• Ziņas
  • Sabiedrība
  • Negribētā saruna ar 'Delfi': 'Tēvijas sargi' sevi par radikāļiem neuzskata

Negribētā saruna ar 'Delfi': 'Tēvijas sargi' sevi par radikāļiem neuzskata

Saskaņā ar Drošības policijas (DP) izpratni nacionāli labējā organizācija "Tēvijas sargi" (TS), kas plašāku atpazīstamību ieguvusi ar savu naidīgo attieksmi pret imigrāciju, patruļām Rīgas ielās un tuvcīņas treniņiem, būtu dēvējama par radikālu. Sarunā ar portālu "Delfi" TS līderis Jānis Sils gan norāda, ka, ja dēvējam organizāciju par radikālu, tad par radikāļiem jādēvē arī 75% Latvijas iedzīvotāju.

Cenšoties norunāt intervijas norisi, sākotnēji Sils, atsaucoties uz "Delfi" iepriekš publicētajiem rakstiem, ir noraidošs, jautājot, kāpēc gan redakcija vēlētos viņus intervēt, ja reiz portālam tāpat viss ir skaidrs par TS darbību. Tiesa gan, dažas stundas pēc intervijas noraidījuma seko pozitīva atbilde, un tiek norunāta tikšanās pie Brīvības pieminekļa.

Uz sarunu Sils ierodas kopā ar TS tuvcīņas apmācības instruktoru Renāru Birniku. Uz jautājumu, kāpēc organizācija tomēr piekritusi runāt publiski, Sils atbild lakoniski: "Nav tā, ka mēs aizvien gribētu ar jums runāt."

Saruna notiek pēc divām portāla "Delfi publikācijām, kurās skaidrojām, kāpēc attieksmē pret TS novērojama zemessargu viedokļu šķelšanās un īsumā raksturojam labēji radikāli noskaņotās nevalstiskās organizācijas Latvijā.

Radikālisma definīcija un 'Saskaņa'

Sils sarunas laikā vairākkārt norāda uz, viņaprāt, pārprasto radikālisma jēdziena definīciju, piebilstot, ka šo jēdzienu Latvijā lietojot neadekvāti, piemērojot gan teroristiskām organizācijām Sīrijā, gan nacionāli noskaņotām kustībām Latvijā.

"Labi, es iedošu jums saldo ēdienu rakstam – ja mēs skatāmies uz šo definīciju, kas iekļauj to, ka vēlamies tiešām būtiskas un pamatīgas pārmaiņas valstī, tad, jā, varat saukt mūs par radikāļiem, jo mūsu uzskats ir, ka Latvijā ir ļoti, ļoti daudz kas jāmaina. Es domāju, tam piekritīs absolūtais vairākums Latvijas cilvēku. Šādā nozīmē, ja jūs mūs saucat par radikāļiem, tad jums, piemēram, būtu par tādiem jāuzskata 75% Latvijas iedzīvotāju," skaidro organizācijas līderis.

"Ja skaitām arī tos, kas uzskata, ka imigrantu uzņemšana nav vēlama un nav labākā ideja, tad jums par tādiem būs jāsauc gandrīz 100% Latvijas iedzīvotāju. Vai nu mēs esam tādi paši radikāļi kā absolūtais vairākums Latvijas cilvēku, vai tad arī nē, mēs tādi neesam," saka Sils. Viņš uzskata, ka latvisko organizāciju vidū radikālismu nevar pamanīt, tas drīzāk meklējams krievvalodīgo kopienās, kuras atbalsta Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu.

"Kaut vai tā pati "Saskaņa", ar kuras rūpēm katru gadu 9. maijā tiek rīkoti lieli pasākumi. Tas, manuprāt, robežojas ar ekstrēmismu, jo tās ir tādas sava veida dzīres par kādas noteiktas teritorijas pakļaušanu. Šajā gadījumā par Latvijas iekarošanu. Mums, Latvijai, latviešiem 9. maijs nekādā veidā nav nekas tāds, ko mēs varētu atzīmēt. Tas bija vienu šausmu beigas, pēc tam sākās bezgalīgas šausmas 50 gadu garumā. Šādā veidā ignorējot vēsturiskās patiesības, ignorējot vietējo iedzīvotāju ciešanas, mēs šajā gadījumā varētu runāt par ekstrēmismu."

Komentējot to, kāpēc vairāki zemessargi TS tomēr uzskata par radikālu organizāciju, Sils norāda uz viedokļu daudzveidību, kas TS gadījumā neko nepierādot.

Politiskās ambīcijas? Jebkas, ko mēs darām, tas jau arī ir politiski. Jūs pats ļoti labi redzat, ka mums nav jābūt politiskajai partijai, lai runātu par politiskajiem jautājumiem vai iegūtu kaut kādu atpazīstamību politiska jautājuma sakarā. Jānis Sils

"Cilvēki taču ir ļoti dažādi, zemessargi ir milzīga organizācija. Domāju, ka arī jūsu redakcijā ir ļoti dažādi cilvēki. Šajā gadījumā, redziet... tas viss ir tik ļoti nosacīti. Mūsu organizācijas kodolu veido zemessargi un bruņoto spēku karavīri. Tādi ir starp instruktoriem, organizācijas vadībā, nemaz nerunājot par tiem, kas nāk apmeklēt treniņus. Tad sanāk tā, ka, kamēr šis cilvēks patriotisma vadīts ir zemessardzē vai armijā, brauc uz misijām, iet uz mācībām, darbojas, tad visi aplaudē – patriots, malacis, rūpējas par Latvijas drošību. Bet tad, kad viņš novelk formu, uzvelk sporta tērpu, lai atnāktu uz treniņu, tajā brīdī viņš kļūst par kaut ko pilnīgi citu. Tas taču ir neadekvāti. Ja kādam ierindas cilvēkam zemessardzē ir neapmierinātība ar kaut ko, tas viss tā var būt, tāda ir dzīve. Bet tas nekādā veidā neatspoguļo nozīmīgas zemessardzes daļas domas, tas ir viena cilvēka individuālās izpausmes," pārliecināts ir Sils.

Pieļauj partijas izveidi

Pašreiz organizācijas biedru skaits, kā lēš Sils un Birniks, ir aptuveni 200. Finansējums tiek iegūts ar ziedojumu palīdzību. TS vizītkarte ir tuvcīņas apmācības un krasā nostāja pret bēgļiem, piemēram, pērnā gada laika organizācijas feisbuka lapā tika publicēta ieraksti, brīdinot, ka imigrantus Latvijā nesagaidīs laipni kā Ķelnē, bet gan kā vēsturiskajā Spartā pieņemts.

Tāpat TS bēgļu krīzes laikā sāka doties patruļās pa Rīgas ielām, lai palīdzētu nodrošināt kārtību. Organizācijas biedri patruļās cenšas iet reizi nedēļā. Sils neizslēdz, ka TS nākotnē varētu pārtapt arī par politisko partiju.

"Politiskās ambīcijas? Jebkas, ko mēs darām, tas jau arī ir politiski. Jūs pats ļoti labi redzat, ka mums nav jābūt politiskajai partijai, lai runātu par politiskajiem jautājumiem vai iegūtu kaut kādu atpazīstamību politiska jautājuma sakarā. Ja organizācijas izaugsmes tempi turpināsies un mēs redzēsim, kā kādā konkrētā brīdī šāda forma varētu būt atbilstoša, lai mēs panāktu kaut ko vairāk, tad tas, protams, pilnībā izslēgts nav. Jebkurā gadījumā šobrīd tas pilnīgi noteikti nav dienas kārtībā," iespējamo partijas dibināšanu raksturo Sils.

TS savā feisbuka lapā regulāri asi kritizē politiskās partijas, varas eliti, kura nekritiski pakļaujoties starptautiskajām organizācijām imigrācijas jautājumos. Lai gan šobrīd imigrantu skaits esot pārāk minimāls, lai runātu par nopietniem drošības riskiem, tieši varas elites vājums varot šo risku krietni paaugstināt, pārliecināti ir organizācijas pārstāvji.

"Mēs redzam, ka Ministru kabineta līmenī tiek spriests, ka ir nepieciešams visiem līdzekļiem un visām pūlēm pievērsties šo cilvēku labklājības nodrošināšanai, viņu noturēšanai šeit. Mēs redzam spiedienu gan no vadošo Eiropas valstu puses, gan tagad arī ANO, ka šo cilvēku skaitam ir jāpieaug, ka katrai dalībvalstij ir savs pienākums. Tad, ja šis spiediens turpināsies, ņemot vērā mūsu varas elites elastību starptautisko prasību priekšā, tad tas kādā brīdī var rezultēties arī ar ļoti nepatīkamām sekām," brīdina Sils.

Drošības policija gan uzskata, ka pašām labēji noskaņotajām organizācijām, tostarp TS, ir problēmas ar spēcīgu līderu un atbalstītāju skaita rindām. Sils šādus izteikumus komentē izvairīgi: "Ja jūs man parādīsiet Drošības policijas sarakstu ar radikālajām organizācijām, tad es varēšu spriest. Tas, ko es skaidri zinu, ka Latvijā politikai kopumā pietrūkst spēcīgu līderu, tādu cilvēku, kuri būtu gatavi ko mainīt pastāvošajā situācijā tā, lai cilvēki šeit justos labi un nebrauktu prom."

Līdzības ar Krievijas propagandu

TS attieksme pret imigrāciju lielā mērā pārklājas ar Krievijas veidoto propagandu. Maskava, regulāri ziņojot par briesmām, ko Eiropai it kā radot bēgļi, cenšas šķelt Eiropas valstu vienotību. Jautāts, kā TS strādā, lai nekļūtu par Kremļa propagandas upuriem, Sils sākotnēji vēršas pret portālu "Delfi".

"Te mēs varētu parunāt par Latvijas mediju atbildību. Tajā skaitā par jūsu portāla atbildību. Jūs pamanījāt, cik ļoti garšīgi šo jūsu publikāciju par šķelšanās zemessardzē, kas patiesībā bija neesošas problēmas radīšana, atgremoja Krievijas propagandas dzirnavas? Viņiem ir skaidri secinājumi, viņiem ir skaidrs, ka varas elite apzināti mūs gatavo, sapludinot kopā ar militāristiem, lai mēs veiktu kaut kādas etniskās tīrīšanas. Jūs esat iedevuši viņiem degvielu. Un tad ir jautājums, kā labā? It īpaši krievu versijā portālā "Delfi" šis virsraksts, ka zemesragi tagad trenējas kopā ar "Tēvijas sargiem", tas viņiem ir pilnīgs saldais ēdiens," salīdzina Sils.

"Kā mēs no tā izvairāmies? No tā nevar izvairīties. Ja ir vēlme, un jūs to zināt tik pat labi, cik es, kādu cilvēku nomelnot, tad fakti reāli nav vajadzīgi. Jebkurā gadījumā var izvērtēt kaut ko vai paņemt detaļu no kopējā desmit tūkstošu parādību klāsta, neadekvāti izcelt un ilgtermiņā atkārtot, atkārtot, atkārtot, kamēr šī detaļa kļūst par neatbilstoši proporcionāli lielu šā cilvēka tēlā. Tādā ziņā no propagandas izvairīties nevar. "

Sila vadīto organizāciju, kā tas ir novērojams TS feisbuka lapā, ar Krievijas režīma vērtību sistēmu saista vēl viens aspekts – neiecietība pret seksuālajām minoritātēm. Vaicāts, vai TS savās rindās uzņemtu homoseksuālu vīrieti, kurš neslēpj savu orientāciju, viņš atbild noliedzoši.

"Ja cilvēkam ir ļoti būtiski sev kā karogu priekšā nest definīciju par to, kādas ir viņa vēlmes uz piedzīvojumi gultas dzīvē, tad, visticamāk, šis cilvēks jebkurā gadījumā ir kaut kādā mērā psiholoģiski nestabils, un es domāju, ka tad tādiem nav ko pie mums darīt," skaidro Sils. Viņš, runājot par minoritātēm, arī uzsver propagandas nozīmi.

"Pret propagandu iestājamies pilnīgi noteikti. Par to, kas ir homoseksuālisms, cik tajā novirzē ir iedzimtības, cik sociālu faktoru, to mēs varam atstāt psihiatru un mediķu ziņā. Katrā gadījumā ir skaidrs, ka tā nav parādība vai virziens, kas kaut kādā veidā varētu nodrošināt tautas pastāvīgu ilgtermiņa pastāvēšanu."

'Velkamists – tāds, kurš nedomā kritiski'

Tāpat TS feisbuka lapā teju pie katra otrā ieraksta kas minēts par velkamistiem, kas atbalsta bēgļu uzņemšanu. Lūdzot nodefinēt, ko precīzi ar šo jēdzienu organizācija saprot, Birkins uzreiz retoriski norāda: "Vai tad jūs to nezināt?"

"Tie ir tie cilvēki, kuri bez kādas kritiskas domāšanas ir gatavi pieņemt visu, ko viņiem dod un piedāvā, ko sūta uz šejieni. Nosauc kaut kādu cilvēku grupu par bēgļiem, lai gan mēs nezinām, kas tie ir par cilvēkiem. Lielākā daļa šeit, Eiropā, iebraukušo vispār netiek kontrolēti. Un šie cilvēki viņus sveic uz silti gaida, lai gan viņi absolūti nezina, kādi riski kopā ar viņiem nāk. Atslēdzot kritisko domāšanu un vērtēšanu," uzskata Birkins, viņam piebalso arī Sils.

Viņš piebilst, ka par velkamismu varētu tikt nosaukta arī liberālā politika, kad valsts ir gatava uzņemt jebkuru cilvēku, neskatoties uz to, ka viņu nav iespējams identificēt un to, ka tā neko nezina par šo cilvēku nodomiem.

Sils ir pārliecināts, ka šādi cilvēki nedomā kritiski. Abi pārstāvji min it kā faktus par pieaugušu noziedzības līmeni Eiropas valstīs, tostarp izvarošanas vilni.

Jau vēstīts, ka septembra vidū Studentu Bataljona Zemessargi sociālajos tīklos publicēja aicinājumu saviem biedriem piedalīties "Tēvijas sargu" tuvcīņas treniņos. Kamēr vieni zemessargi atzīst, ka treniņi labi attīsta fizisko sagatavotību, citi norāda, ka radikālu grupu pasākumu popularizēšana zemessargiem nepiedien, tikmēr Aizsardzības ministrija neierobežo zemessargu aktivitātes ārpus dienesta.

Drukāt