Latvijā dzīvo tikai 10-20% uzturēšanās atļauju pircēji
Ārzemnieki Latvijā uzturēšanās atļauju iegūšanai iecienījuši mazus dzīvokļus, kuros nedzīvo, bet izīrē Latvijas iedzīvotājiem, kas negrib vai nespēj paņemt kredītus mājokļa iegādei, ziņo LTV raidījums "De facto".
Piemēram, jaunā projektā Rīgā, Akāciju ielā trešo daļu dzīvokļu mājā nopirkuši ārzemnieki. Pārsvarā no Krievijas un Ķīnas, bet ir arī pircēji no Azerbaidžānas, Kazahstānas un Somijas. Seši ārzemnieki nopirkuši pa diviem dzīvokļiem, lai savāktu uzturēšanās atļaujai nepieciešamo summu.
"Apzinoties, ka pieprasījums īres tirgū Latvijā saglabājas nemainīgi augsts un cenas ceļas, ir īpašnieki, kas tādā veidā vismaz daļēji sedz darījuma investīcijas," skaidro projekta attīstītāja "YIT Celtniecība" vadītājs Andris Božē.
Namā sastaptais Juris dzīvokļa saimnieku vaigā nekad nav redzējis. Caur starpniekiem skaita ikmēneša īri un par sistēmu nesūdzas: "Visa šī procesa rezultātā vietējiem ir darbs. Gan celtnieki nopelnīja, gan firma, caur kuru es īrēju, arī īres maksa ir adekvāta, gandrīz pat zemāka par vidējo."
Citās domās ir mājā dzīvojošā Ingrīda. Viņasprāt, ārzemniekiem dotā iespēja izpirkt vairākus mazus dzīvokļus rada nevajadzīgu konkurenci Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt sievietei nav pārliecība, ka iebraucēji, no kuriem lielāka daļa ir Krievijas pilsoņi, būs lojāli Latvijai.
Latvijā pērn bijis otrs straujākais mājokļu cenu kāpums Eiropas Savienībā. Lai gan ir mājas, kur ārzemnieki ir pat 90% no visiem iedzīvotājiem, kopumā vairāk īpašumus pērk vietējiem. Tomēr nenoliedzami uzturēšanās atļauju pircēji ietekmē cenas, secina "De facto".
Vairāki nozares pārzinātāji apliecinājuši, ka nopirkto dzīvokļu "ielaišana" īres tirgū drīzāk vērtējama ar plus zīmi, tomēr sistēmu iecerēts mainīt. Piemēram, īpašumu summēšana vairs nebūs atļauta.
"Mums neliekas pareizi, ka ārzemnieks iegādājas daudzus mazus īpašniekus, kurus pēc tam varbūt izīrē mūsu pilsoņiem par lielāku īres maksu, nekā vietējie būtu prasījuši," saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 9.aprīlī noslēdza darbu pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem grozījumiem Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Plānots, ka parlamenta plenārsēdē šo likumprojektu izskatīs 24.aprīlī.
Vērtējot Imigrācijas likuma grozījumus, komisija jau iepriekš vienojās atteikties no kvotām termiņuzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi, kā arī konceptuāli atbalstīja ieceri palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.
Komisijas atbalstītais priekšlikums paredz, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība iegādes brīdī nevarēs būt mazāka par 250 000 eiro līdzšinējo 150 000 eiro vietā, tāpat komisija vienojās no 50 000 līdz 80 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību.
Kā intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec Latvia" izpilddirektors Valdis Mitenbergs, tas, vai nerezidentu veikto darījumu skaits pieaugs, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Attīstītāji, kas būvē nerezidentiem domātās mājas Rīgas centrā, ir aprēķinājuši, ka arī plānotais jaunais 250 000 eiro slieksnis neradīs problēmas un nepaaugstinās dzīvokļu cenas tādā līmenī, lai nerezidenti tos nevarētu iegādāties.
"Svarīgāk tagad būtu saprast, cik ilgi turpināsies Krievijas-Ukrainas konflikts, kādi būs tālākie Krievijas soļi, kādas sankcijas tiks vai netiks piemērotas, kas pret ko tās piemēros. Uzturēšanās atļauju izsniegšanā gada sākumā pieaugums bija visai straujš, bet martā-aprīlī process ir piebremzējies, jo visi nogaida, kas notiks tālāk," sacīja Mitenbergs.
Autors: LTV raidījums "De facto"
Foto: ir.lv