Pēdējā laikā arvien vairāk ekonomistu gaismā ceļ vairāku attīstības valstu tautsaimniecību izaicinājumus. Nekāds izņēmums nav Krievijas ekonomika, kuras sakarā atsevišķas pesimistiskās prognozes liecina, ka šī valsts tuvākajos ceturkšņos var ieslīdēt jau trešajā recesijā piecu gadu laikā.

Krievijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo termiņu pērn pieauga vien par 1,2%, lai gan tika gaidīts pieaugums 1,9% apmērā. Pašas Krievijas centrālās bankas prognozes ir, ka valsts IKP šogad palielināsies par 2%, kas būtu zemākais pieaugums četru gadu laikā. Pagājušā gada skatījumā Krievijas tautsaimniecība pieauga straujāk – par 3,4%.

Daudzi eksperti norāda, ka uz Krievijas ekonomiku negatīvu ietekmi atstājuši ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) plāni samazināt savas dolāru drukāšanas programmas apjomu, kas radījis investīciju noplūdi no šīs un daudzām citām attīstības valstīm.

Latvijas eksports uz Krieviju šā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies par 7,5%. Uz Krieviju plūst 12,4% visa Latvijas eksporta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. «Ņemot vērā to, ka Krievija ir nozīmīgs Latvijas eksporta partneris, šīs valsts ekonomikas izaugsmes palēnināšanās neapšaubāmi ir slikta ziņa mums. Tomēr, kā parāda Latvijas IKP pieaugums, pagaidām šis faktors nav būtiski ietekmējis Latvijas ekonomisko izaugsmi. Iespējams, tas skaidrojams ar stabilo pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām precēm,» skaidro ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

Attiecīgi tiek eksportētas pamata nepieciešamības preces, kuru lietošanas apjoms būtiski nemazinās arī krīzes periodos. Tagad apsverot biznesa jomu vēl jo vairāk ir jāfokusējas uz tādām precēm un pakalpojumiem, kas aktuālas ir arī krīzes periodos.

Krievijas tirgus ir milzīgs un Latvijas ražotājiem ir tiešām veiksmīgi izdevies tajā iespraukties un noturēt ieņemtās pozīcijas. Domāju, ka, lai arī Krievijā iespējams būs ekonomikas pasliktināšanās, Latviju tas skars salīdzinoši maz, jo mūsu preces Krievijā ir ieguvušas savus pastāvīgos pircējus un ir atpazīstamas kā brendi.

Jebkurā gadījumā ir preces, ko krīzes ietekmē iegādājās un ir preces, kas nav pamata nepieciešamības, ko vidusmēra iedžīvotājs nomaina uz analogām lētākām, vai pārtrauc to iegādi. Viss atkarīgs no tā ko mēs tur pārdodam. Tas pats ir attiecināms uz pakalpojumu..