eiro/gadā ir 25,5 %, bet ienākumiem virs 105 300 eiro/gadā – 33 %. Kā arī ienākumiem virs 200 000 ir noteikta papildu 3% IIN likme. Varam secināt, ka progresīvā IIN likme skars tikai tos iedzīvotājus, kuriem ir ļoti lieli ienākumu un vidusmēra iedzīvotājus tā var skart tikai gūstot kādus neplānotus, lielus ienākumus, piemēram, pārdodot īpašumu vai laimējot loterijā. Progresīvā IIN likme netiks piemērota darba vietā, tādēļ par “nodokļa parāda” veidošanos nevarēs vainot algu grāmatvedi, kā tas dažkārt bija līdz šim. Līdz ar šīm izmaiņām algas nodokļu grāmatiņā vairs nav nepieciešams atzīmēt “nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu” vai “piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23 % apmērā” un šāda iespēja vairs nemaz nav pieejama.

Progresīvā IIN likme un papildu likme iedzīvotājiem tiks piemērota iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana iedzīvotājiem dod iespēju deklarācijai pievienot attaisnoto izdevumu dokumentus par:

• saņemtajiem medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem;

• par izdevumiem augstākai izglītībai, kvalifikācijas celšanai un bērnu interešu izglītībai;

• par veiktajiem ziedojumiem un dāvinājumiem sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām;

• iemaksām privātajos pensiju fondos un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā.

Ņemot vērā, ka progresīvā IIN likme netiek piemērota darba vietā, tad 2025.gads ir pēdējais gads, kad iedzīvotājiem, kuri 2024.gadā strādāja vairākās darba vietās, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespēja saņemt otrajā (pārējās) darba vietā pārmaksāto nodokli, ja gada kopējie ienākumi bija līdz 20 004 eiro/gadā.

Vēl autore vēlas uzsvērt, ka iedzīvotāju lielā interese par iespēju atgūt pārmaksātos nodokļus, veicina arī dažādu krāpnieku aktivitātes. Krāpnieki sūta e-pastus vai zvana un liek steidzami rīkoties. Saņemot šādu e-pastu vai zvanu, nekādā gadījumā nevajag rīkoties kā norādīts, bet pašiem sazināties ar VID, izmantojot EDS vai zvanot.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmumus un institūcijas pieteikties dalībai Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa plānotajā darba vizītē Tokijā un Osakā, kuras laikā tiks apmeklēta Latvijas Nacionālā diena starptautiskajā izstādē “Expo 2025 Osaka”. Vizīte notiks no š.g. 18. - 23. maijam.

Latvijas eksporta apjoms uz Japānu 2024. gadā ir pieaudzis par 15%, apliecinot šī tirgus potenciālu, īpaši tādās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas, kokapstrāde un pārtikas rūpniecība. Šī  tirdzniecības misija, ar valsts augstāko amatpersonu dalību, ir lieliska iespēja mūsu uzņēmumiem paplašināt savu klātbūtni Japānā,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Vizītes mērķis ir ekonomiskās sadarbības veidošana ar Japānas IKT, viedās pilsētas un mobilitātes uzņēmumiem, viedās enerģētikas, viedo materiālu un tehnoloģiju uzņēmumiem, tūrisma nozares uzņēmumiem, dzīvības zinātņu, farmācijas un biotehnoloģijas nozares uzņēmumiem.

Vizītes programma sāksies Japānas galvaspilsētā Tokijā, kur tiks aizvadīts investīciju forums un individuālās tikšanās ar Japānas uzņēmumiem. Turpinājumā paredzēta dalība Latvijas Nacionālās dienas pasākumos izstādē “Expo 2025 Osaka”, kur viens no centrālajiem notikumiem būs Latvijas - Japānas biznesa forums. Turpmākajās dienās būs iespēja apmeklēt dažādus Japānas uzņēmumus un dibināt biznesa kontaktus Kansai reģionā, kura galvaspilsēta ir Osaka. Šis reģions veido aptuveni 16% no Japānas kopējā IKP. Reģiona ekonomikas apjoms ir līdzvērtīgs tādām valstīm kā Dienvidkoreja, ierindojot to 15. vietā pasaulē pēc ekonomikas lieluma.

Japāna ir 4. lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP apjoma un 3. lielākā preču importētāja pasaulē. Tirgus attīstību nosaka augstās tehnoloģijas, robotizācija, mašīnbūve un zvejniecība. 99 % no visiem uzņēmējiem Japānā ir maza un vidēja biznesa pārstāvji. Tirgū tiek importēti 55 % no visas patērētās pārtikas.

2024. gadā Latvijas preču eksports uz Japānu bija 65,2 milj. EUR, kas ir par 8,5 milj. EUR jeb 15% vairāk nekā 2023. gadā, bet preču imports no Japānas – 27,2 milj. EUR, kas palielinājās par 3,4 milj. EUR jeb 14% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2024. gadā Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance ar Japānu bija pozitīva (38,1 milj. EUR). Svarīgākās Latvijas eksporta preces uz Japānu ir koksne un tās izstrādājumi (42% no kopējā eksporta 2024. gadā) un minerālie produkti (kūdra). Visvairāk no Japānas ieved plastmasas un gumijas izstrādājumus, mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas.

Dalību augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs LIAA rīko Eiropas Savienības līdzfinansētās Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros ar Eiropas Reģionāla attīstības fonda un valsts finansējuma atbalstu. Uzņēmumiem, kuri kvalificējas programmas atbalsta kritērijiem tiek sniegta iespēja atgūt līdz pat 60% no aviobiļetēm un vietējā transporta izmaksām. Iegūt plašāku informāciju un pieteikties vizītei var šeit: Vizīte uz Japānu.

Pieteikšanās dalībai valsts amatpersonas vizītē atvērta līdz 2025. gada 9. martam.

“Expo 2025 Osaka” ir pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kas risina ne tikai ekonomiskus, bet arī pasaulei nozīmīgus sociālos jautājumus. Izstādē piedalīsies 160 valstis, 9 starptautiskas organizācijas un plānots, ka izstādes norises laikā no š.g. 13 aprīļa līdz 13. oktobrim to apmeklēs vairāk nekā 28 milj. apmeklētāju no visas pasaules. Latvija šajā izstādē tiks pārstāvēta vienotajā Baltijas paviljonā, kas tiek veidots kopā ar Lietuva un kura devīze ir “We Are One”.

Avots: em.gov.lv

Informāciju sagatavoja

LIAA Starptautiskā mārketinga un komunikācijas nodaļa

T. 29725674

E-pasts: prese@liaa.gov.lv

Mīlestība virmo gaisā! Revolut, globālā finanšu lietotne ar vairāk nekā 50 miljoniem klientu visā pasaulē, pētīja, kā Eiropas pāri rīkojas ar naudu 21 Eiropas valstī. Lūk, kas tika atklāts.

Eiropas pāri runā par naudu

Divas trešdaļas Eiropas pāru (66 %) ir apmierināti ar sarunām par naudu. Runa nav tikai par piekrišanu teorētiski — viņi labprāt dalās ar visu, kas saistīts ar finansēm, uzskatot, ka atklātība par naudu ir stipru attiecību atslēga.

Bet ne visi jūtas vienādi. Latvijā šī tēma nav nekas slēpjams 50 % aptaujāto, katrs piektais pāris (20 %) labprātāk no šīs tēmas izvairās, atzīstot, ka jūtas neērti, apspriežot ar savu partneri naudas lietas. Atšķirībā no viņiem, tikai 6 % īru pāru apgalvo, ka izvairītos no šīs tēmas.

Līdz nauda mūs šķirs?

Runājot par finansēm, dzīvot laimīgi līdz mūža galam var nebūt tik vienkārši, kā šķiet. 4 no 10 rumāņiem (41 %) atzinās, ka strīdējušies par naudu ar saviem partneriem, jo viņiem atšķiras skatījums uz tēriņiem, bet Latvijā tie bija tikai 20 %.

14 % holandiešu pāru pilnībā izvairās no sarunām par naudu ar saviem partneriem. Turpretim gandrīz puse itāļu (45 %), vācu (45 %) un franču (44 %) nepiekrīt šim viedoklim, paužot, ka līdzīga attieksme par tēriņiem palīdz novērst strīdus par naudu.

“Kas ir mans, tas ir tavs” ne vienmēr ir noteikums
Runājot par naudu, Revolut pētījumi liecina, ka spāņi un portugāļi ir ne tikai gatavi to apspriest, bet arī attiecīgi rīkoties. Gandrīz puse Spānijas (49 %) un Portugāles (48 %) pāru paziņoja, ka atbalsta kopējus bankas kontus, uzskatot, ka tie nodrošina maksimālu pārskatāmību viņu attiecībām.

Dienvideiropā dati arī atklāja, ka gan vīrieši, gan sievietes uzskata, ka kopēji konti ir laba ideja, bet spāņu (56 %) un portugāļu (59 %) vīrieši tos iecienījuši vēl vairāk nekā sievietes (attiecīgi 42 % un 38 %). Šī tendence dominē arī Grieķijā, kur gandrīz puse vīriešu (47 %) vēlas izveidot kopējus kontus, salīdzinot ar 32 % sieviešu.

Tikai 12 % Latvijas respondentu teica, ka kopējs konts būtu viņu pirmā izvēle pāra finansēm. Latvijas iedzīvotāju populārākā pāra naudas pārvaldības pieeja (37 %) ir aptuvens sadalījums: viens maksā īri/hipotēku, bet otrs maksā par rēķiniem un pārtikas precēm, nedaloties ar sīkāku informāciju.

Saistībā ar vienošanos Eiropas pāri ir pierādījuši, ka vienošanās var būt dažāda veida, bet tādas vienošanās, kurā tas, kurš nopelna vairāk, maksā par visu, nav pieņemamas. Tikai 6 % gan Eiropas vīriešu un sieviešu, gan 15 % Latvijas respondentu uzskata, ka šis ir piemērots risinājums.

Revolut kopējo kontu izmantošana 2024. gadā pasaulē pieauga vairāk nekā divas reizes, un Latvijas Revolut klientu skaits, kuri atver kopējos kontus un nodrošina patiesu finanšu pārredzamību savās attiecībās, pieauga 2,2 reizes.

Jaunākā paaudze (vecumā no 25 līdz 34 gadiem) ir vadošā Latvijā, veidojot 35 % apjomu no visa kopējo kontu lietotāju skaita. Runājot par tēriņiem, Revolut dati liecina, ka Latvijas pāriem ir izteikti dalāmo izdevumu favorīti: pārtikas preces, iepirkšanās un restorāni ierindojas kopējo kontu tēriņu topa augšgalā.

Revolut kopējo kontu produkta īpašnieks Džošs Molonijs par šiem secinājumiem teica: “Nav pareizā vai nepareizā veida, kā pāri varētu risināt savus finanšu jautājumus, taču šķiet, ka lielākā daļa cilvēku vēlas būt atklāti un godīgi ar savu partneri, kad runa ir par naudu. Kopējie konti ir lielisks veids, kā uzsākt sarunu par finanšu mērķiem, tērēšanas paradumiem un ilgtermiņa finanšu plānošanu, un Revolut klientu vidū tie kļūst arvien populārāki.

Lai arī kā pāri un mīļotie izvēlētos pārvaldīt naudu — vai nu ar kopējā konta palīdzību, vai regulārām finanšu pārbaudēm, galvenais ir atrast tādu atklātības līmeni, kas jums un jūsu partnerim ir piemērots, noteikt skaidrus kopīgos naudas mērķus un saskaņot savas cerības.”

Avots: ekonomika.lv

E-komercijas veikals var būt lielisks veids, kā uzsākt biznesu vai paplašināt esošo uzņēmējdarbību. Tomēr, lai tas būtu veiksmīgs, nepieciešams rūpīgi plānot un īstenot dažas būtiskas stratēģijas. Šeit ir desmit padomi, kas palīdzēs izveidot veiksmīgu e-komercijas veikalu.

1. Izvēlies pareizo nišu Pirms uzsāc veikalu, rūpīgi izpēti tirgu. Atrodi nišu, kurā ir pieprasījums, bet konkurence nav pārāk liela. Tas ļaus tev piesaistīt mērķauditoriju, kas ir gatava iegādāties tavu piedāvājumu.

2. Izvēlies kvalitatīvu platformu Lai e-komercijas veikals darbotos nevainojami, izvēlies uzticamu un lietotājam draudzīgu platformu. Populāras izvēles ir Shopify, WooCommerce un BigCommerce. Šīs platformas piedāvā daudz rīku, kas palīdzēs viegli izveidot veikalu.

3. Optimizē vietni mobilajām ierīcēm Mūsdienās daudzi lietotāji veic pirkumus, izmantojot mobilos tālruņus. Pārliecinies, ka tavs veikals ir pilnībā optimizēts mobilajām ierīcēm, lai nodrošinātu ērtu iepirkšanās pieredzi.

4. Pievieno skaidrus un pievilcīgus produktus Nodrošini, lai katrs produkts tiktu attēlots ar augstas kvalitātes fotogrāfijām un detalizētu aprakstu. Skatītājiem jābūt iespējai viegli saprast, kas ir piedāvājumā, un kā produkts var apmierināt viņu vajadzības.

5. Izveido viegli saprotamu norēķinu procesu Ja norēķinu process ir pārāk sarežģīts, potenciālie klienti var pamest grozu un nepabeigt pirkumu. Saglabā procesu vienkāršu un ātru, piedāvājot vairākas norēķinu iespējas (kredītkartes, PayPal, bankas pārskaitījumi utt.).

6. Piedāvā dažādus maksājuma veidus Nodrošini, lai klienti varētu izvēlēties viņiem ērtāko maksājuma metodi. Tas var ietvert kredītkartes, debetkartes, PayPal, Apple Pay, un pat kriptovalūtas, ja tas ir piemērots tavam tirgum.

7. Uzlabo SEO, lai palielinātu organisko apmeklējumu SEO (meklētājprogrammu optimizācija) ir būtiska, lai piesaistītu bezmaksas trafiku no meklētājprogrammām. Pārliecinies, ka tavi produkti, kategorijas un lapas ir optimizētas, izmantojot pareizos atslēgvārdus.

8. Izveido spēcīgu zīmola identitāti Veiksmīgs e-komercijas veikals ir vairāk nekā tikai produkts. Izveido spēcīgu zīmolu, kas rezonē ar tavu mērķauditoriju. Tas ietver vizuālo identitāti (logotipu, krāsu shēmu), tonāli atbilstošu komunikāciju un uzticības veidošanu.

9. Izmanto sociālos medijus un reklāmas Sociālie mediji ir lielisks veids, kā piesaistīt klientus. Izmanto platformas kā Instagram, Facebook un Pinterest, lai reklamētu savus produktus, sadarbojoties ar ietekmētājiem un piedāvājot ekskluzīvas atlaides.

10. Piedāvā izcilu klientu apkalpošanu Lai palielinātu klientu lojalitāti, nodrošini izcilu klientu apkalpošanu. Atbildi uz jautājumiem ātri un efektīvi, piedāvā viegli pieejamu atgriešanas politiku un rūpējies par katra klienta apmierinātību.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 4,5%, nedaudz mērenāk saruka importa vērtība – par 2,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance decembrī gada griezumā sastādīja -11,6%.

Decembrī gada griezumā straujāk saruka graudaugu kultūru, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Samazinājās arī dzērienu, dārzeņu un lopbarības eksports. Savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu, sauszemes transportlīdzekļu, dažādu ķīmisko un farmācijas produktu eksports.

Decembrī gada griezumā nedaudz pieauga eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 0,7%. Eksporta vērtība straujāk auga uz Lietuvu (transportlīdzekļi), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti) un Somiju (minerālie produkti). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Igauniju (minerālie produkti), Spāniju un Portugāli (uz abām – graudaugi).

Savukārt strauji – par 23,7% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, farmācijas produkti), mērenāk uz Baltkrieviju (valkāts apģērbs, transportlīdzekļi). 40% no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti farmācijas produkti, apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērija, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.

Decembrī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 11,9%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces), Dienvidāfriku (graudaugi), ASV (elektroierīces, mehānismi), Kamerūnu un Nigēriju (uz abām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Tunisiju, Maroku un Senegālu (uz visām trim – graudaugi).

Decembrī gada griezumā importa samazinājumu būtiski ietekmēja dzelzceļa transporta un lidaparātu un to daļu importa vērtības kritums. Mērenāk samazinājās elektroierīču un iekārtu, dzērienu un optisko iekārtu imports. Savukārt pieauga minerālo produktu un sauszemes transportlīdzekļu imports.

Kopumā 2024.gadā preču eksports faktiskajās cenās bija par 1,9% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 7,4%. Gada laikā samazinājās elektroierīču un iekārtu, mehānismu un mēbeļu eksports, savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

Paredzams, ka 2025.gadā preču eksports atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Tomēr mēnešu griezumā tas joprojām būs svārstīgs, to turpinās ierobežot ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Edmunds Gergelevičs

EM Analītikas dienesta vecākais ekonomists

Avots: em.gov.lv

 

Autori: Edgars Zicāns (LSM.lv ziņu redaktors), Jānis Kincis (Latvijas Radio korespondents), Madara Līcīte (Panorāma)

Saeima sēdē ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu ievēlējusi līdzšinējo centrālās bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku. Viņa iecelšanu amatā atbalstīja 67 deputāti, pret bija 18, bet četri parlamentārieši balsojumā atturējās.