Kafijas cenu pieaugums ir globāla problēma; Latvijā tās ir augstākas arī akcīzes nodokļa dēļ

Izveidots .

 

Autori: Daina Zalamane (Latvijas Radio žurnāliste), Aleksandra Straume (LTV Ziņu dienests)

Pēdējos 5 gados kafijas lietotāju skaits pasaulē audzis par 2-3%, un augošais pieprasījums ir arī viens, bet ne vienīgais iemesls, kāpēc palielinās kafijas cenas. Kafija nav pirmās nepieciešamības prece, bet daudzi savu rītu vairs nevar iedomāties bez kafijas krūzes, tāpēc 20% un lielāks cenas pieaugums kafijas pupiņām nav iepriecinoša ziņa. Pagaidām gan nekas neliecina, ka tuvākajā laikā kafijas cenas varētu samazināties.

ĪSUMĀ:

 

Eksperti: Kafijas cenu pieaugums ir globāla problēma

Kafijas patēriņš pasaulē tikai palielinās, saka eksperti, bet datos redzams, ka arī tās cena pēdējos gados gājusi taisnu ceļu uz augšu. Eksperti skaidro, ka tas ir vairāku aspektu kopums, piemēram, pandēmijas sekas un klimata izmaiņas.   

Kafijas pupiņas ceļš no krūma līdz kafijas krūzītei ir visai ilgs – to izaudzē, apstrādā, eksportē, grauzdē un tad tirgo.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kafijas cenas pēdējos gados virzījušās tikai uz augšu. Maltā kafija 3 gadu laikā vidēji sadārdzinājusies gandrīz divreiz, savukārt par kafijas tasi kafejnīcās vai restorānos tagad jāmaksā vidēji par trešdaļu vairāk nekā 2021. gadā.

Pandēmijas atstātās sekas, loģistikas izmaksas, vispārējais ekonomiskais stāvoklis un klimata izmaiņas ir tikai nedaudzie ekspertu minētie aspekti, kāpēc kafijas cena pēdējos gados augusi.

Kafijai ir divas šķirnes – "Robusta" un "Arabica". Tās tirgo biržā, kur kafijas iepircēji nepārtraukti seko līdzi kafijas cenām.

Biržas cenas līkne "Robusta" kafijai ir teju konstanti augoša, bet, salīdzinot ar pērno gadu, – cena pieaugusi par divām reizēm.

Taču par "Arabica" šķirni eksperti saka – iepriekš tik augsta cena pieredzēta vien īsu mirkli 2011. gadā.

"Kafijas ražotājs tāds pats lauksaimnieks vien ir. Tās izmaksas viņu pusē ir lielas, peļņas daļa ir ļoti maza. Līdz ar to uzlikt viņiem tādu slogu vai sagaidīt no audzētājvalsts pretimnākšanu galapatērētājam, manuprāt, tas nav mērķis, uz kuru kafijas industrija iet," sprieda zaļās kafijas importētāja, "Ally Coffee" reģiona pārdošanas vadītāja Agnija Zīverte.

Kafijas audzēšanu ietekmē klimata pārmaiņas; Latvijā cenas ietekmē akcīze

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe pastāstīja, ka pasaulē kafijas mīlētāju un lietotāju ir vairāk, nekā šobrīd kafijas audzētāji spēj saražot.

Kafijas audzēšanu pēdējos gados ietekmē arī klimata pārmaiņas.

"Lielās kafijas valstis - Brazīlija, Kolumbija, kur audzē Arabikas kafiju, tur bija slapjums. Robustu audzē Vjetnamā, tur bija liels sausums un neizauga pēdējā laikā," stāstīja Gulbe.

"Ir arī problēma ar loģistiku pašlaik, jo kafija nenāk vairs no šīm valstīm pa taisno cauri Sarkanai jūrai, tur ir nemierīgi, kari, kuģi brauc riņķī Āfrikai, tas nozīmē, ved lielāku gabalu, tas atkal ir dārgāk. Un tad vēl ir tāda lieta, ka Eiropas Savienības atmežošanas regula, kuru ne visas tās audzētājvalstis un audzētāji spēj izpildīt - ģeogrāfiskās koordinātes, izsekojamība, un tajās valstīs, kur to kafiju audzē, nu, tās nav pašas attīstītākās.

Latvija ir arī viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kurā kafijai ir piemērots akcīzes nodoklis – 1,42 par kilogramu. Ja izlīdzinātu nodokļus, tad Baltijā kopumā cenām būtu jābūt līdzīgām.

"Tas, kas ir man, varbūt ir tāds pēdējo 3-4 mēnešu pārsteigums – Latvijā cenu pieaugums jau ir noticis veikalu plauktos, bet Lietuvā vai nu tagad notiek, vai vēl pēc pāris nedēļām, vai mēneša notiks. Kas ir galvenie faktori, kāpēc lietuviešiem ir izdevies noturēt cenu vienā līmenī, – vai nu tās ir iepriekš iepirktas kafijas vai arī lielāka kaulēšanās ar vadošajām lielveikalu ķēdēm," pieļāva "Illy" kafijas izplatītājs Latvijā un Lietuvā Artūrs Grikke.

Lielveikalos pircēji meklē kafiju par akcijas cenām

"Rimi" veikalos kafijas pārdošanas apjomi augošo cenu dēļ nedaudz samazinājušies, bet veikalu tīkla pārstāve stāstīja, ka pircēji "iepērkas gudri", un tas nozīmē, ka kafiju pērk akciju laikā.

Līdzīga tendence vērojama arī veikalu tīklā "Maxima", un, tā kā kafija ir viena no TOP 3 zagtākajām precēm veikalos, kafijas pakām aizvien biežāk tiek pievienoti tā saucamie "pīkstuļi".  

"Mēs redzam, ka mūsu piedāvātās akcijas klienti ļoti novērtē. Piemēram, skatoties pēc pārdošanas apjoma, tad kafijas segmentā cilvēki viņas arī izvēlas visbiežāk," par pircēju paradumiem stāstīja "Maxima" pārstāve Raina Ločmele.

"Jāsaka, ka arī, piemēram, kafijas segmentā mums šobrīd ir aptuveni 260 dažāda veida kafijas produkti, mums ir arī tādi premiālāki zīmola kafijas produkti - cilvēkam ir, no kā izvēlēties," piebilda Ločmele.

Latvijas kafijas ražotājs kafiju iepērk pa taisno no ražotāja – kvalitatīvāk, bet dārgāk

Lai uzņēmums nebūtu tik atkarīgs no biržas, eksperti min, ka daudzi uzņēmumi pasaulē kafijas pupiņas izvēlas pirkt pa taisno no ražotāja. Tā dara arī vietējais uzņēmums "Kalve coffee".

 "Kalve Cofee" ir augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmums. Tā līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis stāstīja, ka uzņēmuma apgrozījums šī gada pirmajos 6 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laiku pērn, audzis par 40%, bet peļņa palielinājusies 2,6 reizes. Kafijas pupiņas viņi iepērk pa tiešo no ražotājiem.

Informācija uzņēmuma mājaslapā liecina, ka pērn uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 2,5 miljoni eiro, bet peļņa – 53 000 eiro.

Zēmanis stāstīja: "Ja bija Brazīlijā laba kafijas raža, tad biržā cena gāja uz leju tieši rudenī - septembrī, oktobrī. Ja bija slikta raža, tad viņa gāja uz augšu. Savukārt šogad tā raža bija laba, bet tā kafijas cena nekrīt."

"Un, ja mēs paskatāmies zaļās kafijas biržas cenu, teiksim, no šodienas līdz gadu atpakaļ, jā, nu, tā cena bija gandrīz tieši divas reizes zemāka. Un mēs atšķiramies no citiem uzņēmējiem - mēs strādājam tikai un vienīgi ar "specialty" kvalitātes kafiju, mēs jau standartā maksājam vairāk par šo produktu, līdz ar to mēs saņemam arī labākas kvalitātes kafiju. Un 2023. gadā mēs pārdevām aptuveni 80 tonnas kafijas; prognozējam līdzīgu izaugsmes dinamiku, nu, turpmākajiem pieciem gadiem noteikti," sacīja Zēmanis.

"Tieši komerckafija ir tā, kas iet caur šo biržu, un bieži vien šī kafija ir zemākas kvalitātes, viņa nav caurskatāmāka, nav izsekojama līdz fermai utt. Mūsu gadījumā mēs strādājam tikai ar "speciality" kafiju un mēs jau standartā pērkam kafiju pēc tiešās tirdzniecības principa no fermera, un maksājam 2–4 un citreiz pat vairāk reizes vairāk par zaļo kafiju," atzina Zēmanis.

"Kalve Cofee" tikko kļuvis par akciju sabiedrību, turpina gatavoties sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam un gada otrajā pusē cer piesaistīt vismaz vienu miljonu eiro.

"Mēs varētu piesaistīt finansējumu, lai attīstītos, un arī mēs redzam, ka ļoti daudzi cilvēki novērtē mūsu darbu, tieši tāda ilgtspējīga pieeja biznesam," norādīja Zēmanis.

Kafijas klāsts paplašinās, nekas neliecina par cenu kritumu

Tomēr speciālisti saka – kafijas cenu pieaugums tā īsti nav mainījis tās patēriņu. Un prognozē, ka tik lēta kafija, kāda tā bijusi pirms vairākiem gadiem, vairs nebūs nekad.

Kafijas klāsts paplašinās, un tirgū parādās visdažādākie kafijas dzērieni, ko iecienījusi jaunā paaudze.   

"Piemēram, tīņiem ļoti modē ir nākuši dažādi kafijas dzērieni, ne tik daudz kafija, cik dažādi tur dzērieni. Bet tie, kam kafijai ir jau tāds smalkāks rituāls, tie vienmēr pirks, meklēs, skatīsies, degustēs un tā tālāk.

Bet tā iedzīvotāju daļa nav lielākā, lielākā ir tā, kuriem vajag kafiju, labu kafiju, paskatīsies, kur ir akcija, un to arī nopirks," sprieda Inguna Gulbe no Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra.

Lai gan šobrīd nekas neliecina, ka kafijas cenas tuvākajā nākotnē varētu samazināties, arī kafijas audzētājvalstis attīstās un maina pret slimībām izturīgākas šķirnes, modernizējas, līdz ar to pastāv iespēja, ka kafijas cenas laika gaitā var arī samazināties.  

 

Avots: lsm.lv

Add a comment

Drukāt

Pieaugusi sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa atšķirība

Izveidots .

Šī gada septembrī sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa atšķirība pieaugusi līdz 3 procentpunktiem, sieviešu bezdarba līmenim krītoties straujāk nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.

Sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,3 procentpunktiem – uz 5,1%, un

tas ir zemākais rādītājs kopš 2023. gada jūnija, kad sieviešu bezdarba līmenis bija 4,8%.

Vīriešu bezdarba līmenis samazinājās par 0,1 procentpunktu – uz 8,1%. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,5 tūkstošiem – uz 38,9 tūkstošiem, taču bez darba esošo sieviešu skaits samazinājās par 1,4 tūkstošiem – uz 24,0 tūkstošiem.

Faktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies

Šī gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2023. gada septembri, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem.

Latvijā bija 62,8 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā augustā un par 1,8 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gada septembrī.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,1%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2023. gada septembri, reģistrētā bezdarba līmenis arī ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki) darbspējas vecumā. Faktiskā bezdarba līmenis tiek aprēķināts netieši, izmantojot CSP darbaspēka apsekojuma ceturkšņu novērtējumus un NVA mēnešu datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem.

 

Avots: lsm.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

Add a comment

Drukāt

Valainis: No LIAA varētu atlaist vairāk nekā 30 darbinieku; pēc reorganizācijas celtu algas palikušajiem

Izveidots .

 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reorganizācijas rezultātā darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 darbinieki, bet uz efektivizācijas rēķina varētu pieaugt algas palikušajiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

LIAA reorganizācija varētu noslēgties jau tuvāko nedēļu laikā, sacīja Valainis. Pēc tās tiks efektivizēta iestādes darbība, tostarp katram ārvalstu investoram Latvijā piesaistot savu menedžeri.

Darbinieku skaits LIAA varētu samazināties par vairāk nekā 30,

bet pārējiem darbiniekiem uz efektivizācijas rēķina varētu palielināt algas un veidot motivācijas fondus, piemēram, prēmējot darbiniekus par liela investora piesaisti.

"Mainīsies gan darbinieku skaits, gan atbildības. Mēs plānojam veikt būtiskas darbinieku [skaita] samazināšanas, bet tai pašā laikā tiem, kas paliks iestādē, būs būtiski algu pielikumi. Darbaspēka resursi tiks koncentrēti tieši uz investīcijām un eksportu," pastāstīja Valainis.

Investīciju jomā darbinieku skaitu paredzēts trīskāršot. Tāpat gan reģionālajās, gan ārvalstu nodaļās paredzēts ieviest darba vērtēšanas sistēmu.

"Izmaiņas būs ļoti lielas, būtiski mazināsies arī departamentu skaits, kas šobrīd ir tuvu 20. Tas vairs tā nepaliks. Iestāde piedzīvos lielas pārmaiņas un arī jaunu vadītāju," norādīja ministrs.

KONTEKSTS:

Ekonomikas ministrija plānus reformēt LIAA atklāja šī gada vasarā. Valainis norādīja, ka tiks pārskatītas iestādes funkcijas, lai tā pamatā nodarbotos ar investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu.

LIAA direktora amats ir vakants kopš pērnā gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns. No 1. jūnija LIAA direktora amatā uz konkursa laiku iecelts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raivis Bremšmits.

LIAA direktora amata konkursā bija pieteicies rekordliels pretendentu skaits – 52, un konkursa rezultātā Valainim tika piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem: Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. 

Tomēr ministrs pauda vēlmi redzēt informāciju par plašāku kandidātu loku, jo piedāvājums neatbilstot tam, ko viņš gaidīja no komisijas, ziņoja LTV raidījums "De facto". Valsts kancelejā gan norādīja, ka atklāt šādas ziņas ministram viņiem liedz likums. Rezultātā ministrs nolēma izbeigt konkursu uz LIAA direktora amatu bez rezultāta.

 

Avots: lsm.lv

Add a comment

Drukāt

Uzņēmējdarbības attīstībai Jelgavā uzsvars uz industriālo parku attīstību

Izveidots .

Autori: Daina Zalamane (Latvijas Radio žurnāliste)

Uzņēmējdarbības attīstībai Jelgavā uzsvars likts uz industriālo parku attīstību. Jelgavā patlaban darbojas divi, bet tiks veidots vēl viens industriālais parks. Lai arī varbūt parku teritorijas neaizpilda rūpniecības giganti, vienmēr atrodas kāds, kurš gatavs darboties apstrādes rūpniecībā.

Jelgavas biznesa parka attīstībā ieguldīti 27 miljoni eiro

Bijušās rūpnīcas RAF teritorijā no piecām ēkām šobrīd atjaunotas trīs, izveidoti trīs saules paneļu parki, noasfaltētas ielas. Uzņēmuma "CLT Profi" līdzīpašnieks Roberts Dlohi stāstīja, ka 60 darbinieki Jelgavā ražo koka paneļus privātmāju, daudzstāvu un sabiedrisko ēku būvniecībai un uzņēmums jau 10 gadus atrodas industriālajā parkā, kur pieejamas telpas 10 000 kvadrātmetru platībā.

"Mums vajag koncentrēties uz mūsu pamatdarbību, nevis uz ēkas būvi, uzturēšanu, aprīkošanu. Kas ir noteikti parka priekšrocība – tas, ka ir atsevišķas lietas, ko viens otram var palīdzēt. Teiksim, ir "Ferroplan", kas ir metālapstrādātāji. Mēs esam šo to nepieciešamo tur sametinājuši. Viņi no mums ir kaut ko palūguši, kaut kādu palīdzību. Tā ka atrašanās tuvumā ir noteikti pozitīvs efekts, nevis atrašanās vienam pašam lepnā vientulībā kaut kur lauka vidū," sacīja Dlohi.

Rūpnīca RAF darbu Jelgavā uzsāka 1975. gadā un kļuva par vienu no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā. Jelgavā ražoja gan slavenos mikroautobusus "Latvija", gan specializēto transportu ātrajai palīdzībai un citiem dienestiem. Uzņēmums eksportēja mikroautobusus uz visu PSRS un tai brālīgajām valstīm, bet darbu pārtrauca 1997. gadā. No 2005. gada bijušās rūpnīcas teritoriju apsaimnieko privāts uzņēmums "NP Properties", kas kopumā apsaimnieko trīs biznesa parkus, tai skaitā arī Olainē un Rīgā. 

Uzņēmuma valdes loceklis Edvards Vītols skaidroja, kāda ir viņu interese, attīstot industriālo parku RAF teritorijā: "Lai nopirktu zemes gabalu un vēl uzbūvētu mājas no nulles, un izbūvētu inženierkomunikācijas, tas aizņem gadus un daudz lielākus līdzekļus. Šeit jau visa infrastruktūra bija gatava. Padomju laikos tās rūpnīcas bija ar milzīgajām jaudām, milzīgas elektroenerģijas patēriņu, un mums ir divi pievadi elektroenerģijai, un mēs varam nodrošināt ražotājiem nepārtrauktu darbību. Un, es domāju, nākotnē tā būs vēl aktuālāka lieta. Industriālais parks ir kā kopiena, tas viennozīmīgi veicina uzņēmējdarbību."

Noliktavas telpas nomā arī starptautisks uzņēmums "Tenachem", kura ražotnē Dobelē 140 darbinieki ražo un eksportē celtniecības hermētiķus. Uzņēmuma pārstāve Sabīne Biezā sacīja – kamēr uzņēmumam tiek celtas jaunas telpas Dobelē, noliktava atrodas Jelgavā.   "Sākumā mēs izvietojām gatavo produkciju, bet tagad jau esam pa šo laiku arī raduši iespēju izvietot izejmateriālus un arī nelielu tādu ražošanas, fasēšanas iecirkni," pauda Biezā.

Uzņēmuma "NP Properties" valdes loceklis Vītols stāstīja, ka 19 gadu laikā Jelgavas biznesa parka attīstībā investēti 27 miljoni eiro, tai skaitā piesaistīti 3,9 miljoni no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Tik lielas investīcijas nevar atpelnīt ātri, bet ekonomiskā situācija pēdējos gados rada problēmas nomniekiem. 

"Mums ir nomnieki, kuri nāk pie mums ar lūgumiem rast risinājumus, un visloģiskākais veids, kā mēs viņus varam atbalstīt, ir ar šo nomas maksas samazinājumu. Te arī ļoti svarīgi ir tas, cik pieejami ir Eiropas finansējumi tieši privātajiem investoriem, jo aprēķins, kādu mēs dodam nomniekam, ir ar konkrētu atdevi, un katrs cents, ko mēs samazinām, ir lielāks atmaksāšanās laiks mums. Un, manuprāt, kāpēc privātais bizness ir ļoti svarīgs šajā visā, privātie uzņēmumi ir arī celmlauži visādos inovatīvos risinājumos jebkurā sektorā. Un, es domāju,  pašvaldības uzdevums ir tieši veicināt šo radošo vidi, ne tik daudz darīt to biznesu," atzīmēja Vītols.

Jelgavā darbojas divi industriālie parki

Jelgavā šobrīd darbojas divi industriālie parki – Jelgavas biznesa parks bijušās rūpnīcas RAF teritorijā un Lielupes industriālais parks, kas atrodas bijušā Jelgavas būvmateriālu kombināta teritorijā. Abus apsaimnieko privātie uzņēmēji, bet pašvaldība no Eiropas struktūrfondu naudas ieguldījusi vairāk nekā 10 miljonus eiro, izbūvējot infrastruktūru, galvenokārt ielas. 

Jelgavas pašvaldības Attīstības departamenta vadītāja Gunita Osīte stāstīja – RAF teritorija bija salīdzinoši labā stāvoklī, bet Lielupes industriālā parka teritorija bija degradēta teritorija. 

"Tātad, beidzoties būvmateriālu kombināta darbībai, šeit tiešām gan šīs ražotnes bija pamestas, gan teritorija bija sliktā stāvoklī. Un jāsaka tā, ka, attīstot šādas teritorijas, mēs nevaram teikt, ka mums uzņēmumi stāv rindā, bet attīstība notiek lēnāk, bet notiek. Bet mēs jau nedzīvojam tikai šodienai, mēs skatāmies arī uz nākotnes perspektīvu un, ja šobrīd ir iespēja izmantot šo finansējumu, sakārtot šo infrastruktūru, tas noteikti ir jādara ar skatu uz nākotni," sacīja Osīte. 

Lielupes industriālais parks darbojas jau septiņus gadus. 1955. gadā te uzcēla Jelgavas būvmateriālu kombinātu, kur ražoja dzelzsbetona konstrukcijas, vēlāk izveidoja Jelgavas dzelzsbetona rūpnīcu. 

Lielupes industriālā parka direktors Edgars Ungurs pastāstīja, ka septiņu gadu laikā uzņēmums teritorijas attīstībā ieguldījis ap 4 miljonus eiro: "Pirms septiņiem gadiem te bija tā, kad nevarēja ne izbraukt, ne iziet, ne izbrist, viss bija aizaudzis, tagad jau tas skats ir bišķi savādāks. Pateicoties pašvaldībai, mēs esam tikuši pie skaista, jauna, publiska ceļa. Ir apgaismojums, tātad divas joslas, gājēju celiņi, infrastruktūras sakārtošana jauniem nomniekiem, arī uzņēmējiem, kas Jelgavā ir, lai viņiem tā vide būtu atbilstoša viņu prasībām. Piebraucamos ceļus mēs gan paši tagad taisām pie ēkām, šobrīd jau ir divi objekti pieslēgti pie jaunajām infrastruktūrām, kas ir ūdensvads, kanalizācija; elektrība mums ir pašiem. Lielākoties šīs telpas ir padomju mantojums, ko mēs esam saglabājuši, jo mēs saskatījām vērtību, jo šeit ir krāna celtņi ar milzīgām jaudām – 16 un 20 tonnas. Ja šobrīd kaut kas tāds no jauna ir jāuzbūvē, tās ir vienkārši fantastiskas izmaksas."

Plašas telpas bija viens no priekšnoteikumiem, lai Lielupes industriālajā parkā darbu sāktu uzņēmums "CW Techniks". Uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Redkins stāstīja, ka savulaik uzņēmums atradās Bauskā, bet jau sešus gadus strādā divos cehos Jelgavā, nodarbina 80 cilvēkus un vēl gatavojas paplašināties. 

"Mēs ražojam nestandarta iekārtas no nerūsējošā tērauda, no dažādiem retiem tērauda veidiem un titāna. Tos izstrādājumus projektējam šeit, paši sagatavojam detaļas un ražojam. Ar to mēs atšķiramies no mūsu konkurentiem, ka mēs spējam apstrādāt to, ko citi nevar izdarīt. Kad Bauskā mums telpas palika par šauru, samērā ilgi meklējām, kur lai pārved mūsu uzņēmumu, lai tas būtu ekonomiski racionāli, netālu no Rīgas, lai būtu apkārt kāda industrija, un tā izvēle krita uz Jelgavu. Jo Jelgava jau vēsturiski ir tāds industrijas centrs šajā reģionā. Kā mēs zinām, RAF vai mašīnbūves uzņēmumi, šeit vēsturiski bija ļoti daudzi uzņēmumi, kuri var mums palīdzēt mūsu darbībā, ko mēs arī izmantojam," sacīja Redkins.

Netālu atrodas arī uzņēmuma "Concreto" ražotne, kurā strādā 28 darbinieki. Uzņēmuma valdes loceklis Māris Pavlovs stāstīja, ka uzņēmums, kurā ražo nesošās dzelzsbetona konstrukcijas būvniecības objektiem, Lielupes industriālajā parkā atrodas divus gadus, jo tieši šeit atrada uzņēmuma specifikai piemērotas telpas. 

"Ir ļoti daudz industriālo parku, kuri ir ar zemiem griestiem, ir, protams, arī kaut kādi jaunie projekti, bet tur, protams, uzreiz ir citas cenas. Mums ir vajadzīgas specifiskas telpas, kur arī ir kaut kādi griesti, ir lielāki augstumi, vismaz pie 10 metriem. Tur ir celtņi paredzēti, jo mums jāceļ, ir elementi, ir 16 līdz 20 tonnām," sacīja Pavlovs.

Lielupes industriālā parka direktors Ungurs norādīja, ka 60% no uzņēmumiem, kuru ražotnes atrodas industriālajā parkā, ir jelgavnieki, bet 20% telpu šobrīd ir brīvas. 

"Uzņēmēji ir ļoti piesardzīgi, kaut viņiem ir finanšu līdzekļi, bet viņi šobrīd vienkārši ir tādā nogaidošā pozīcijā, viņi nezina, kas notiks rītdien. Arī pirms gada, diviem, kad bija krīze elektroenerģijā un gāzei vienā brīdī tā cena ir ļoti milzīga, attiecīgi tad viņam vajadzēja pārdomāt šos savus ražošanas procesus. Līdz ar to, es teikšu, pēdējie divi gadi ļoti lēni, bet virzās uz priekšu, uz tādu kā attīstību. Vēl ļoti liels mīnuss ir vispār valstī tāda neprognozējamība, kas notiks rītdien, kādi būs nodokļi. Mums viens diezgan liels uzņēmums, aizvērās ciet burtiski ar augusta mēnesi, bija radījis 60 darbavietas, nodarbojās ar dzelzsbetonu. Mūsu attīstības plāni ir tādi, ka faktiski visas ēkas savest kārtībā, nākamais solis ir, uz ko mums ir jāiet, energoefektivitāte ēkām ir jāpanāk augstāka. Nākamais solis ir sakārtot teritoriju kopumā, arī iekšējie ceļi ir jāsaved vēl kārtībā. Ja šis kāpums, pieprasījums pēc telpām augs, tad plāns plāns ir būvēt kaut ko jaunu, – mums ir brīvas zemes diezgan daudz," pauda Ungurs.

Taps arī jauns Zemgales industriālais parks

Jelgavā, bijušā lidlauka teritorijā, tiks veidots vēl viens – Zemgales industriālais parks. Jelgavas pašvaldība uzvarēja konkursā un saņems 20 miljonus eiro no ES Atveseļošanas fonda finansējuma, kas paredzēts, lai mazinātu reģionālās atšķirības starp Rīgu un pārējo Latviju. 

Jelgavas pašvaldības Attīstības departamenta vadītāja Osīte atklāja, ka

jaunais industriālais parks tiks veidots pļavā, kur tiks pievilktas nepieciešamās inženierkomunikācijas un būvēti piebraucamie ceļi. Tikko pieteikušies pirmie pretendenti – viens uzņēmējs ražotnes būvēšanai un viens saules parka izveidei.

"Un tālākā uzņēmēja atbildība un ieguldījumi ir šīs teritorijas tāda tālāka attīstība, ko viņš iegūs apbūves tiesību rezultātā. Protams, runājot par šo jauno Zemgales industriālo parku, ir izaicinājumi attiecībā uz elektrības jaudām. Tas elektrības pieslēgums, ko mēs plānojam izbūvēt, ir tik, cik šobrīd pieļauj esošā apakšstacija, no kuras mēs šo elektrības pieslēgumu būvējam, bet arī šeit jau ir iestrādnes sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, valsts kapitālsabiedrībām iesaistīties šādu nozīmīgu projektu īstenošanā un izskatīt iespēju par nepieciešamajām rekonstrukcijām šajās apakšstacijās. Un viennozīmīgi mēs arī ceram, ka paralēli attīstīsies arī alternatīvo enerģiju ražošana, jo ir mums šobrīd arī apbūves tiesības šajā teritorijā, izsludināta saules parka attīstība. Arī Kaigu purvā drīz uzsāksies būvniecība vēja enerģijas parkam, līdz ar to tad mēs redzam, ka varbūt nākotnē šeit varētu veidoties viena interesanta energokopiena – iemesls, kāpēc uzņēmējiem izvēlēties tieši Zemgales industriālo parku," sacīja Osīte.

Bažas gan pašvaldībai rada tas, ka Atveseļošanas fonda nauda jāizlieto un būvniecība jāpabeidz līdz 2026. gada vidum, bet jau panākta vienošanās, ka zemi apbūves tiesībām uzņēmējiem varēs piešķirt nevis uz 30, bet vismaz 70 gadiem vai pat iegādāties īpašumā. 

Uzņēmējs Dlohi sprieda, ka būs gana daudz uzņēmēju, kas gribēs savu uzņēmējdarbību attīstīt kādā no trīs Jelgavas industriālajiem parkiem: "Kāds specializēsies uz lieliem uzņēmumiem, kāds veiksmīgi strādās ar mazākiem uzņēmumiem, kam būs mazākas telpas. Varēs pielāgoties kādām prasībām. Katrs jau var nodefinēt savu nišu, ja viņš pa tikai jēgpilni ieklausās savu klientu vajadzībās. Ja šobrīd uzņēmumi strādā nepiemērotās telpās – un tādu ir daudz –, tad kāpēc lai ar labu piedāvājumu viņi nepulcētos vienuviet, kur var jau šī klāstera vai pudura priekšrocības izbaudīt. Jābeidz dzīvot viensētās, es uzskatu."

Līdz 2027. gadam Latvijas pašvaldībām no Eiropas savienības fondiem dažādiem infrastruktūras objektiem būs pieejami 259,3 miljoni eiro, no tiem Zemgales pašvaldības saņems ap 60 miljoniem. Aktīvākais Zemgalē līdz šim ir bijis Jelgavas novads, seko Jēkabpils novads. Arī Bauskas, Dobeles un Aizkraukles novados īstenoti trīs vai četri infrastruktūras objekti. 

 

Avots: lsm.lv

 

Add a comment

Drukāt

Uzņēmēji gaida vienkāršākus noteikumus elektroenerģijas tirgū

Izveidots .

Autori: Latgales reģionālā televīzija

 

"Saules cunami" – tā pašreizējo situāciju enerģētikas jomā Latvijā raksturo eksperti. Tirgū ir straujš izmaksu kritums, valda liela konkurence. Lai paplašinātu lietotāju iespējas elektroenerģijas tirgū, Saeimas komisijās iesniegti  jauni likuma grozījumi. Uz tiem cer arī uzņēmēji, kuri vēlas mazāk birokrātijas un vieglākus ceļus elektrības ražošanai un arī izmantošanai.

 

Nesen Latgalē atklāts kārtējais saules paneļu parks, un uzņēmēji cer, ka tas samazinās elektrības izmaksu slogu. Vienam no valstī lielākajiem uzņēmumiem šis jau ir ceturtais.

"Attīstība norit strauji, taču vēlamies, lai tā norit līdzsvarotāk, lai veidotos sinerģija starp patēriņu un ražošanu, jo diemžēl saules enerģija kā ražošanas veids ir ārkārtīgi nestabils," pauda Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe (Zaļo un Zemnieku savienība).

Šajā parkā uzstādīti 3600 saules paneļi ar kopējo jaudu 2000 kilovati.

"Mēs esam energoietilpīgs uzņēmums. Visas iekārtas patērē elektrību. Kad elektrības cenas bija augstas, mēs to izjutām," atzina SIA "Verems" valdes priekšsēdētāja Zinaīda Lovnika.

Problēmas uzņēmējiem sagādā fakts, ka saražoto enerģiju nav vienkārši pieslēgt tīklam, kur jau rezervēts liels jaudas apjoms.

Tā ir jauda, kuru pieteikuši ražotāji, kas šobrīd ir tikai attīstības posmā.

Enerģētikas eksperts Gatis Ābele vērtēja, ka

"rezervēto jaudu tirgū ir situācija kā saulainā rudens nogalē uz Siguldas šosejas, kad visi grib redzēt zelta rudeni, bet visi stāv milzīgā korķī un neviens uz priekšu nekustas".

Saeimas komisijās nodoti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz stiprināt lietotāju tiesības un paplašināt viņu iespējas elektroenerģijas tirgū.

Tie "atvieglos birokrātiskos šķēršļus, saskaņošanu un kļūs par pamatu jaunai izaugsmei, lai veiksmīgi sadarbotos elektroenerģijas ražotāji", norādīja Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.

Projekts paredz samazināt elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru izmaksas nākotnē, administratīvo slogu, kā arī visiem sadales sistēmas operatoriem līdz 2026. gada beigām būs jānodrošina viedā uzskaite.

Kopējā jauda, ko šobrīd Latvijā saražo tikai saules parki, ir gandrīz 600 megavati.  Lielākas jaudas potenciāli varētu samazināt elektrības cenas.

"Mums nopietni dienas laikā pieaugs svārstības. Mēs jau tagad redzam, ka ir no 0 un negatīvām cenām, līdz pēcpusdienā šis cenu līmenis sasniedzis 20 [centi par kilovatstundu] un augstāk," skaidroja Gatis Ābele.

Šogad īpaši saulainās dienās saules enerģijas daļa varētu būt pārsniegusi jau 30%. Vidēji gadā saules enerģijas daļa kopējā patēriņā sasniedz jau 10%, ieskaitot saules enerģijas importu no citām kaimiņvalstīm. Elektrības vidējais dienas patēriņš Latvijā šobrīd ir aptuveni 20 gigavatstundas.  

 

Avots: lsm.lv

Add a comment

Drukāt

Zelta cena sasniegusi rekordaugstu līmeni

Izveidots .

REUTERS, Francis Kokoroko

Autori: Linda Zalāne (Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnāliste)

Zelta cena sasniegusi rekordaugstu līmeni – virs 2700 ASV dolāru. Zelta cenas rekordi ir jau divas dienas pēc kārtas. Pirmais rekords bija ceturtdien, 17. oktobrī, bet piektdien šī dārgmetāla vērtība sasniedza visu laiku augstāko līmeni, tā piektdien ziņo Francijas ziņu aģentūra AFP.

Cenas traukšanos debesīs stimulē pieaugošā ģeopolitiskā nenoteiktība, tostarp Tuvajos Austrumos, pēc tam, kad Izraēla paziņoja, ka nogalinājusi "Hamās" vadītāju Jahju Sinvaru.

Zelta cena pakāpeniski, par aptuveni 30%, kāpusi jau kopš gada sākuma, jo centrālās bankas ir samazinājušas procentu likmes, līdz ar to dārgmetāls kļūst aizvien pievilcīgāks investoriem.

Jāpiebilst, ka arī bažas par ilgstošo karu Ukrainā ir pastiprinājušas vēlmi pēc drošākiem ieguldījumiem.

 

Avots: lsm.lv

Add a comment

Drukāt

Aicinām būvniecības NVO pieteikt pārstāvjus darbam Latvijas Būvniecības padomē

Izveidots .

Ekonomikas ministrija aicina būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas iesaistīties Latvijas Būvniecības padomes darbā un līdz š.g. 1. novembrim deleģēt organizācijas pārstāvi darbam padomē.

Biedrības un nodibinājumus, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, patērētāju tiesības un ētikas normu ievērošana, aicinām līdz šā gada 1. novembrim iesniegt Ekonomikas ministrijā iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu darbam Latvijas Būvniecības padomē. Pieteikumus lūdzam nosūtīt Ekonomikas ministrijai pa pastu uz adresi Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519 vai oficiālo e-pasta adresi: pasts@em.gov.lv.

 

Lai deleģētu pārstāvi darbam padomē, biedrībām un nodibinājumiem jāiesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegums, kam pievienots valdes (sapulces) lēmums par pārstāvja deleģēšanu, norādot pārstāvja kontaktinformāciju (tālruņa numurs, e-pasta adrese) un tā pieredzi pārstāvētajā jomā, kā arī biedrības un nodibinājuma darbības ilgumu un biedru skaitu, klāt pievienojot biedru sarakstu (ja biedri ir juridiskās personas), un informāciju par deleģētā pārstāvju pieredzi šajā biedrībā un nodibinājumā. Minētie kritēriji ir būtiski, atbilstoši vēlēšanu rezultātiem, lemjot par konkrēta pārstāvja, iekļaušanu Latvijas Būvniecības padomes sastāvā.

Par Latvijas Būvniecības padomi:

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai.

Padomes sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ne vairāk 15 biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji. Biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, patērētāju tiesības un ētikas normu ievērošana, var deleģēt savu pārstāvi darbam padomē līdz 1. novembrim. Padomes locekļu vēlēšanas ir plānotas š.g. 6.novembrī.

Padomes locekļu personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs. Padomes darbības laiks ir 3 gadi. Būvniecības padomes nolikums ir pieejams tiesību aktu vietnē Likumi.lv.  

 

Ekonomikas ministrijas 

Sabiedrisko attiecību  nodaļa 

prese@em.gov.lv  

 

Avots: em.gov.lv

Add a comment

Drukāt

Ekonomikas ministrs tiksies ar META Reģionālo publiskās politikas vadītāju

Izveidots .

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis tiksies ar tehnoloģiju kompānijas META Reģionālo publiskās politikas vadītāju Vitniju Saldavu, lai aktualizētu jautājumus, kuru apspriešana iesākusies pirms dažām nedēļām, kad ekonomikas ministrs ar vēsturiski lielāko uzņēmēju delegāciju viesojās Amerikas Savienotajās Valstīs.

Abas puses plāno pārrunāt sadarbību mākslīgā intelekta ekselences centra attīstībā, normatīvu regulējumu, kas liedz META attīstīt tehnoloģijas Eiropas tirgū, un citus jautājumus.

Tikšanās ar META pārstāvi notiks ceturtdien, 17.oktobrī pulksten 13:00 Ekonomikas ministrijā.

Pēc sarunas, ap pulksten 13:50 paredzēta īsa preses konference klātienē.

Žurnālisti aicināti pieteikties, rakstot uz e-pastu katrina.iljinska@em.gov.lv vai zvanot +371 25444448.

 

Informāciju sagatavoja:
Katrīna Iļjinska
Ekonomikas ministra padomniece
komunikācijas jautājumos
Mob. +371 25444448

 

Avots: em.gov.lv

Add a comment

Drukāt

Vairāk rakstu...