Atsaucoties uz iedzīvotāju bažām par atsevišķu uzņēmēju negodprātīgu praksi, eiro ieviešanas aizsegā ceļot cenas, eksperti iesaka iedzīvotājiem apzināties savu pircēja varu un to mērķtiecīgi izmantot, šādas preces neiegādājoties, jo, kā liecina pētījumi un citu valstu pieredze - eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu ir 0,2 - 0,3%.

"Cenu jautājuma aktualizēšanās sabiedrībā ir pašsaprotama. Tomēr, vai cenas patiešām pieaugs, lielā mērā noteiks paši iedzīvotāji, aktīvi paužot savu nostāju un līdzdarbojoties - nepērkot preces, kurām, viņuprāt, ir nepamatoti celtas cenas. Šobrīd atsevišķu komersantu rīcība, gaidot eiro un apaļojot cenas, met ēnu uz pārējiem uzņēmējiem, radot priekšstatu, ka tā dara vairākums. Turpmākos mēnešus aicinu uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas - cenas tirgū noteiks iedzīvotāju balsojums - pirkt vai nepirkt," uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

"Kā liecina citu valstu pieredze, eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu bija niecīga - Igaunijā tā bija 0,3%, Maltā - 0,2% un Slovākijā - 0,25%. Tas nozīmē, ka kopumā statistiski vidējais rādītājs būs 0,2-0,3%, jo būs gan preces un pakalpojumi, kam cenas nemainīsies un tiks pārrēķinātas precīzi pēc valūtas kursa, gan tādas, kam cena mainīsies. Piemēram, minēto 0,2-0,3% ietekme maizes cenā neatspoguļojas vispār, savukārt desmit latu vērtu friziera pakalpojumu pāreja uz eiro ietekmētu par 2-3 santīmiem," papildina J.Pūce.

Jau kopš šī gada sākuma notiek regulārs cenu monitorings, un 86% gadījumu cenu izmaiņas nav notikušas. "Cenas samazinājās 7%, bet kāpums novērots 7% gadījumu, un lielākoties tas nav saistīts ar pāreju uz eiro. Svārstības, galvenokārt, izskaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu kāpumu pasaulē. Uzņēmēju rīcība, negodprātīgi pārrēķinot cenas uz eiro, ir sodāma. Tāpēc norisēm tirgū regulāri seko līdzi Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Cenu kontrole ir arī pašu pircēju rokās - neiegādājoties preces un pakalpojumus no šiem uzņēmējiem," papildina J.Pūce.

"Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju, tehniskajai inflācijai jeb cenu noapaļošanai uz augšu teorētiski jābūt mazākai, un to ietekmē līdzšinējā lata vērtība pret eiro. Piemēram, Igaunijā kafijas tasīte, kas maksāja 25 kronas, pēc oficiālā kursa konvertētos uz 1,6 eiro, bet bija atsevišķi gadījumi, kad uzņēmēji noapaļoja kafijas tasītes cenu uz 2 eiro. Latvijā viena lata vērtība ir 1,42 eiro. Un, ja cena tiks noapaļota uz augšu, tā, visticamāk, sasniegs 1,5, nevis 2 eiro. Līdz ar to minētajā Igaunijas piemērā cena palielinājās par 40 centiem, bet Latvijā starpība būtu mazāka nekā 10 centi. Pat analizējot tehniskās inflācijas iespējamību, es tomēr gribētu uzsvērt, ka preču pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju biznesa veiksmi noteiks konkurence, un tieši konkurencei un pircēju izvēlei jākalpo kā aspektam, kas parāda - cenas mākslīga palielināšana neveicina uzticību," skaidro Indreks Julge, SEB bankas valdes loceklis.

Kā liecina Igaunijas dati, iedzīvotāju atbalsts eiro straujāko kāpumu, gandrīz 10% pieaugumu, uzrādīja līdz ar pašu pāreju - 2010.gada decembrī - 2011.gada janvārī. "Protams, arī igauņiem bija bažas par to, ka viss kļūs dārgāks un tiks izmantotas iespējas cenas palielināt. Tomēr, redzot izmaiņu niecīgo ietekmi, un, ka būtībā ikdienas dzīve nav mainījusies, cilvēku atbalsts eiro pieauga. Šobrīd cilvēki ir apmierināti ar jauno valūtu - eiro atbalsta vairāk nekā 70%," apstiprina I.Julge.

Šādām darbībām Latvijā trūkst vienotības iedzīvotāju vidū. Ja nebūs konkrēta organizatora vai iniciatora, tad šāda cenu kontrole nepastāvēs. Latvijas iedzīvotāji ir kūtri piedalīties dažādos protestos vai akcijās, lielākoties esam gatavi samaksāt lieku santīmu, tā teikt "mīļā miera labad"...

Uzskatu, ka nav nepieciešams speciāli aģitēt cilvēkus nepirkt tās preces, kas veikalos sadārdzinājušās. Ikviens tā pat izvēlas preces, kas ir sev pa kabatai, un seko līdzi, vai iespējams iegādāties lētāku alternatīvu. Vienkārši iedzīvotājiem pašiem jāseko līdzi regulāri pirkto preču cenu izmaiņām un ar savu izvēli pie veikala plaukta jādod tirgotājiems aprast, kādas cenas viņiem ir pieņemamas.

Atvainojiet, Laima, bet vai tiešām Jūs uzskatiet, ka "jādod tirgotājiem aprast, kādas cenas viņiem ir pieņemamas", nevis cilvēkiem jācīnas par godīgu cenu pārrēķināšanu?Šķiet, Jūs esat viena no tipiskajām Ilgas minētajām "mīļā miera labad lieka santīma maksājošā" latvietēm.

Estrella, diemzēl tirgotājiem ir ļoti leila vara un pircējiem vien nākas pielāgoties tirgus cenām. Protams, katram no mums ir jāizsaka savs viedoklis, izvēloties lētākas preces - tā mēs varam pārdevējiem parādīt, ka cenu celšana viņiem radīs tikai noieta samazinājumu.

Jā, bet runa ir par to, ja būtu kāda organizētība un solidaritāte, tad būtu iespējams šo tirgotāju varu mazināt..patiesībā tas ir izdevīgi visiem, arī tiem pašiem tirgotājiem, kuri kaut ko iegādājas no citiem tirgotājiem vai ražotājiem.