Brieži ar postījumiem Kurzemē rada galvassāpes gan medniekiem, gan zemniekiem. Kā to risināt?

Kurzeme – briežu pārpildīta

Valsts meža dienesta (VMD) publiskotie novērtējuma dati liecina, ka uz 2024./2025. gada medību sezonā Latvijā ir 68 000 staltbriežu. Pēdējās divās sezonās šis skaitlis nedaudz sarucis.

VMD dati par uzskaitīto staltbriežu blīvumu 2024./2025. gada medību sezonā liecina, ka dzīvnieki vairāk dzīvo tieši Kurzemes reģionā, it īpaši Lietuvas pierobežā. Un tā tas bijis jau vairākus gadus.

Līdz ar to arī Kurzemē tiek nomedīts lielākais skaits staltbriežu. Tomēr pēdējos vairāk nekā 20 gados VMD noteiktais staltbriežu medību limits Latvijā nav izpildīts. Pērnajā – 2023./2024. gada – medību sezonā no pieļaujamajiem 32 324 staltbriežiem Latvijā tika nomedīti 24 949 jeb 77% no pieļaujamā nomedīšanas apjoma, vēl gadu iepriekš – no pieļaujamajiem 31 504 sugas dzīvniekiem tika nomedīti 24 985. Šajā medību sezonā atļauts nomedīt 33 660 staltbriežus.

Mednieku un zemnieku novērojumi liecina, ka tieši

Kurzemē briežu populācija ir sasniegusi līdz šim nebijušus apmērus, kas nozīmē tūkstošiem eiro lielus zaudējumus lauksaimniekiem un galvassāpes medniekiem.

Uz to norādīja arī Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis: "Kurzemē un Zemgalē staltbriežu šobrīd ir par daudz, atskaitot varbūt atsevišķas vietas. Šis dzīvnieku skaits būtu jāmazina."

Postījumi mežsaimniecībai un lauksaimniecībai  nav atdalāmi no meža zvēriem

No meža dzīvniekiem neatdalāmi ir postījumi, ko tie nodara mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Postījumu kontrolēšana arī iet roku rokā ar medību saimniecības uzturēšanu un attiecas arī uz staltbriežiem.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" 2023. gada pētījuma dati liecina, ka Latvijā tāpat kā citur Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā novērojams briežu dzimtas dzīvnieku populācijas pieaugums, ko cita starpā izraisījušas medību intensitātes pārmaiņas, maigākas ziemas, meža jaunaudžu platību pieaugums. Un tieši palielināts pārnadžu populācijas blīvums esot priekšnosacījums postījumu riska pieaugumam.

Staltbrieži vasarā un rudenī pārtiek galvenokārt no zālaugiem, kokaugu jaunajiem dzinumiem, bet ziemā un pavasarī – no graudzālēm un kokaugiem, arī no lauksaimniecības kultūraugiem.

Tādēļ no briežu apetītes izraisītā posta cieš gan mežsaimnieki, gan lauksaimnieki.

Briežu dzimtas dzīvnieki – aļņi, brieži, stirnas – noēd priežu un egļu dzinumus, dzīvnieki pārtiek arī no koku mizas, kas tiek gan apgrauzta, gan bojāta, rīvējot ragus, kas izraisa koka pilnīgu vai daļēju nokalšanu. 

Mežzinātnes institūta "Silava" 2023. gada apsekojuma dati rāda, ka, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Kurzemē vairāk stipri bojātas vai iznīcinātas egļu jaunaudzes. Priežu jaunaudzes stipri bojātas viscaur Latvijā, tostarp lieli postījumi novēroti arī Kurzemē.  

Savukārt attiecībā uz lauksaimniecību briežveidīgie dzīvnieki ne tikai noēd kultūraugus, bet sabradā sējumus un saposta arī siena ruļļus.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīmēja, ka katru gadu staltbriežu postījumu problēma kļūst aktuālāka. Viņš minēja, ka staltbriežu nodarītie postījumi labībai ir lokāli, bet būtiski. Tur, kur staltbriežu populācijas blīvums ir lielāks, tie noposta pat 100 hektārus labības, kas nozīmē, ka vienai saimniecībai nodarītie postījumi var būt mērāmi vairākos desmitos tūkstošu eiro. Ja uz lauka paviesojas briežu bars, kuru veido vairāki desmiti vai pat simti īpatņu, tad lielu postījumu nodarīšanai vajadzīgas vien dažas stundas, skaidroja "Zemnieku saeimā".

Par to, ka postījumu līmenis lauksaimniecības kultūrām un meža jaunaudzēm vismaz Kurzemē ir sasniedzis katastrofālu līmeni, vasarā trauksmi cēla mežu un lauku īpašnieki, kuri kopā ar medniekiem, apdrošinātājiem, VAS "Latvijas valsts meži" un biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvjiem pulcējās uz diskusiju, lai meklētu iespējamos risinājumus.

Iesaistītās puses aicina uz aktīvākām medībām; mednieki saskata šķēršļus

Toreiz gan kā galvenie situācijas risinātāji tika izcelti mednieki, kam būtu jāpalielina medību intensitāte. Tomēr Mednieku savienības vadītājs Baumanis uzsvēra – mednieks nevar būt "spunde katrā caurumā". Un ar sarūkošu mednieku skaitu palielināt medību intensitāti varētu būt problemātiski.

"Cilvēku paliek mazāk, un visu kraut viņiem virsū arī nevar. (..) Es zinu klubus, kuriem sezonas laikā vidēji katru dienu jānomedī pa vienam staltbriedim, lai nomedītu to, kas ir jānomedī. Un tā sen vairs nav nekāda izklaide un hobijs. Tas ir reāls darbs. (..) Mednieks nav vienmēr bezmaksas darbaspēks, un tāpat kā jebkurš cits darbaspēks Latvijā arī mednieku skaits sarūk. (..) Pērnajā sezonā bija ap 19 000 mednieku, kas izņēma sezonas kartes. Šosezon [2024./2025. gadā] varētu prognozēt 18 000," pauda Baumanis.

Intensīvākas medības no medniekiem prasa daudz gan finanšu, gan laika izpratnē.

Lai nonāktu līdz dzīvnieka nomedīšanai, jāiegulda sagatavošanās darbs medību platību un populācijas izpētē, dzinējmedību veiksmīgai rīkošanai. Mednieki var veidot arī barotavas, lai pievilinātu zvērus konkrētai vietai, tādējādi mazinot postījumus lauksaimniecības kultūrām, mežsaimniecībai vai dabas aizsardzības objektiem un pēc tam tos nomedījot, piemēram, no medību torņa, norādīja VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Taču arī dzīvnieku piebarošana maksā, ziemas periodā tas var izmaksāt apmēram 1000 eiro.

Dzīvnieks ir ne tikai jānomedī, bet pēc tam iegūtā produkcija ir atbilstoši jāapstrādā un jāuzglabā. Mednieku kolektīvos, kur jānomedī liels staltbriežu apjoms, tieši produkcijas pienācīga uzglabāšana un nodošana pārstrādei ir lielākais izaicinājums.

Baumanis stāstīja: "Kāpēc mednieki nesāk medīt laikus, vasarā? Tādēļ, ka to gaļu nav kur grūst, tā ir jārealizē, uzpircējs brauks pakaļ pēc divām vai trīs dienām. Mednieku klubam nav dzesētavas, nav, kur uzglabāt. Tāpēc gaida vēsāku laiku."

Mednieku savienības vadītājs aicina gan medniekus, gan mežu un lauku īpašniekus sadarboties un plānot, kad būs nepieciešams medīt intensīvāk.

"Jebkurš darbs ir jāplāno. Un mēs reizēm to nesaplānojam vai nemākam, vai negribam, bet ir vietas, kur staltbriežu [daudzums] nav visa gada garumā vienāds. Vietas tie maina. Tāpēc tas, ko es gribu medniekiem teikt – medīt ir jāsāk tad, kad sākas [staltbriežu medību] sezona, no 15. jūlija, nevis jāgaida bauris vai dzinējmedības. Jūs zināt vai varat plānot, ja jūsu medību platībās ir iesēts rapsis, tur būs brieži un tie būs jāmedī. Tas pats "Latvijas Valsts mežiem" ar ciršanām – ja jūsu objektā notiek ciršana, ar garantiju tur ziemā būs dzīvnieki, kuri nāks uz ciršanas atliekām un pēc tam jaunaudzēs uz avenēm, viņi tur būs un paliks," sacīja Baumanis.

Milzīgie tēriņi lauku un mežu aizsardzībā neattur briežus no postījumiem

Lauksaimnieki mēdz tērēt pat tūkstošiem eiro, lai ap laukiem apjoztu žogus, kas palīdzētu aizsargāt sējumus no pārnadžiem. Tomēr žogi ne vienmēr izrādās efektīvi.

Piemēram, Saldus novada lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Klagati" pārstāve Aira Vaitkus stāstīja: "Nelīdz arī aizsardzības pasākumi. Rodas iespaids, ka brieži ir iemācījušies pārvarēt žogus, pārciešot papildus izmantotā elektrožoga triecienu, un nebaidīties no gāzes lielgabaliem, lieliski zina, cikos tiem ir droši nākt baroties, kurās vietās. Žogs bija efektīvs dažus gadus, un tad ražas apjomi ievērojami pieauga, taču pēc tam brieži tika arī tam pāri. Tagad mēs apsveram domu žogus vairs neizmantot, jo dzīvnieku baru, kas ir ticis iekšā, ārā izdzīt ir ļoti sarežģīti."

Savukārt, piemēram, "Latvijas Valsts meži" 2015. gadā, kad valstī bija aptuveni 52 000 briežu, sāka ieguldīt jaunaudžu aizsardzībā. Daži no risinājumiem ir, piemēram, jauniem kokiem izmantot plastikāta stumbru aizsargplēves vai stādiem pievienot repelentus ar nepatīkamu garšu un smaku. "Latvijas Valsts meži" šogad pie esošās briežu populācijas jaunaudžu aizsardzībā tērē jau gandrīz 6 miljonus eiro.

Neskatoties uz centieniem aizsargāt lauksaimniecības zemes un meža jaunaudzes, staltbriežu un citu pārnadžu postījumi tiek novēroti, tāpat tiek novērota arī dzīvnieku spēja pielāgoties aizsardzības līdzekļiem un tos apiet. Savukārt valstī nomedīto staltbriežu apjoms pēdējās trīs medību sezonās nav būtiski pieaudzis un nepietuvojas medību limitam.

Mednieki mežu un lauku īpašniekus aicina uz sadarbību

Tas vedina domāt, ka situāciju varētu risināt iesaistīto pušu sadarbība.

Uz to uzmanību vērsa arī Mednieku savienības vadītājs, aicinot medniekus aktīvāk iesaistīties: "Es tiešām gribētu no medniekiem reālas idejas, ko var darīt vai ko var sadarbībā ar lauksaimniekiem izmainīt, lai varētu efektīvāk medīt. Pilnīgi noteikti ir jāmedī efektīvāk un vairāk. Ko es esmu dzirdējis un ar ko pats esmu saskāries, tā ir piekļuve laukam – ja zemnieks lauku apsējis līdz grāvim vai pusgrāvim, man tas nomedītais dzīvnieks ir kaut kā no lauka jādabū nost. Ja gribat, lai uz jūsu laukiem medītu, medniekam ir jābūt iespējai piekļūt laukam. (..) Ja es redzu, ka ir investīcijas žogā 300 000 eiro, ļoti iespējams, ka medniekam ir jārunā ar to pašu zemnieku, ka par 5000 eiro aizdevumu var uztaisīt [gaļas] dzesētavu."

Lauksaimniecības uzņēmuma "Klagati" pārstāve Vaitkus atzina, ka lauksaimnieki ir gatavi ne tikai runāt ar medniekiem, bet arī ieguldīt naudu mednieku kolektīvu infrastruktūras attīstībā, lai tikai veicinātu briežu skaita samazināšanu.

Tikmēr "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš iepriekš aicinājis pārskatīt dzīvnieku piebarošanas un pievilināšanas metodes un efektivizēt licenču sadali individuālajām un dzinējmedībām, lai VMD papildu medību atļaujas izsniegtu gadījumos, kad mednieki to ir lūguši.

Postījumu mazināšanai piešķirs staltbriežu medību papildu atļaujas

Lēmumu šajā virzienā septembrī arī pieņēma. Lai mazinātu staltbriežu postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, VMD pieņēmis lēmumu atsevišķās vietās papildus piešķirt medību tiesību lietotājiem staltbriežu medību atļaujas. Tās tiks piešķirtas līdz 30% apjomā no iepriekš aprēķinātā pieļaujamā staltbriežu nomedīšanas apjoma un atbilstoši šo dzīvnieku populācijas struktūrai, taču nepārsniedzot VMD novērtēto staltbriežu skaitu konkrētajā uzskaites vienībā. Atļaujas medību tiesību lietotājiem vai to sadarbības grupām tiks pievienotas Meža valsts reģistrā, kur tās būs pieejamas pēc valsts nodevas apmaksas.

Mednieku savienībā uzsvēra, ka staltbriežu populācijas samazināšanai primāri jāmedī govis un teļi, nevis buļļi.

Baumanis sacīja: "Lai samazinātu populāciju, ir pamatā jāmedī govis un teļi. Un tas ir veids, kā samazina populāciju. Lai samazinātu populāciju, nav jāmedī vidēja vecuma perspektīvi buļļi. Un nevienu mednieku klubu neviens nevar piespiest vienkārši šaut ārā vidēja vecuma perspektīvus buļļus. (..) Šī daļa populācijā ir tik salīdzinoši neliela, ka tas neietekmē populācijas pieaugumu, ne postījumus."

LSM aptauja: Vairākums neatbalsta lielāku briežu nomedīšanas apjomu postījumu mazināšanai

Portāla LSM.lv pasūtījumā veiktā "Norstat" aptauja liecina, ka lielākā daļa sabiedrības vairāk vai mazāk neatbalsta lielāku staltbriežu nomedīšanas apjomu, nekā pieļauts, lai mazinātu postījumus lauksaimniecībai.

Uz jautājumu, vai atbalstāt, ka medniekiem ļautu nomedīt vairāk staltbriežu, nekā pieļauts, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus, lielākā daļa aptaujāto norādīja, ka sliecas pret šādu soli, – proti, 33% atbildēja "drīzāk nē", bet 14% atbildēja "noteikti nē". 35% aptaujāto ir vairāk vai mazāk atbalstoši iecerei ļaut medniekiem nomedīt vairāk staltbriežu, nekā pieļauts, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus, – 27% atbildēja "drīzāk jā", bet 8% atbildēja "noteikti jā".

Tāpat jāatzīmē, ka 19% aptaujāto nezināja atbildi vai nevēlējās atbildēt uz šo jautājumu.

Atbalstošāki šādai iecerei ir vīrieši, no kuriem 11% un 30% norādīja, ka attiecīgi noteikti un drīzāk atbalstītu, ka medniekiem ļautu nomedīt vairāk staltbriežu, nekā pieļauts, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus. Sievietes ir noraidošākas, 35% atbildot "drīzāk nē" un 16% norādot "noteikti nē".

Vērtējot aptaujāto atbildes pēc reģioniem, redzam, ka lielākais atbalsts šādam risinājumam ir Vidzemē, kur 20% atzina, ka noteikti atbalstītu lielāku staltbriežu nomedīšanas apjomu, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus. Retāk šādu nostāju pauda aptaujātie Zemgalē (13%), Pierīgā un Kurzemē (7%), Latgalē (6%), bet vismazāk Rīgā (4%). 

Kritiskākie pret šādu risinājumu bija aptaujātie Rīgā – 36% atbildēja "drīzāk nē", bet 17% – "noteikti nē".

Savukārt Kurzemē lielākā daļa aptaujāto (46%) norādīja, ka vairāk vai mazāk neatbalstītu lielāku staltbriežu nomedīšanas apjomu, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus, – 31% "drīzāk nē" un 15% "noteikti nē" pret 27% "drīzāk jā" un 7% "noteikti jā".

Vai atbalstāt, ka medniekiem ļautu nomedīt vairāk staltbriežu, nekā pieļauts, lai mazinātu lauksaimniecības postījumus? (%)

Lielākas atšķirības vērojamas arī atkarībā no aptaujāto dzīvesvietas tipa. Tie, kas dzīvo laukos, lielāku staltbriežu nomedīšanas apjomu noteikti vai drīzāk atbalstītu (49%) vairāk nekā tie, kas dzīvo nelielās pilsētās (37%), lielās pilsētās (30%) vai Rīgā (29%). Salīdzinot ar citās vietās dzīvojošajiem, starp laukos dzīvojošajiem aptaujātajiem bija arī vismazāk respondentu (8%), kuri norādīja, ka noteikti neatbalstītu šādu risinājumu.