Mājokļu pieejamība uzlabojusies visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās
Mājokļu pieejamības indekss (MPI) 2.ceturksnī Rīgā audzis gan ceturkšņa, gan gada griezumā. Jau otro gadu pēc kārtas, pieejamības uzlabošanos veicina par dzīvokļu cenām spējāks algu kāpums. 2.ceturksnī mājokļu pieejamību papildus veicinājis arī neliels samazinājums mājokļu kredītu procentu likmēs. Procentu likmes, kas šobrīd ir zemākas nekā pirms gada, sekmēja mājokļu pieejamības uzlabošanos arī Tallinā un Viļņā. Pieejamība Viļņā uzlabojusies arī tādēļ, ka dzīvokļi bijuši nedaudz lētāki nekā pērn.
Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, MPI Rīgā ir audzis salīdzinoši spēji, no 142 līdz 152. Indeksa vērtība 152 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto algai Rīgā un, kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 52% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām straujā vidējās neto algas izaugsme par 7.3%, kā arī mājokļa kredītu procentu likmju kritums par 16 bāzes punktiem. Mājokļu cenu kāpums, savukārt, saglabājies mērens, 2.2%.
"Otrajā ceturksnī uzlabojusies ne tikai mājokļu pieejamība, bet arī spēja atļauties mājokļa kredītu. Spēju paņemt kredītu veicinājusi gan "nolikto atslēgu" principa kā izvēles iespējas ieviešana, gan arī savu artavu sniegusi valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Tas, šķiet, uzlabojis pircēju noskaņojumu un balstījis pakāpenisku iedzīvotāju aktivitātes atjaunošanos Rīgas dzīvokļu tirgū pēc vārgā pirmā ceturkšņa. Rezidentu darījumu skaits Rīgā aprīlī-jūlijā audzis par 9%, salīdzinot ar attiecīgo pierodu pērn. Savukārt nerezidentu pieprasījums joprojām bijis vājš, un kopējā aktivitāte bijusi zem pērnā gada līmeņa. Dzīvokļu cenu izaugsme otrajā ceturksnī bijusi ļoti mērena. Blokmāju dzīvokļiem mikrorajonos, kas veido lielāko daļu no dzīvokļu piedāvājuma Rīgā un ko joprojām visbiežāk pērk vietējie iedzīvotāji, cenas auga par 4% gada griezumā" saka Andrejs Semjonovs, Swedbank ekonomists.
Tallinā MPI 2.ceturksnī pieauga pavisam nedaudz - līdz 151, no 149 gadu iepriekš. Dzīvokļu cenas 2.ceturksnī auga par samērā straujiem 9.1%. Kopējo dzīvokļu cenu kāpumu veicinājusi dārgāku, nesen atjaunotu un tuvu pilsētas centram esošu dzīvokļu ienākšana tirgū. Savukārt neto algas otrajā ceturksnī augušas par 5.5% gada griezumā. Mājokļu kredīta procentu likmes gada laikā samazinājušās par 33 bāzes punktiem, kas arī veicinājis pieejamības uzlabošanos.
Viļņā MPI turpinājis augt visspējāk, par 15 punktiem, bet tas joprojām bijis zemāks nekā Rīgā un Tallinā, 2.ceturksnī sasniedzot 133 punktu atzīmi. Straujo pieaugumu veicināja gan vērā ņemams samazinājums procentu likmēs par 55 bāzes punktiem, gan arī 1.4% kritums dzīvokļu cenās gada griezumā. Dzīvokļu cenas gan būtiski nemainījās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad lielā mērā arī notikusi korekcija pēc liela kāpuma pērn. Neto algas 2.ceturksnī gada laikā augušas par 3.3%.
Mājokļa kredīta pirmās iemaksas uzkrāšanas laiks Rīgā turpina samazināties
2.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai Rīgā nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai pilnas atbildības mājokļu kredītam, gada griezumā samazinājās teju par pusotru mēnesi un sasniedza 26.3 mēnešus. Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto "nolikto atslēgu principu") pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama arī lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks var būt ilgāks arī tad, ja mājsaimniecībai ir vienlaikus jāmaksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm uzkrāšanai nepieciešamais laiks var būt pat ievērojami zemāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita. Tallinā uzkrāšanas laiks pieauga par gandrīz mēnesi un sasniedza 20.9 mēnešus. Savukārt Viļņā tas samazinājās nedaudz mazāk nekā par diviem mēnešiem, sasniedzot 35.7 mēnešus.
Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 2.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 200 eiro mēnesī, savukārt Tallinā un Viļņā, attiecīgi - 291 un 211 eiro.
Par Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu
Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) "standarta" mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka: 1) mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; 2) tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme; 3) mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai.
Autors: Vineta Savicka
Foto: Shutterstock