Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais Koncepcijas projekts par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma maiņu tiek virzīts pieņemšanai, neskatoties uz plašajiem nozares pārstāvju un ekspertu iebildumiem.
Lai gan 2014.gadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga, jau 2014.gada otrajā pusē būvniecības izaugsmes tempi palēninājās un arī 2015.gada pirmajā pusē būvniecības nozares izaugsme bija vāja. Savukārt 3.ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 4,9% pret iepriekšējo gadu. Kopumā šī gada trīs ceturkšņos būvniecības apjomi pieauga par 1,1%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu.
Lai arī ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju noskaņojums* izteikti vērsts par labu mājokļa iegādei, nevis īrei, katram piektajam respondentam (22%), kurš pārskatāmā nākotnē vēlas iegādāties savu īpašumu, viens no šķēršļiem ir nepietiekama pirmā iemaksa. Šajā ziņā sevi ir attaisnojusi Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programma ģimenēm ar bērniem, pēc kuras ir ievērojams pieprasījums (katrs trešais mājoklis Swedbank tiek iegādāts ar ALTUM atbalstu), tāpēc būtu nepieciešams domāt par šīs programmas paplašināšanu.
Pirmdien, 16.novembrī plkst.14.00 pilnsabiedrība “BMGS S” Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā svinīgā pasākumā nodos Latvijas valsts mūsdienu vēsturē vērienīgāko Rīgas brīvostas infrastruktūras objektu, kas tapis projekta “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” ietvaros.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītā Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma maiņu paredz būtiski ierobežot zemes īpašnieku likumīgās tiesības, taču tas tiek maskēts ar pamatojumu: „investīciju vides uzlabošanai”.
Nemanot piezadzies rudens ar tumšiem vakariem, miglā tītiem rītiem un saulainām dienām, kad zeme gausi atmostas no nakts salnām, bet koku lapas pamazām birst. Rudens. Arvien vairāk laika sākam pavadīt mājās.
Sērijveida mājokļu cenu kāpums, vērtējot situāciju galvaspilsētā kopumā, tuvākajos gados nepārsniegs 3,5% gadā. Turklāt, arī šis kāpums iespējams vien pie nosacījuma, ka ekonomika attīstīsies normāli un būs pieejams finansējums, komentē nekustamo īpašumu kompānijas "Balsts" valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.
Biroju platībām Baltijas valstīs būtu jāpalielinās, jo to apjoms jūtami atpaliek no Eiropas pilsētu rādītājiem, turklāt Latvijas galvaspilsētā ir fiksēts zemākais biroju platību lielums uz vienu iedzīvotāju, kā arī Rīgā pēdējo gadu laikā nav piedāvāti kvalitatīvi, mūsdienīgi augstākās klases biroju projekti. Šie faktori apliecina dotā segmenta potenciālu - tas varētu augt gandrīz par 50%.