Lietuva izsaka protestu Krievijai par 16 ukraiņu karagūstekņu nogalināšanu

Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien, 2. oktobrī, izteikusi stingru protestu Krievijas vēstniecības Lietuvā pārstāvim saistībā ar 16 sagūstīto Ukrainas karavīru nošaušanu Doneckas apgabala Pokrovskas apkaimē,  paziņoja ministrija.

“Krievija ir rupji un acīmredzami pārkāpusi saistības par izturēšanos pret karagūstekņiem, kādas nosaka Ženēvas konvencija,” norādīja ministrija.

Videoieraksts, kurā redzams, kā Krievijas karavīri nošauj padevušos Ukrainas karavīrus, internetā tika publiskots septembrī, bet Kijiva šo informāciju apstiprināja trešdien.

Lietuva arī nosoda notiekošo Krievijas agresiju pret Ukrainu, gaisa uzlidojumus civiliedzīvotājiem un kritiskās infrastruktūras objektiem Ukrainā, kas pēdējā mēneša laikā ir sasnieguši nepieredzētus apmērus, norādīja ministrija.

“Šo un citu Krievijas kara noziegumu plānotājiem un vainīgajiem ir jāzina, ka viņu identitāte tiks atklāta un ka viņiem draud neizbēgama tiesiskā atbildība,” teikts paziņojumā.

Ministrija uzsvēra, ka Krievijai nekavējoties jāpārtrauc militārā agresija pret Ukrainu, jāizved savi bruņotie spēki no Ukrainas teritorijas un jārespektē Ukrainas neatkarība, suverenitāte un teritoriālā integritāte starptautiski atzītajās robežās.

 

 

Avots: tv3.lv

Drukāt

Kremļa propagandists Solovjovs nāk klajā ar prātam neaptveramu paziņojumu

Populārais Kremļa propagandists Solovjovs savā ikvakara pārraidē nācis klajā ar prātam neaptveramu paziņojumu: ir jāatlaiž armijas virspavēlnieks! Tas nozīmē, ka ir jāatlaiž Putins, kurš ir Krievijas federācijas armijas virspavēlnieks.

Apspriežot situāciju frontē, Solovjovs uzsver, ka nav "svarīgi, kādā krāsā ir jūsu kaķis, ja vien tas ķer peles. Ja esošais armijas virspavēlnieks netiek galā, tad tas ir jānomaina."

 

*Materiāls no nra.lv

Drukāt

Par ANO sankcijām

Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2024. gada 2. oktobrī

Par ANO sankcijām

Ārlietu ministrija saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11. panta pirmo prim daļu nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes rezolūcijas grozījumiem.

2024. gada 27. septembrī ANO Drošības padomes komiteja, kas izveidota saskaņā ar rezolūciju 2653 (2022) informē, ka komiteja ir noteikusi sankcijas pret divām personām. Lūgums skatīt ANO notu un skaidrojošo informāciju pielikumā.

Personas, pret kurām noteiktas sankcijas:

Hti.006 Vārds: 1: PROPHANE 2: VICTOR

Amata nosaukums: Bijušais Haiti parlamenta loceklis, iesaistīts ieroču tirdzniecībā un izmantojis vardabību, lai gūtu politisku labumu

Valstspiederība: Haiti

Pievienots sarakstam: 2024. gada 27. septembris

Cita svarīga informācija: Dzimums: VīrietisINTERPOL-UN Security Council Special Notice web link: https://www.interpol.int/en/How-we-work/Notices/View-UN-Notices-Individuals

Hti.007 Vārds: 1: LUCKSON 2: ELAN

Amata nosaukums: Gran Grif grupējuma līderis

Valstspiederība: Haiti

Pievienots sarakstam: 2024. gada 27. septembris

Cita svarīga informācija: Dzimums: Vīrietis. INTERPOL-UN Security Council Special Notice web link: https://www.interpol.int/en/How-we-work/Notices/View-UN-Notices-Individuals

Pielikumā: ANO 2024. gada 27. septembra nota SCA/18/24(6).

Ārlietu ministrijas valsts sekretārsA. Viļumsons

Drukāt

Donalds Tramps tiksies ar Volodimiru Zelenski

Volodimirs Zelenskis un Donalds Tramps 2019. gadā.

 

AS prezidenta kandidāts Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka piektdien tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Ņujorkā.

 

"Prezidents Zelenskis ir lūdzis tikšanos ar mani, un es tikšos ar viņu rīt no rīta ap plkst. 9.45 Trampa tornī. Tas, kas notiek Ukrainā, ir apkaunojums. Tik daudz nāvju, tik daudz postījumu. Tas ir šausmīgi," Tramps paziņoja reportieriem Ņujorkā.

Tramps paziņoja par gaidāmo tikšanos dažas stundas pēc tam, kad Zelenskis Baltajā namā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un viceprezidenti Kamalu Herisu, kas ir Trampa sāncense prezidenta vēlēšanās novembrī.

Zelenskis šonedēļ uzturas ASV, piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē Ņujorkā. "Es gaidu tikšanos ar viņu rīt," sacīja Tramps. 

Viņš tomēr lika saprast, ka ir neapmierināts ar Zelenska izteikumiem žurnālam "The New Yorker", kad Ukrainas prezidents pauda uzskatu, ka Tramps "īsti nezina, kā apturēt karu. Es tiešām domāju, ka viņam nepiekrītu. Viņš mani nepazīst," sacīja Tramps, preses konferencē atbildot uz reportiera jautājumu par Zelenska izteikumiem.

"Es domāju, ka mēs spēsim panākt vienošanos" par kara izbeigšanu, piebilda Tramps.  Tramps bieži apgalvo, ka Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, ja viņš būtu prezidents, un ka viņš izbeigtu šo karu, ja atgrieztos Baltajā namā.

Tramps trešdien teiktā runā bija pesimistiski raksturojis Ukrainu, nosaucot tās cilvēkus par "mirušiem" un valsti par "sagrautu". Viņš arī sacīja, ka Ukrainai vajadzēja piekāpties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pēdējos mēnešos pirms pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022.gada februārī, un paziņoja, ka pat "vissliktākā vienošanās būtu labāka par to, kas mums ir tagad".

 

* Materiāls no jauns.lv

Drukāt

VIDEO ⟩ Lielbritānijas lauksaimnieki traktoros dodas uz parlamentu

Foto: AFP/SCANPIX

Lielbritānijā lauksaimnieki ar vairākiem desmitiem traktoru pirmdien devās uz Londonu, lai pie parlamenta protestētu pret, viņuprāt, lauksaimniekiem netaisnīgajiem noteikumiem un tirdzniecības līgumiem, kas pieņemti pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Lauksaimnieki uzskata, ka jaunie noteikumi un līgumi apdraud viņu iztikas līdzekļus un valsts nodrošinājumu ar pārtiku.

Kustību "Glābiet britu lauksaimniecību" un "Taisnīgums Kentas lauksaimniekiem" atbalstītāji devās no Anglijas dienvidaustrumiem cauri galvaspilsētas dienvidu rajoniem uz Parlamenta laukumu, kur viņus sagaidīja desmitiem atbalstītāju. Traktoru rinda virzījās gar Temzu uz Parlamenta ēkas pusi, bet pēc tam sastājās lokā ap Parlamenta laukumu.

Lielbritānijā līdz šim nebija notikuši plaša mēroga lauksaimnieku protesti kā citur Eiropā.

Lauksaimnieki Eiropas Savienībā (ES) protestēja pret, viņuprāt, pārmērīgo birokrātiju un pārāk stingrajiem noteikumiem, kā arī pret ES mērķiem attiecībā uz tīru gaisu un augsni un negodīgu konkurenci no ārvalstīm, kas, viņuprāt, novedīs viņus līdz bankrotam.

Lielbritānijas izstāšanās no ES ir smagi ietekmējusi valsts lauksaimniecības sektoru. Daudzi britu lauksaimnieki atbalstīja breksitu, iebilstot pret daudz kritizēto ES kopējo lauksaimniecības politiku. Taču tagad daudzi uzskata, ka pēc breksita noslēgtie tirdzniecības līgumi starp Lielbritāniju un tādām valstīm kā Austrālija un Jaunzēlande ir atvēruši durvis lētam importam, kas samazina Lielbritānijas ražotāju cenas.

Protestu organizatori arī kritizē marķējumu, kas ļauj produktus marķēt ar Apvienotās Karalistes karogu, lai gan tie nav audzēti Lielbritānijā.

Lielbritānija ir arī aizkavējusi importa pārbaudes, kuras bija paredzēts sākt pēc pēdējo saišu saraušanas ar ES 2020.gada beigās, un lauksaimnieki apgalvo, ka tas apdraud bioloģisko drošību.

"Aptaujas liecina, ka sabiedrība atbalsta Lielbritānijas lauksaimniecību un vietējos pārtikas produktus un vēlas saglabāt mūsu augstos pārtikas standartus un atbalstīt vietējos ražotājus," sacīja viena no protestu organizatorēm Liza Vebstere. "Mums ir radikāli jāmaina politika un steidzami jāatsakās no šiem briesmīgajiem tirdzniecības darījumiem, kas iznīcina britu pārtiku," viņa piebilda.

 

VIDEO: https://x.com/HeartsofOakUK/status/1772337099544342812

 

Avots: Apollo.lv

Drukāt

Austrumeiropā un Rietumeiropā pārdoto produktu atšķirības saglabāsies, skaidro EP deputāts

Lai gan Eiropas institūcijās šobrīd top vesela "regulējumu paka" patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanai, visskaļāk tiek diskutēts par vienu tās daļu, kas veltīta duālās pārtikas kvalitātes problēmas risināšanai. Tiesa, novilkt līniju starp vienādi marķētiem produktiem, kas gatavoti ar nelielām atšķirībām reģionālo garšas īpatnību dēļ vai taupot uz produktu kvalitātes rēķina, ir sarežģīti, portālam "Delfi" pastāstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts – par patērētāju tiesību regulējumu atbildīgais ziņotājs EP Daniels Daltons (ECR, Lielbritānija).

Drukāt

EP plāno 'zaļāku' autoceļu nodevu

Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā Strasbūrā atbalstīja ziņojuma projektu, kas paredz mainīt autoceļu nodevas piemērošanas veidu Eiropas Savienībā (ES). Saskaņā ar šo projektu visās dalībvalstīs autoceļu nodeva būs jāapmaksā nevis, iegādājoties atļauju ceļus izmantot konkrētu laiku, piemēram, mēnesi vai gadu, bet gan, maksājot par nobraukto attālumu.

Drukāt