Saules kolektoru nozare: Apkurē pazaudēti miljoni

Apkurē jau ir pazaudēti miljoni latu, kurus būtu bijis iespējams ietaupīt, saprātīgi rīkojoties ar Eiropas Savienības līdzfinansētajām ēku siltināšanas programmām. Tā uzskata saules kolektoru nozares pārstāvji, kuri par šo jautājumu nosūtījuši atklātu vēstuli finanšu un ekonomikas ministriem. Nosūtītā dokumenta mērķis - pievērst sabiedrības un politiķu uzmanību līdzekļiem, kuri ik gadu tiek zaudēti no uzņēmumu, valsts un pašvaldību budžeta, nepārzinot un tādēļ nepietiekami vai nepareizi izmantojot saules kolektoru tehnoloģijas Latvijā.

Vēstulē, kuru parakstījuši jau vairāk kā 15 Latvijā strādājoši saules kolektoru uzstādīšanas uzņēmumi un "Saules enerģijas asociācija" (kurā ietilpst vēl vismaz 26 ar saules enerģijas izmantošanu saistīti uzņēmumi) teikts, ka, pirmkārt, tie vēlas veidot konstruktīvu dialogu ar abām ministrijām un valdību, lai veicinātu izpratni par saules kolektoru izmantošanu valsts un sabiedrības labā.

"Mūsuprāt, šī izpratne pašlaik ir nepietiekoša, jo esam saskārušies ar situācijām, kad ierēdņi ar saviem lēmumiem ne tikai kavē saules kolektoru nozares attīstību, bet rīkojas pat klaji kaitnieciski. Mēs negribam skatīties pagātnē un meklēt konkrētus vainīgos tam, kas ir sadarīts iepriekš, bet panākt, lai turpmāk atbildīgo ministriju un ierēdņu lēmumi būtu konstruktīvi un palīdzētu mums strādāt, nevis kaitētu nozares attīstībai, kā tas pārāk bieži ir bijis līdz šim," skaidro SIA "Saules kolektors" tehniskais direktors un vēstules iniciators Dainis Millersons.

Millersons norāda, ka vēl viens nozares uzņēmumu mērķis ir panākt, lai no turpmākajām Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētajām ēku siltināšanas programmām tiktu izņemti punkti, kas aizliedz uzstādīt saules kolektoru sistēmas. "Mūsu sistēmas ir tikpat labs energoefektivitātes risinājums kā akmens vate vai pakešu logi, jo samazina iedzīvotāju apkures rēķinus. Turklāt saules kolektoru uzstādīšana vēl pašā ēku siltināšanas procesā izmaksā daudz lētāk, nekā pēc tam, kad fasādes un citi remontdarbi jau ir pabeigti," stāsta SIA "Saules kolektors" tehniskais direktors. Arī pārējie vēstuli parakstījušie nozares pārstāvji piekrīt, ka vienīgie, kam saules kolektoru izslēgšana no ēku siltināšanas programmām ir izdevīga, esot centralizētā siltuma ražotāji. Tie, nevarēdami ietekmēt cita veida siltināšanas projektus, kas samazina viņu peļņu, mēģina tad apturēt salīdzinoši efektīvo saules kolektoru sistēmu uzstādīšanu daudzdzīvokļu ēkās.

Ar situāciju nav apmierināts arī vietējais saules kolektoru ražotājs SIA "Sun Investments". "Pēc būtības mēs esam viens no tiem uzņēmumiem, kas ražo Latvijas preci, bet, ja no valsts puses mākslīgi tiek bremzēts saules kolektoru noiets vietējā tirgū, mums jau ir daudz grūtāk domāt par eksportu," skaidro uzņēmuma vadītājs Raivis Šķērstens.

Dokumentā, kas nosūtīts arī medijiem, īpaši uzsvērts, ka saules kolektori atšķirībā no saules baterijām (ar kurām pirmie bieži tiek jaukti) nav iekārtas elektroenerģijas ražošanai, bet gan ierīces ūdens sildīšanai, kuras līdztekus var palīdzēt apkures sistēmai. Tāpēc uz saules kolektoriem neattiecas visi tie jautājumi par elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK, kas šobrīd ir izraisījuši tik lielu ažiotāžu sabiedrībā.

"Gluži otrādi, mēs redzam iespējas un veidus, kā palīdzēt valstij, pašvaldībām, uzņēmumiem un vienkāršiem cilvēkiem tikt pie lēta siltā ūdens, ietaupot līdz pat 70% enerģijas, kas gadā tiek patērēta ūdens sildīšanai jebkurā vietā, kur tiek pareizi uzstādīti un izmantoti saules kolektori. Sākot no daudzdzīvokļu mājām, kurās rīdzinieki maksā pieci lati par kubikmetru siltā ūdens un beidzot ar reģionālo pašvaldību bērnudārziem un sociālās aprūpes centriem, kuriem nereti vasarās tiek atslēgta siltā ūdens piegāde dēļ tā, ka centralizētajiem siltuma piegādātājiem ir nerentabli "darbināt" garās siltumtrases," uzsver Millersons.

Vēstulē teikts, ka nozares pārstāvji nesen veikuši pētījumu, kurā noskaidrots, ka vismaz 51 sociālo pakalpojumu sniedzējs un 170 izglītības iestādes Latvijā jau šobrīd būtu gatavas uzstādīt saules kolektoru sistēmas. Pie nosacījuma, ja vien tām būtu Eiropas Savienības vai valsts līdzfinansējums. No tām 41% izglītības iestāžu un 43% sociālo pakalpojumu sniedzēji šobrīd ūdens sildīšanai izmanto tikai elektroenerģiju, kas patiesībā ir ļoti dārgi. Turklāt būtiska daļa no atlikušajiem 60% elektroenerģiju ūdens sildīšanai izmanto kombinācijā ar citiem kurināmajiem.

"Nav jābūt nekādam ģēnijam, lai saprastu, kā nākamgad pieaugs pašvaldību izmaksas visos šajos objektos, ceļoties energoresursu un jo sevišķi elektroenerģijas cenām," spriež vēl viens saules kolektoru nozares pārstāvis un SIA "Taupi" attīstības direktors Arvis Šteiners. Viņš atzīst, ka uzņēmumi un pašvaldības šajā situācijā varētu ievērojami un viegli ietaupīt, ja vien minētajās iestādēs tiktu pareizi uzstādītas un izmantotas saules kolektoru sistēmas.

Savukārt, runājot par daudzdzīvokļu namu energoefektivitāti, vēstulē teikts, ka balstoties uz Fizikālās Enerģētikas institūta pētījumiem, Latvijas apstākļos viena šāda saules kolektoru sistēma 30 dzīvokļu ēkā vidēji ietaupa no 25 līdz 30 megavatstundām gadā, kas pret elektrības cenām ir ap 3000 latiem gadā. Citiem vārdiem sakot, katrs dzīvoklis tādā veidā ietaupa vismaz 100 latus gadā. Tādā veidā ieguvumi ir acīmredzami un tūlītēji, lai gan, protams, saules kolektoru sistēmu uzstādīšana arī kaut ko maksā.

"Mēs esam gājuši gan uz publiskām apspriešanām, gan pie ierēdņiem personīgi, gan rādījuši Latvijā realizētos projektus, gan arī sausu muti runājuši par visām tām iespējām un labumiem, ko saules kolektoru nozare var atnest valstij. Tomēr tā vien šķiet, ka mūs ne visai grib dzirdēt, jo ar saviem piedāvājumiem samazināt iedzīvotāju izmaksas ūdens sildīšanai un apkurei, neesam ērti dažiem centralizētā siltuma ražotājiem. Jautājums ir par to, kas kārtējo apkures rēķinu priekšvakarā politiķiem ir svarīgāks - dažu lielu, lai arī valstij piederošu uzņēmumu peļņa, vai tomēr līdzekļu taupīšana un visu pārējo Latvijas iedzīvotāju labklājība," ironiski vaicā vēstules iniciators Dainis Millersons.

 

Autors: Jānis Riņķis

Foto: SIA "SILTUMTEHNOLOĢIJU DARBNĪCA"