Papildu popularitāti jau ieguvušajam nekustamo īpašumu tirgus produktam - īrei ar izpirkuma tiesībām, tiek piedāvāts mūsdienīgs jaunievedums – mājokļa īstermiņa īre pirms pirkuma. Neviens taču nepērk automašīnu, kamēr pats to nav izmēģinājis, vai ne?

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) 2016. gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem. Tomēr kopumā pērn iedzīvotāji bija noskaņoti optimistiskāk nekā 2015. gadā. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.  

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pagājušā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada jūliju-septembri bija otrs straujākais mājokļu cenu pieaugums, liecina ceturtdien, 19.janvārī, publiskotie ES statistikas pārvaldes « Eurostat »  jaunākie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā 2016. gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015. gadā. Šajā investīciju apjomā ir iekļauti tikai komercobjekti ar pārdošanas cenu virs 0,4 miljoniem eiro, kas tika iegādāti ar mērķi gūt nomas ienākumus. Investīcijas attīstības objektos un zemes gabalos sasniedza papildus 82 miljonus eiro.

Pērnajā gadā 40% klientu izvēlējās dzīves vietu līdz 60 kvadrātmetriem, liecina nekustamo īpašumu uzņēma «Starlex» darījumu analīze par iepriekšējo gadu. Tikai 10% darījumos klienti izvēlējās dzīvojamo platību lielāku par 100 kvadrātmetriem. Vidējā iegādātā viena īpašuma platība bija 68 kvadrātmetri, kā arī kopējā pirkuma summa reti pārsniedza 150 000 eiro slieksni.

Kā rāda DNB bankas veiktā socioloģiskā aptauja, arvien vairāk latviešu vēlas dzīvot privātmājā. 34% iedzīvotāju uzsver - ja būtu iespēja būvēt vai iegādāties savu sapņu māju, tad tā noteikti būtu koka privātmāja, savukārt 48% labprāt būvētu vai iegādātos ķieģeļu vai betona bloku māju.