Gazā sākas 42 dienas ilgs pamiers; ilgstošu mieru ar Izraēlu cer noslēgt trīs posmos

 

Pēc Gazas joslā panāktā pamiera starp Izraēlu un teroristisko grupējumu "Hamās" pasaules līderi mudina puses pildīt vienošanos un steigšus sniegt palīdzību Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Lai gan pamiers drīzumā stāsies spēkā, līdz ilgstošam pamieram vēl ceļš ejams. Vēl jo vairāk – neskaidra joprojām saglabājas arī Gazas joslas un tās iedzīvotāju nākotne.

Karš Gazas joslā ildzis jau 15 mēnešus, un tā laikā nogalināti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, un vienošanās tiešām ir ilgi gaidīta. Taču šis ir tikai sākums ceļm uz mieru.

Zināms, ka pamiers stāsies spēkā svētdien un sākotnēji ilgs 42 dienas, aptuveni pusotru mēnesi. Pamieram kopumā būs trīs posmi.

Pirmais paredz pilnīgu uguns pārtraukšanu, Izraēlas karavīru atvilkšanu no Gazas joslas apdzīvotajiem rajoniem un vairāku "Hamās" sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu. "Hamās" gūstā joprojām esot 94 ķīlnieki, no kuriem 34 tiek uzskatīti par mirušiem. Vēl ir arī četri pirms kara nolaupīti izraēlieši, no kuriem divi ir miruši.

Pirmajā pamiera posmā tiktu atbrīvoti 33 ķīlnieki, ko apmainīs pret Izraēlas cietumos ieslodzītajiem palestīniešiem.

Izraēlas spēki arī atkāpsies uz austrumiem no blīvi apdzīvotām Gazas zonām, bet pārvietotajiem palestīniešiem būs atļauts atgriezties savās mājās, un katru dienu teritorijā tiks ielaists simtiem palīdzības kravas automašīnu.

Savukārt 16. pamiera dienā sāksies sarunas par otro posmu.

"Nākamo sešu nedēļu laikā Izraēla vienosies par nepieciešamajām lietām, lai sāktu otro posmu, kas būs pastāvīgas kara beigas," pavēstījis ASV prezidents Džo Baidens. "Vienošanās nosaka, ka gadījumā, ja sarunas notiks ilgāk par sešām nedēļām, pamiers turpināsies. Kad otrais posms sāksies, notiks pēdējo dzīvo ķīlnieku apmaiņa un visu pēdējo Izraēlas spēku atvilkšana no Gazas joslas. Un pamiers kļūs pastāvīgs. Trešajā posmā visu nogalināto ķīlnieku mirstīgās atliekas tiks atgrieztas ģimenēm."

Arī Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu sacīja, ka pie vienošanās pēdējām detaļām vēl tiek strādāts, taču viņš pateicās Baidenam un jaunievēlētajam prezidentam Donaldam Trampam par palīdzību pamiera panākšanā.

Kad izplatījās ziņas par pamiera vienošanos, Gazas joslā bija redzami cilvēku pūļi, cilvēki cits citu apskāva, gavilēja. Tajā pašā laikā uzrunātie cilvēki atzina, ka prieks mijas ar skumjām.

"Es nevaru atrast vārdus, lai izteiktu savas sajūtas. Tās ir skumjas par tiem, kurus zaudējām. Tajā pašā laikā es jūtu neaprakstāmu prieku par šī slaktiņa beigām," sacīja ārsts Fadls Naems. "Katru sekundi mēs baidījāmies, ka tiksim bombardēti vai ka tiks bombardēti mūsu kaimiņi vai mūsu mājas. Par laimi, tas ir beidzies, un mēs ceram, ka tas beigsies uz visiem laikiem un ka prieks ienāks katrā Gazas joslā esošajā mājā."

Tikmēr Izraēlā īpaši priecājas tie, kuru ģimenes locekļi, radinieki, draugi vai paziņas atrodas "Hamās" gūstā un laika gaitā tiks atbrīvoti vai atgrieztas to mirstīgās atliekas.

Ir gan arī daļa sabiedrības, tostarp politiķu, kas vienošanos neuzskata par labu. Piemēram, Izraēlas galēji labējais finanšu ministrs Bezalels Smotrihs izteicies, ka pamiera vienošanās ir bīstama Izraēlas drošībai.

Izraēlas drošības kabinetam šodien jāapstiprina pamiera vienošanās, un, lai gan tai politiķu vidū ir pretinieki, paredzams, tā tiks apstiprināta.

Pasaules līderi vienošanos apsveic un pauž cerības par to, ka tā noturēsies. Izskan arī mudinājumi steigšus sniegt palīdzību Gazas joslas civiliedzīvotājiem, jo humānā situācija ir briesmīga.

Francijas prezidents Emanuels Makrons arī norādīja, ka tālāk jāseko politiskam risinājumam, un tas, kāda būs Gazas joslas nākotne, šobrīd patiesi ir neskaidrs. Pirmkārt, jau priekšā liels un ļoti ilgs darbs tās atjaunošanai.

ANO lēš, ka teritorijas atjaunošana prasīs līdz 15 gadiem un izmaksās pat 50 miljardus dolāru.

Otrkārt, atklāts jautājums ir – kurš pārvaldīs Gazas joslu. "Hamās" norādījis, ka to nevēlas, bet Izraēlai konkrētas nostājas vēl nav, lai gan iepriekš no politiķiem izskanējis, ka arī Izraēla valdīt Gazā nevēlas.

KONTEKSTS:

2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās". Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 44 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati.

Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.

2024. gada 17. oktobrī Izraēla pavēstīja, ka nogalinājusi 7. oktobra slaktiņa vaininieku, "Hamās" līderi Jahju Sinvaru, taču karadarbība Gazas joslā ar to neapstājās. 

2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa  (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai,  apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.

 

Avots: lsm.lv