ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis Donalds Tramps

Izveidots .

Republikāņu kandidāts Donalds Tramps svin uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.     Getty Images via AFP, CHIP SOMODEVILLA

Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Ģirts Kasparāns (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktors), Ieva Strazdiņa (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktore), Rihards Millers (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists), Ina Strazdiņa (LTV Ziņu dienesta atbildīgā redaktore)

 

ASV prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis republikāņu kandidāts Donalds Tramps, kurš pārspēja demokrātu kandidāti Kamalu Harisu. Tramps nodrošinājis vairāk nekā 270 balsis Elektoru kolēģijā, kas izraudzīsies nākamo prezidentu. Trampa uzvara bija negaidīti pārliecinoša, jo viņš uzvarējis gandrīz visos "svārstīgajos" štatos.

 

ASV prezidenta vēlēšanās sākusies balsu skaitīšana

  • ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis republikānis Donalds Tramps.
  • Viņš pārspējis demokrātu kandidāti Kamalu Harisu.
  • Tramps ieguvis vismaz 277 balsis Elektoru kolēģijā, kas ievēlēs nākamo prezidentu.
  • Uzvarai bija nepieciešamas vismaz 270 balsis.
  • Tramps uzvarējis vairumā tā saukto "svārstīgo" štatu: Pensilvānijā, Viskonsinā, Džordžijā un Ziemeļkarolīnā.
  • Republikāņu partijai arīdzan izdevies pārņemt kontroli pār parlamenta augšpalātu Senātu.

 

12:38
ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis Donalds Tramps
Ziņu aģentūra "Associated Press" vēsta, ka ASV prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis republikāņu kandidāts Donalds Tramps.
Tramps ir uzvarējis Viskonsinas štatā, tādējādi Elektoru kolēģijā viņam būs vismaz 277 balsis. Lai kļūtu par ASV prezidentu, nepieciešams vismaz 270 elektoru atbalsts.
12:32
CNN: Tramps uzvarējis ASV prezidenta vēlēšanās
ASV telekanāls CNN vēsta, ka republikāņu kandidāts Donalds Tramps ir uzvarējis ASV prezidenta vēlēšanās.
CNN ziņo, ka Tramps ir uzvarējis Viskonsinas štatā, tādējādi viņam būs vismaz 277 balsis Elektoru kolēģijā. Lai kļūtu par prezidentu, pietiek ar 270 balsīm.
12:27
ASV mediji vilcinās pasludināt Trampa uzvaru
Donalds Tramps jau labu laiku ir iestrēdzis pie 267 balsīm Elektoru kolēģijā, bet kļūšanai par prezidentu ir nepieciešamas 270 balsis. Tas nozīmē, ka Trampam vajadzīga uzvara tikai vienā no vairākiem štatiem, kur vēl turpinās balsu skaitīšana.
Pašlaik balsis tiek skaitītas Mičiganā, Viskonsinā, Nevadā, Arizonā un Aļaskā. Visos štatos vadībā ir Tramps, bet ASV mediji pagaidām vilcinās pasludināt Trampu par uzvarētāju.
To izdarījis tikai republikāņiem draudzīgais TV kanāls "Fox News", bet citi kanāli pagaidām nav sekojuši tā piemēram.
11:23
Trampam, visticamāk, vairs nedraud nonākšana cietumā
Donalds Tramps ir pirmais amerikāņu politiķis, kurš ievēlēts par ASV prezidentu, neraugoties uz notiesāta kriminālnoziedznieka statusu.
Ņujorkas zvērināto tiesa maija beigās atzina Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Šī lieta bija saistīta ar klusēšanas naudas maksāšanu pornozvaigznei Stormijai Danielsai, kura apgalvoja, ka viņai bijis sekss ar Trampu.
 
ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā
Ņujorkas zvērināto tiesa ceturtdien atzina bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar klusē...
Ņujorkas tiesnesim pēc tam bija jāpieņem lēmums par sodu, kas piemērojams Trampam. Par šādām apsūdzībām viņam varēja piemērot arī cietumsodu.
Taču Trampa advokātiem izdevās panākt, ka sprieduma pasludināšana tiek atlikta pēc vēlēšanām.
 
Un tagad iespējams, ka Tramps vispār izkļūs sveikā bez soda.
12. novembrī Ņujorkas tiesnesis plāno izlemt, vai Trampam ir piemērojams ASV Augstākās tiesas lēmums, kas prezidentam piešķir imunitāti no kriminālvajāšanas.
Ja lēmums būs Trampam pozitīvs, lieta pret viņu tiks izbeigta.
Pretējā gadījumā tiesnesim nāksies lemt par Trampam piemērojamo sodu.
ASV tieslietu eksperti gan spriež, ka Trampam jebkurā gadījumā nedraudētu cietums, ņemot vērā viņa cienījamo vecumu (78 gadi) un to, ka viņš iepriekš nav sodīts.
11:18
Tramps uzrunā piemin karus, bet "kādu laiku" sola pirmajā vietā likt ASV
Uzrunājot savus atbalstītājus Floridas štatā, Donalds Tramps pieminēja arī pasaulē notiekošos karus. Viņš sacīja: "Gribam spēcīgu armiju, un ideālajā gadījumā mums tā nebūtu jāizmanto. Mums nebija karu četru gadu laikā [iepriekšējās Trampa prezidentūras laikā]. Viņi saka, ka es sākšu karus. Tā nebūs, es apturēšu karus."
Vienlaikus Tramps uzsvēra, ka vispirms Amerikai jāatgriežas virsotnē, tāpēc valsts intereses un iekšpolitika būs pirmajā vietā. 
"Mēs padarīsim Ameriku drošu, stipru, pārtikušu, varenu un brīvu atkal. Un es aicinu katru iedzīvotāju pievienoties man šajā cēlajā misijā. Ir laiks atstāt pagātnē pēdējo četru gadu plaisas. Ir laiks vienoties. Mēs centīsimies, mums jāmēģina, tas notiks. Panākumi mūs vienos. Mums jāsāk mūsu valsts likt pirmajā vietā vismaz kādu laiku. Mums tā jāsalabo," klāstīja Tramps.
 
Zelenskis cer uz Trampu kā spēcīgu līderi
Apsveicējiem pievienojies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, lai gan daudzi ukraiņi ar lielām bažām gaida Trampa atgriešanos pie varas. Tramps līdz šim vilcinājies paust atbalstu Ukrainas uzvarai karā pret agresorvalsti Krieviju.
Tomēr Zelenskis savā vēstījumā mēģina saglabāt optimismu.
"Es novērtēju prezidenta Trampa pieeju "miers caur spēku" starptautiskajās attiecībās. Tieši šis princips var praktiski pietuvināt taisnīgu mieru Ukrainā."
"Mēs sagaidām laikmetu ar spēcīgām ASV prezidenta Trampa izlēmīgajā vadībā."
 
Apsveikumiem pievienojusies arī premjerministre Evika Siliņa
Donaldu Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās apsveikusi arī Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
"Latvijas prioritāte ir turpināt transatlantisko attiecību stiprināšanu. Mēs paļaujamies uz spēcīgu ASV vadību pasaulē. ASV ir mūsu stratēģiskā partnere un spēcīga NATO sabiedrotā. Latvija tērē vairāk nekā 3% aizsardzībai," raksta Siliņa.
 
Rinkēvičs jau apsveicis Trampu ar uzvaru vēlēšanās
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs platformā "X" jau apsveicis Donaldu Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.
Rinkēvičs paudis gatavību stiprināt Latvijas un ASV divpusējās attiecības un transatlantisko sadarbību.
"Eiropai ir vajadzīgas spēcīgas Amerikas Savienotās Valstis. Un ASV ir vajadzīga spēcīga Eiropa. Latvija ir un būs stipra un uzticama ASV partnere."
Rinkēvičs arī publicējis foto, kurā viņš redzams kopā ar Trampu un viņa sievu Melāniju.
 
Tramps sola zelta laikmetu Amerikai
"Mēs esam sasnieguši iespaidīgu politisku pavērsienu" – tā, uzrunājot savus atbalstītājus Floridas štatā, sacīja bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, paužot pārliecību, ka uzvarējis vēlēšanās un varēs atgriezties valsts vadītāja amatā. 
 
Nākamais ASV prezidents Tramps sola «zelta laikmetu» Amerikai
"Mēs esam sasnieguši iespaidīgu politisku pavērsienu," uzrunājot savus atbalstītājus Floridas štatā, sacīja nākamais ASV prezidents Donalds Tramps. Balsu skaitīšana vēl turpinās, tomēr republikāņu kan...
09:50
Trampam vēl vajadzīgas tikai 3 elektoru balsis, lai izcīnītu uzvaru
Saskaņā ar ziņu aģentūras "Associated Press" aprēķiniem republikānis Donalds Tramps jau ir ieguvis 267 balsis Elektoru kolēģijā. Lai kļūtu par ASV prezidentu, nepieciešams 270 elektoru atbalsts.
Tas nozīmē, ka Trampam pietiek ar uzvaru tikai vienā no vairākiem štatiem, kur vēl tiek skaitītas balsis.
09:27
Tramps uzrunā savus atbalstītājus Floridā
Republikāņu līderis Donalds Tramps uzstājas ar uzrunu atbalstītājiem, kas pulcējušies uz viņa uzvaras svinībām Floridas štatā.
 
Tramps uzvarējis Pensilvānijas štatā, strauji pietuvojies uzvarai visās vēlēšanās
ASV telekanāls CNN vēsta, ka republikāņu kandidāts Donalds Tramps ir uzvarējis Pensilvānijas štatā (19 balsis Elektoru kolēģijā).
Pensilvānija bija lielākais no "svārstīgajiem" štatiem. Trampa uzvara šajā štatā nozīmē, ka viņš gandrīz noteikti būs nākamais ASV prezidents, bet Harisas izredzes ir sarukušas līdz minimumam.
08:56
Trampa atbalstītāji var līksmot, Harisas nometnē bēdīgs noskaņojums

 

 

 

 

Drukāt

«Boeing» darbinieku streiks: uzņēmuma vadība piedāvā jaunu algu celšanas plānu

Izveidots .

Boeing darbinieku protests Sietlā, 15.10.2024       REUTERS, David Ryder

Autori: Linda Zalāne (Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnāliste)

 

Aviācijas giganta "Boeing" vadība nedēļas nogalē piedāvāja streikojošajiem mehāniķiem paaugstināt algas par 35% četru gadu laikā, iesniedzot jaunu līguma priekšlikumu, kas, kā viņi cer, izbeigs mēnesi ilgušo streiku, ziņo BBC.

Aptuveni 33 000 arodbiedrības darbinieku šo trešdien balsos, vai pieņemt aviācijas giganta piedāvājumu vai ne.

Arodbiedrības biedri iepriekš noraidīja 30% algu pieaugumu, sakot, ka tas nav pietiekams, lai segtu dzīves dārdzības kāpumu. Darbinieku vēlme ir algas palielinājums par 40%.

Darbinieku streiks sākās 14. septembrī, apturot uzņēmuma lidmašīnu ražošanu.

Tas savukārt ievērojami pasliktināja "Boeing" peļņas rādītājus, un uzņēmums meklē papildu finansējumu 35 miljardu ASV dolāru apmērā.

Uzņēmums arī paziņojis, ka nākamajā mēnesī tam būs jāatlaiž 17 000 darbinieku, un tas ir aptuveni 10 % no darbinieku skaita.

 

Avots: lsm.lv

Drukāt

Jauna lidosta Grenlandē pavērs ceļu tiešajiem lidojumiem no ASV un Eiropas

Izveidots .

Autori: Linda Zalāne (Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnāliste)

Grenlandes administratīvajā centrā Nūkā drīzumā atvērs jaunu starptautisku lidostu, kurā pirmo reizi varēs nolaisties lielākas lidmašīnas, paverot ceļu tiešajiem lidojumiem no ASV un Eiropas.

Tas ir pirmais no trim lidostas projektiem, kas, kā cer amatpersonas, veicinās vietējo ekonomiku, padarot Arktikas teritoriju pieejamāku nekā jebkad agrāk, tā vēsta BBC.

Kopumā trīs lidostas Grenlandē izmaksās vairāk nekā 800 miljonus ASV dolāru. Tās daļēji finansē Dānija, jo, kā zināms, Grenlande, ko klāj ledus sega un kas ir reti apdzīvota, ir plaša autonoma teritorija Dānijas Karalistes sastāvā.

Pirmie lidojumi no Kopenhāgenas uz Nūku būs nākamā mēneša izskaņā, pārvadājot vairāk nekā 300 pasažieru.

Nākamajā vasarā lidsabiedrība "United Airlines" sāks lidojumus no Ņujorkas, jo Nūka kļūs par Grenlandes galveno ceļojumu centru.

Savukārt 2026. gadā tiks atvērta otrā starptautiskā lidosta Grenlandes populārākajā tūristu galamērķī – Ilulisatas pilsētā.

Grenlandē izbūvēt garākus skrejceļus nebūt nebija nedz viegli, nedz lēti. Lai atbrīvotu vietu Nūkas starptautiskās lidostas garākajam skrejceļam, tika uzspridzināti un nolīdzināti seši miljoni kubikmetru iežu.

Lidosta tagad ir aprīkota arī ar modernām tehnoloģijām, kas ļauj lidmašīnām nolaisties pilsētā, kas ir bēdīgi slavena ar sliktajiem laika apstākļiem.

Tieši aukstie laika apstākļi un īsā vasaras sezona bija patiess izaicinājums būvniecībai. Arī sprāgstvielu iegādes izmaksas palielinājās pēc kara sākuma Ukrainā.

Tomēr lielākais ieguvējs būs tūrisms. Pagājušajā gadā Grenlandi apmeklēja rekordliels ārvalstu apmeklētāju skaits – par 36,5% vairāk nekā 2022. gadā, sasniedzot vairāk nekā 140 tūkstošus cilvēku.

Tas joprojām ir pieticīgs rādītājs, taču, pateicoties plašākām lidojumu iespējām, tiek prognozēts, ka tūristu plūsma Grenlandē ievērojami palielināsies.

 
Avots: lsm.lv

Drukāt

Eiropas Centrālā banka trešo reizi šogad samazina likmes

Izveidots .

Eiropas Centrālās bankas rajons Frankfurte, Vācijā.

AFP, KIRILL KUDRYAVTSEV
 
Autori: Krišs Kairis (LTV Ziņu dienesta korespondents)
 
 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem. Tas nozīmē – Centrālā banka uzskata, ka cīņa ar inflāciju jāsāk piebremzēt.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme – līdz 3,65%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 23. oktobrī.

Eksperti prognozē, ka šī visdrīzāk nav pēdējā reize šajā gadā, kad ECB pieņem lēmumu samazināt likmes. Tiek prognozēts, ka arī decembra sēdē centrālā banka lems par likmju pazemināšanu.  

Eiropas Centrālās bankas lēmumi ietekmē arī kredītņēmējiem nozīmīgās "Euribor" likmes.

"Padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Saņemtā informācija par inflāciju liecina, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas perspektīvu ietekmē arī nesenā pārsteidzošā ekonomiskās aktivitātes rādītāju pasliktināšanās. Vienlaikus finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Gaidāms, ka inflācija turpmākajos mēnešos pieaugs, bet tad nākamā gada laikā pazemināsies līdz mērķa līmenim. Iekšzemes inflācija saglabājusies augsta, darba samaksai joprojām pieaugot paātrinātā tempā. Vienlaikus paredzams, ka darbaspēka izmaksu spiediens turpinās pakāpeniski atslābt, peļņai daļēji amortizējot tā ietekmi uz inflāciju, sacīts padomes paziņojumā.

"Mēs esam apņēmības pilni nodrošināt, lai inflācija savlaicīgi atgrieztos pie mūsu divu procentu vidēja termiņa mērķa. Mēs saglabāsim monetārās politikas likmes pietiekami ierobežojošas tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai to sasniegtu," medijiem pauda bankas vadītāja Kristīne Lagarda.

Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, tās lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Padome iepriekš neapņemas virzīt procentu likmes konkrētā virzienā, uzsvērts paziņojumā.

KONTEKSTS:

Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB 2022. gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; pēdējoreiz tas notika pagājušā gada septembra vidū, kad likmes celtas desmito reizi pēc kārtas.

2024. gada jūnijā pirmoreiz gandrīz piecu gadu laikā ECB nolēma samazināt likmes, jo eirozonā sasniegts ievērojams progress cīņā pret inflāciju. Otro reizi ECB samazināja likmes septembrī.

ECB procentlikmes kāpums netieši sadārdzina arī iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.

 

Avots: lsm.lv

Drukāt

Veidojas jaunās Lietuvas valdības aprises

Izveidots .

Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija, kas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā daudzmandātu apgabalā saņēma vislielāko atbalstu, cer izveidot valdības koalīciju ar 80 deputātiem no pašlaik opozīcijā esošām trim partijām, 15. oktobrī paziņoja sociāldemokrātu priekšsēdētājas vietnieks Gintauts Palucks.

 

Viņš uzsvēra, ka iespēja par mazākuma valdību netiek izskatīta. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

"Mēs uzskatām, ka pēc otrās kārtas mums pietiks, lai izveidotu valdošo koalīciju no trim galvenajām opozīcijas parlamenta partijām plus vēl viens Seima deputāts, kurš nav izveidojis [parlamentāro] grupu," otrdien žurnālistiem sacīja Palucks.

"Mērķis kopumā ir izveidot ilgtspējīgu valdošo koalīciju ar 80 deputātiem, jo tādā gadījumā varam sagaidīt normālu, nopietnu darbu," viņš teica.

Kā liecina daudzmandātu apgabala balsojuma provizoriskie rezultāti, kuru publicējusi Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija, nākamajā Seimā iekļuvuši sešu politisko spēku kandidāti: sociāldemokrāti, pašreizējās valdošās koalīcijas lielākā partija - konservatīvā "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", pērn dibinātā labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma", pašlaik opozīcijā esošā Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā", pašlaik valdības koalīcijā esošā Liberāļu kustība un opozīcijā esošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība.

Vēl pirmajā kārtā mandāta ieguvējs noskaidrots astoņos no 71 vienmandāta apgabala.

Divus Seima deputāta mandātus ieguvuši centriski labējās partijas "Poļu vēlēšanu akcija - Kristīgo ģimeņu savienība" kandidāti vienmandāta apgabalos, lai gan daudzmandātu apgabalā atbalsts partijai nebija pietiekams iekļūšanai parlamentā. Ķēdaiņu vienmandāta apgabalā ar 41,36% balsu uzvarējis neatkarīgais kandidāts Viktors Fjodorovs.

Pārējos vienmandāta apgabalos 27.oktobrī notiks vēlēšanu otrā kārta, kur sacentīsies pirmajā kārtā divus labākos rezultātus ieguvušie kandidāti.

Palaucks atkārtoti paziņoja, ka sociāldemokrāti nesaskarta iespējas sadarboties r "Nemunas rītausmu".

Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte paudusi pārliecību, ka nākamā valdības koalīcija jāveido sociāldemokrātiem, Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā" un zaļzemniekiem.

Tikmēr demokrātu līderis Sauļus Skvernelis pirmdien paziņoja, ka koalīcija ar Liberāļu kustību būtu paredzamāka nekā ar zaļzemniekiem.

Zemnieku un zaļo savienības priekšsēdētājs Ramūns Karbauskis sadarbību ar Demokrātisko partiju "Lietuvas vārdā" pieļāvis tikai tad, ja valdībā nebūs Skverneļa.

Skvernelis 2016.gadā kā zaļzemnieku premjera amata kandidāts tika ievēlēts Seimā un kļuva par valdības vadītāju. Pēc 2020.gada vēlēšanām zaļzemnieki Seimā palika opozīcijā, un 2021.gadā Skvernelis un vēl deviņi deputāti pavēstīja, ka aiziet no partijas frakcijas un veido jaunu partiju.

Sociāldemokrātu vicepriekšsēdētājs uzsvēra, ka gan demokrātiem, gan zaļzemniekiem koalīcijas veidošanas sarunu procesā būs jāpielāgo savas programmas un peronīgās prasības.

"Zemnieku un zaļo savienība ir ārkārtīgi koncervatīva cilvēktiesību jomā, kultūras jomā, taču demokrātu un mūsu programmā ļoti pārklājas noteiktas sociālas un ekonomikas pozīcijas," viņš teica.

Kā sacīja politiķis, četru partiju koalīcija būtu sliktāka nekā trīs partiju koalīcija.

"Jo vairāk dalībnieku pie galda, jo grūtāk ir panākt vienošanos, un tad sāk notikt zināmi politiskās fizikas vai ķīmijas procesi - politiskais oportūnisms, mēģinājums atšķirties no pārējiem," viņš paskaidroja.

Blinkevičūte vēlēšanu naktī paziņoja, ka ir vienojusies ar Skverneli par valdības koalīcijas veidošanu.

Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu - vienmandāta apgabalos.

Balsstiesības ir vairāk nekā 2,3 miljoniem Lietuvas pilsoņu. Pirmajā kārtā vēlētāju aktivitāte bija 52,06%.

 

Avots: apollo.lv

Drukāt

Ziemeļkoreja saspridzinājusi ceļus, kas to savieno ar Dienvidkoreju

Izveidots .

Ekrānšāviņš Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas publiskotajā videoieraksta, kurā redzama robežceļa spridzināšana

 

Ziemeļkoreja otrdien saspridzinājusi ceļus, kas to savieno ar Dienvidkoreju, pavēstīja Dienvidkorejas Apvienotā štābu priekšnieku komiteja.

"Ziemeļkoreja ir detonējusi daļu no Gjongijas un Donghes ceļiem uz ziemeļiem no militārās demarkācijas līnijas," otrdien paziņoja komiteja, izsakoties par pārrobežu infrastruktūru, kas savulaik savienoja abas valstis.

"Mūsu militārajiem spēkiem nav nodarīts kaitējums, un mūsu spēki veica pretuguni teritorijās uz dienvidiem no militārās demarkācijas līnijas," piebilda komitejas pārstāvis.

Ceļi jau sen ir slēgti, taču to iznīcināšana ir skaidrs signāls, ka Ziemeļkorejas autoritārais līderis Kims Čenuns nav gatavs sarunām ar Dienvidiem, norāda eksperti.

Attiecības starp abām Korejām ir sasniegušas zemāko punktu pēdējo gadu laikā, un pagājušajā nedēļā Ziemeļkorejas armija paziņoja, ka tā uz visiem laikiem slēgs dienvidu robežu, "pilnībā nogriežot ceļus un dzelzceļus", kas savienoti ar dienvidiem, un izveidojot "spēcīgas aizsardzības struktūras".

To, ka Ziemeļkoreja gatavojas savā robežas pusē saspridzināt abas valstis savienojošos ceļus, pirmdien pavēstīja Dienvidkorejas Apvienotās štābu priekšnieku komitejas pārstāvis sakariem ar presi Li Songs Džuns.

Vairākas nedēļas spriedze Korejas pussalā vairojusies.

Ziemeļkoreja apsūdz Dienvidkoreju, ka tā trīs reizes izmantojusi dronus, lai virs Ziemeļkorejas teritorijas nomestu propagandas skrejlapas, un draudējusi, ja tas atkārtosies, atbildēt ar spēku.

Ziemeļkorejas Aizsardzības ministrija svētdienas paziņojumā norādīja, ka ir izvietojusi vairākas armijas vienības pie robežas un "pilnībā gatavojas atklāt uguni" un ka Dienvidkoreja uzbrukuma gadījumā "pārvērtīsies pelnu kaudzēs".

Dienvidkorejas Apvienošanās ministrijas pārstāvis Gu Bjongsams izteicies, ka šo soli, visticamāk, motivējusi vēlme stiprināt Ziemeļkorejas vienotību, koncentrējoties uz kopīgu ienaidnieku.

Phenjana bieži liek lietā kareivīgu retoriku, gatavojoties raķešu izmēģinājumiem, ko ANO tai ir aizliegusi veikt.

Eksperti apgalvo, ka pilna apjoma uzbrukums ir maz ticams, ņemot vērā Dienvidkorejas un tās sabiedrotās ASV lielāko ugunsjaudu un skaitlisko pārsvaru.

Tomēr pārrobežu ceļu iznīcināšana var būt liels trieciens gadu desmitiem ilgušajam darbam, lai panāktu abu valstu miermīlīgu apvienošanos.

Pērn janvārī Ziemeļkorejas diktators grozīja konstitūciju, svītrojot no tās formulējumu par atkalapvienošanos, un pasludināja Dienvidus par savu "nemainīgo galveno ienaidnieku".

 

Avots: lsm.lv

Drukāt

Saūda Arābijas princis atteicies braukt pie Putina

Izveidots .

Saūda Arābijas kroņprincis un premjerministrs Mohamads bin Salmans nav pieņēmis Kremļa uzaicinājumu apmeklēt BRICS valstu samitu, kas no 22. līdz 24. oktobrim noritēs Kazaņā, atsaucoties uz Krievijas propagandas medijiem, vēsta "The Moscow Times".

Jāatzīmē, ka iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Kremlis vēlas Mohamadu bin Salmanu redzēt samitā. (BRICS ir jaunietekmes tirgus valstu savienība, kuru 2006. gadā Pēterburgā nodibināja G-20 valstis Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna, 2010. gadā savienībai pievienojās arī Dienvidāfrika.) Krievijas varas iestādes šo pasākumu nodēvējušas par "ievērojamāko ārpolitisko notikumu" Krievijas vēsturē.

Tomēr Saūda Arābijas princis izvēlējās nebraukt uz BRICS "saietu", sūtot uz Krieviju savu ārlietu ministru. Putina diktatora palīgs starptautiskajās lietās Jurijs Ušakovs atturējās tieši komentēt Saūda Arābijas prinča lēmumu, vien norādot, ka "uz Krievijas partneriem spiež Rietumvalstis, draudot ar sekām brauciena uz Kazaņu gadījumā". Zināms, ka Saūda Arābija pēc kara sākuma Ukrainā nepievienojās sankcijām pret Krieviju un visu šo laiku palika viens no galvenajiem Maskavas partneriem naftas tirgū. Salmans, lai noturētu naftas cenas, samazināja ieguvi par 2 miljoniem barelu dienā.

Tajā pašā laikā 2024. gadā noskaņojums Rijādā sāka mainīties: Saūda Arābijas valdošajai karaliskajai ģimenei bija bažas par savas daļas samazināšanos tirgū un tā draudēja palielināt ieguvi un piegādes, tādējādi gāžot naftas cenas. Rietumu prese, atsaucoties uz Saūda Arābijas naftas un minerālo resursu ministru, princi Abdulu-Azizu ibn Salmanu al Saudu (kroņprinča Mohamada bin Salmana pusbrāli), paziņoja, ka viņš iesniedzis pretenzijas dažām OPEC (Naftas eksportētājvalstu organizācija) valstīm un piedraudējis, ka barela cena varētu nokristies līdz 50 dolāriem.

Londonas Ekonomikas skolas zinātniskais līdzstrādnieks Lūks Kūpers, komentējot šos paziņojumus, paudis viedokli, ka "Krievijai tas ir sliktākais scenārijs no visiem iespējamiem", jo naftas cenu sabrukums līdz 2016. gada rādītājiem Putinam ievērojami sarežģīs "viņa militārās mašīnas finansēšanu".

 Avots: jauns.lv
 

Drukāt

NASA kosmosa zonde dodas meklēt ārpuszemes dzīvību

Izveidots .

ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) pirmdien nosūtījusi zondi “Europa Clipper” uz Jupitera pavadoni Eiropu.

Kompānijas “SpaceX” raķete “Falcon Heavy” ar zondi startēja no Kenedija kosmosa centra ASV Floridas štatā. Plānots, ka zonde sasniegs Jupitera pavadoni Eiropu pēc pieciem gadiem un sešiem mēnešiem.

Jupitera pavadoņus pirmo reizi atklāja astronoms Galileo Galilejs pirms vairāk nekā 400 gadiem, taču tie ilgi tika ignorēti kā potenciālie kandidāti dzīvības uzturēšanai. Pašlaik ir zināmi 95 Jupitera pavadoņi.

Tomēr milzīgu šķidra ūdens okeānu atklāšana kilometrus dziļi zem to ledainajām virsmām ir padarījusi Jupitera pavadoņus Ganimēdu un Eiropu par galvenajiem kandidātiem, kur varētu būt dzīvība.

“Europa Clipper” nemeklēs pazīmes par ārpuszemes dzīvību, bet, pietuvojoties Eiropai, pētīs, vai pavadonim ir piemēroti apstākļi dzīvības uzturēšanai.

Ja uz pavadoņiem ir dzīvība, zinātnieki uzskata, ka tie varētu būt primitīvi mikrobi, piemēram, baktērijas, kas spēj izdzīvot ekstrēmās vidēs arī uz Zemes.

Drukāt

Vairāk rakstu...