Skatiens vēsturē, 2011.g.: Bijusī tiesnese Diāna Mašina - noziedzniece
Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, ar Senāta lēmumu AT Krimināllietu tiesu palātas 2011.gada 24.marta nolēmums atstāts negrozīts, bet Mašinas un viņas advokātes Diānas Krūmiņas-Vildavas kasācijas sūdzības noraidītas. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Kā ziņots, šā gada 24.martā, izskatot Mašinas lietu apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 9.septembra spriedumu daļā par bijušās tiesneses atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc abiem viņai inkriminētajiem Krimināllikuma pantiem, taču Mašina un viņas aizstāve vēlāk šo spriedumu pārsūdzēja, tāpēc lieta nonāca AT Senātā, kas šodien rakstveida procesā to izskatīja kasācijas kārtībā.
Apgabaltiesa Mašinai bija piespriedusi divarpus gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar tikpat ilgu pārbaudes laiku un naudassodu 20 minimālo mēnešalgu jeb 3200 latu apmērā. Šo soda mēru negrozīja arī apelācijas instances tiesa.
Pirmās instances tiesā uz apsūdzēto sola kopā ar Mašinu sēdās arī Alvis Avots, kuram prokuratūra inkriminē krāpšanas mēģinājumu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu, taču, skatot lietu apelācijas kārtībā, AT kriminālprocesa materiālus attiecībā pret Avotu izdalīja atsevišķā tiesvedībā viņa veselības stāvokļa dēļ.
Jau ziņots, ka pirmās instances tiesas spriedumu Mašinas un Avota lietā pārsūdzēja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs, kurš uzskatīja, ka apgabaltiesas noteiktais sods neatbilst izdarītajiem nodarījumiem un Krimināllikumā noteiktajam soda mērķim - sodīt personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka Mašina, būdama Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese, ar savām darbībām kaitējusi visai Latvijas tiesu sistēmai un grāvusi tās prestižu, taču tiesu kolēģija nav ņēmusi vērā, ka Mašina bija Saeimas ievēlēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, un likums šādām valsts amatpersonām uzliek paaugstinātas atbildības prasības, līdz ar to arī iespēja noteikt šādām personām nosacītu sodu ir īpaši jāpamato un jāmotivē, bija teikts apelācijas protestā.
Tiesu kolēģijas norādītie apstākļi - tas, ka no nodarījuma izdarīšanas pagājuši vairāk nekā pieci gadi un visu šo laiku Mašina atradusies brīvībā, un tas, ka ar Saeimas lēmumu viņa ir atbrīvota no tiesneses amata, - nevar būt par pamatu nosacīta soda piemērošanai, uzskatīja Pundurs.
Nosakot sodu Mašinai, tiesu kolēģija nav izvērtējusi arī to, kā valsts amatpersonai, kas ieņem atbildīgu stāvokli, piespriestais nosacītais sods ietekmē kriminālsoda mērķi - panākt, lai ne tikai notiesātais, bet arī citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apelācijas protestā pauda prokurors.
Avotam pirmās instances tiesa par krāpšanas mēģinājumu 2008.gada rudenī piesprieda naudassodu 50 minimālo mēnešalgu jeb 8000 latu apmērā, taču pēc panta par dokumentu viltošanu, kā arī par viltotu dokumentu izmantošanu apgabaltiesa viņu attaisnoja.
Tiesvedības gaitā Avotam inkriminētais noziedzīgais nodarījums no krāpšanas pārkvalificēts par krāpšanas mēģinājumu, pēc tiesas sēdes Rīgas apgabaltiesā iepriekš norādīja Pundurs.
Sodi, ko apgabaltiesa piesprieda Mašinai un Avotam, nebija atbilstoši valsts apsūdzības iepriekš prasītajiem.
Kā ziņots, prokurors tiesai bija lūdzis Mašinu sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, piemērojot viņai trīs gadu liegumu ieņemt tiesneses amatu, savukārt Avotam valsts apsūdzība par atbilstošu tiesas debatēs uzskatīja sešu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem un mantas konfiskāciju.
Ne Mašina, ne Avots savu vainu viņiem inkriminētajās apsūdzībās neatzina. Abi apsūdzētie žurnālistiem pirmās instances tiesas spriedumu komentēt nevēlējās.
Kā liecina apsūdzība, Avots 2003.gadā Latgales priekšpilsētas tiesā iesniedza prasības pieteikumu, parakstoties uzņēmēja Gata Saknīša sievas Evijas Saknītes vietā prasības pieteikumā. Strīdā par nekustamo īpašumu "Saknīši" atbildētāji bija Genādijs Matvejevs un SIA "Pārsla-apsardze". Abas šīs personas vēlāk tika atzītas par cietušajiem Mašinas un Avota krimināllietā.
Avots atdarinājis Saknītes parakstu arī prasības pieteikumam pievienotajos dokumentos. Ar veiktajām darbībām Avots izkrāpis no Saknīša atlīdzību ne mazāk kā 4000 latu apjomā, teikts apsūdzībā.
Tiesnese pieņēma lēmumu ievest Eviju Saknīti cietušajam Matvejevam piederošā nekustamā īpašuma "Saknīši" valdījumā, lai gan prasība par valdījuma atjaunošanu bija nemateriāla un tāds prasības nodrošinājums kā ievešana valdījumā likumā nav paredzēts, uzskatīja prokuratūra.
Galu galā cietušais nelikumīgi izstumts no "Saknīšiem". Turklāt tiesnese nolēmusi apķīlāt Matvejeva un SIA "Pārsla-apsardze" mantu gandrīz 30 000 latu vērtībā.
Mašina, būdama pazīstama ar Avotu, pieņēmusi prasības pieteikumu un sevi no lietas nav atstatījusi, bet gatavojusi nelikumīgu lēmumu un likusi izgatavot izpildrakstu, kuru arī parakstījusi, teikts apsūdzībā.
Pēc tam Mašina izdarījusi ierakstu uzziņas lapā par sava lēmuma un izpildu raksta izsniegšanu pieteicējam, bet Avots, atdarinot Saknītes parakstu, parakstījies uzziņas lapā par tiesneses lēmuma un izpildu raksta saņemšanu. Nelikumīgais lēmums nodots tiesu izpildītājam un izpildīts.
Prokurors Pundurs uzskata, ka ar savām darbībām bijusī tiesnese nodarījusi būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām cietušo interesēm, jo cietušais nelikumīgi izstumts no nekustamā īpašuma, apķīlāta cietušo manta, ar ko pārkāptas cietušo tiesības uz objektīvu un taisnīgu lietas izskatīšanu un Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu.
Krimināllietas izskatīšanas gaitā pirmās instances tiesā liecināja ap 30 personu. Starp lieciniekiem bija arī zvērināts advokāts Uģis Grūbe.
Avots: https://www.delfi.lv/