Rīgas restorāni, ko vērts apmeklēt

Izveidots .

 

Restorāna apmeklējums ir vesels piedzīvojums - sākot ar īpašām garšām, smaržām, beidzot ar līdz detaļām pārdomātu interjeru un viesmīlīgu apkalpošanu. Esam apkopojuši vairākus restorānus Rīgā, kuri sniegs svētku sajūtu un baudījumu garšu kārpiņām.

 

“Max Cekot Kitchen”

Mūsdienu virtuve, oriģinālas idejas un mazo detaļu priekšrocības - to apvieno restorāns "Max Cekot Kitchen", kas atrodas industriālā rajonā Pārdaugavā. Šis restorāns piedāvā smalki pārdomātu set-ēdienkarti desmit kārtās ar veģetāro opciju un pieskaņotiem vīniem vai bezalkoholiskiem dzērieniem. Dzērieni tiek rūpīgi izvēlēti, lai papildinātu un izceltu katra ēdiena garšu.

Savukārt piedāvāto ēdienu izvēle ir mainīga - atkarībā no sezonas un augstvērtīgo izejvielu pieejamības. “Max Cekot Kitchen” šefpavārs Maksims Cekots ir pārliecināts, ka sniedz saviem viesiem vislabāko, tādēļ atvērtajā virtuvē ļauj tiem ielūkoties ēdienu tapšanas procesā. Katra pieredze restorānā “Max Cekot Kitchen” būs patiesi neparasta un unikāla!

 

"TAILS"

TAILS ir jauna koncepta zivju restorāns Rīgas gastronomiskajā kartē. Telpās ir iekārtotas divas zonas: klasiskā restorāna zāle un Raw Bar lete pretī atvērtai virtuvei, kur viesi var vērot gatavošanas procesu. Restorāna interjers, par kuru parūpējās Londonas Studio Caché dizaineri, demonstrē izsmalcinātu estētikas sajūtu, kuru iedvesmojusi Baltijas jūras piekraste.

 

3 pavāru restorāns 

 

3 pavāru restorāns ir atklātās virtuves tipa restorāns, kuru iemīļojuši gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi. 2011.gada septembrī to dibināja divi Latvijā pazīstami pavāri - Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants. Restorāna šefpavārs ir Pāvels Skopa, kurš atbild par produktu selekciju, sadarbību ar zemniekiem un uzrauga virtuvi ikdienā.

Restorāns ir pieejams, draudzīgs un atvērts visiem – mīl klientus un sniedz teicamu servisu vissarežģītākajās situācijās. Paēdinās un apkalpos arī jūsu klientus, lai kādas nebūtu viņu vēlmes un iegribas. 3 pavāru restorāns piedāvā arī kopā gatavošanas meistarklases ar šefpavāru un tūres ar degustācijām Rīgas Centrāltirgū ar aktīvu viesu iesaisti, kas ļauj viesiem atklāt un ieraudzīt Latviju pavāra acīm.

 

“Nomad”

Restorāns “Nomad” aicina doties unikālā gastronomiskā ceļojumā pa Panāzijas virtuvi - iepazīstot Japānas, Taizemes, Vjetnamas, Ķīnas tradicionālos ēdienus, kā arī baudīt Argentīnas, Peru un Amerikas garšu buķetes. Restorāna nosaukums “Nomad” nozīmē klejotājs, kas nozīmē, ka labākie ēdieni no visas pasaules apvienoti vienā ēdienkartē. Unikāls interjers, dizains un ēdienu pasniegšanas veids - šis būs neatkārtojams piedzīvojums.

 

“Chef’s Corner”

Augstākā līmeņa restorāns, kas iekļauts starp 30 labākajiem jaunajiem restorāniem Eiropā - tas ir “Chef’s Corner”! Tas atrodas krāšņo jūgendstila ēku ieskautajā Klusajā centrā, kas patiesi radīs ceļojuma sajūtu, apmeklējot šo restorānu pat parastā dienā.

Šis restorāns īpaši lepojas ar savu augstvērtīgo steiku izvēli, taču ko savai gaumei atradīs arī veģetārieši. Šefpavārs Reinis Strazdiņš ir pārliecināts – īsts garšas piedzīvojums sākas tur, kur valda patiesa mīlestība un izpratne par produktu, tā sezonalitāti un dažādajām pagatavošanas tehnikām.

 

Vai Jums ir savs restorānu TOP - 5 ? Dalieties komentāros!

 

Balstīts uz latvia.travel.lv

Add a comment

Drukāt

Atklātnēm veltīts Bērnu rīts muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”

Izveidots .

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” 2025. gada 16. februārī plkst. 10.30 un 13.00 aicina ģimenes ar bērniem uz ikmēneša sarīkojumu “Bērnu rīts ar Runci Albertu”.

Lai apskatītu muzejā iekārtoto atklātņu izstādi un uzzinātu par atklātņu sūtīšanu jūgendstila laikā, ģimenes ar bērniem tiek aicinātas apmeklēt februāra sarīkojumu “Bērnu rīts ar Runci Albertu”. Šajā reizē īpaša uzmanība tiks veltīta tradīcijai sūtīt atklātnes, sveicot draugus un radiniekus. Bērni varēs sagatavot sirsnīgu sveicienu kādam savam draugam un uzzināt par neparasto pastmarku valodu. 

Pasākumu vadīs muzeja projektu vadītāja Iveta Sproģe un neiztrūkstošs pasākuma dalībnieks būs rokas lelle Runcis Alberts.

Plkst. 10.30 aicināti pirmsskolas vecuma bērni, savukārt plkst. 13.00 - sākumskolu audzēkņi.

Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūdzam pieteikt dalību iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi: jugendstils@riga.lv, Facebook lapā @RigaArtNouveau vai zvanot pa tālruņa numuru 67181465.

Nodarbības ilgums 60 min. Dalības maksa 5,00 EUR.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana, kas var tik izmantota publicitātes vajadzībām.

Publicitātes attēli: Atklātnes no muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājuma

 

Avots: kultura.riga.lv

Add a comment

Drukāt

Rīgas Latviešu biedrība norisināsies Kokļu meditācija mīlestības pavasara noskaņās

Izveidots .

 

12. februārī plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības visskanīgākajā – Zelta zālē, sveču gaismā 88 minūtes ļausimies Kokļu meditācijai mīlestības pavasara noskaņās. Meditāciju vadīs Rīgas Latviešu biedrības koklētāja - Rozīte Katrīna Ponne kopā ar kopienas „Rīgas Danči” koklētājiem - Malvīni Mantinieci, Dzintaru Jēkabu Spīču un Madaru Lisovsku.

Pavasaris ienāk mūsos caur daudzveidīgām sajūtam, ko grūti vārdiem izteikt. Katram tas var izpausties atšķirīgi, bet ir arī kopīgais – trauksme, vēlēšanās doties kaut kur tālu, dejot un mest kūleņus, laisties ar kamaniņām no visaugstākā kalna, darīt ko neprātīgu. Vienā vārdā to sauc par mīlestību. Un tā nu ir sakritis, ka mīlestību mēs svinam tieši Meteņa laikā, kas sākas februārī.

Mīlestība - katram tā nozīmē savu. Kokļu meditācijā iedziļināsimies mīlestības jēdzienā, slāni pa slānim atšķetinot mums dziļāko un vārdos nepateikto, ieklausīsimies savā sirds balsī, jo mīlestība var ienākt mūsu nosalušajās dvēselēs arī caur koklētāju pirkstu galiem, kas skar un glāsta stīgas, liekot tām vibrēt un ievibrējot mūsu dvēseles pavasarim.

Kokles – sen zināms mūsu tautas mūzikas instruments, kas ierakstīts kultūras kanonā, izpētīts un izmērīts. Senākās kokles glabājas muzejos, jaunākas skan koncertos, mājās un festivālos. Ko vēl jaunu var mums pavēstīt kokļu meditācija?

Stāsta koklētāja Malvīne Mantiniece: „Man, kas visu mūžu bijusi koncertkokļu mūzikas skaņdarbu izpildītāja, etnogrāfiskā kokle dod īpašu brīvības sajūtu. Kad es skaru stīgas, tad ir sajūta, ka manas emocijas caur pirkstu galiņiem ceļo uz kokli, no kokles ievibrē telpu un cilvēkus apkārt. Brīnumaina brīvības sajūta, ko vēl pastiprina pārējo koklētāju saspēle.“ Jāsaka, ka Malvīne nav parasta koklētāja, bet drīzāk saucama par dižkoklētāju, jo koklē 209 centimetrus garo Dižkokli. Visu mūžu koklējusi koncertkokli, tagad ir pirmā valstī, kas apguvusi unikālās, pasaulē vienīgās Dižkokles spēli.

Biļetes - https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/148760

Uz meditāciju aicinām ierasties laicīgi, 15 minūtes pirms sākuma, atstājot virsdrēbes un ielas apavus garderobē.

Sēdvietas būs nodrošinātas. Lūdzu padomāt par siltu, ērtu apģērbu vai pledu, arī siltas zeķes var noderēt. Iespējams ņemt līdzi savu paklājiņu.

 

Avots: kultura.riga.lv

Add a comment

Drukāt

Izstrādātas Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025.–2028. gadam

Izveidots .

Galvaspilsēta izstrādājusi Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2025.–2028. gadam 1. redakciju, kura tālāk tiks virzīta publiskajai apspriešanai. Pamatnostādnes nosaka kultūras nozares attīstības redzējumu, kultūrpolitikas mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus noteiktajā periodā Rīgā.

“Pašvaldība izstrādājusi kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025.–2028. gadam”, kuru mērķis ir veidot daudzveidīgu, autentisku un starptautiski konkurētspējīgu kultūrvidi Rīgā, nodrošinot kultūras pieejamību un piekļūstamību visām sabiedrības grupām. Plānotie politikas rezultāti ietver kultūras piedāvājuma līdzsvarošanu Rīgas apkaimēs, Rīgas kā kultūras metropoles konkurētspējas stiprināšanu, sabiedrības līdzdalības veicināšanu, kultūras infrastruktūras attīstību un kultūras satura kvalitātes uzlabošanu. Publiskā apspriešana norisināsies mēneša garumā, un aicinu iedzīvotājus, Rīgas kultūras dzīves baudītājus un organizētājus, aktīvi iesaistīties, lai sniegtu savu redzējumu un ieteikumus Rīgas kultūrpolitikas attīstībai,” norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes 2025.–2028. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts Rīgas pašvaldības kultūras nozares attīstības redzējums, mērķi, rīcības virzieni un uzdevumi, īstermiņa prioritāri veicamie  pasākumi, kā arī pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība.

Pamatnostādņu 1. redakcija tālāk tiks virzīta publiskajai apspriešanai, savukārt pēc tam paredzēts pamatnostādņu gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process, nodrošinot saņemto sabiedrības priekšlikumu integrēšanu dokumentā. Plānots, ka dokumenta gala redakciju Rīgas dome varētu apstiprināt 2025. gada martā.

Pamatnostādņu izstrādes procesā tika organizētas darba grupas sanāksmes, konsultācijas, intervijas un fokusgrupu diskusijas ar pašvaldības struktūrvienībām un iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm, valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora kultūras institūcijām un dažādu jomu kultūras nozares ekspertiem, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem, ar  mērķi  noskaidrot pēc iespējas plašāku ieinteresēto pušu un sabiedrības mērķa grupu viedokli par iespējamajiem kultūras nozares attīstības scenārijiem Rīgas pilsētā. Sadarbībā ar Rīgas apkaimju centru un Pilsētas attīstības departamentu tika veikta iedzīvotāju aptauja datu publicēšanas portālā GEO RĪGA un Rīgas kultūrvietu kartēšana.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2025.–2028. gadam 1. redakcijas projekts prezentēts 29. janvāra Rīgas domes sēdē.

Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv.

 

Avots: kultura.riga.lv

Add a comment

Drukāt

«Straumei» divas «Oskara» nominācijas – animācijas un starptautisko filmu kategorijās

Izveidots .

Autori: Laila Burāne (LSM.lv kultūras redaktore), Liene Millere (LSM.lv kultūras redaktore), Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai jeb "Oskaram", turklāt tā uz balvu pretendēs divās kategorijās – kā labākā pilnmetrāžas animācija un labākā starptautiskā filma.

ĪSUMĀ:

  • "Straume" turpina cīņu par "Oskara" balvu divās – animācijas un starptautisko filmu – kategorijās.
  • Režisors Gints Zilbalodis: Tā, protams, ir gan veiksme, gan arī likumsakarība.
  • Producents Matīss Kaža: Tā ir milzīga atzinība gan Latvijas, gan Baltijas kino, gan vispār neatkarīgajam animācijas kino.
  • NKC vadītāja Dita Rietuma: Šis ir absolūti unikāls sasniegums.
  • Šogad "Oskara" nomināciju sarakstos līderpozīcijā ir Žaka Odijāra lente "Emīlija Peresa".
  • Vai "Straumei" izdosies iegūt "Oskaru", taps zināms 2. martā 97. "Oskaru" pasniegšanas ceremonijā.

Kategorijā labākā starptautiskā filma nominācijas līdzās "Straumei" ir filmām "I’m Still Here", "Meitene ar adatu" ("The Girl with the Needle"), "Emīlija Peresa" ("Emilia Pérez") un "Svētās vīģes sēkla" ("The Seed Of The Sacred Fig").

Savukārt par balvu animācijā kopā ar "Straumi" sacentīsies "Prāta spēles 2" ("Inside Out 2") , "Gliemeža memuāri" ("Memoir of a Snail"), "Wallace And Gromit: Vengeance Most Fowl" un "Robots savā vaļā" ("The Wild Robot").

Režisors Gints Zilbalodis pēc nominācijas paziņojumā medijiem sacīja: "Pateicos ASV Kinoakadēmijai par atzinību! Sākot darbu pie šīs filmas, mēs nekad nevarējām iedomāties, ka šis darbs nonāks līdz "Oskara" nominācijām, taču tagad tas ir noticis. Tā, protams, ir gan veiksme, gan arī likumsakarība – "Straume" tapa neatlaidīga komandas darba rezultātā piecu gadu garumā. Vislielākais paldies tiem, kas mūsu komandu atbalstīja un turpina atbalstīt šajā ļoti intensīvajā ceļā no filmas veidošanas līdz izplatīšanai.

Mēs esam īpaši aizkustināti par neticamo skatītāju atsaucību Latvijā, turklāt skatoties filmu tieši tā, kā mēs to bijām paredzējuši – uz lielā ekrāna.

Ceru, ka filmas vēstījums turpinās uzrunāt skatītājus visā pasaulē, un "Oskara" nominācijas noteikti palīdzēs "Straumei" iegūt arvien jaunus skatītājus."

Zilbalodis sociālajos medijos arī publicējis sirsnīgu video, kā kopā ar savu suni skatījies nomināciju paziņošanu.

"Tā ir milzīga atzinība gan Latvijas, gan Baltijas kino, gan vispār neatkarīgajam animācijas kino. Filmai ar šādu budžetu no mazas valsts nonākt līdz "Oskaru" lielajai skatuvei, turklāt nevis vienā nominācijā, bet divās – uz to mēs necerējām. Mēs domājām, ka būs, iespējams, animācijas nominācija, bet tikt pieciniekā arī starptautiskās filmas kategorijā – tas nozīmē, ka šī filma ir faktiski izceļama ne tikai kā animācijas fenomens, bet kā kino fenomens vispārīgi. Tas ir ļoti priecējoši," sarunā ar Latvijas Radio norādīja filmas producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža.

Savukārt Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma paziņojumā medijiem uzsvēra: "Šis ir absolūti unikāls sasniegums gan konkrētās filmas autoriem, gan mazai valstij un tās filmai, ierakstot "Straumes" autoru un Latvijas vārdu Amerikas leģendārās kinobalvas "Oskars" vēsturē un arī globālā mērogā – pasaules kino vēsturē. Fenomenālais "Straumes" panākumu stāsts turpinās, varam būt lepni, ka "Straume" ir padarījusi Latvijas vārda skanējumu tik varenu!"

23. janvārī paziņotas 97. ASV Kinoakadēmijas balvas jeb "Oskara" nominācijas visās 24 kategorijās. 

"Oskara" balva tiek uzskatīta par prestižāko balvu kino nozarē. Pirmā Kinoakadēmijas balvas ceremonija norisinājās 1929. gadā; 2025. gada 2. martā tiks aizvadīta 97. "Oskaru" pasniegšanas ceremonija.

Nomināciju paziņošanai Latvijas Televīzija sekoja līdzi kopā ar "Straumes" komandu.

97. ASV Kinoakadēmijas balvas nominanti

Šogad "Oskara" nomināciju sarakstos līderpozīcijā ar 13 nominācijām ir režisora Žaka Odijāra lente "Emīlija Peresa", kas jau ieguvusi vairākas Eiropas Kinoakadēmijas balvas, tai skaitā kā gada labākā Eiropas filma, gan vairākas "Zelta globusa" balvas. Tai ar 10 nominācijām seko režisora Breidija Korbeta filma "Brutālists" un mūzikls "Ļaunā" jeb "Wicked".

Gada labākā filma

  • "Anora"
  • "Brutālists / "The Brutalist"
  • "Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms" / "A Complete Unknown"
  • "Konklāvs" / "Conclave"
  • "Kāpa: Otrā daļa" / "Dune: Part Two"
  • "Emīlija Peresa" / "Emilia Pérez"
  • "I'm Still Here"
  • "Nickel Boys"
  • "Substance" / "The Substance"
  • "Ļaunā" / "Wicked"

Sasniegums režijā

  • Šons Beikers (Sean Baker), filma "Anora"
  • Breidijs Korbets (Brady Corbet), filma "Brutālists" / "The Brutalist"
  • Džeimss Mangolds (James Mangold) filma "Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms" / "A Complete Unknown"
  • Žaks Odijārs (Jacques Audiard), filma  "Emīlija Peresa" / "Emilia Pérez"
  • Korālija Faržā (Coralie Fargeat), filma "Substance" / "The Substance"

Labākā ārvalstu filma

  • "I'm Still Here" (Brazīlija)
  • "Meitene ar adatu" / "The Girl with the Needle" (Dānija)
  • "Emīlija Peresa" / "Emilia Pérez" (Francija)
  • "Svētās vīģes sēkla" / "The Seed of the Sacred Fig" (Vācija)
  • "Straume" / "Flow" (Latvija)

Labākā pilnmetrāžas animācijas filma

  • "Straume" / "Flow"
  • "Prāta spēles 2" / "Inside Out 2"
  • "Memoir of a Snail" 
  • "Wallace & Gromit: Vengeance Most Fowl" 
  • "Robots savā vaļā" / "The Wild Robot"

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma

  • "Black Box Diaries"
  • "No Other Land"
  • "Porcelain War"
  • "Soundtrack to a Coup d'Etat"
  • "Sugarcane"

Labākais aktieris galvenajā lomā

  • Adriens Brodijs (Adrien Brody) filmā "Brutālists" / "The Brutalist"
  • Timotejs Šalamē (Timothée Chalamet) filmā "Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms" / "A Complete Unknown"
  • Kolmans Domingo (Colman Domingo) filmā "Sing Sing"
  • Reifs Fainss (Ralph Fiennes) filmā "Konklāvs" / "Conclave"
  • Sebastians Stans (Sebastian Stan) filmā "Māceklis" / "The Apprentice"

Labākā aktrise galvenajā lomā

  • Sintija Erivo (Cynthia Erivo) filmā "Ļaunā" / "Wicked"
  • Karla Sofija Gaskona (Karla Sofía Gascón) "Emīlija Peresa" / "Emilia Perez"
  • Maikija Medisone (Mikey Madison) filmā "Anora"
  • Demija Mūra (Demi Moore) filmā "Substance" / "The Substance"
  • Fernanda Torresa (Fernanda Torres) filmā "I'm Still Here" 

Pilns nominantu saraksts pieejams "Oskaru" mājaslapā.

Kā tiek līdz "Oskara" nominācijām?

ASV Kinoakadēmijas balvas, kas pazīstamas arī kā "Oskari", ir balvas par mākslinieciskiem un tehniskiem nopelniem kino industrijā. Tās katru gadu pasniedz Amerikas Savienoto Valstu Kinoakadēmija (AMPAS), novērtējot izcilus sasniegumus kinomākslā, kurus izvērtē Kinoakadēmijas balsstiesīgie locekļi, šobrīd to ir ap 9000.

Uz ASV Kinoakadēmijas jeb "Oskara" balvu var pretendēt gan spēlfilmas, gan dokumentāli un animācijas darbi, izpildot atbilstošu kritēriju virkni. Tā, piemēram, lai pretendētu uz labāko animācijas filmu 97. ASV Kinoakadēmijas ceremonijā, kinolentei bija jābūt vismaz 40 minūtes garai, tai jābūt pirmizrādītai no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim komerciālajos kinoteātros vismaz vienā no sešiem ASV lielpilsētu reģioniem: Losandželosas, Ņujorkas, Sanfrancisko, Čikāgas, Dalasas un Atlantas. Tajā pašā kinoteātra norises vietā filmai jābūt rādītai vismaz septiņas dienas pēc kārtas. Izrādīšanai bija jānotiek trīs reizes dienā, vismaz vienam seansam sākoties laikā no pulksten 18.00 līdz 22.00. Tāpat bija jānorit kinofilmas reklāmas kampaņai, kuras laikā tiek saņemtas arī recenzijas par kinolenti.

Balvas nominantu atlasē īpaša ir Labākās starptautiskās filmas kategorija, jo tai pretendentus piesaka katra valsts. Šogad šajā kategorijā tika izvirzītas un kvalificējās filmas no 85 valstīm. Kā valstis izdara izvēli starptautiskā filmu kategorijā, arī nosaka Kinoakadēmijas balvas nolikums. Latvijas gadījumā Nacionālais kino centrs ir tas, kas izveido komisiju, kas sastāv no industrijas ekspertiem, kurus pēc tam apstiprina ASV Kinoakadēmija. Pretendents tiek izvēlēts, komisijai balsojot.

2024. gadā pretendenti uz kategoriju bija divi – Dāvja Sīmaņa "Marijas klusums" un Ginta Zilbaloža "Straume". Komisija vienbalsīgi izvēlējās otro.

"Oskara" balvas pasniedz 24 kategorijās, 23 kategorijās katrā tiek izziņoti pieci nominanti, bet par labākās filmas titulu var sacensties desmit darbi.

Jāpiebilst, ka katrai kategorijai ir savi atlases noteikumi, taču ir desmit kategorijas, kurām vēl pirms nomināciju atlases tiek izziņoti arī "īsie saraksti". Ierasti tas ir saistīts ar iesniegto pretendentu lielo apjomu vai īpašiem kritērijiem, kas paredz balsojumu vairākās kārtās.

Katru "īso sarakstu" noteic attiecīgās nozares pārstāvji, izņemot kategorijā "Labākā starptautiskā filma", kur ļauts balsot visiem aktīvajiem un atzītajiem ASV Kinoakadēmijas biedriem, ar nosacījumu, ka tiek noskatīts noteiktais minimums no filmu kopējā skaita.

Locekļi balsoja aizklāti par ne vairāk kā piecpadsmit filmām. Piecpadsmit filmas, kas saņēma visvairāk balsu, iekļuva nākamajā balsošanas kārtā, kurā Kinoakadēmijas locekļi izvēlējās piecus nominantus.

Latvijas kino ceļš uz "Oskariem"

Latvijas oficiālais pieteikums ASV Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākā ārvalstu filma" ("International Feature Film") tika izvirzīts jau 16. reizi, regulāri Latvijas filmas pieteiktas kopš 2010. gada, un šī bija pirmā reize, kad pārvarēts pirmais slieksnis ceļā uz "Oskara" balvu šajā kategorijā – filma "Straume" iekļuva balvas "īsajā sarakstā".

Pirmā Latvijas filma, kas tika izvirzīta ASV Kinoakadēmijas balvai, bija "Cilvēka bērns" (1991, Jānis Streičs), "Oskaru" sacensībā Latvija atgriezās ar filmu "Rīgas sargi" (izvirzīta 2008. gadā, režisors Aigars Grauba), turpmāk ekspertu komisijas vērtējumā tikušas atlasītas filmas "Amaya" (2010, Māris Martinsons), "Seržanta Lapiņa atgriešanās" (2011, Gatis Šmits), "Golfa straume zem ledus kalna" (2012, Jevgeņijs Paškevičs), "Mammu, es tevi mīlu" (2013, Jānis Nords), "Akmeņi manās kabatās" (2014, Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma), "Modris" (2015, Juris Kursietis), "Ausma" (2016, Laila Pakalniņa), "Melānijas hronika" (2017, Viesturs Kairišs), "Turpinājums" (2018, Ivara Selecka dokumentālā filma), "Tēvs Nakts" (2019, Dāvis Sīmanis), "Dvēseļu putenis" (2019, Dzintars Dreibergs), "Bedre" (2020, Dace Pūce), "Janvāris" (2022, Viesturs Kairišs) un "Mana brīvība" (2023, Ilze Kunga-Melgaile).

Tikmēr animācijas filmu kategorijā (kurā "īsie saraksti" netiek publicēti, taču tiek atklāts to darbu saraksts, kas nominācijai kvalificējas), Latvijas kinoveidotāju darbi tuvojušies "Oskara" nominācijai arī iepriekš – tāpat kā šogad "Straume", arī režisora Ginta Zilbaloža debijas pilnmetrāžas animācija "Projām" 2019. gadā bija atrodama pretendentu sarakstā, 2021. gadā pretendentu sarakstā iekļuva Ilzes Burkovskas-Jakobsenas "Mans mīļākais karš", un vēl nesenāk – režisores Signes Baumanes animācijas filma "Mans laulību projekts", kas 2023. gadā līdz ar vēl 32 kino darbiem kvalificējās un varēja pretendēt uz nomināciju labāko animācijas filmu kategorijā. Tomēr nominantu sarakstā šīs filmas neiekļuva.

2021. gadā balvas "īsajā sarakstā" iekļuva režisora Dzintara Dreiberga lentes "Dvēseļu putenis" skaņu celiņš (komponiste Lolita Ritmane), kas tomēr netika līdz nominācijai.

Jāpiebilst, ka Latvijas vārds pie "Oskara" apvāršņiem reiz bijis arī pastarpināti franču režisora Silvāna Šometa (Sylvain Chomet) animācijas filmā "Randiņš Belvilā" ("Les Triplettes de Belleville"). Filma, kas zīmēta filmu studijā "Rija", 2003. gadā nominēta "Oskara" balvai divās kategorijās – kā labākā animācijas filma un kategorijā "Labākā dziesma". Toreiz tā piekāpās animācijas filmai "Meklējot Nemo" un filmas "Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās" dziesmai "Into the West".

 Filma "Straume"

Pilnmetrāžas filma "Straume" ir 3D animācijas tehnikā veidots darbs, kas stāsta par Kaķi – vientuļnieku un individuālistu, kurš negaidītu un lielu plūdu dēļ pazaudē savas mājas un nonāk nelielā laivā, kurā spiests sadarboties ar citiem zvēriem, lai izdzīvotu.

Filma veidota režisoram Gintam Zilbalodim raksturīgajā autorrokrakstā – tas ir reizē poētisks un vizuāli grandiozs ceļojums cauri pārplūdušai pasaulei, kurā no cilvēkiem nav ne miņas.

Pie filmas "Straume" strādājusi starptautiska komanda – filmas tēlu animācija veidota Francijā, skaņas pēcapstrāde veikta Beļģijā, tēli un vides elementi, vizuālie efekti un mūzika tapa Latvijā. Filmas galvenajā radošajā komandā ir režisors, producents, scenārists un mākslinieks Gints Zilbalodis, producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža, producenti Rons Diānss (Ron Dyens) un Gregorijs Zalkmans (Gregory Zalcman), skaņu režisors Gurvals Koiks-Gallass (Gurwal Coïc-Gallas), galvenais animators Leo Silī-Pelisjē (Léo Silly-Pélissier), mūzikas autori Gints Zilbalodis un Rihards Zaļupe, vizuālo efektu mākslinieki Konstantīns Višņevskis un Mārtiņš Upītis.

Filma piedzīvojusi milzīgus starptautiskus panākumus, iegūstot gan skatītāju un kritiķu atzinību, gan arī nominācijas un apbalvojumus festivālos un profesionālajā kino vidē. Starp nozīmīgākajiem balvas sasniegumiem minama uzvara Eiropas Kinoakadēmijas balvas ceremonijā, kurā filma saņēma balvu kā gada Eiropas animācijas filma, "Zelta globusa" balva par labāko animācijas filmu, iekļūšana "Oskara" balvas īsajā sarakstā labāko ārvalstu filmu kategorijā un divas BAFTA nominācijas.

"Straume" izpelnījusies arī Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" ievērību ­– filmai piešķirta nominācija kategorijā "Labākā animācijas filma" un sešas nominācijas kinoprofesiju kategorijās – par labāko scenāriju, animācijas režiju, animācijas mākslinieka darbu, skaņu režiju, montāžas režiju un komponista darbu.

Filmas "Straume" pasaules pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā bija iekļauta festivāla konkursa programmā "Īpašais skatiens". Tā ieguvusi prestižā Ansī starptautiskā animācijas filmu festivāla (Festival international du film d'animation d'Annecy) pilnmetrāžas filmu konkursa skatītāju balvu, žūrijas balvu, kā arī balvu par labāko mūziku un balvu filmas tālākai izplatīšanai. Tāpat lauri plūkti Otavas Starptautiskajā animācijas festivālā, animācija "Straume" nominēta Eiropas Parlamenta LUX skatītāju balvai. Starptautiskajā apritē filma ieguvusi apbalvojumus kinofestivālos Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā un citur.

"Straume" saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības (New York Film Critics Circle) balvu kā gada labākā animācijas filma un nominēta divām "Critic's Choice" balvām. Tāpat filma nominēta ASV prestižajai vispasaules neatkarīgā kino balvai "Film Independent Spirit Awards" kategorijā "Labākā starptautiskā filma" un ieguvusi "National Board of Review balvu" kā gada labākā animācijas filma.

 
Avots: lsm.lv
Add a comment

Drukāt

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina uz profesora Jāņa Krastiņa lekciju “Eiropas jūgendstils. Helsinki.”

Izveidots .

Helsinkos darbojās jaunās paaudzes arhitekti – Larss Sonks, Eliels Sārinens, Hermans Geselliuss, Armass Lindgrēns, un citi, kuri radīja savdabīgu arhitektūru, kas balstīta ziemeļnieciskajā mentalitātē. Spilgtākie Helsinku jūgendstila arhitektūras piemēri ir biedrības “Pohjola” ēka, Helsinku Telefona sabiedrības galvenā ēka, Nacionālais teātris un Nacionālais muzejs.

Jānis Krastiņš (dz.1943.g.) – latviešu arhitekts, arhitektūras teorētiķis, daudzu arhitektūras vēstures grāmatu autors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, 1998. gadā apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par Rīgas 19. un 20. gadsimta arhitektūras izpēti, veicinot Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Informējam, ka lekcijas laikā tiks veikta video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, ka arī informatīvu materiālu veidošanai.

Dalības maksa – 10,00 EUR/personai. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot 67181465 vai rakstot jugendstils@riga.lv muzeja darba laikā.

Papildu informācija: Jūlija Trofimova, Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” projektu koordinatore. E-pasts: julija.trofimova@riga.lv.

 

Avots: kultura.riga.lv

Add a comment

Drukāt

Rīgas Ziemassvētku tirdziņš

Izveidots .

Tradicionālajā Ziemassvētku tirdziņā karstvīns kļūst par iecienītāko dzērienu un gaisu piepilda kanēļa, ingvera un grauzdētu mandeļu aromāti. Šogad Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš būs vēl pārsteidzošāks kā jebkad iepriekš.

Būs iespēja aizdoties uz Ziemassvētku vecīša māju, apmeklētājus priecēs mazie rūķi, un bērniem būs iespēja sūtīt vēstules uz pašu Lapzemi! Katru piektdienu Ziemassvētku tirdziņa klientus priecēs dīdžejs, sestdienās uzstāsies kori un mūzikālie ansambļi, bet svētdienās tirdziņu piepildīs folkmūzika! Ēdinātāji gādās par īpašiem kokteiļiem, saldumiem un gardumiem, mūsdienīgām un ziemīgām street-food ēdienkartēm, kā arī par tradicionālo latviešu virtuvi. Ja tiek meklēta unikāla dāvanu, ko pasniegt saviem mīļajiem Ziemassvētkos, tad šī ir vieta, kur jābūt - vietējie Latvijas amatnieki piedāvās bišu vaska sveces, dažādus radošus komplektus, piemēram, trauku un durvju vainagu izgatavošanas komplektus, mezglošanas piederumu komplektus, komplektus sienu dekorēšanai, sveču liešanai un, protams, citas nudien interesantas lietas. Būs arī pieejamas daudzas jo daudzas tradicionālās dāvanas, kā, piemēram, piparkūkas, vilnas zeķes un cimdi.

Darba laiks:

Pirmdien-Ceturtdien: 11:00 - 21:00,

Piektdien-Sestdien: 10:00 - 22:00,

Svētdienās: 10:00 - 20:00

Darba laiks svētkos:
24.-26.decembrī 10.00–20.00
31. decembrī 10.00–02.00
1. janvārī 12.00–20.00 

 

Avots: liveriga.com

Add a comment

Drukāt

Apvienības “Orbīta” performance – Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā

Izveidots .

27.⁠ ⁠decembrī plkst. 19.00 apvienība “Orbīta” aicina uz izstādes “Skatuves darbi” finisāžu – performanci, kurā grupas dalībnieki iedarbinās īpašus skaņrades mehānismus, ko iedvesmojis viens no apvienības iepriekšējiem projektiem ar nosaukumu “Motopoiesis”.

Minētajā projektā dzejnieka balss ar “Orbītas” izveidotās elektromehāniskās sistēmas starpniecību tika pārveidota elektriskā signālā un iedarbināja elektromotorus, ūdens sūkņus, ventilatorus, solenoīdus, elektromagnētus, elektriskos lociņus un citas ierīces, kas savukārt tālāk radīja skaņu no stīgām, caurulēm, dažādām virsmām, priekšmetiem un mūzikas instrumentiem. Finisāžas performancē tiks izmantoti jauni mehānismi un dzejnieku balsu vietā dzirdēsim kultūras namu darbinieku un skatuves filmēšanas ainu dalībnieku balsis. Skaniskajā ainavā būs iekļautas arī īsas atmiņas par zīmīgākajiem notikumiem, kas norisinājušies uz attiecīgajām skatuvēm, pārdomas par dzīvi laukos un par Latvijas nelielo ciematu un pilsētiņu likteni.

Ieejas maksa pasākumā – 5,00 EUR.

Projektā “Skatuves darbi” apvienība “Orbīta” pievēršas veselai virknei tēmu un jautājumu, necenšoties sniegt viennozīmīgas atbildes. Viens no tiem ir mazāk apdzīvoto teritoriju kultūras namu un kultūras centru izdzīvošanas jautājums, kuram bieži vien mēģina pievērsties no tīri ekonomiska skatupunkta. “Orbīta” šo pieeju it kā materializē, izvedot uz skatuves ārkārtīgi praktiskas darbības-pakalpojumus. No otras puses, šīs īsfilmas uzved uz skatuves vai ierāmē mūsu laikam ierastas un pieprasītas profesijas. Treškārt, šie video uzdod jautājumu par to, kur novelkamas mākslas robežas: kādā mērā kultūras telpas ierāmējums pārvērš jebkuru darbību uz skatuves par sava veida mākslas darbu vai izteikumu kultūras laukā?

Izstāde apskatāma līdz 29. decembrim.

Izstādi rīko Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, to atbalsta Rīgas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Mūrbūdu sidrs.

Papildu informācija: Alise Anna Sondore,Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” direktora vietnieka p.i., e-pasts: makslastelpa@riga.lv

Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, Kungu iela 3, Darba laiks: 11.00-18.00, Pirmdienās slēgt

 

Avots: kultura.riga.lv

Add a comment

Drukāt

Vairāk rakstu...