Ceļu būves firma SIA "Binders" vērš uzmanību, ka 7.aprīlī pēc būvdarbu tehnoloģiskā pārtraukuma atsāksies valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) segas rekonstrukcija (pastiprināšana) posmā no 81,27. km līdz 87,1. km jeb no Svētciema līdz Salacgrīvai.
Iepriekš neierasti silti laika apstākļi, īsas ziemas bez sniega un daudz agrāk iestājies pavasara periods veicina to, ka pēdējos gados arvien agrāk sākas motosezona. To apliecina arī apdrošināšanas kompānijas ERGO dati - OCTA polises motocikliem, piemēram, šogad sāka iegādāties jau februāra beigās, bet jau marta vidū saņemti arī pirmie pieteikumi par negadījumiem ar motocikliem.
Pēc Lieldienām paredzēts sākt segas rekonstrukcijas būvdarbus Vidzemes šosejā (A2) posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km.). Aicinām autovadītājus pievērst uzmanību satiksmes ierobežojumiem un rēķināties ar to, ka būs nepieciešams papildus laiks lai šķērsotu remontposmu.
Līdz ar silto laiku atsākušies Ventspils brīvostas pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves darbi, kas noslēgs piecus gadus ilgušo pievedceļu ostas termināļiem un industriālajām zonām rekonstrukcijas projektu, kopā sakārtojot 40 ielas un laukumus Ventspilī.
Rīgas kilometrs nav kaut kāds lauku kilometrs. Rīgas kilometrs ir pamatīgs galvaspilsētas kilometrs. Un kā Latvijā īpašam kilometram tam arī jāmaksā īpaši. Acīmredzot tā domā "Rīgas satiksmē", rēķinot 1 km izmaksas sabiedriskajā transportā. Sabiedriskā transporta Rīgas kilometrs 2015. gadā maksās 3,79 eiro. Uzzinot šo skaitli, rodas loģisks jautājums, vai summa ir pieņemama, nav pārspīlēta, bet varbūt pārāk maza un neprecīzi aprēķināta. Lai būtu iespēja 1 km izmaksas Rīgā novērtēt, vislabāk ir salīdzināt ar tādiem pašiem rādītājiem citur Latvijā. Vai patiess ir apgalvojums, ka Rīgas kilometrs ir īpašs?
Lai gan šogad ziema nebija ilgstoša, vēl joprojām varam novērot temperatūras svārstības, kas rada arvien vairāk jaunas bedres uz Latvijas ceļiem. Tāpēc arī šis gads tomēr nav izņēmums - bedru izraisītie automašīnu bojājumi spēkratu īpašniekiem ir radījuši iespaidīgus finansiālos zaudējumus.
Šobrīd VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo tikai satiksmei bīstamās bedres. Pie pašreizējiem laika apstākļiem, kad gaisa temperatūra dienas laikā ir virs 0?C un naktī zem 0 C, bedru aizpildīšanas metode ir aukstā asfalta tehnoloģija. Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem.
Agrais pavasaris un laika apstākļi ir ļāvuši uzsākt būvdarbus autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) posmā 106.-114. km, kur ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu paredzēts veikt seguma pārbūvi.