37% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ar skolas vecuma bērniem ģimenē apgalvo, ka viņu ģimenei bērnu sagatavošana skolai šogad izmaksās mazāk (15% - noteikti jā; 22% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augustā veiktais pētījums.

Savukārt 48% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar skolas vecuma bērniem ģimenē uzskata, ka viņu ģimenei bērnu sagatavošana skolai šogad neizmaksās mazāk (26% - drīzāk nē; 22% - noteikti nē).

15% aptaujāto ar skolas vecuma bērniem ģimenē nav skaidras atbildes uz šo jautājumu.

35% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ar skolas vecuma bērniem ģimenē norādījuši, ka bērnu sagatavošanai jaunajam mācību gadam šogad plāno tērēt līdz 50 latiem.

39% aptaujāto ar skolas vecuma bērniem ģimenē bērnu sagatavošanai šim mācību gadam plāno tērēt summu robežās no 51 līdz 100 latiem; 13%- robežās no 101 līdz 150 latiem; 7% - robežās no 151 līdz 200 latiem, savukārt 6% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar bērniem ģimenē bērnu sagatavošanai šim mācību gadam plāno iztērēt vairāk nekā 201 latu.

Drīzāk, jā, pie nosacījuma, ka darba burtnīcas tiešām tiks nodrošinātas no valsts puses. Šobrīd ir absurda situācija, jo minēto faktu nosaka likums, bet skolas un pašvaldības nav tam gatavas, jo budžetā nav šāds papildus finansējums.

Pieņemtie noteikumi, ka valsts gādās par darba burtnīcām skolēniem, ir tiešām apsveicami. Jo vienmēr tieši mistisko darba burtnīcu pirkšana rada vislielākos izdevumus. Un ne vienmēr visas burtnīcas tiek mācību gada laikā pilnībā izmantotas. Labs risinājums ir arī darba burtnīcu kopēšana, jo tā sanāk lētāk, nekā pirkt.

Ar 2011. gadu vairākās skolās noteiktos mācību priekšmetos, piemēram, latviešu valodā, dabaszinībās, fizikā, ir ieviesti arī interaktīvie mācību materiāli. Pieļauju domu, ka tas daudzu skolēnu vecākus ir mazliet paglābis no ikgadējā grāmatu un burtnīcu pirkšanas sloga.

Netaisnīga situācija izveidojusies valstī. Ir pašvaldības, kas pilnībā nodrošina mācību materiālu iegādi skolēniem, bet ir arī trūcīgākas (vai arī sevi par tādām vienkārši nodēvējušas) pašvaldības, kas tik un tā daļu mācību materiālu liek iegādāties vecākiem par savu naudu.

Tāpat ir mācību iestādes, kur bērniem obligāti vajag iegādāties vienādus treniņkreklus fizkultūrai, savādāk neļauj piedalīties stundās un skaitās kā neattaisnoti kavēta nodarbība. Tas arī tāds papildus izdevums...