Izstrādāti jauni noteikumi par aizsargājamo koku uzturēšanas kārtību Rīgā
Rīgas pilsētas būvvalde ir sagatavojusi jaunu saistošo noteikumu projektu par aizsargājamo koku uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredzēs kārtību vietējās nozīmes dižkoka statusa piešķiršanai, kā arī precizēs, kādos gadījumos pieļaujama dižkoku izciršana.
Noteikumu projektu šodien akceptēja Rīgas Pilsētas attīstības komiteja.
Aizsargājamie koki uzskatāmi par pilsētas kultūrvēsturisko un dabas mantojumu, un saistošo noteikumu izstrādes mērķis ir šo koku kā nozīmīga elementa pilsētvidē saglabāšanas un aizsardzības, kā arī uzturēšanas un kopšanas kārtības precizēšana.
Ņemot vērā Rīgā augošo koku sugu daudzveidību, izstrādāts vietējo un citzemju koku sugu saraksts un katrai sugai noteikts tās īpatnībām atbilstošs apkārtmērs metros (1,3 metru augstumā no sakņu kakla), kuru sasniedzot koks uzskatāms par aizsargājamu koku.
Tā kā koka apkārtmērs ir tikai viens no koku raksturojošiem kritērijiem, pašvaldība varēs lemt par aizsargājama koka statusa piešķiršanu kokam, kurš neatbilst noteiktajiem kritērijiem, pamatojoties uz koka īpašu dendroloģisko, ekoloģisko, ainavisko un sabiedrisko vērtību.
Patlaban aizsargājamo koku sarakstā ir ap 700 vietējas nozīmes vietējo un citzemju sugu aizsargājamie koki, retas sugas vai citādi dendroloģiski vērtīgi koki. Pēc koku apkārtmēru koriģēšanas paredzams, ka vietējas nozīmes aizsargājamo koku skaits samazināsies līdz aptuveni 550 kokiem. Tas notiks galvenokārt tādēļ, ka aizsargājamo kļavu apkārtmērs tiek palielināts no 2,5 metriem līdz 3 metriem, kā rezultātā aizsargājamo kļavu skaits no aptuveni 150 kokiem sarūk līdz aptuveni 40 kokiem.
Kļavas apkārtmērs palielināts, jo tā ir viena no biežāk sastopamajām sugām apstādījumos ar labu ātraudzību un samērā lielu rezistenci pret apkārtējās pilsētvides nelabvēlīgo ietekmi. Līdz ar to līdz šim norādītais apkārtmērs radīja situāciju, ka aizsargājamo koku skaits ir nesamērīgi liels un kļavai aizsargājama koka statuss zaudē savu jēgu. Noteikumi noteiks īpašas aizsardzības statusu sugām ar ilgāko mūžu un dimensijās iespaidīgākajiem īpatņiem kā pilsētas kultūrvēsturiskam un dabas mantojumam.
Aizsargājamos kokus aizliegts cirst, taču, lai nodrošinātu līdzsvaru starp dažādām sabiedrības interesēm, noteikumu projektā paredzēti atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad aizsargājamo koku ciršana ir pieļaujama ar nosacījumu, ka veikti visi iespējamie pasākumi, lai koku saglabātu un novērstu kaitējumu, ko tas var radīt unikāliem vai sabiedrībai nozīmīgiem objektiem - valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem vai maģistrālajiem infrastruktūras objektiem.
Gadījumos, kad aizsargājamais koks traucēs būvniecībai, pastāv iespēja izmantot citus tehnoloģiskos risinājumus, kas neietver koka nociršanu, piemēram, zaru liekšana, žogu, tranšeju un rievsienas izbūve un citi. Līdz ar to tikai izņēmuma gadījumā, - ja aizsargājama koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras būvniecība vai pārbūve, ir pieļaujama aizsargājamā koka nociršana ar nosacījumu, ka nav iespējams cits tehniskais risinājums, kas ļautu aizsargājamo koku saglabāt.
Par aizsargājamo koku nociršanu ārpus meža zemes noteiks zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, savukārt par aizsargājamo koku nociršanu meža zemē veiks maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā.
Savukārt citos gadījumos par aizsargājamā koka iznīcināšanu un bojāšanu iestāsies administratīvā atbildība atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam.
Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi vēl būs jāapstiprina Rīgas domes sēdē un jāizvērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Autors: Alīna Kozlovska, LETA
Foto: lsm.lv