Ceturtdien, 7. novembrī, Tukuma novada Zantē svinīgi atklāts pārbūvētais reģionālā autoceļa Kandava–Saldus (P109) posms no krustojuma ar reģionālo autoceļu Tukums–Kuldīga (P121) pie Zemītes līdz Saldus novada robežai (14,03.–28,64. km), kas līdz šim bija ar grants segumu.

“Šodien atklājam ceļu, uz kuru vietējie iedzīvotāji gaidīja gandrīz pusgadsimtu, Tukuma novadā šis būs īsts gadsimta notikuma. Ir gandarījums, ka bija iespēja šo projektu realizēt, tas kardināli mainīs ne tikai mobilitāti starp novadu centriem, bet arī cilvēku dzīves kvalitāti. Ir nācies to agrāk izmantot, un rudeņos, pavasaros ceļa apstākļi bija izaicinoši,” teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs. Viņš arī atgādināja, cik svarīgi uz šāda atjaunota, gluda ceļa ir ievērot atļauto braukšanas ātrumu, jo šoferis ir atbildīgs par savu, līdzbraucēju un citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa.

“Ceļu mēs būvējam cilvēkiem, tāpēc prieks šeit redzēt iedzīvotājus tik lielā skaitā,” teica SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE valdes loceklis Jurģis Pučka. “Darbus pabeidzām pusgadu ātrāk, nekā bija plānots, pateicoties labai darba organizācijai un neraugoties uz izaicinājumiem, kas radās procesa laikā, piemēram, lietavām, kas pamatīgi skaloja nogāzes.   Rezultāts ir teicams, ceru, ka vietējie iedzīvotāji izbaudīs šo ceļu, kurš patlaban ir jaunākais valstī!”

Būvdarbi tika uzsākti marta vidū, to laikā 14 km garajam grantēta autoceļa posmam izbūvēta jauna ceļa segas konstrukcija un ieklāts asfaltbetona segums. Ir atjaunoti krustojumi un pieslēgumi valsts vietējiem ceļiem un pašvaldības ceļiem. Tāpat sakārtota ūdens novade – izbūvētas caurtekas un izrakti grāvji. Atjaunotas 12 autobusu pieturvietas, pieturvietās “Zante” uzstādīti jauni paviljoni. Lai uzlabotu satiksmes drošību, uzstādītas metāla drošības barjeras 2332 m kopgarumā, jauns ceļa aprīkojums, ieklāti horizontālie apzīmējumi.

“Apsveicu zanteniekus un caurbraucējus! Paldies Latvijas Valsts ceļiem par uzticēšanos Ceļuprojektam, tas bija interesants darbs. Ir pārbūvēts ceļš, kurš gaidījis savu kārtu 45 gadus. Paldies projekta realizētājiem un būvniekiem, lai ceļš labi un ilgi kalpo, un novēlu droši nokļūt galamērķos!” teica AS Ceļuprojekts valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Liepiņš.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa atzina: “Noticējām, ka šo ceļu pārbūvēs, tikai tad, kad būvnieki sāka strādāt. Ikdienā tas atvieglos dzīvi, bedres un dubļi aizmirsīsies. Katra vieta ir pelnījusi labu ceļu, jaunais ceļš dod iespēju attīstībai.”

 “45 gadus mocījāmies, vecākā paaudze teica – diezin vai asfaltu te sagaidīsim,” atklāja Zantes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kālis. Viņš pateicās visiem, kas šim ceļam pielikuši roku, paužot cerību, ka ar šo asfaltu Zante ne tikai spēs saglabāt savu pamatskolu un visu to, kas jau te ir, bet arī piesaistīsim veiksmīgu uzņēmēju – “lai arī pēc 100 un 200 gadiem Zante būtu uz kartes”.

Būvdarbus veica SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE par līgumcenu 7 572 746,73 eiro (ar PVN), projekta autors ir AS Ceļuprojekts, būvuzraudzību veica SIA Būvju profesionālā uzraudzība. Būvdarbi veikti saskaņā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izstrādāto ceļu remontdarbu programmu un ir līdzfinansēti no ES Atveseļošanas fonda (AF).

Ceturtdien, 7. novembrī, plkst. 14.00 Tukuma novada Zantē, autoceļa Kandava–Saldus (P109) 25. kilometrā, atklās pārbūvēto autoceļa P109 posmu no krustojuma ar reģionālo autoceļu Tukums–Kuldīga (P121) pie Zemītes līdz Saldus novada robežai (14,03.–28,64. km).

Pasākumā piedalīsies VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE valdes loceklis Jurģis Pučka, AS Ceļuprojekts valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Liepiņš, kā arī Tukuma novada domes vadības pārstāvji.

Būvdarbi uzsākti marta vidū, to laikā pārbūvēts 14 km garš autoceļa posms ar grants segumu, izbūvējot jaunu ceļa segas konstrukciju ar asfaltbetona segumu. Ir atjaunoti krustojumi un pieslēgumi valsts vietējiem ceļiem un pašvaldības ceļiem. Tāpat sakārtota ūdens novade – izbūvētas caurtekas un izrakti grāvji. Atjaunotas 12 autobusu pieturvietas, pieturvietās “Zante” uzstādīti jauni paviljoni. Lai uzlabotu satiksmes drošību, uzstādītas metāla drošības barjeras 2332 m kopgarumā, jauns ceļa aprīkojums, ieklāti horizontālie apzīmējumi.

Būvdarbus veica SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE par līgumcenu 7 572 746,73 eiro (ar PVN), projekta autors ir AS Ceļuprojekts, būvuzraudzību veica SIA Būvju profesionālā uzraudzība.

Būvdarbi veikti saskaņā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izstrādāto ceļu remontdarbu programmu un ir līdzfinansēti no ES Atveseļošanas fonda (AF).

Aicinām mediju pārstāvjus piedalīties pasākumā. Plašāka informācija un pieteikšanās: ieva.niedra@lvceli.lv; 67028161.

Avots: lvceli.lv

Šoseja Latvijas provincē.             Renārs Koris / LVC

Latvijā netiks realizēti utopiskie plāni par ātrgaitas šosejām līdz lielākajām pilsētām, bet TEN-T ceļu tīkla uzlabošana notiks ar budžetā atvēlētajiem līdzekļiem un izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie").

Autori: Iveta Čigāne ("Latvijas Radio" Latgales korespondente )

Valdības un pašvaldību panāktā vienošanās paredz 2,5 miljonus eiro speciālā dotācijā atvēlēt pieciem novadiem, kuri robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Ieplānotā summa saistīta ar robežas garumu. Pašvaldībām pašām jālemj, kādiem mērķiem piešķirto naudu izmantot. Pierobežas iedzīvotāji uzskata, ka lielāks finansējums nepieciešams gandrīz visās jomās, tostarp arī drošības stiprināšanā.

Starp valdību un pašvaldībām panākta vienošanās par 2,5 miljonu eiro speciālās dotācijas piešķiršanu pieciem novadiem ar Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu. Pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā, Baltkrievijas un Krievijas pierobežas pašvaldības saņems tām paredzēto finansējumu.

Jo pašvaldības teritorijā ir garāka ES ārējā robeža, jo finansējums lielāks.

Ludzas novadam robeža ir garākā – 141 km, tāpēc arī ieplānotā summa ir vislielākā – 822 000 eiro. Augšdaugavas novadam ar visīsāko ES robežu paredzēti 220 000 eiro.

Latvijas Radio vaicāja novadniekiem, kā, viņuprāt, nauda būtu jāiztērē. Uzrunātie sacīja:

"Pilsētas labiekārtošanai noteikti, sportam, skolām. Nauda jāiegulda attīstībai, mūsu nākotnei."

"Man liekas, ka būtu jāpievērš uzmanība patvertņu ierīkošanai. Kas Ludzā ir? Tagad visi tā kā runā, ka tie varētu būt mūsu māju pagrabi, bet, atvainojiet, mūsu mājas pagrabā tikai nāvi meklēt."

Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka piešķirtā nauda tiks tērēta, lai no tās gūtu labumu pēc iespējas vairāk novada iedzīvotāju: "Galvenais ir nodrošināt autonomo funkciju izpildi. Šobrīd, strādājot pie budžeta, mēs redzēsim visu mūsu iestāžu vajadzības, un tad pieņemsim lēmumu, kur līdzekļus novirzīt."

Pierobežai paredzētā nauda, iespējams, tiks piešķirta Ludzas novada pašvaldības budžeta lāpīšanai, iestāžu darba un Eiropas Savienības projektu līdzfinansēšanai.

Mekšs norādīja: "Daudzas pašvaldības iestādes saņem priekšrakstus no dažādiem dienestiem un mums ir jānodrošina finansējums šo problēmu risināšanai. Šobrīd aktuāls jautājums ir autobusu iegāde, ir beidzies iepirkums, un mēs tuvākajā laikā varētu iegādāties trīs autobusus. Tā nav maza summa – trīs autobusi vairāk par 400 000 maksās. Mēs iesaistāmies ES finansējuma apguvē, tur arī nepieciešams līdzfinansējums. Šobrīd notiek patvertņu apsekošana un, ja būs iespēja kādu objektu sakārtot, tad arī būs nepieciešams finansējums. Tāpēc pāragri spriest, kur mēs finansējumu izlietosim, mums to vajadzību ir ļoti daudz."

Balvu novadam plānots piešķirt 484 000 eiro. Kā Latvijas Radio raidījumā "Latgolys stuņde" uzsvēra novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), nepilns pusmiljons eiro varētu tikt izmantots pierobežas ceļu labošanai, izglītības iestāžu atbalstam, drošības pasākumu organizēšanai pilsētā un tamlīdzīgi.

Saeimas deputāte: Pierobežas pašvaldībām jāizvēlas ilgtermiņa ieguldījumi

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputāte Alīna Gendele ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka plānotais finansējums pašvaldībām būtu jāizmanto ilgtermiņa pasākumu realizācijai.

"Šogad par valsts galveno mērķi un prioritāti ir noteikta iekšējā un ārējā drošība. Arī, pamatojoties uz šo te virsmērķi, Finanšu ministrija nāca ar priekšlikumu paredzēt valsts budžeta dotāciju 2,5 miljonu apmērā pierobežas pašvaldībām. Tā var būt sociālekonomiskā drošība, tā ir mobilitātes iespēju nodrošināšana. Pašvaldībai, domes deputātiem būs jāuzņemas atbildība. Viņiem būs piešķirta nauda. Viņiem būs jāskaidro iedzīvotājiem, viņiem jārespektē iedzīvotāju viedoklis, ir noteikti jāizsver, kādi ilgtermiņa ieguldījumi – vismaz daļu no summas. Varbūt tie varētu būt tehniskie projekti kādas ceļa klātnes uzlabošanai, lai tas būtu arī ilgtermiņā. Īstermiņa mērķi realizējami tieši tekošā budžeta kontekstā," atzīmēja Gendele.

Pašlaik lēmums par dotāciju 2,5 miljonu eiro piešķiršanu pierobežas pašvaldībām iesniegts Saeimai un pēc valsts budžeta 2025. gadam apstiprināšanas, finansējumu saņems Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novada pašvaldības.

KONTEKSTS: 

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.–2027. gadam projektu paredz nākamgad mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, pašvaldībām to palielinot par 3% jeb līdz 78%. Pašvaldības vēlējās vairāk – 80%, bet par to sarunas turpināsies nākamgad.

Tāpat vienošanās protokols paredz palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas dotāciju par 14 miljoniem eiro, kā arī palielināt dotāciju vēl par pusmiljonu eiro Eiropas Savienības ārējās robežas piecām pašvaldībām – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam.

Avots: lsm.lv

Varakļānu novadā uz vietēja autoceļa Tiltagals–Mežastrodi–Varakļāni (V869) (7,67. km) sāk pārbūvēt tiltu pār Teicijas upi. Darbus plānots pabeigt 2025. gada pavasarī.  

Satiksmi būvdarbu laikā organizē pa lokālu apbraucamo ceļu ar vienu kustības joslu, un to regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Platuma ierobežojums ir 4 metri, braukšanas ātruma ierobežojums pirms reversīvā posma ir 70 un 50 km/h.

1956. gadā uzbūvēto tiltu nojauks, un tā vietā izbūvēs jaunu saliekamas betona konstrukcijas caurteku. Ceļu šķērsojuma vietā atjaunos ar grants segumu un uzstādīs aizsargbarjeras.

Patlaban ir sākti vecā tilta demontāžas darbi, turpinot pārbūvi, tiks izbūvēti jauni dzelzsbetona pamati abos upes krastos, uz kuriem tiks balstīta jauna saliekamā dzelzsbetona arkas konstrukcija. Konstrukcijas galos tiks izbūvētas dzelzsbetona aizsargsienas.

Būvdarbus veic SIA Būvinženieris par līgumcenu 360 407,64 eiro (ar PVN), projektu finansē no valsts budžeta. Būvuzraudzību nodrošina AS Ceļuprojekts, projekta autors SIA Inženierbūve.

Avots: lvceli.lv

Velosipēds velonovietnē. Attēls ilustratīvs.      LETA, Paula Čurkste