Kopš 2023. gada ir atvieglota iespēja izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājas
Iepriekš piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana bija sarežģīta, bet kopš 2023. gada spēkā ir likums, kas to atvieglo – izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājas tagad var vienpusēji par tās kadastrālo vērtību, nevis vienojoties ar zemes īpašnieku, kā tas bija agrāk. Taču šajā laikā dalītais īpašums izbeigts salīdzinoši nelielam skaitam – 25 būvēm.
Kas ir piespiedu dalītais īpašums? Dalītajā īpašumā ēkas uz zemes pieder vienai personai, bet zeme pieder citai. Savukārt dalītais īpašums piespiedu kārtā radies, kad īpašuma tiesības uz zemi atjaunoja bijušie īpašnieki jeb mantinieki, savukārt būves uz zemes privatizēja citi cilvēki.
Kā iedzīvotāju aktivitāti vērtē atbildīgā ministrija? Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs atzina, ka, "virzot šo iniciatīvu, mēs teicām, ka optimālais ieguvums būs tad, ja 30% no šiem dzīvokļu īpašniekiem šo jautājumu atrisinās. Tas varētu notikt 10 gados kopš likuma spēkā stāšanās. Pašlaik sanāk divu gadu darbības laikā pieminētās 25 mājas nav pat 1%. Dinamika pieaug, un konsultāciju skaits par šiem jautājumiem ir būtiski pieaudzis".
Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana sastāv no vairākiem posmiem. Vispirms dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu par zemes izpirkšanu (vairāk nekā pusei jānobalso "par"), un tad viņi vēršas pašvaldībā ar attiecīgu iesniegumu. Pašvaldība pati izdara pārējo nepieciešamo un vēršas Valsts zemes dienestā izpērkamās zemes noteikšanai un reģistrēšanai. Dienests to izdara un sagatavo paziņojumu par izpērkamās zemes cenu, un nosūta to dzīvokļu un zemesgabala īpašniekiem.
Mihails Papsujevičs atzina: "Mēs saprotam, kāda ir cena. Un jādomā, kādā veidā šo naudu visi dzīvokļu īpašnieki atrod. Ir "Altum" garantijas, bet tā atkal ir procedūra, kas jānoformē. Labā ziņa, ka kopš pagājušā gada procentlikme "Altum" ir samazināta. Paredzam, ka tas arī varētu veicināt. Šie jautājumi ir kārtojami, tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc ir iepauzēšana notikusi. Bet nevaram apgalvot, ka tāpēc process ir apstājies. Nevar izslēgt, ka cilvēki, saņemot šo novērtējumu, nolēmuši neturpināt šo ceļu."
"Ir ļoti svarīgi, lai visi dokumenti ir sakārtoti. Lai īpašums arī nākamajām paaudzēm, lai ko viņas gribētu darīt ar to, lai viss būtu sakārtots un rīcība ar to būtu gan brīvāka, gan ienesīgāka," piebilda ministrijas pārstāvis.
Andrejam Saulkrastos šis likums nevar palīdzēt – atliek tiesāties
Tomēr ir gadījumi, kad šis likums nespēj risināt piespiedu dalītā īpašumā radušās problēmas.
Piespiedu dalītajā īpašumā dzīvo arī Andrejs Aleksejevs Saulkrastos. Viņš dzīvo divu dzīvokļu mājā – viens dzīvoklis pieder viņa ģimenei, otrs dzīvoklis un zeme - kaimiņam. Iepriekš sadzīvošana bija salīdzinoši mierīga, bet kopš rudens konflikts tikai pieņemas spēkā. Sākās ar ūdens noslēgšanu un novests līdz tam, ka kaimiņš pagalmā uzlicis žogu.
"Ir nolikts viens žogs no mājas stūra līdz sētai, un otrs žogs tāpat no mājas stūra līdz sētai. Mēs pašlaik netiekam ne pie malkas, kas stāv tur, ne pie ūdens. Mums visa iedzīve ir aiz mājas," stāstīja Andrejs Aleksejevs.
"Noliekot mūs bezizejas situācijā, ka bez zemes izpirkšanas mēs nevaram lietot… Mums nav ne ūdens no dziļurbuma, ne no akas, un mēs netiekam pie malkas klāt, jo sētas apliktas uz riņķi," stāstīja Andrejs.
Kaimiņš Valdis Doniņš ir piedāvājis Andrejam atpirkt daļu zemes, taču dažādu iemeslu dēļ tas nav realizēts, tajā skaitā - iepriekšējā reizē nosauktā cena esot bijusi augstāka nekā tirgus cena. Konflikta dēļ vairākkārt ir saukta policija un pašlaik gatavoti materiāli tiesai.
"Izdomāju, ka vairāk vairs zemes nomas līgumu nepagarināšu, līdz ar to tā visa zeme skaitās manējā. Lai kaimiņš nestaigā pa manu īpašumu tā kā pa savējo, tāpēc uzliku žogu," savu rīcību pamatoja Valdis.
"Ja viņam vajag, lai sūdz tiesā mani. Tad tiesa nolemj, kas viņam pienākas un kas man pienākas. Lai atpērk savu zemes gabalu," piebilda Valdis.
Šādā situācijā likums par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu nepalīdz.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs skaidroja, ka "attiecīgais likums šo problēmu nerisina. Tas arī tam nav radīts. Šai iniciatīvai pamatā ir spēja vienoties".
Zīmīgi, ka Saulkrastu novads, kurā notika šo kaimiņu domstarpības, ir līderis starp novadiem, kur izbeigts piespiedu dalītais īpašums. Šajā novadā 6 būvēm tas izbeigts, tam seko Jelgava ar piecām būvēm un pēc tam Valmieras novads ar trim.
Savukārt visaktīvākā pieteikumu iesniedzēja ir Rīga ar 95 pieteikumiem, tai seko Jelgava ar 55 pieteikumiem un pēc tam Valmieras novads ar 41 pieteikumu.
Avots: lsm.lv