«Kurš labā laikā nemāk art?» Kārsavā meistarībā sacenšas arāji

Izveidots .

Autori: Latgales reģionālā televīzija

Divpadsmit arāji, spītējot lietum un pamatīgām dubļu dangām, piektdien Kārsavā sacentās aroda meistarībā. Dalībnieku vidū arī divi arāji no Igaunijas. Dalībnieki un rīkotāji uzsver, ka arī 21. gadsimtā aršana ir neiztrūkstoša sēklas pamata sagatavošanā – tas arī ir ražas un ienākumu pamats. 

Katram arājam tika iedalīts viens tīruma laukums. un sacensības var sākties, katram cenšoties parādīt savas prasmes un izturību.

"Kā mūsu zemnieki teica – tagad ir riktīgi laikapstākļi, lai parādītu meistarību. Kurš labā laikā nemāk art?" retoriski jautā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledžas direktore Sandra Ežmale.

Latvijas Arāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs norāda, ka prasme pareizi uzart ir ļoti svarīga, jo pamatā arums un aršana ir sēklas pamata sagatavošana.

"Tātad tas ir ražas pamats, un tas ir mūsu ienākumu pamats," viņš pamato.

Dalībnieki startē divās klasēs – tautas klasē, kur piedalās zemnieku saimniecību pārstāvji, un skolu un sporta klasē, kur savas prasmes demonstrē studenti. Māris Jānis Zuments ir topošais lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis un aršanu sauc par savu sirdslietu. Viņš paguvis izcīnīt 1. vietu arāju sacensībās Lietuvā.

"Lai sasniegtu labus rezultātus, ir jābūt pašam gribai, ļoti lielai vēlmei, jābūt labam skolotājam, kas var iemācīt, un tas arī viss. Tehnika, galvenais, lai būtu tehnika," saka Zuments.

Zemkopības ministrijas Stratēģijas analīzes nodaļas direktora vietnieks Jānis Šnakšis teic, ka šie jaunie speciālisti būs labi tehnoloģiju pārzinātāji un jaunie saimnieki nākotnē. 

Dalībnieku tehnika un arkli ir dažādi, taču īpaši izcelts dalībnieku vidū ir tradicionālās aršanas darbaspēks – zirgs.

"Mēs gribam parādīt un atgādināt cilvēkiem, ka vēl ir tāds dzīvnieciņš, ar kuru strādāja agrāk.

Visi esam pieraduši pie tehnikas, bet ir pie mums vēl Latvijā tāds darbaspēks kā zirdziņš. Pareizi, Cēzars? Redziet, kāds smuks un labs!"

teic piemājas saimniecības pārstāve no Mērdzenes pagasta Olesja.

Trīs stundu laikā arājam jāizveido saarums un atarums. Tiesneši  fiksē nianses – vagas taisnums un dziļums, saglaušanās, augu atlieku neesamība, lauciņa gali un citas.

"Maiņvirzējam varbūt ir grūti uztaisīt tā saucamo ķīļa slejas saarumu, bet, no otras puses, mums nav nekur Latvijā lauciņi regulārā četrstūra formā. Visi ir ar ķīļiem, kaut kādiem stabiem, akām," atzīst Latvijas Arāju organizācijas valdes priekšsēdētājs.

Uzvaras laurus sacensības skolas–sporta klasē ieguva vairākkārtējs čempions Jānis Vaitkevics no Dobeles puses,  tautas klasē – malnavietis Aleksandrs Drozdovs, savukārt darbā ar parastajiem arkliem labāko rezultātu uzrādīja igauņi.

 

Avots: lsm.lv

Add a comment

Drukāt

Lauksaimniecības nozare gaida kārtējās reformas, kaut arī no tām ir sagurusi

Izveidots .

Traktortehnika Latvijas provincē.           Renārs Koris/Latvijas valsts ceļi.       Autori: Artjoms Konohovs (Latvijas Radio korespondents Briselē)

 

Līdzšinējie mēģinājumi vienkāršot prasības zemniekiem ir padarījuši visu tikai sarežģītāku. Tāda atziņa šonedēļ izskanēja zemkopības ministra, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķa Armanda Krauzes rīkotajā tikšanās reizē ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas. Sarunā izskanēja arī bažas par pārāk biežām noteikumu izmaiņām, kā arī pārdomas par to, kāda varētu izskatīties lauksaimniecība pēc Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai.

Laikā starp 2014. un 2020. gadu lauksaimniekiem no Eiropas Savienības fondiem bija pieejami 36 dažādi atbalsta veidi jeb likmes, bet pēc mēģinājumiem sistēmu vienkāršot pašlaik ir izveidotas 64 likmes. Šādu statistiku Eiropas Parlamenta deputātiem sagatavoja Zemkopības ministrija.

Lielais atbalsta mehānismu skaits zemniekiem rada galvassāpes un apjukumu.

Zemkopības ministrs Armands Krauze, kuram pieder sava saimniecība, eiroparlamentāriešiem sūdzējās, ka pat ar viņa augstāko agronoma izglītību pareizi aizpildīt visas veidlapas nav vienkārši un prasa veselu nedēļu.

"Tas, kas nav jāmaina, – mēs uzskatām, ka nav jāmaina šie principi, kā aploksnēs tiek sadalīts finansējums: kuru finansē 100% Eiropas Savienība, kas tiek daļēji nacionāli līdzfinansēts. Tie principi ir jāsaglabā. Bet attiecībā uz birokrātiju, uz dažādām prasībām un kritērijiem, šeit gan ir jāstrādā, lai birokrātiju mazinātu un nebūtu administratīvais slogs, kas izsauc zemnieku neapmierinātību," viņš teica.

Ministrs uzskata, ka Brisele prasa no zemniekiem pārāk daudz detalizētas informācijas. Tādēļ atskaitīšanos vajadzētu vienkāršot. Esot nepieciešama arī savlaicīgāka plānošana, jo ikgadējas noteikumu izmaiņas tikai jauc lauksaimniekiem galvu.

Sarežģīta atskaitīšanās daļēji ir saistīta ar Zaļā kursa prasību iedzīvināšanu. Deputāte Sandra Kalniete no "Jaunās Vienotības" uzskata, ka iepriekšējos piecos gados pārmaiņas tika ieviestas pārāk strauji, nerēķinoties ar pamatotiem iebildumiem.

"Viena daļa bija tīri politiski lēmumi. Tā nedrīkst īstenot Zaļo kursu, jo tad nekas neizdodas. Ir jābūt ļoti ciešai sadarbībai un savstarpējām konsultācijām," viņa teica.

Uz šo jautājumu līdzīgi raugās arī Vilis Krištopans no partijas "Latvija pirmajā vietā", kaut arī Eiropas Parlamentā viņš strādā eiroskeptiski noskaņotajā grupā "Eiropas patrioti".

"Skaidrs, ka Zaļajam kursam tuvojas bēdīgi laiki; mūsu "Patriotu grupā" ir ļoti naidīgi noskaņojumi un ļoti vienoti esam pret daudzām klimata pārmērībām. Tā kā es domāju, ka kopumā šis parlaments ir savādāks," pauda Krištopans.

Zemkopības ministrs Krauze uzskata, ka tikai tad, ja saimniecības spēj pelnīt, tās var ieguldīt arī vides aizsardzībā:

"Jā, tas ir akcents uz ekonomiku, uz pārtikas ražošanu. Un tad, ja saimniecības ir konkurētspējīgas un var nopelnīt tirgū, tad arī var ieguldīt zaļās iniciatīvās. Tas ir sekundāri. Bet primārais tomēr ir pārtikas nodrošinājums kā nacionālās drošības jautājums."

Tomēr par spīti tam, ka lauksaimniecības nozare, šķiet, ir nogurusi no reformām, pārmaiņas tik un tā ir gaidāmas. Bez tām Ukrainu diez vai izdosies uzņemt Eiropas Savienībā.

"Es esmu dziļi pārliecināta, ka Kopējā lauksaimniecības politikā būs lielas izmaiņas. Tāpēc ka finansēt tik lielu lauksaimniecības zemi pēc tagad spēkā esošajiem noteikumiem, pat ar kaut kādu pārējas periodu – septiņu, desmit vai cik gadu –, tas būs neiespējami. Jo tieši tāpat, kā tas bija Latvijā, arī Ukrainas lauksaimnieki, tiklīdz viņi būs iekšā Eiropas Savienībā, viņi būs ļoti neapmierināti par netaisnīgiem tiešmaksājumiem," pauda Kalniete.

Lai kādi tiešmaksājumi zemniekiem turpmāk būtu, Latvijas valdība vēlas, lai tie beidzot sasniegtu Eiropas vidējo līmeni. Deputāts Nils Ušakovs no "Saskaņas", kurš Eiropas Parlamentā strādā Budžeta komitejā, tam piekrīt, bet atzīst, ka cīņa par resursiem nākamajā septiņu gadu budžetā būs sīva.

"Visu var saprast, uz dažām lietām var pievērt acis, bet tik un tā – mēs esam viena savienība un līdz ar to būtu svarīgi, lai nav vienā savienībā pirmās un otrās šķiras dalībvalstis kaut kādu vēsturisku apsvērumu dēļ. Cik lielā mērā tas viss ir īstenojams – tas ir ļoti labs jautājums, jo priekšā ir cīņa par to, cik kopumā naudas būs Eiropas Savienības budžetā, cik daudz naudas dalībvalstīm iemaksāt, jo nauda netiek drukāta šeit, Briselē," sacīja Ušakovs.

Pērn Latvijā 60 000 ar laukiem saistītajiem finansējuma saņēmējiem kopā no dažādiem ES fondiem un atbalsta instrumentiem izmaksāti 475,5 miljoni eiro.

Budžeta priekšlikumu no 2028. līdz 2034. gadam tiek plānots prezentēt nākamā gada nogalē.

 

Avots: lsm.lv

 

 
Add a comment

Drukāt

Latvijā sākas griķu kulšana; šogad raža labāka un agrāka

Izveidots .

Autori: Miks Kuncevičs (LTV Ziņu dienesta korespondents)

Latvijā sākusies griķu novākšana – tos rudenī novāc pie pirmajām salnām. Šogad raža esot labāka kā pērn un arī agrāka – pagājušajā gadā griķus vāca vien novembrī slikto laikapstākļu dēļ. Latvija pērn eksportējusi griķus par vairāk nekā 10 miljoniem eiro. Zemnieki cerīgi lūkojas uz šo tirgu, taču norāda, ka šogad cena ir pārāk zema. 

Zemnieka Nila Sāra saimniecībā griķus audzē trīs gadus. Galvenais kultūras ieviešanas iemesls – uzlabot augsni laukos. Šoruden jānovāc 40 hektāri griķu. 

"Pati augsne nav tik mitra kā iepriekšējā gadā, var ar kombainu uzbraukt. Pagājušajā gadā mēs vienkārši palikām ar tehniku uz lauka. Teiksim tā, kaut kādu daļu noteikti izdosies novākt, bet, kad varēs novākt visu, to nevarēs zināt," sprieda zemnieku saimniecības "Irnumi-2" pārstāvis Sārs.

Lielāko daļu griķu audzē eksportam. Šo kultūraugu arvien augstāk novērtē gan uzturvērtības, gan garšas, gan salīdzinoši vieglās audzēšanas dēļ.

Latvijā pērn no griķu eksporta ienākumi bija vairāk nekā 10 miljoni eiro. Galvenie eksporta virzieni – Lietuva un Francija.

Šogad Latvijā griķi iesēti vairāk nekā 20 000 hektāru platībā, pērn tie bija vairāk nekā 27 000 hektāru. Runājot par cenu, tā atkarīga no laikapstākļiem, ražas kvantitātes un kvalitātes, kā arī no ekonomiskiem un politiskiem faktoriem pasaules tirgū.

Visvairāk griķus sēj Latgalē un Vidzemē, turklāt pieaug bioloģisko saimniecību skaits. 

Rēzeknes augkopības konsultante Anita Vanaga norādīja, ka Latvijā lielu griķu pārstrādes uzņēmumu nav, vienīgi dažas nelielas saimniecības, kas attīstījušas savu pārstrādi.

Pagājušajā gadā Latvijā kopraža no griķiem bija 19 000 tonnu, bet 2024. gadā līdz šim brīdim – jau vairāk nekā 24 000 tonnu.

 

Avots: lsm.lv

 
Add a comment

Drukāt

Brieži ar postījumiem Kurzemē rada galvassāpes gan medniekiem, gan zemniekiem. Kā to risināt?

Izveidots .

Staltbrieži laukā. Attēls ilustratīvs.     dpa/picture-alliance, Daniel Karmann

Meža zvēru postījumi mežos un uz laukiem pēdējos gados bijuši viļņveidīgi. Taču Kurzemē mežu un lauku īpašnieki jau ilgāku laiku cēluši trauksmi par pieaugošo staltbriežu apjomu. Tas satrauc arī medniekus, jo medības no hobija kļuvušas par smagu darbu, kas prasa daudz laika un naudas, lai tiktu galā ar medījamajiem dzīvniekiem. Vienlaikus portāla LSM.lv aptauja atklāja, ka vairākums sabiedrības neatbalsta lielāku briežu nomedīšanas apjomu postījumu mazināšanai. 

Kurzeme – briežu pārpildīta

Valsts meža dienesta (VMD) publiskotie novērtējuma dati liecina, ka uz 2024./2025. gada medību sezonā Latvijā ir 68 000 staltbriežu. Pēdējās divās sezonās šis skaitlis nedaudz sarucis.

VMD dati par uzskaitīto staltbriežu blīvumu 2024./2025. gada medību sezonā liecina, ka dzīvnieki vairāk dzīvo tieši Kurzemes reģionā, it īpaši Lietuvas pierobežā. Un tā tas bijis jau vairākus gadus.

Līdz ar to arī Kurzemē tiek nomedīts lielākais skaits staltbriežu. Tomēr pēdējos vairāk nekā 20 gados VMD noteiktais staltbriežu medību limits Latvijā nav izpildīts. Pērnajā – 2023./2024. gada – medību sezonā no pieļaujamajiem 32 324 staltbriežiem Latvijā tika nomedīti 24 949 jeb 77% no pieļaujamā nomedīšanas apjoma, vēl gadu iepriekš – no pieļaujamajiem 31 504 sugas dzīvniekiem tika nomedīti 24 985. Šajā medību sezonā atļauts nomedīt 33 660 staltbriežus.

Mednieku un zemnieku novērojumi liecina, ka tieši

Kurzemē briežu populācija ir sasniegusi līdz šim nebijušus apmērus, kas nozīmē tūkstošiem eiro lielus zaudējumus lauksaimniekiem un galvassāpes medniekiem.

Uz to norādīja arī Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis: "Kurzemē un Zemgalē staltbriežu šobrīd ir par daudz, atskaitot varbūt atsevišķas vietas. Šis dzīvnieku skaits būtu jāmazina."

Postījumi mežsaimniecībai un lauksaimniecībai  nav atdalāmi no meža zvēriem

No meža dzīvniekiem neatdalāmi ir postījumi, ko tie nodara mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Postījumu kontrolēšana arī iet roku rokā ar medību saimniecības uzturēšanu un attiecas arī uz staltbriežiem.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" 2023. gada pētījuma dati liecina, ka Latvijā tāpat kā citur Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā novērojams briežu dzimtas dzīvnieku populācijas pieaugums, ko cita starpā izraisījušas medību intensitātes pārmaiņas, maigākas ziemas, meža jaunaudžu platību pieaugums. Un tieši palielināts pārnadžu populācijas blīvums esot priekšnosacījums postījumu riska pieaugumam.

Staltbrieži vasarā un rudenī pārtiek galvenokārt no zālaugiem, kokaugu jaunajiem dzinumiem, bet ziemā un pavasarī – no graudzālēm un kokaugiem, arī no lauksaimniecības kultūraugiem.

Tādēļ no briežu apetītes izraisītā posta cieš gan mežsaimnieki, gan lauksaimnieki.

Briežu dzimtas dzīvnieki – aļņi, brieži, stirnas – noēd priežu un egļu dzinumus, dzīvnieki pārtiek arī no koku mizas, kas tiek gan apgrauzta, gan bojāta, rīvējot ragus, kas izraisa koka pilnīgu vai daļēju nokalšanu. 

Mežzinātnes institūta "Silava" 2023. gada apsekojuma dati rāda, ka, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Kurzemē vairāk stipri bojātas vai iznīcinātas egļu jaunaudzes. Priežu jaunaudzes stipri bojātas viscaur Latvijā, tostarp lieli postījumi novēroti arī Kurzemē.  

Savukārt attiecībā uz lauksaimniecību briežveidīgie dzīvnieki ne tikai noēd kultūraugus, bet sabradā sējumus un saposta arī siena ruļļus.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīmēja, ka katru gadu staltbriežu postījumu problēma kļūst aktuālāka. Viņš minēja, ka staltbriežu nodarītie postījumi labībai ir lokāli, bet būtiski. Tur, kur staltbriežu populācijas blīvums ir lielāks, tie noposta pat 100 hektārus labības, kas nozīmē, ka vienai saimniecībai nodarītie postījumi var būt mērāmi vairākos desmitos tūkstošu eiro. Ja uz lauka paviesojas briežu bars, kuru veido vairāki desmiti vai pat simti īpatņu, tad lielu postījumu nodarīšanai vajadzīgas vien dažas stundas, skaidroja "Zemnieku saeimā".

Par to, ka postījumu līmenis lauksaimniecības kultūrām un meža jaunaudzēm vismaz Kurzemē ir sasniedzis katastrofālu līmeni, vasarā trauksmi cēla mežu un lauku īpašnieki, kuri kopā ar medniekiem, apdrošinātājiem, VAS "Latvijas valsts meži" un biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvjiem pulcējās uz diskusiju, lai meklētu iespējamos risinājumus.

Iesaistītās puses aicina uz aktīvākām medībām; mednieki saskata šķēršļus

Toreiz gan kā galvenie situācijas risinātāji tika izcelti mednieki, kam būtu jāpalielina medību intensitāte. Tomēr Mednieku savienības vadītājs Baumanis uzsvēra – mednieks nevar būt "spunde katrā caurumā". Un ar sarūkošu mednieku skaitu palielināt medību intensitāti varētu būt problemātiski.

"Cilvēku paliek mazāk, un visu kraut viņiem virsū arī nevar. (..) Es zinu klubus, kuriem sezonas laikā vidēji katru dienu jānomedī pa vienam staltbriedim, lai nomedītu to, kas ir jānomedī. Un tā sen vairs nav nekāda izklaide un hobijs. Tas ir reāls darbs. (..) Mednieks nav vienmēr bezmaksas darbaspēks, un tāpat kā jebkurš cits darbaspēks Latvijā arī mednieku skaits sarūk. (..) Pērnajā sezonā bija ap 19 000 mednieku, kas izņēma sezonas kartes. Šosezon [2024./2025. gadā] varētu prognozēt 18 000," pauda Baumanis.

Intensīvākas medības no medniekiem prasa daudz gan finanšu, gan laika izpratnē.

Lai nonāktu līdz dzīvnieka nomedīšanai, jāiegulda sagatavošanās darbs medību platību un populācijas izpētē, dzinējmedību veiksmīgai rīkošanai. Mednieki var veidot arī barotavas, lai pievilinātu zvērus konkrētai vietai, tādējādi mazinot postījumus lauksaimniecības kultūrām, mežsaimniecībai vai dabas aizsardzības objektiem un pēc tam tos nomedījot, piemēram, no medību torņa, norādīja VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Taču arī dzīvnieku piebarošana maksā, ziemas periodā tas var izmaksāt apmēram 1000 eiro.

Dzīvnieks ir ne tikai jānomedī, bet pēc tam iegūtā produkcija ir atbilstoši jāapstrādā un jāuzglabā. Mednieku kolektīvos, kur jānomedī liels staltbriežu apjoms, tieši produkcijas pienācīga uzglabāšana un nodošana pārstrādei ir lielākais izaicinājums.

Baumanis stāstīja: "Kāpēc mednieki nesāk medīt laikus, vasarā? Tādēļ, ka to gaļu nav kur grūst, tā ir jārealizē, uzpircējs brauks pakaļ pēc divām vai trīs dienām. Mednieku klubam nav dzesētavas, nav, kur uzglabāt. Tāpēc gaida vēsāku laiku."

Mednieku savienības vadītājs aicina gan medniekus, gan mežu un lauku īpašniekus sadarboties un plānot, kad būs nepieciešams medīt intensīvāk.

"Jebkurš darbs ir jāplāno. Un mēs reizēm to nesaplānojam vai nemākam, vai negribam, bet ir vietas, kur staltbriežu [daudzums] nav visa gada garumā vienāds. Vietas tie maina. Tāpēc tas, ko es gribu medniekiem teikt – medīt ir jāsāk tad, kad sākas [staltbriežu medību] sezona, no 15. jūlija, nevis jāgaida bauris vai dzinējmedības. Jūs zināt vai varat plānot, ja jūsu medību platībās ir iesēts rapsis, tur būs brieži un tie būs jāmedī. Tas pats "Latvijas Valsts mežiem" ar ciršanām – ja jūsu objektā notiek ciršana, ar garantiju tur ziemā būs dzīvnieki, kuri nāks uz ciršanas atliekām un pēc tam jaunaudzēs uz avenēm, viņi tur būs un paliks," sacīja Baumanis.

Milzīgie tēriņi lauku un mežu aizsardzībā neattur briežus no postījumiem

Lauksaimnieki mēdz tērēt pat tūkstošiem eiro, lai ap laukiem apjoztu žogus, kas palīdzētu aizsargāt sējumus no pārnadžiem. Tomēr žogi ne vienmēr izrādās efektīvi.

Piemēram, Saldus novada lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Klagati" pārstāve Aira Vaitkus stāstīja: "Nelīdz arī aizsardzības pasākumi. Rodas iespaids, ka brieži ir iemācījušies pārvarēt žogus, pārciešot papildus izmantotā elektrožoga triecienu, un nebaidīties no gāzes lielgabaliem, lieliski zina, cikos tiem ir droši nākt baroties, kurās vietās. Žogs bija efektīvs dažus gadus, un tad ražas apjomi ievērojami pieauga, taču pēc tam brieži tika arī tam pāri. Tagad mēs apsveram domu žogus vairs neizmantot, jo dzīvnieku baru, kas ir ticis iekšā, ārā izdzīt ir ļoti sarežģīti."

Savukārt, piemēram, "Latvijas Valsts meži" 2015. gadā, kad valstī bija aptuveni 52 000 briežu, sāka ieguldīt jaunaudžu aizsardzībā. Daži no risinājumiem ir, piemēram, jauniem kokiem izmantot plastikāta stumbru aizsargplēves vai stādiem pievienot repelentus ar nepatīkamu garšu un smaku. "Latvijas Valsts meži" šogad pie esošās briežu populācijas jaunaudžu aizsardzībā tērē jau gandrīz 6 miljonus eiro.

Neskatoties uz centieniem aizsargāt lauksaimniecības zemes un meža jaunaudzes, staltbriežu un citu pārnadžu postījumi tiek novēroti, tāpat tiek novērota arī dzīvnieku spēja pielāgoties aizsardzības līdzekļiem un tos apiet. Savukārt valstī nomedīto staltbriežu apjoms pēdējās trīs medību sezonās nav būtiski pieaudzis un nepietuvojas medību limitam.

Mednieki mežu un lauku īpašniekus aicina uz sadarbību

Tas vedina domāt, ka situāciju varētu risināt iesaistīto pušu sadarbība.

Uz to uzmanību vērsa arī Mednieku savienības vadītājs, aicinot medniekus aktīvāk iesaistīties: "Es tiešām gribētu no medniekiem reālas idejas, ko var darīt vai ko var sadarbībā ar lauksaimniekiem izmainīt, lai varētu efektīvāk medīt. Pilnīgi noteikti ir jāmedī efektīvāk un vairāk. Ko es esmu dzirdējis un ar ko pats esmu saskāries, tā ir piekļuve laukam – ja zemnieks lauku apsējis līdz grāvim vai pusgrāvim, man tas nomedītais dzīvnieks ir kaut kā no lauka jādabū nost. Ja gribat, lai uz jūsu laukiem medītu, medniekam ir jābūt iespējai piekļūt laukam. (..) Ja es redzu, ka ir investīcijas žogā 300 000 eiro, ļoti iespējams, ka medniekam ir jārunā ar to pašu zemnieku, ka par 5000 eiro aizdevumu var uztaisīt [gaļas] dzesētavu."

Lauksaimniecības uzņēmuma "Klagati" pārstāve Vaitkus atzina, ka lauksaimnieki ir gatavi ne tikai runāt ar medniekiem, bet arī ieguldīt naudu mednieku kolektīvu infrastruktūras attīstībā, lai tikai veicinātu briežu skaita samazināšanu.

Tikmēr "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš iepriekš aicinājis pārskatīt dzīvnieku piebarošanas un pievilināšanas metodes un efektivizēt licenču sadali individuālajām un dzinējmedībām, lai VMD papildu medību atļaujas izsniegtu gadījumos, kad mednieki to ir lūguši.

Postījumu mazināšanai piešķirs staltbriežu medību papildu atļaujas

Lēmumu šajā virzienā septembrī arī pieņēma. Lai mazinātu staltbriežu postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, VMD pieņēmis lēmumu atsevišķās vietās papildus piešķirt medību tiesību lietotājiem staltbriežu medību atļaujas. Tās tiks piešķirtas līdz 30% apjomā no iepriekš aprēķinātā pieļaujamā staltbriežu nomedīšanas apjoma un atbilstoši šo dzīvnieku populācijas struktūrai, taču nepārsniedzot VMD novērtēto staltbriežu skaitu konkrētajā uzskaites vienībā. Atļaujas medību tiesību lietotājiem vai to sadarbības grupām tiks pievienotas Meža valsts reģistrā, kur tās būs pieejamas pēc valsts nodevas apmaksas.

Mednieku savienībā uzsvēra, ka staltbriežu populācijas samazināšanai primāri jāmedī govis un teļi, nevis buļļi.

Baumanis sacīja: "Lai samazinātu populāciju, ir pamatā jāmedī govis un teļi. Un tas ir veids, kā samazina populāciju. Lai samazinātu populāciju, nav jāmedī vidēja vecuma perspektīvi buļļi. Un nevienu mednieku klubu neviens nevar piespiest vienkārši šaut ārā vidēja vecuma perspektīvus buļļus. (..) Šī daļa populācijā ir tik salīdzinoši neliela, ka tas neietekmē populācijas pieaugumu, ne postījumus."

LSM aptauja: Vairākums neatbalsta lielāku briežu nomedīšanas apjomu postījumu mazināšanai

Portāla LSM.lv pasūtījumā veiktā "Norstat" aptauja liecina, ka lielākā daļa sabiedrības vairāk vai mazāk neatbalsta lielāku staltbriežu nomedīšanas apjomu, nekā pieļauts, lai mazinātu postījumus lauksaimniecībai.

Uz jautājumu, vai atbalstāt, ka medniekiem ļautu nomedīt vairāk staltbriežu, nekā pieļauts, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus, lielākā daļa aptaujāto norādīja, ka sliecas pret šādu soli, – proti, 33% atbildēja "drīzāk nē", bet 14% atbildēja "noteikti nē". 35% aptaujāto ir vairāk vai mazāk atbalstoši iecerei ļaut medniekiem nomedīt vairāk staltbriežu, nekā pieļauts, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus, – 27% atbildēja "drīzāk jā", bet 8% atbildēja "noteikti jā".

Tāpat jāatzīmē, ka 19% aptaujāto nezināja atbildi vai nevēlējās atbildēt uz šo jautājumu.

Atbalstošāki šādai iecerei ir vīrieši, no kuriem 11% un 30% norādīja, ka attiecīgi noteikti un drīzāk atbalstītu, ka medniekiem ļautu nomedīt vairāk staltbriežu, nekā pieļauts, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus. Sievietes ir noraidošākas, 35% atbildot "drīzāk nē" un 16% norādot "noteikti nē".

Vērtējot aptaujāto atbildes pēc reģioniem, redzam, ka lielākais atbalsts šādam risinājumam ir Vidzemē, kur 20% atzina, ka noteikti atbalstītu lielāku staltbriežu nomedīšanas apjomu, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus. Retāk šādu nostāju pauda aptaujātie Zemgalē (13%), Pierīgā un Kurzemē (7%), Latgalē (6%), bet vismazāk Rīgā (4%). 

Kritiskākie pret šādu risinājumu bija aptaujātie Rīgā – 36% atbildēja "drīzāk nē", bet 17% – "noteikti nē".

Savukārt Kurzemē lielākā daļa aptaujāto (46%) norādīja, ka vairāk vai mazāk neatbalstītu lielāku staltbriežu nomedīšanas apjomu, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus, – 31% "drīzāk nē" un 15% "noteikti nē" pret 27% "drīzāk jā" un 7% "noteikti jā".

Vai atbalstāt, ka medniekiem ļautu nomedīt vairāk staltbriežu, nekā pieļauts, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus? (%)

Lielākas atšķirības vērojamas arī atkarībā no aptaujāto dzīvesvietas tipa. Tie, kas dzīvo laukos, lielāku staltbriežu nomedīšanas apjomu noteikti vai drīzāk atbalstītu (49%) vairāk nekā tie, kas dzīvo nelielās pilsētās (37%), lielās pilsētās (30%) vai Rīgā (29%). Salīdzinot ar citās vietās dzīvojošajiem, starp laukos dzīvojošajiem aptaujātajiem bija arī vismazāk respondentu (8%), kuri norādīja, ka noteikti neatbalstītu šādu risinājumu.

 

Aicina ziņot par staltbriežu postījumiem

VMD arī aicinājis medību tiesību īpašniekus un lietotājus ziņot par staltbriežu postījumiem, izmantojot lietotni "Mednis". Īpaši aicināts ziņot par svaigi konstatētajiem postījumiem lauksaimniecības kultūrām un mežaudzēm.

Tas nepieciešams, lai dienests iegūtu datus par staltbriežu nodarīto postījumu apjomu un novērtētu papildu medību atļauju izsniegšanas iedarbību uz briežu populācijas iegrožošanu.

Konkrēti un aktuāli dati bijis viens no trūkumiem pārnadžu populācijas pārvaldīšanas uzlabošanai, par ko norādījis mežzinātnes institūts "Silava". Institūta ieskatā līdz šim ievāktie dati, kas raksturo populāciju dinamiku, pārnadžu apdzīvotās vides stāvokli un nomedīto dzīvnieku parametrus bijuši nepilnīgi un grūti salīdzināmi.

Pirms datos balstīta medību saimniecības attīstība Latvijā uzņem apgriezienus, meža dzīvnieku postījumu samazināšanai vēl pagaidām būs jācer galvenokārt uz mežsaimnieku, lauksaimnieku un mednieku sadarbību. "Jo biežāk tiksies un runās, jo ātrāk atrisināsies tās lietas, kas kavē biežāku un aktīvāku medīšanu," atzīmēja Mednieku savienības vadītājs.

 

Avots: lsm.lv

Add a comment

Drukāt

LAD sāk izmaksāt ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta avansu

Izveidots .

No 2024. gada 16. oktobra Lauku atbalsta dienests uzsāk pakāpeniski izmaksāt ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP), bet secīgi pēc tam novembrī lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu.

16. oktobrī maksājumu saņems 25 tūkstoši klientu, kopējā pirmajā dienā izmaksātā summa ir vairāk nekā 50 miljoni eiro.

ISIP avanss tiks izmaksāts 70 procentu apmērā, avansa maksājumā izmaksā 56 eiro/ha (novados ar īpašiem apstākļiem avansā izmaksā 63 eiro/ha).

LAD atgādina, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vasarā ir saņēmuši ISIP avansa maksājumu kā īstermiņa aizdevumu, no aprēķinātās kopējās atbalsta summas vispirms tiks ieturēts izmaksātais aizdevums.

BLA avansu 85 procentu apmērā dienests uzsāks maksāt novembrī, pilnā atbalsta likme šogad atkarībā no audzētajiem kultūraugiem ir no 43 līdz 518 eiro/ha.

 

Avots: zm.gov.lv

Add a comment

Drukāt

Zemkopības ministrs Armands Krauze aicina Latvijas Eiropas Parlamenta deputātus aktīvi iestāties par Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas paaugstināšanu

Izveidots .

Otrdien, 15. oktobrī, zemkopības ministrs Armands Krauze Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Latvijas, lai apspriestu Latvijas lauksaimniecības interešu kopīgu pārstāvību EP virknē nozīmīgu jautājumu – tiešo maksājumu izlīdzināšana, adekvāts finansējums lauku attīstībai turpmāk u.c., kas ir ciešā saistībā ar  topošo ES daudzgadu budžetu nākošajam plānošanas periodam 2028.-2034. gadam. Tikšanās notika pēc zemkopības ministra Armanda Krauzes iniciatīvas.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Esmu gandarīts par šodienas sarunu, kas bija ļoti konstruktīva – mūsu Eiropas Parlamenta deputāti pauda izpratni par lauksaimniecības būtisko nozīmi gan Latvijas tautsaimniecībā, gan sociālekonomiskās aktivitātes un apdzīvotības nodrošināšanā lauku apvidos. Mēs vienojāmies vēl ciešākai sadarbībai konkrētu jautājumu risināšanā, piemēram, kopējais ES finansējums lauksaimniecībai ir jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī, jāpieliek visi pūliņi, lai beidzot tiktu izlīdzināti joprojām netaisnīgie tiešie maksājumi, kas būtiski kropļo konkurenci, Latvijas lauksaimniekus nostādot neizdevīgā situācijā.”

Tikšanās laikā zemkopības ministrs EP deputātus arī informēja, ka Latvijā nepieciešams nodrošināt palielinātu finansējumu lauku attīstībai, jo iepriekšējos divos periodos mūsu valsts lauksaimniecībai pieejamais finansējums ir samazināts par vairāk nekā 200 miljoniem eiro. Turklāt pašreizējā plānošanas periodā (2023.-2027. gads) vismaz 30 procentu no finansējuma saskaņā ar ES Kopējo lauksaimniecības politiku ir jānovirza ES vides un klimata ambīciju īstenošanai, kas būtiski apgrūtina iespējas orientēt finansējumu lauku ekonomiskajai attīstībai.

“Nav pieņemami, ka tiek izvirzītas arvien jaunas ambīcijas, bet lauksaimniekiem – tikai jaunas papildu prasības, neparedzot nekādu ES papildus finansējumu to izpildei. Lai spētu īstenot Latvijas un visas ES lauku attīstības ekonomiskās prioritātes un vienlaikus arī īstenotu vides un klimata ambīcijas, finansējums Latvijai ir jāpalielina par 30 procentiem,” paskaidro zemkopības ministrs Armands Krauze.

Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas intereses ES tiktu pārstāvētas visos līmeņos un saskanīgi. Lauksaimniecība vistiešākajā veidā ir saistīta ar citām nozarēm, sākot ar enerģētiku un vides aizsardzību un beidzot ar transportu un infrastruktūras attīstību – ikviens EP lēmums šajos jautājumos vistiešākajā veidā ietekmē arī lauku apvidu attīstības, lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nākotni. Tas ir sevišķi svarīgi šodienas apstākļos, kad lauksaimniecības nozare kopš pandēmijas un Krievijas izvērstā kara Ukrainā gandrīz pastāvīgi strādā krīzes situācijā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pārtikas nodrošinājums ir ne tikai Krievijas robežvalstu, bet visas ES nacionālās drošības jautājums. Gan Latvijai, gan ES drošības ziņā ir būtiski saglabāt apdzīvotību ES austrumu robežas daļā, veicinot nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību.

 
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Dagnija Muceniece

Nodaļas vadītāja
+371 67027070
+371 26534104
Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv
 
Avots: zm.gov.lv
Add a comment

Drukāt

Pats savam saimes galdam – Dobelē un Skaistkalnē

Izveidots .

Ir noslēdzies kārtējais Selekcionāra Pētera Upīša biedrības projekts Borisa un Ināras Teterevu fonda labdarības programmā “Pats savam saimes galdam”, kas tika realizēts sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Dobeles biroju.                                     

Labdarības programmas “Pats savam saimes galdam” mērķis – dot iespēju grūtībās nonākušiem cilvēkiem pašu rokām veikt dārzkopības darbus pārtikas sagādāšanai savas saimes galdam. Šīs programmas ietvaros tiek atbalstīti darbīgu bezpeļņas organizāciju centieni iesaistīt grūtībās nonākušus, taču uzņēmīgus un rosīgus savas apkaimes iedzīvotājus darbos, kas uzlabo viņu dzīves apstākļus.

Šogad Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā “Pats savam saimes galdam” atbalstu saņēma 28 Latvijas bezpeļņas organizācijas. Dārzkopības projektos iesaistījās un čakli strādāja 950 ģimenes, aptverot 3700 personas. Tika īstenoti 8 projekti Kurzemē, 9 – Vidzemē, 6 – Zemgalē, 4 – Latgalē un 1 – Fonda “Ziedot.lv” projekts – aptver visu Latviju. Šogad Borisa un Ināras Teterevu fonds šīs programmas grantos ir piešķīris 54 415 eiro. 

Selekcionāra Pētera Upīša biedrības projektā “Dobeles un Skaistkalnes dārzos kopā strādāt jautrāk 2024!” atbalstu saņēma 20 ģimenes Dobeles un Bauskas novados, kopskaitā 57 pieaugušie un 57 bērni. Lai pašu spēkiem izaudzētu un piepildītu pagrabus ar pārtiku ziemas krājumiem, ģimenes saņēma sēklas, dārzkopības inventāru, augļu koku un ogu krūmu stādus, kā arī rokasgrāmatu ražīgai saimniekošanai mazdārziņos un dažādu recepšu apkopojumu.

Ir izveidojusies laba sadarbība ar Skaistkalnes sociālo dienestu un Skaistkalnes lauku sieviešu klubu “Mēmelīte”, it īpaši ar Laimu Indriķi, kura šajā projektā palīdz koordinēt 13 skaistkalniešu ģimenes.  

Selekcionāra Pētera Upīša biedrība kopš 2017. gada programmā “Pats savam saimes galdam” ir atbalstījusi 90 ģimenes. Šo ģimeņu mazdārziņus ir papildinājuši 448 augļu koki un ogu krūmi, kā arī 4000 aveņu un zemeņu stādi. Dalībnieki ir apguvuši praktiskas iemaņas ne tikai dārzkopībā, bet arī konservēšanā un konditorejas izstrādājumu gatavošanā. Ne mazāk svarīgas ir bijušas dārzkopības speciālistu konsultācijas un pieredzes apgūšana dārzkopības saimniecībās.  

Raimonda Ribikauska, LLKC Dobeles biroja uzņēmējdarbības konsultante, projekta vadītāja

 

Avots: laukutikls.lv

Add a comment

Drukāt

Kooperācijas pieredze Igaunijas Sīpolu ceļā

Izveidots .

LLKC Dobeles un Limbažu konsultāciju biroji organizēja vairākas mācību grupas par tēmu “Latvijas un citu valstu kooperatīvu formas, iespējas un pieredze”. Dobeles, Jelgavas, Bauskas un Limbažu novadu uzņēmējiem un mājražotājiem,   kopskaitā 60, pēc divu dienu teorētiskajām nodarbībām kooperācijas jautājumos bija iespēja aplūkot, kā ekonomiskā rosība un uzņēmēju savstarpējā sadarbība izvērsusies kaimiņzemes Igaunijas Tartu apriņķī Peipusa ezera apkārtnē, kas ievērojama ar Sīpolu ceļu. Tika apmeklēti vairāki biedrības “Sibulatee” biedru un sadarbības partneru dažādu nozaru un mēroga uzņēmumi. Tika rasts ieskats par vietējo saimniecību kooperāciju, apvienojoties dažādiem mājražotājiem, amatniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi kopēji radot nozīmīgu Igaunijas nacionālo ēdienu reģionu. 

MTÜ Sibulatee (Sīpolu ceļš)

Biedrība tika izveidota 2009. gada vasarā ar mērķi attīstīt vietējo teritoriju un padarīt to atpazīstamu kā Sīpolu ceļu. Biedrības galvenie darbības virzieni ir sadarbības tīkla attīstība un uzņēmēju apmācība; vietējo tradīciju saglabāšana un popularizēšana ar Sīpolu ceļa kā galamērķa mārketingu; vietējo iedzīvotāju uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšana ar dažādu pasākumu un aktivitāšu palīdzību. Lielākais biedrības organizētais kopīgais pasākums ir Sīpolu ceļa bufetes diena, līdzīgi kā pie mums Mājas kafejnīcu dienas.

Alatskivi Mõisamaitsed (Alatskivi muižas garšas)

Alatskivi, tiekoties ar mājražotāju Killi Mustu, kura kodolīgi raksturoja “Sibulatte”, tika apjausts, kāda šeit ir apkaime. Proti – viena teritorija, divas valodas (igauņu un krievu), trīs kultūras (baltvāciešu līdzās jau divām pieminētajām). Vēl – visus saistošais Peipusa ezers, kura nosaukums krieviski skan Čudskoe (tulkojumā saskan ar vārdu brīnums).

K. Mustai bijusi interesanta darba pieredze Alatskivi pils restaurācijā. Beidzoties šim procesam, viņa izlēmusi pievērsties individuālajam darbam, par to kolēģi jutušies pārsteigti. Pēc vairākiem gadiem viņa nenožēlo šo soli, lai gan arī ļoti daudz jāstrādā. Apgūta vīna raudzēšana. Šajā pavasarī esot “plēsusies kā traka”, vākdama sausseržu ogas. No tām gatavotais vīns ir īpašs, par ko varēja pārliecināties degustācijā. Pie K. Mustas var cienāties ar tējām un pašgatavotu limonādi, iepazīt dažādas tējas tradīcijas.

Šī mājražotāju saimniecība sastāv biedrībā, kurā apvienojušies ap 40 Sīpolu ceļa uzņēmīgie saimnieki. K. Musta sniedza ieskatu par biedrības darbību un apliecināja, ka viņi cits citu balsta un popularizē, iesaka, kurp doties. Tiek maksātas biedru naudas, un divi aktīvi cilvēki kārto oficiālos jautājumus, tostarp konsultē par iesaistīšanos projektos, kas tiek plaši izmantoti. Līdzīgi kā Latvijā, notiek mājas kafejnīcu dienas, tematiski festivāli, dažādas meistarklases. Par Sīpolu ceļu tapis interesants informatīvais materiāls, kas noder katram tīkamāko objektu izvēlei. Biedrības viens no mērķiem ir veicināt pārtikas un vīna kultūru, akcentējot vietējos resursus. Ir pat radīta sīpolu tēja. Partnerību stiprina sadarība, kā arī izvirzīti augstas kvalitātes pakalpojumu standarti.

Kostja Sibulatalu (Kostjas sīpolu saimniecība)

Vasaras karstumā 7,5 m dziļā Peipusa ezera ūdens sasilst, tādēļ zivis vairs neķeras. Lai zvejnieki gūtu citus ienākumus, sāka audzēt sīpolus, kas ienes labu peļņu arī mazās platībās.

Nosaukums “Sīpolu ceļš” ir dots vecticībnieku ciematu atrašanās joslai gar Peipusa ezera krastu. Sīpolu audzēšanas tradīcijas pirms vairāk nekā 400 gadiem ir atnākušas kopā ar ieceļotājiem no Sibīrijas un citiem tāliem Krievijas reģioniem, kur, reformējoties pareizticīgo baznīcai, uzsāka vajāt tos, kuri vēlējās saglabāt savu piederību vecticībai. Sīpolu audzēšana ir tikai viens no bagātā kultūras mantojuma.

Kostjas sīpolu saimniecība, kas atrodas Kolkjas ciematā, audzē šos dārzeņus pēc vecticībnieku tradicionālās metodes. Peipusa ezera krasti un zemes ap tiem agrāk bijušas purvainas, tāpēc vēsturiski sīpoli tiek audzēti augstajās dobēs, kas katru gadu tiek pārraktas un veidotas ar rokām. Takas, ar kurām nodalītas augstās dobes, kalpo gan staigāšanai, lai apkoptu sīpolus, gan kā nosusināšanas kanāli. Platības daudzviet ir nelielas, bet Kostjā iegūst no trīs līdz četrām tonnām sezonā atkarībā no dabas apstāļiem. Šogad raža ienākusies vismaz par nedēļu agrāk. Bija redzams, kā notiek apstrāde pēc novākšanas. Tas viss ir roku darbs, pats smagākais – augsto dobju veidošana. Saimnieks Konstantīns Avvo uzsvēra, ka īpašo tehnoloģiju nosaka Peipusa ezera ekosistēma, jo pirms vairākiem simtiem gadu tas aizņēmis plašāku teritoriju. Augsni sastrādā divu lāpstu dziļumā līdz smilts slānim. Tā katru gadu. Īpaši audzē sīpoliņus sēklai, un tie ienākas pēc trim gadiem.

Peipsimaa külastuskeskus (Peipusa viesu centrs)

Netālu no Kostjas saimniecības atrodas Peipusa viesu centrs, kura mērķis ir saglabāt Peipusa reģiona tradicionālās amatniecības prasmes un attīstīt tūrismu unikālajā vecticībnieku reģionā. Apmeklētāji šeit var iegādāties pašmāju amatnieku roku darbus vai piedalīties amatniecības darbnīcās (auduma apdruka, izšuvumi uz papīra, metāla rotaslietas, priekšmetu zeltīšana, vaska sveču darbnīca u. c.). Ir iekārtots vietējais muzejs, kurā atklāta vēl kāda vēsturiska nodarbe – cigoriņu audzēšana. Mūsdienās tās vairs nav, bet muzejā interesanti vērot un izzināt, kā tapusi cigoriņu kafija. Vasarā darbojas Šuras tantes pīrāgu veikals, kur var nogaršot sīpolu pīrāgus, cigoriņu zupu un tēju no patvāra ar pašu vārītu cukuru. Ir atvērta velosipēdu noma un, protams, tiek piedāvāta informāciju par visu Peipusa reģionu.

Peipsi Kalapunkt (Peipusa zivju punkts)

Kallaste esot pati mazākā Igaunijas pilsēta, tās pievilcību nosaka tuvums Peipusa ezeram, vieta, kur skatāmas sarkanās smilšakmens klintis. Protams, arī makšķerēšana un zvejošana. Šeit dzīvojis vīrs Filips Feklistovs, kurš izgudrojis īpašās aerokamanas, ar kurām ziemas mēnešos, kad ezers aizsalis, makšķerniekus aizved līdz loma gādāšanas vietām. Interese par pilsētiņu ir pietiekama, taču vietējos skumdina, ka slēgta skola un tādējādi jaunatnes paliek mazāk. Toties iekārtojas vasarnieki gan no Igaunijas, gan Skandināvijas valstīm. Vietējie arī izīrē mitekļus viesiem.

Uzturoties ilggadēju Kallastes iedzīvotāju Irinas un Alekseja Orlovu ģimenes sētā, varēja vērot, kā top gardie zivju kūpinājumi. Zivis šeit iepērk no zvejniekiem un parasti izmanto svaigas nevis saldētas. Brekši, zandarti, līdakas, retumis arī luči nokļūst cienasta galdā. Ēdiens top pēc senām receptēm, ko izstrādājuši senči, piemēram, pīrāgs ar ikriem. Vasarā šeit darbojas āra kafejnīca, kurā ātri tiek pagatavoti zivju burgeri, wrapi un citi gardumi. Turpat atrodas neliels zivju veikaliņš, kā arī tiek piedāvāta izbraukuma tirdzniecība. Zivis šeit var arī iepriekš pasūtīt un saņemt sev vēlamajā laikā.

Mācību grupās bija dažādu nozaru pārstāvji, tādēļ arī maršrutā iekļauts gaļas liellopu audzēšanas un biškopības saimniecību apmeklējums.

Puutsa talu (Pūtsa ferma)

Uzņēmīgā Airi Kūlveta, kādreizējā talliniete, atgriezusies uz laukiem, apgūstot zināšanas Tartu universitātē, pievērsusies bioloģiskajai gaļas liellopu audzēšanai. Airi Kūlveta ir viena no NVO “Liivimaa Lihaveise” dibinātājām un vadītājām, un pirmā nacionālā gaļas liellopu kvalitātes plāna izstrādātāja. Par virsuzdevumu izvirzīta CO2 izmešu samazināšana, lopiem nodrošinot barību dabiskajās pļavās un minimāli izmantojot citu barību. Jaunā fermere iesaistījusies vairākās sabiedriskās organizācijās līdz pat Eiropas mērogam. Sadarbojoties ar citu nozaru speciālistiem, radīts produkts, ko populāri varētu salīdzināt ar čipsiem, bet patiesībā tie ir vītinātas liellopu gaļas gabaliņi.

Meemeistrid (Medus meistari)

Jegevas reģionā ar biškopību nodarbojas ģimene vidējos gados. Ciemojoties pie Raula un Kirsti Terepiem, varēja pārliecināties, cik pārdomāti sakārtota saimniecība. Ģimenes mājas atrodas Jegevā, stropi izvietoti vairākās dravniecībai piemērotās vietās, bet jaunceltajā bāzē savākto medu izstrādā dažādos maisījumos. Atklājās, ka Rauls četrus gadus ir pavadījis Somijā, kur izzinājis mūsdienīgas biškopības metodes. Dravā izmanto norvēģu tipa putuplasta vieglos stropus, ir telpas, kur nodrošināta konkrētam procesam vajadzīgā temperatūra. Elektroapgādei izmanto saules baterijas. Ražotnes izveidei svarīgi bijuši dažādi projekti un iekļaušanās Jegevas rajona uzņēmēju grupā “Jegeva klāj galdu”, kustībā “Īstais lauku produkts”, agrotūrisma aktivitātēs un Igaunijas lauku tūrisma biedrībā.

Ražotnes teritorijā atrodas akmens ēkas paliekas, kas pārtop jaunā izskatā. Šeit paredz iekārtot veikalu un viesu uzņemšanas zāli, popularizējot medus produktus. Protams, tos bija iespēja degustēt. Pārsteigums bija par salduma maisījumu ar melnajiem (fermentētajiem) ķiplokiem un citiem interesantiem piedāvājumiem – mērcēm sieram un salātiem.

Puukujurid külastus (Viesos pie kokamatniekiem)

Igauņu lektores un gides Sirjes Velmanes organizētajā ekspresaptaujā par interesantāko guvumu izbraukuma dienās dalībnieku katra vērtējumā visvairāk pieminēts bija Tāvi Birka kokapstrādes izveidotajā kompleksā redzētais. Nelielā apdzīvotā vieta Kadrina ir Birku ģimenes saknes, kas nozīmīgas Tāvi paaudzei. Vectēvs gatavojis krēslus un mazdēls nav tikai skatījies, bet arī mudināts darboties. Tā kopš mazotnes veidojusies koka sapratne un tā apstrādes iemaņas. Kā jau dzīvē notiek, jaunā paaudze, kas prot paņemt vērtīgo no iepriekšējās, paplašina prasmes.

Tāvi Birka vēriens un izdoma pavērusi ceļu eksportam ar neparastu produkciju, ko uzņēmējs nosaucis “kempinga mājiņas”. No koka veidotie dažādu funkciju namiņi izceļas ar šķībajiem jumtiem un neparastiem logiem. Tieši ārējais veidols vispirms saista uzmanību, un arīdzan piedāvājums ir daudzveidīgs: pirtiņas, namiņi bērniem, dažāda lieluma dzīvojamā platība no mazākas līdz ģimenei piemērotai, arīdzan sirsniņmājiņas ir plašajā klāstā. Ar dabisko materiālo un veidola īpatnībām šī produkcija guvusi ievērību ārzemēs. Vislielākais pieprasījums ir Francijā, tās redzamas Nīderlandē, Zviedrijā.

Uzņēmēja izaugsmes ceļš un izdoma ir piemērs, kā izmantot koku bez atlikuma. To varēja redzēt ražotnē, kas izveidota bijušā kolhoza bāzē, kur darbojusies firma, kas bankrotējusi un tad nokļuvusi Birku īpašumā. Uzņēmums paplašināts un pārveidots, izmantots tiek viss kokmateriāls. Top dārza mēbeles, šūpoles, bērniem – pirātu kuģi un rotaļlietas. Maza izmēra izstrādājumi ar humora piesitienu, piemēram, kastīte, kuras vāciņu paceļot, izkustas zirneklītis.

Izdomas piemēri bija skatāmi ne vien ražotnē, bet arī Kadrinas muižā, kuras restaurācijā strādājusi T. Birka firma un tagad saimnieko Tāvi dzīvesbiedre Aivī. Senajā celtnē ir naktsmītnes viesiem un konferenču zāle, kurā reiz atradies manteļskurstenis, kas nav pilnībā nojaukts, bet izteiksmīgi saglabāts tā fragments. Tāvi sacīja, ka sirds nav ļāvusi iznīcināt pavisam šo būves elementu… Tāpat, ēku atjaunojot, saglabāta senatnīgā gaisotne.

Tiekoties ar T. Birku, varēja pārliecināties, kā strādāt tiešām radoši un domājot par videi saudzīgu saimniekošanu. Kokapstrādē neizmantojamie atlikumi pārtop briketēs. Firmai ir dažādi sadarbības partneri Igaunijā, jo kempinga māju pilnīgā komplektācijā vajadzīgs ne tikai koks.

Avinurme Puiduait (Avinurmes kokamatniecības centrs)

Avinurmes Koka amatniecības centrs ir tūrisma centrs, kas piedāvā viesiem iegādāties vietējos koka amatniecības izstrādājumus, piedalīties kokapstrādes darbnīcā, arī

ēdināšana grupām līdz 80 cilvēkiem, ļaujot nogaršot vai pašiem pagatavot igauņu nacionālos ēdienus.

Kokapstrādes tradīcijas Avinurmē tiek uzturētas jau vairākus gadsimtus. Atrašanās vieta un dabas apstākļi kalpoja par pamatu kokamatniecības un uzņēmējdarbības tradīciju rašanās un attīstībai novadā, kas balstās no paaudzes paaudzē nodotās tradīcijās. Kokamatniecību Avinurmē var klasificēt kā unikālu parādību arī tāpēc, ka, neskatoties uz laika un vides izmaiņām, darbs ar koku joprojām ir viens no galvenajiem Avinurmes iedzīvotāju iztikas avotiem. Patlaban Avinurmē ar koku nodarbojas vairāk nekā desmit uzņēmumu, un vietējā sabiedrība aktīvi iesaistās tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā.

Viens no uzņēmumiem ir AS E. Strauss Ltd.Uzņēmuma pamatdarbība ir dažādu no koka izgatavotu sadzīves priekšmetu ražošana un tirdzniecība. Produktu klāsts ietver vairāk nekā 200 mājsaimniecībai noderīgas lietas. Uzņēmuma produkcijas galvenais noņēmējs ir kaimiņu Somija. Preču pasūtītāji ir arī no Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas un Japānas.

 

Uzziņai

Igaunijā veiksmīgi sācis darboties plašs piena kooperatīvs SCE E-piim. SCE (SOCIETAS COOPERATIVA EUROPEA)

E-piim ir pirmais un lielākais pārrobežu Eiropas piena kooperatīvs Baltijā. Tā vēsture aizsākās pagājušā gadsimta sākumā, kad zemnieki gan Igaunijā, gan Latvijā sāka veidot kooperatīvus efektīvākai saimniekošanai. 2020. gada 27. februārī Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs Piena ceļš un piena kooperatīvs E-piim apvienojās, izveidojot SCE E-piim. Kooperatīvā ir vairāk nekā 200 biedru – piena ražotāji no Igaunijas un Latvijas, kas nodrošina aptuveni 450-500 tonnas piena dienā pārstrādei kooperatīva rūpnīcās Peltsamā, Jerva-Jāni un Jaunpilī. Peltsamas rūpnīca ir lielākais siera ražotājs Igaunijā, Jaunpils pienotava ir lielākais biezpiena produktu ražotājs Latvijā, bet Jerva-Jāni rūpnīca ir vienīgais uzņēmums Igaunijā, kas ražo demineralizētu sūkalu pulveri. Kooperatīvam pieder Jaunpils rūpnīcas veikalu tīkls Latvijā ar 24 veikaliem un divi lauksaimniecības preču veikali Igaunijā (Pelvā un Jerva-Jāni), kas strādā biedru labā.

Coop Estonia: kooperatīvās tirdzniecības līderis Igaunijā.

Coop Estonia patērētāju kooperatīvi ir cilvēku izveidotas asociācijas, kuru mērķis ir uzturēt reģionālās kopienas, uzlabojot vietējo tirdzniecību. Coop Estonia (iepriekš ETK) ir Igaunijas vecākā un lielākā mazumtirdzniecības grupa. Šobrīd kooperatīvu saimē ir 18 patērētāju kooperatīvi visā valstī. Coop Eesti Keskühistu jeb centrālā asociācija, kas dibināta 1917. gadā, piedāvā šiem kooperatīviem virkni pakalpojumu, sākot no centrālās loģistikas līdz kooperatīva mārketingam.

Coop nepieder nevienam uzņēmējam vai korporācijai: tas vienmēr ir piederējis Igaunijas patērētājiem, un šobrīd tai ir gandrīz 70 000 klientu-īpašnieku. Lielākā atšķirība starp kooperatīviem un privāto tirdzniecību ir tā, ka peļņa nav pašmērķis – gala mērķis ir izmantot peļņu, lai uzturētu veikalus, kas atvērti cilvēkiem visā Igaunijā, attīstītu tirdzniecības vidi un veicinātu attīstību vietējām kopienām.

Kooperatīvā tirdzniecība aizsākās 19. gadsimta vidū. Nosaukums Coop ir saīsinājums no “kooperatīvs”, kas nozīmē sadarbību un sadarbību. To ir izmantojuši kooperatīvi visā pasaulē, lai nodrošinātu pārredzamību un labāku sadarbību.

        

Raimonda Ribikauska,

LLKC Dobeles biroja uzņēmējdarbības konsultante

Mārīte Ozoliņa,

mācību dalībniece

Foto: Raimonda Ribikauska

 

Mācības “Latvijas un citu valstu kooperatīvu formas, iespējas un pieredze (praktiskās nodarbības Igaunijā) tika nodrošinātas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P21.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

 

Avots: laukutikls.lv

Add a comment

Drukāt

Vairāk rakstu...